Izaugsme eirozonā 2017. gadā būs 1,5 % un izaugsme ES 1,6 %
09.11.2016
Šodien publiskotajā Eiropas Komisijas rudens ekonomikas prognozē ir norādīts, ka IKP izaugsme eirozonā ir gaidāma 1,7 % apmērā 2016. gadā, 1,5 % apmērā 2017. gadā un 1,7 % apmērā 2018. gadā (Pavasara ekonomikas prognoze: 2016. gadā 1,6 %, 2017. gadā 1,8 %). IKP izaugsmei ES kopumā būtu jāseko līdzīgai tendencei, un tā tiek prognozēta 1,8 % apmērā šogad, 1,6 % apmērā 2017. gadā un 1,8 % apmērā 2018. gadā (Pavasara ekonomikas prognoze: 2016. gadā 1,8 %, 2017. gadā 1,9 %).
Tiek plānots, ka līdz 2018. gadam izaugsmes primārais virzītājs būs privātais patēriņš, paralēli prognozēm par to, ka turpināsies nodarbinātības pieaugums un neliels algu palielinājums. Aizņēmumu izmaksas joprojām ir labvēlīgas izaugsmei, jo monetārā politika ir ārkārtīgi atbalstoša. Sagaidāms, ka eirozonas kopējais budžeta deficīts turpinās nedaudz samazināties, vienlaikus plānots, ka fiskālā nostāja aizvien būs neierobežojoša. Paredzams, ka ieguldījumi palielināsies.Tomēr izaugsmes perspektīvas apgrūtina politiskā nestabilitāte, lēnā izaugsme ārpus ES un vāja globālā tirdzniecība. Vēl aizvien pastāv risks, ka ekonomikas vājie rādītāji nesenajos gados varētu kavēt izaugsmi, un ekonomikas aktivitātes atslābums norāda uz iespēju, ka izaugsme būs ātrāka bez nepamatota inflācijas spiediena. Turklāt tuvākajos gados Eiropas ekonomika vairs nespēs paļauties uz ārkārtas atbalstu, ko tā turpina saņemt no ārējiem faktoriem, piemēram, naftas cenu pazemināšanās un valūtas vērtības krišanās.
Priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis, kas ir atbildīgs par eiro un sociālo dialogu, teica: "ES valstu ekonomikas ir pierādījušas savu izturību. Nākamajā gadā mēs sagaidām ekonomikas izaugsmi visās dalībvalstīs. Ņemot vērā pasaulē pieaugošo nestabilitāti, šobrīd ir vēl svarīgāk ievērot stabilu un piesardzīgu makroekonomisko un budžeta politiku. Taču tikpat būtiski ir arī vērsties pret nevienlīdzību mūsu sabiedrībās, lai neviens nejustos atstāts novārtā." Savukārt attiecībā uz prognozēm par Latvijas ekonomisko izaugsmi, Valdis Dombrovskis norādīja: "Šogad Latvijas ekonomikas izaugsmi Eiropas Komisija prognozē 1.9% apmērā. Izaugsmes temps ir zemāks nekā pagājušajā gadā, kas lielā mērā ir saistīts ar samērā lēnu Eiropas Savienības fondu ieviešanu, un attiecīgi zemāku investīciju apjomu. Tas būtiski ietekmē arī būvniecības sektoru, kas šī gada pirmajā pusē ir samazinājies par gandrīz 20%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Tomēr, iekšējā patēriņa kāpums un izaugsme citās nozarēs kompensē investīciju un būvniecības kritumu. Bezdarba līmenis turpina pakāpeniski samazināties. Tiek prognozēts, ka 2017. gadā izaugsmes temps atkal palielināsies līdz 2.8%, bet 2018. gadā sasniegs jau 3%. Straujāka izaugsme tiek saistīta ar sagaidāmo investīciju kāpumu, uzsākot virkni Eiropas Savienības finansētu projektu un pieaugot tautsaimniecības kreditēšanai. Pieaugot globālajiem riskiem, arī Latvijai būtiski ievērot stingru fiskālo disciplīnu.
"Ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas lietu komisārs Pjērs Moskovisī teica: "Izaugsme Eiropā turpināsies 2017. gadā salīdzinājumā ar sarežģītāku situāciju, nekā tā bija pavasarī. Jo īpaši iedrošina darbvietu izveides temps, ko uzlaboja nesenās reformas daudzās valstīs, samazinot budžeta deficītu eirozonā, ieguldījumu kāpums un dinamiskāka tirdzniecība ES ietvaros. Šajos svārstīgajos un nenoteiktības pilnajos laikos nedrīkst taupīt pūles, lai aizsargātu un stiprinātu šo atveseļošanos, un nodrošinātu, ka visi sabiedrības slāņi gūst labumu no tās."Visas dalībvalstis gūs labumu no pašreizējās atveseļošanāsLai arī turpinās tendence, ka dalībvalstu ekonomikas rādītāji krasi atšķiras,
ES IKP patlaban ir lielāks nekā pirmskrīzes periodā, un dažās dalībvalstīs IKP patlaban ir vairāk nekā 10 % virs tā zemākā rādītāja. Paredzams, ka prognozes periodā ekonomikas aktivitāte visās dalībvalstīs turpinās palielināties, bet nebūs vienmērīga.Gaidāms, ka 2018. gadā ieguldījumi pieaugs, daļēji ES līdzfinansējuma ietekmēIeguldījumu vide, kas cietusi no zema pieprasījuma pieauguma un prognozēm par vāju izaugsmes potenciālu, notiekošās uzņēmumu parāda samazināšanas dažās dalībvalstīs un paaugstinātas nenoteiktības, visbeidzot uzlabojas, un ir sagaidāms, ka 2018. gadā ieguldījumi pieaugs. Projektiem, kas finansēti saskaņā ar Investīciju plānu Eiropai, kā arī projektiem dažās dalībvalstīs, kuri līdzfinansēti no ES fondiem 2014.-2020. gada plānošanas perioda ietvaros, būtu aizvien vairāk jāatbalsta privātie un publiskie ieguldījumi, jo sākas to īstenošanas posms. Kopumā plānots, ka ieguldījumi palielināsies par 3,3 % šogad, par 3,1 % 2017. gadā un par 3,5 % 2018. gadā.Ekonomikas atlabšana ar salīdzinoši daudzām jaunām darbvietāmPlānots, ka eirozonā un ES nodarbinātība šogad palielināsies par 1,4 %, kas ir ātrākais temps kopš 2008. gada, lai gan darba tirgū aizvien valda atslābums. Sagaidāms, ka darbvietu izveide turpināsies, gūstot labumu no iekšzemes pieprasījuma virzītas ekonomikas izaugsmes, mērena algu pieauguma, kā arī fiskālās politikas pasākumiem un strukturālajām reformām dažās dalībvalstīs. Plānots, ka nodarbinātības izaugsme aizvien būs salīdzinoši stabila, lai gan nedaudz palēnināsies 2017. un 2018. gadā. Pat ja ir sagaidāms, ka darbaspēka pieaugums šogad būs ātrāks saistībā ar lielāku līdzdalību un bēgļu pakāpenisku integrāciju darba tirgū, plānots, ka bezdarba līmenis eirozonā samazināsies salīdzinoši ātri, no 10,1 % 2016. gadā līdz 9,7 % nākamgad un 9,2 % 2018. gadā. Sagaidāms, ka šāda tendence pastāvēs visā ES, bezdarba līmenim samazinoties no 8,6 % šajā gadā līdz 8,3 % nākamgad un līdz 7,9 % 2018.gadā. Attiecībā uz eirozonu šis ir viszemākais rādītājs kopš 2009. gada. Tas ir salīdzināms ar 12 % kāpumu 2013. gadā, bet tomēr ir krietni augstāks par 7,5 % kritumu, kas tika reģistrēts 2007. gadā.Plānots, ka inflācijas ļoti zemais līmenis pieaugs enerģijas cenu ietekmēGada pirmajā pusē inflācija eirozonā bija ļoti zema naftas cenu krituma dēļ, bet sāka palielināties trešajā ceturksnī, jo iepriekšējo cenu samazinājumu ietekme sāka mazināties. Inflācijai tagad būtu mērenā tempā jāpieaug virs 1 %, jo ir sagaidāms naftas cenu pieaugums. Gaidāms, ka pamatinflācija, kas izslēdz svārstīgās enerģijas un pārtikas cenas, pakāpeniski palielināsies līdz ar lielāku algu pieaugumu un turpmāku starpības starp plānoto un faktisko ražošanas apjomu samazināšanos. Kopumā sagaidāms, ka inflācija eirozonā palielināsies no 0,3 % 2016. gadā līdz 1,4 % 2017. un 2018. gadā. Plānots, ka ES inflācija palielināsies no 0,3 % šogad līdz 1,6 % 2017. gadā un 1,7 % 2018. gadā.Publiskā sektora finanšu situācija turpinās uzlabotiesPlānots, ka 2017.-2018. gada prognozes periodā eirozonas kopējais valsts budžeta deficīts un valdības parāda attiecība pret IKP turpinās samazināties. Sagaidāms, ka eirozonas valsts budžeta deficīts kritīsies no 1,8 % no IKP šogad līdz 1,5 % 2017. un 2018. gadā. Tas izriet no zemākiem sociālajiem pārvedumiem saskaņā ar bezdarba līmeņa samazināšanos, personāla algu mērenību publiskajā sektorā un zemām procentu likmēm, kas padara parāda apkalpošanu lētāku. Paredzams, ka parāda attiecība pret IKP samazināsies no 91,6 % 2016. gadā līdz 89,4 % 2018. gadā.No globālās izaugsmes sagaidāms neliels atbalsts eksporta jomāPēdējos mēnešos vispārējais IKP pieaugums samazinājās aizvien vairāk, un patlaban tiek prognozēts, ka šogad tas būs 3,2 % apmērā, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009. gada. Lai gan ir sagaidāms, ka izaugsme jaunietekmes tirgos un ASV pastiprināsies, domājams, ka vispārējā izaugsme (izņemot ES) mēreni palielināsies. Globālās tirdzniecības pašreizējais zemais līmenis ārpus ES negatīvi ietekmē eirozonas eksportu, neraugoties uz eirozonas iekšējās tirdzniecības noturību. Paredzams, ka pasaules tirdzniecība, kas šogad ir bijusi ārkārtīgi vāja, pieaugs lēnāk nekā IKP 2016. gadā, pirms tā atgriezīsies vienlīdzīgā līmenī ar IKP izaugsmi 2017. gadā un to nedaudz pārsniegs 2018. gadā. Plānots, ka importa apjoms eirozonā palielināsies straujāk nekā eksporta apjoms. Paredzams, ka eirozonas tekošā konta pārpalikums prognozes periodā samazināsies.Prognozē ir parādījušies lejupvērsti riski Pēdējos mēnešos prognozē ir parādījušies riski, un tie neapšaubāmi ir lejupvērsti, tostarp pēc Apvienotās Karalistes balsojuma par izstāšanos no ES, kas ir radījis nenoteiktību un ir uzskatāms par paaugstinātu politiskā riska rādītāju pašreizējā svārstīgajā politiskajā vidē. Par sevi liek manīt arī ārējie riski, piemēram, nenoteiktas ekonomikas tendences Ķīnā un saasinātu ģeopolitisko konfliktu risks.KontekstsŠīs prognozes pamatā ir ārējo pieņēmumu kopums par valūtas kursiem, procentu likmēm un preču cenām, kuru noteiktais termiņš bija 2016. gada 24. oktobris. Izmantotie rādītāji atspoguļo tirgus gaidas, kas izriet no atvasināto instrumentu tirgiem prognozes laikā. Attiecībā uz visu pārējo ienākošo informāciju, tostarp pieņēmumu par valdības politiku, šajā prognozē ir ņemta vērā informācija, kas bija pieejama līdz 2016. gada 31. oktobrim, to ieskaitot. Ir ietverta tikai tāda politika, kas ir ticami publiskota un pietiekami sīki precizēta. Prognozēs pieņemts, ka politika nemainīsies.
Atpakaļ
