Dombrovskis: Eiropas pieredze drošai Latvijai
05.02.2024

---

Šogad aprit 20 gadi, kopš Latvija pievienojās Eiropas Savienībai un jau 10 gadus Latvija ir nodrošinājusi vietu Eiropas Savienības kodolā – eirozonā. Latvija ir spējusi izmantot Eiropas Savienības sniegtās iespējas – 20 gadu laikā Latvijas IKP uz iedzīvotāju ir pieaudzis no 42% līdz 73% no ES vidējā līmeņa.

Šo divdesmit gadu laikā “Jaunā vienotība” ir strādājusi un turpinās strādāt, lai Latvija maksimāli izmantotu dalības Eiropas Savienībā un eirozonā sniegtās iespējas. Esošos drošības un ekonomiskos izaicinājumus mēs varam daudz efektīvāk pārvarēt ciešā sadarbībā ar pārējām ES dalībvalstīm, nevis katrs atsevišķi.

Šogad Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiek īpaši sarežģītos apstākļos, kad turpinās Krievijas brutālais karš pret Ukrainu. Tādējādi tradicionālajiem ekonomiskajiem un sociālajiem izaicinājumiem ir pievienojušies jauni – drošības un ģeopolitiskie faktori.

Militārās drošības dimensija ir kaut kas jauns un netipisks Eiropas Savienībai, kuras pamatideja un sūtība bija kara nepieļaušana Eiropā. Tomēr, kopš 2022.gada februāra karš Eiropā atkal ir kļuvis par realitāti. Ir kļuvis pilnīgi skaidrs, ka Krievija bija, ir un būs nestabilitātes un militārā apdraudējuma avots tās kaimiņiem gan tuvākā, gan tālākā nākotnē. Attiecīgi, ES ir daudz intensīvāk jāstrādā pie aizsardzības un drošības jautājumiem, arī militārās rūpniecības attīstības. “Jaunā vienotība” atbalsta Eiropas kopējās drošības politikas stiprināšanu, vienlaikus nodrošinot efektīvu sadarbību ar NATO.

“Jaunā vienotība” konsekventi iestājas par visa veida – politiskā, ekonomiskā, finansiālā, militārā – atbalsta sniegšanu Ukrainai, kā arī par stingrām sankcijām pret agresorvalsti Krieviju. Atbalsts Ukrainai ir ieguldījums arī Latvijas un visas ES drošībā. “Jaunā vienotība” turpinās uzturēt šos jautājumus augstu ES dienaskārtībā un aktīvi atbalstīs Ukrainu tās virzībā uz dalību Eiropas Savienības.

Runājot par atbalstu Ukrainai, jāatzīmē, ka kopš kara sākuma kopējais ES un tās dalībvalstu atbalsta apjoms ir sasniedzis jau 88 miljardus eiro. Šonedēļ ES samitā arī tika panākta vienošanās par Eiropas Komisijas priekšlikumu atbalsta programmai Ukrainai turpmākiem četriem gadiem 50 miljardu eiro apmērā. Tagad steidzami jāpabeidz programmas apstiprināšana Eiropas Parlamentā, lai varētu uzsākt Ukrainas finansēšanu tās ietvaros.

Jaunā ģeopolitiskā realitāte ir mainījusi uzsvarus mūsu dienaskārtībā, tomēr jebkura veida drošība – militārā, ekonomiskā, sociālā – balstās stiprā, ilgtspējīgā un konkurētspējīgā ekonomikā.

Pagājušā gada jūnijā Eiropas Komisija publiskoja Eiropas ekonomiskās drošības stratēģiju. Stratēģija paredz izvērtēt un novērst riskus, ko rada nedraudzīgu valstu uzņēmumu investīcijas Eiropā, novērst stratēģisku uzņēmumu un aktīvu nonākšanu šādu valstu kontrolē, stiprināt piegāžu ķēžu diversifikāciju un noturību, kā arī novērst stratēģisko atkarību veidošanos no noteiktiem piegādātājiem. Tagad ir svarīgi strādāt pie šīs stratēģijas praktiskās īstenošanas.

Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā Eiropai ir svarīgi arī stiprināt un attīstīt starptautisko sadarbību ar līdzīgi domājošiem partneriem visā pasaulē, aizstāvēt multilaterālu, noteikumos balstītu pasaules kārtību.

Eiropas ekonomika turpina augt, tomēr ekonomikas jomā gan Latvija, gan ES kopumā saskaras ar nopietniem strukturāliem izaicinājumiem – relatīvi zems produktivitātes pieaugums, sabiedrības novecošanās, nepieciešamība stiprināt enerģētisko neatkarību. Vienlaikus ES turpina īstenot ekonomikas zaļo un digitālo transformāciju, virzību uz klimata neitralitāti 2050.gadā. Attiecīgi, tuvākajos gados liela vērība būs jāpievērš Eiropas ekonomikas konkurētspējas saglabāšanai un nostiprināšanai.

Lai šos jautājumus sekmīgi risinātu, būs nepieciešams gan apjomīgs finansējums, gan strukturālās reformas. Šajā procesā īpaši svarīgi ir nodrošināt tālāku ES ekonomisko konverģenci, atbalstot ekonomiski mazāk attīstītās valstis un reģionus, tuvinot to ekonomiskos un sociālos rādītājus ES vidējam līmenim.

Šajā kontekstā Latvijai ļoti svarīgs ir ES fondu un citu programmu finansējums. Pašreizējā ES daudzgadu budžetā 2021.-2027.gadiem Latvijai ir pieejams ES finansējums 10 miljardu eiro apmērā. Ir svarīgi šo finansējumu efektīvi izmantot Latvijas ekonomikas stiprināšanai un sociālo jautājumu risināšanai.

“Jaunā vienotība” aktīvi strādās, lai arī nākamajā ES daudzgadu budžetā Latvijai būtu pieejams pienācīgs finansējuma apjoms, t.sk. kohēzijas politikas ietvaros, “Rail Baltica” projekta turpināšanai, ekonomikas zaļās un digitālās transformācijas īstenošanai, kā arī Latvijas reģionu un lauku teritoriju attīstībai. Latvijas lauksaimniekiem ir jānodrošina godīgas konkurences iespējas, īstenojot lauksaimniecības tiešmaksājumu tālāku izlīdzināšanu starp ES dalībvalstīm.

Latvijas ekonomikas tālāko izaugsmi lielā mērā noteikts tās spēja iekļauties globālajās vērtību ķēdēs, inovāciju un zināšanu ekonomikas attīstība. Attiecīgi, Latvijai efektīvi jāizmanto ES pētniecības un inovāciju programmas “Horizon Europe” sniegtās iespējas, kā arī programmas uzņēmumu konkurētspējas un inovāciju atbalstam. Tiesa, šajā kontekstā jāatceras arī par nacionālo finansējumu zinātnei un inovācijām, kas joprojām ir viens no zemākajiem ES.

Eiropas ekonomikas konkurētspējai un jaunu darbavietu radīšanai ir svarīgi nodrošināt uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi. Eiropas Komisija nesen ir nākusi klajā ar uzstādījumu par administratīvā sloga samazināšanu par 25%. Attiecīgi, vērtējot jaunas ES likumdošanas iniciatīvas, kā arī pārskatot esošo normatīvo bāzi “Jaunā vienotība” iestāsies par administratīvā sloga mazināšanu.

Šajā runā es neiešu cauri visiem „Jaunās vienotības“ Eiropas Parlamenta vēlēšanu programmas aspektiem – mūsu deputātu kandidāti tos prezentēs savās uzrunās.

“Jaunā vienotība” Eiropas Parlamenta vēlēšanās startē ar pieredzējušu un enerģisku komandu – politiķiem ar atpazīstamību un ietekmi Eiropā. Eiropas Parlamentā Latvijai būs tikai 9 deputāti no 720. Ir ļoti svarīgi, lai šīs 9 vietas ieņem zinoši un pieredzējuši cilvēki, kas spēj un zina kā aizstāvēt Latvijas intereses Eiropā. „Jaunā vienotība“ pārstāv Eiropas lielāko un ietekmīgāko politisko spēku – labēji centrisko Eiropas Tautas partiju. Piederība Eiropas Tautas partijai „Jaunās vienotības“ deputātiem dod labākas iespējas citu valstu kolēģu atbalsta nodrošināšanā un, attiecīgi, Latvijas interešu aizstāvēšanā.

Jāuzsver, ka “Jaunā vienotība” ir vienīgais Eiropas vērtībās balstītais politiskais spēks, kas ir pārstāvēts gan Saeimā un valdībā, gan Eiropas Parlamentā un Eiropas Komisijā. Tātad mēs esam vienīgais Latvijas politiskais spēks, kas aktīvi piedalās Eiropas politikas veidošanā visos šajos līmeņos.

Esmu pārliecināts, ka “Jaunās vienotības” Eiropas komandas daudzpusīgā pieredze un kompetence, laba sadarbība ar Latvijas valdību un Saeimu ļaus efektīvi pārstāvēt Latvijas intereses Eiropas Savienībā.

Lai mums visiem veicas!