Ar pilnu Valda Dombrovska uzrunu pasākumā varat iepazīties šeit:Kolēģi,Šodien esam sanākuši atbildīgā brīdī. Nākamajās Rīgas domes vēlēšanās izšķirsies mūsu galvaspilsētas attīstība nākamajos gados. Tas ir svarīgs jautājums katram rīdziniekam, tas ir svarīgi arī man, kā dzimušam rīdziniekam.
Šodien Jaunā Vienotība sāk cīņu par to, lai Rīga ieņemtu pienācīgu vietu starp pasaules un Eiropas mēroga metropolēm. Šo vietu mūsu galvaspilsēta pelnīti ieņems tikai tādā gadījumā, ja to pārvaldīs profesionāla un pārvaldības jautājumos kompetenta Domes vadības komanda.
Pēdējā laikā gan ar Rīgas domes darbu bieži nācās iepazīties caur medijiem saistībā ar KNAB darba vizītēm Rīgas Domē vai vienā vai otrā Rīgas pašvaldības uzņēmumā. Arī pastāvīgās nesaskaņas Rīgā valdošās koalīcijas starpā, nespējot organizēt darbu rīdzinieku labā parāda, ka aizsēdējusies Domes koalīcija vairs nepārvaldīja situāciju. Rīdzinieki ir pelnījuši pārmaiņas. Pārmaiņas Rīgā nepieciešamas jau sen, šīs ārkārtas Domes vēlēšanas to tikai vēlreiz pierāda. Tomēr pārmaiņu vadība bieži ir sarežģīts process, kurš prasa spēju rast kompromisus. Jaunā Vienotība ir spējusi tos rast ļoti sarežģītās situācijās. Kā viens no pēdējiem piemēriem ir Krišjāņa Kariņa valdības izveidošana. Krišjānis spēja izveidot valdību ļoti sarežģītā brīdī, kad skaļo priekšvēlēšanu solījumu vilnis bija izšķīdis pret skarbās realitātes klintīm. Pēdējās socioloģiskās aptaujas rāda, ka vēlētāji ir novērtējuši mūsu partijas spēju rast pragmatiskus risinājumus sarežģītās situācijās. Šādas sarežģītas situācijas gaidāmas arī pēc nākamajām Rīgas Domes vēlēšanām. Un iemeslu tam netrūkst. Šeit var minēt gan Latvijas politiskā spektra sadrumstalotību, gan sarežģītos uzdevumus, kurus nāksies risināt nākamās Rīgas Domes sastāvam.
Rīga stāv daudzu izaicinājumu priekšā. Ir uzkrājušās problēmas gan ekonomiskajā, gan sociālajā jomā, un bieži tās ir saistītas tieši ar pārvaldības problēmām. Vienlaikus, kā vienai no lielākajām Baltijas reģiona aglomerācijām, Rīgai ir svarīga loma arī Eiropas un starptautiskajos procesos. Cīņā par Rīgas atslēgām Jaunā Vienotība arī turpmāk paliks uzticīga trim galvenajiem politikas veidošanas pīlāriem finanšu disciplīnai, investīciju piesaistei un labai ekonomiskai un sociālai pārvaldībai. Lielākais Rīgas pašvaldības ienākumu avots ir rīdzinieku samaksātie nodokļi. Pēdējos gadus nu jau bijusī Rīgas vadība lielījās ar strauju iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieaugumu. Pats par sevi tas būtu apsveicams fakts, tomēr grūti šajā faktā saskatīt tieši atlaistās Domes nopelnus. Ir tikai loģiski, ka uz kopējā ātrā valsts ekonomiskās izaugsmes fona aug arī rīdzinieku labklājība un ienākumi. Tas, pats par sevi saprotams, atspoguļojas arī pieaugošos iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumos, tai skaitā Rīgā. Tomēr nebūsim naivi. Pēdējo desmit gadu laikā Rīgas domes finanšu pārvaldība ir bijusi ļoti problemātiska. Necaurspīdīgi un sadārdzināti iepirkumi. Nevajadzīgi starpniekuzņēmumi, kas izsūc pašvaldību uzņēmumu līdzekļus. Saskaņai un GKR pietuvināti darboņi un pat mirušās dvēseles pašvaldības struktūrās un uzņēmumos. Pieaugošas Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību parādsaistības.Viens no lielākajiem grēkāžiem Rīgas parādu taisīšanā ir pašvaldības uzņēmums Rīgas satiksme.
Šobrīd esam nonākuši situācijā, kad par tiem jāmaksā visiem valsts iedzīvotājiem. Saskaņā ar Eiropas Savienības kritērijiem, šī uzņēmuma parādi ir jāiekļauj arī kopējā valsts budžeta bilancē. Tāpēc jau šogad valsts izdevumos bija jārezervē daudzi desmiti miljonu eiro, kurus varētu tērēt lietderīgākiem mērķiem. Neskatoties uz slikto pārvaldību, Rīga turpina ik gadus dotēt Rīgas satiksmi, dotācijai jau sasniedzot 130 miljonus eiro. Tomēr tas netraucē šim pašvaldības uzņēmumam turpināt sadārdzinātus transporta iepirkumus vai arī dotēt e-talona sistēmu, kura dēļ necaurspīdīgiem starpniekiem ir krietni dārgāka, nekā pie kaimiņiem.Šādā situācijā tieši Jaunā Vienotība ir politiskais spēks, kurš gadu gaitā ir pierādījis, ka finanšu disciplīna ir viens no tās politikas stūrakmeņiem. Savedot kārtībā Rīgas finanses tiks atbrīvoti desmitiem miljonu eiro, kurus būs iespējams ieguldīt gan investīciju projektos, tai skaitā līdzfinansējumā Eiropas Savienības fondu programmām, gan atbrīvosies līdzekļi izglītības, sociālajām un kultūras vajadzībām. Ar miljonu iedzīvotāju Rīga un Pierīgas reģions ir lielākā aglomerācija Baltijas reģionā. Gan ģeogrāfiski, gan ģeopolitiski Rīgai ir liels investīciju piesaistes potenciāls. Attīstīta transporta infrastruktūra un savienojamība, izglītota darbaspēka pieejamība, biznesa infrastruktūra un kultūras dzīve tas viss rada lielu potenciālu investīciju piesaistei. Vienlaikus jāņem vērā arī tas, ka neskatoties uz gadsimtiem ilgo likteņu kopību, šodienas globālajā pasaulē mūsu kaimiņu galvaspilsētas Tallina un Viļņa ir arī Rīgas lielākie konkurenti cīņā par investīcijām. Piemēram, Viļņa laika posmā no 2016. līdz 2018.gadam spējusi piesaistīt lielāko skaitu tehnoloģiski inovatīvu jaunuzņēmumu pasaulē, apsteidzot tādus finanšu centrus, kā Londona, Telaviva vai Singapūra. Tallina jau aptuveni 10 gadus atpakaļ uzsāka un šobrīd ir attīstījusi vienu no lielākajiem ātrās elektroautomobīļu uzlādes staciju tīkliem Ziemeļeiropā. Arī Rīgai jārisina ekonomiskie un ekoloģiskie izaicinājumi. Varbūt tieši pārejā uz klimata neitralitāti Rīga varētu kļūt par piemēru citām reģiona galvaspilsētām. Tomēr arī šajā jomā līdzekļi jāiegulda pārdomāti. Nesenais piemērs ar ūdeņraža trolejbusu iegādi ir piemērs tam, kā nelietderīgi tiek tērēta rīdzinieku nauda. Šāds nesaimnieciskums ir arī liels reputācijas risks mūsu valsts galvaspilsētai starptautisko kreditoru acīs. Rīgas kredītreitingam ir tieša ietekme uz rīdzinieku maciņiem, īpaši ņemot vērā iepriekšējās pilsētas vadības apetīti uz kredītiem. Šobrīd Eiropas Komisijas pieņemtā Zaļā kursa stratēģija ir iespēja piesaistīt nozīmīgus finanšu līdzekļus tam, lai Rīga dotu savu pienesumu gan Latvijas, gan kopējiem Eiropas klimata neitralitātes mērķiem.
Kā jūs, iespējams, jau zināt Zaļā kursa ietvaros nākamās desmitgades laikā plānots investīcijās piesaistīt vairāk par vienu triljonu eiro. Apmēram puse no šīs naudas nāks no Eiropas Savienības budžeta, kurā vismaz 25% no finansējuma paredzēti ar klimata izmaiņām saistītām aktivitātēm.Arī jaunajā InvestEU programmā 279 miljardi eiro privātā un publiskā finansējuma ir paredzēti investīcijām projektos klimata un vides jomās.Rīga ar saviem parkiem un mežu teritorijām jau šobrīd ir viena no zaļākajām Eiropas galvaspilsētām. Tomēr nākamajos gados Rīgai būs aktīvi jāstrādā pie tiem vides projektiem, kurus nu jau atlaistā dome bezatbildīgi atstājusi novārtā. Mums būs jāaktivizē mājokļu siltināšanas programma, jāstrādā pie transporta risinājumiem jāveicina elektro-mobilitāte, beidzot jāizveido sen solītā park and ride sistēma, jāattīsta ērta un, galvenais, droša veloceliņu sistēma, tai skaitā drošs velosipēdu novietņu tīkls, jāveicina pilsētas zaļo zonu attīstība. Šobrīd Finanšu ministrija uzsākusi darbu pie nākamā perioda Eiropas Strukturālo un Kohēzijas fondu programmēšanas. 2019.gada Latvijas valsts ziņojumā noformulēti Eiropas Komisijas ieteikumi investīcijām saskaņā ar Eiropas reģionālās un kohēzijas politikas mērķiem. Kaut arī Daudzgadu Finanšu Ietvara sarunas vēl turpinās, jau šobrīd, sadarbībā ar Eiropas fondu programmēšanā iesaistītajām valsts institūcijām, Rīgai aktīvi jāiesaistās projektu gatavošanā nākamajam programmēšanas periodam.Rīga vienmēr ir bijusi un būs mūsu valsts ekonomikas smaguma centrs. Arī turpmāk Rīgai būs centrālā loma valsts ekonomiskajā attīstībā, tādēļ svarīgi, lai Rīga būtu spējīga piesaistīt un efektīvi izmantot ES finansējuma sniegtās iespējas.Tomēr daudz svarīgāk ir panākt to, lai ar šī finansējuma palīdzību Rīgā tiktu veidota dzīves vide un dzīves kvalitāte, kura nespiestu rīdziniekus meklēt mājvietu ārpus Rīgas. Īres dzīvokļu pieejamība ir viena no Rīgas samilzušajām problēmām. Eiropas Komisijas 2019.gada valsts rekomendācijas Latvijai skaidri norāda uz nepieciešamību Latvijā strādāt pie cenu ziņā pieejamu mājokļu celtniecības.Rīgai ir nākotne tikai tad, ja tajā labi jūtas jaunās ģimenes. Rindu mazināšana bērnudārzos un īres dzīvokļu celtniecība ir starp Jaunās Vienotības Rīgas domes vēlēšanu programmas prioritātēm. Viens no Jaunās Vienotības svarīgākajiem uzdevumiem nākamā sasaukuma Rīgas domē būs darbs pie pašreizējā pārvaldības modeļa uzlabošanas. Viens no spilgtākajiem pašreizējās pārvaldības piemēriem ir Eiropas Savienības fondu vadība galvaspilsētā.Virkne lielo Eiropas Savienības fondu projektu Rīgā kavējas, citi izbeigti vai atsaukti vērtēšanas stadijā. Starp pārtrauktajiem projektiem var minēt abus Centrāltirgus revitalizācijas projektus vai bēdīgi slaveno kapu tramvaja projektu. Rezultātā Rīga zaudēja vairāk nekā 120 miljonus eiro Eiropas Savienības fondu naudas, kas tika pārdalīti citiem mērķiem.Projektu apturēšanas iemesli bieži saistīti ar nekvalitatīvi sagatavotu projektu dokumentāciju, kavēšanos ar iepirkumu procedūrām vai neapmierinoši veiktiem priekšizpētes darbiem. Tajā pašā laikā vērts atzīmēt, ka pagājušajā gada Rīgas budžeta deficīts tika samazināts arī uz neveikto investīciju rēķina, nerealizētās investīcijas veido lielu daļu no 145 miljonu eiro lielā atlikuma Rīgas pašvaldības budžetā.Jaunā Vienotība pievērsīs lielu uzmanību tieši tam, lai savestu kārtībā Eiropas Savienības fondu apguvi Rīgas domē. Šeit svarīgi darba virzieni būs saistīti gan ar Domes struktūru, gan tās kapitālsabiedrību administratīvās kapacitātes stiprināšanu darbam ar Eiropas fondiem. Vienlīdz svarīga būs arī finanšu caurskatāmības jautājumi un cīņa ar korupciju.Kā jau minēts mūsu partijas vēlēšanu programmā, Jaunā Vienotība strādās pie tā, lai Rīgas pašvaldības iestādēs un uzņēmumu ikdienas darbā tiktu ieviesti OECD pārvaldības principi. Tas ir svarīgi ne tikai tādēļ, ka tas nesīs Rīgas, kā labi pārvaldītas Eiropas metropoles, vārdu pasaulē. Atcerēsimies, ka ar Eiropu mūs vieno ne tikai Eiropas Savienības fondi. Ar Eiropu Rīgu vieno arī tās spēja saimniekot saskaņā ar labākajiem pārvaldības principiem.Šajā kontekstā svarīgu lomu spēlēs uz Domes vēlēšanām virzītais Jaunās Vienotības pieredzējušo profesionāļu saraksts. Īpaši es gribētu atzīmēt policijas ģenerāļa Inta Ķuža pievienošanos Jaunās Vienotības komandai.
Tas ir skaidrs signāls tam, ka korupcijas novēršanas un likumības jautājumi Rīgas Domes darbā ir viena no mūsu galvenajām prioritātēm.Ar lielām cerībām skatāmies uz Vilni Ķirsi kā mūsu Rīgas mēra kandidātu. Neskatoties uz iepriekšējās Domes koalīcijas nihilistisko vadības stilu, Vilnis nav devies vieglākas dzīves meklējumos, bet visus šos gadus ir principiāli cīnījies par rīdzinieku interesēm. Vilnis Ķirsis, kā Rīgas mērs, būtu liels ieguvums rīdziniekiem.Iedzīvotāju labklājība, ekonomikas izaugsme, finanšu stabilitāte un mūsdienīga pārvaldes sistēma Rīgā arī ir Jaunās Vienotības galvenie uzdevumi turpmākajiem gadiem.Nobeigumā gribētu atgādināt teiku, kuru jūs visi noteikti zināt kopš bērnības. Katru gadu kāda balss no Daugavas prasot, vai Rīga ir gatava. Katrreiz tai jāatbild: Vēl nav gatava. Ja kādreiz pateikšot, ka ir gatava, tad Rīga nogrimšot Daugavas dzelmē. Protams, Rīga nav un nekad nav bijusi gatava. Diemžēl, pēdējo desmit gadu laikā Rīgas Domes piekoptais vadības stils ir radījis risku, ka Rīga varētu nogrimt arī neesot gatava. Tomēr es ticu, ka 21.gadsimtā, ieviešot mūsdienīgu pārvaldes sistēmu un nodrošinot finanšu stabilitāti, Rīga nenogrims pat tad, ja kāds nelabvēlis pēkšņi atbildēs, ka Rīga IR gatava.
Atpakaļ
