Tikai turpinot reformas izaugsme ietekmēs jaunu darba vietu veidošanos
23.02.2015

---

"Eiropas Komisija un es personīgi atzinīgi vērtēju šīs sanāksmes sasaukšanu divu nozīmīgu iemeslu dēļ: pirmkārt, šis pasākums uzsver Latvijas prezidentūras parlamentāro dimensiju sešu starpparlamentu pasākumu ciklā; otrkārt, tas uzrunā tādus būtiskus jautājumus kā nodarbinātības veicināšana visneaizsargātākajās iedzīvotāju grupās, sociālās uzņēmējdarbības iespējas un Garantijas jauniešiem īstenošana. Šie jautājumi ir viennozīmīgi svarīgi Eiropas sociālās tirgus ekonomikas ilgtspējas faktori", norādīja V.Dombrovskis.
"Nesenā krīze diemžēl ir padziļinājusi ekonomiskās un sociālās atšķirības Eiropas Savienībā. Ir pieaudzis nabadzības un bezdarba līmenis, īpaši jauniešu bezdarbs. Šīs tendences zināmā mērā apdraud vienu Eiropas projekta galvenajiem mērķiem: ekonomiskās konverģences veicināšanu un visu iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanu. Eiropas Komisijas nesen publicētā ziemas prognoze liecina, ka makroekonomikas perspektīva uzlabojas un 2015. gadā visās 28 dalībvalstīs atkal sagaidāma izaugsme. Protams, ja vien atsevišķas dalībvalstis neveiks straujas ekonomiskās politikas izmaiņas, kas varētu tās atmest atpakaļ recesijā. Eirozonā ekonomikas izaugsme tiek prognozēta 1,3% apmērā, Eiropas Savienībā kopumā tā būs 1,7%, bet Latvijā - 2,9%. Tātad Latvija joprojām būs starp izaugsmes līderiem gan eirozonā, gan Eiropas Savienībā kopumā. Kā vēl viens pozitīvs signāls uztverama bezdarba līmeņa mazināšanās. Tas pēc jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2014.gadā ir nokrities līdz 10,8%. Īpaši priecē bezdarba samazināšanās jauniešu vidū. Tomēr jāatzīst, ka neraugoties uz šīm tendencēm, bezdarbs joprojām ir pārāk augsts gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā kopumā, Saeima uzsvēra Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos.
Viņš norādīja, ka "Mēs visi zinām, ka krīzes ietekme uz nodarbinātību un sociālo jomu neizzudīs ar burvju nūjiņas mājienu. Eiropas Komisija ir pārliecināta, ka 2015. gads varētu būt pagrieziena punkts, tomēr šis joprojām vēl ir kritisks brīdis. Var apgalvot, ka pašlaik ir labvēlīgi ekonomiskie nosacījumi ilgtspējīgai izaugsmei un darbvietu radīšanai – zemas naftas cenas, tendences valūtas tirgos un ECB īstenotā stimulējošā monetārā politika".
Tomēr, vērojot izaugsmes skaitļus, mēs nedrīkstam ieslīgt pašapmierinātībā un pieņemt, ka viss ir izdarīts. Arī Latvijai vēl ir daudz darāmā attiecībā uz strukturālajām reformām, īpaši sociālajā jomā. 2014.gadā gandrīz trešdaļa Latvijas iedzīvotāju bija pakļauti nabadzības un sociālās atstumtības riskam. Tikai neatlaidīgs darbs turpinot reformas, īpaši sociālajā jomā, nodrošinās to, ka ekonomikas izaugsme izpaužas jaunu darbvietu izveidē un labākā un mērķētākā sociālajā politikā.
Eiropas Savienība pašlaik saskaras ar ilgstoši zemas ekonomiskās izaugsmes risku. Lai to novērstu un nodrošinātu straujāku ekonomikas izaugsmi, Eiropas Komisija ir noteikusi trīs ekonomiskās politikas prioritātes. Kā norādīts gada izaugsmes pētījumā, Eiropas Komisijas īstenotās integrētās pieejas pamatā ir trīs galvenie stūrakmeņi: investīciju veicināšana, strukturālās reformas konkurētspējas veicināšanai gan ES, gan dalībvalstu līmenī un fiskālā atbildība.
 
2015. gada darba programmā nodarbinātības un sociālo lietu politikas jomā EK ir paziņojusi par divām visaptverošām iniciatīvām, saistībā ar kurām būtu nepieciešama konstruktīva sadarbība ar Eiropas Parlamenta Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju, proti:
1. iniciatīva, lai veicinātu integrāciju un nodarbināmību darba tirgū, tostarp pasākumi, ar kuriem atbalsta dalībvalstis, tām iesaistot darba tirgū sevišķi ilgtermiņa bezdarbniekus un jauniešus un attīstot augsti kvalificētu darbaspēku. Pirmo pasākumu šīs iniciatīvas ietvaros EK pieņēma 4. februārī, piešķirot papildus finansējumu iniciatīvas "Garantija jauniešiem" īstenošanai;
2. darbaspēka mobilitātes pasākumu kopums vienotā tirgus potenciāla izmantošanai, tajā pašā laikā izvairoties no masveida kvalificēta darbaspēka aizplūšanas no atsevišķām dalībvalstīm. Mērķis būs izmantot darbaspēka mobilitāti, jo īpaši ilgstošas prasmju piedāvājuma un pieprasījuma neatbilstības gadījumos, vienlaikus radot labvēlīgus apstākļus, lai nodrošinātu ikvienam iespējas darba tirgū. Uzmanība tiks veltīta arī sociālās sistēmas ļaunprātīgas izmantošanas novēršanai, labāk koordinējot sociālā nodrošinājuma sistēmas un mērķtiecīgi pārskatot Darba ņēmēju norīkošanas direktīvu.