Runa Jaunās Vienotības domes sēdē
23.02.2019
Godātais Ministru prezidenta kungs, kolēģi!
Ja mēs skatāmies kopumā uz situāciju Eiropā, Eiropā jau septīto gadu turpinās ekonomiskā izaugsme. Un ir paredzams, ka gan šogad, gan nākamgad ekonomika pieaugs visās 28 Eiropas Savienības dalībvalstīs un tas, protams, ļaus radīt vairāk darbavietu. Tomēr palielinās gan ārējā, gan iekšējā nenoteiktība un riski, kas jau sāk mazināt izaugsmes tempus. Globālie tirdzniecības konflikti un attīstības valstu, t.sk. Ķīnas, ekonomikas bremzēšanās negatīvi ietekmē arī izaugsmi Eiropā. Ir palicis tikai nedaudz vairāk nekā mēnesis līdz Brexit datumam, tomēr vēl aizvien nav skaidrības, pēc kāda scenārija tas notiks. Saglabājas neskaidrība un riski ar atsevišķu Eiropas Savienības valstu, piemēram, Itālijas plāniem fiskālās politikas jomā. Ekonomika attīstās cikliski, tāpēc jārēķinās, ka izaugsme neturpināsies mūžīgi.
Jau šobrīd jāveic sagatavošanās darbi, lai Eiropas ekonomika būtu gatavota nākotnes izaicinājumiem, lai tā būtu noturīga pret ekonomiskajiem satricinājumiem. Eiropas Savienības līmenī tas nozīmē pieņemt konkrētus lēmumus par ekonomiskās un monetārās savienības tālāku stiprināšanu. Jāturpina darbs pie eirozonas reformām, kas ir svarīgs jautājums gan Latvijai, gan Eiropai kopumā, jo eirozonas stabilitāte un sekmīga attīstība ir priekšnoteikums arī Latvijas izaugsmei.
Eiropas Savienības dalībvalstu līmenī tas nozīmē nepieciešamību veidot fiskālās rezerves un samazināt valsts parāda līmeni. Tajā pašā laikā ir jānodrošina, lai ekonomikas izaugsme būtu iekļaujoša, lai tās labumus izjūt arī neaizsargātās sabiedrības grupas. Tā īsumā var raksturot Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas darbu aktualitātes šobrīd.
Mēs Latvijā zinām, ka pieaugošas nestabilitātes apstākļos ir nepieciešama pārdomāta un gudra politika. Tas pats attiecas arī uz Eiropu. Šādu politiku nespēj piedāvāt populisti. Tieši populistu partiju ietekmes pieaugums Eiropas Parlamentā var radīt problēmas Eiropas Savienības ilgtspējīgai attīstībai un, tātad, kaitēt arī Latvijas interesēm. Līdz ar to ir būtiski, lai Latviju Eiropā pārstāvētu profesionāli un patriotiski deputāti.
Jaunai Vienotībai ir pieredzējusi un profesionāla komanda politiķi, kurus pazīst un ciena Eiropā. Jāapzinās, ka Latvijai ir būtiski izmantot visas iespējas, lai aizstāvētu savas intereses, jo Eiropas Parlamentā Latvijai ir tikai 8 deputāti no 705. Ir ļoti svarīgi, lai šīs 8 vietas ieņem zinoši un pieredzējuši cilvēki, kas spēj un zina kā aizstāvēt Latvijas intereses Eiropā. Jaunā Vienotība ir gatava arī turpmāk lietpratīgi pārstāvēt Latvijas intereses, nostiprinot mūsu ietekmi Eiropā.
Kolēģi!
Jaunā Vienotība ir daļa no Eiropas ietekmīgākā politiskā spēka - Eiropas Tautas partijas. Piederība Eiropas Tautas partijai Jaunās Vienotības deputātiem dod labākas iespējas citu valstu kolēģu atbalsta nodrošināšanā un, attiecīgi, Latvijas interešu aizstāvēšanā.
Jau otro reizi Eiropas Parlamenta vēlēšanu process ir cieši saistīts arī ar nākamās Eiropas Komisijas izveidi, jo pirms vēlēšanām Eiropas politiskās partijas virza savus kandidātus Eiropas Komisijas prezidenta amatam. Un tieši Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti noteiks Eiropas Tautas partijas izredzes uzņemties jaunās Eiropas Komisijas vadību.
Pirms trim nedēļām vizītē Rīgā bija Manfrēds Vēbers, kuru Eiropas Tautas partija ir izvirzījusi kā savu kandidātu Eiropas Komisijas prezidenta amatam. Vizītes laikā viņš pauda gatavību aktīvi iesaistīties arī Latvijai aktuālu jautājumu risināšanā. No Jaunās Vienotības puses mēs esam gatavi aktīvi iesaistīties ne tikai Eiropas Parlamenta kampaņā Latvijā, bet arī kopējā Eiropas Tautas partijas kampaņā un aktīvi atbalstīt Vēbera kungu Eiropas Komisijas prezidenta amatam.
Kādi ir mūsu galvenie uzdevumi?
Jaunās Vienotības deputātiem ir jāturpina stiprināt Latvijas vieta Eiropas kodolā, ir jāizmanto mūsu pieredze un ietekme, lai to panāktu. Tas ir galvenais Jaunās Vienotības uzdevums gan jaunajā Eiropas Parlamentā, gan Eiropas Komisijā.
No mūsu valsts interešu viedokļa nozīmīgs būs darbs pie Eiropas Savienības daudzgadu budžeta 2021.-2027.gadiem. Saistībā ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības, ir sagaidāms mazāks kopējais finansējuma apjoms Eiropas Savienības budžetā. Līdz ar to ir jāturpina nopietns darbs Latvijas interešu aizstāvēšanai finansējuma sadalē nākošajā periodā. Sevišķi jāuzsver Eiropas Savienības fondu pieejamība un lauksaimniecības tiešmaksājumu tuvināšana Eiropas Savienības vidējam līmenim. Krišjānis jau par to runāja un, kā viņš teica, esam gatavi arī kolēģiem uzcelt pieminekli.
Nākamajā plānošanas periodā Kohēzijas politikas finansējums joprojām būs nozīmīgākās investīcijas Latvijas izaugsmes un konkurētspējas veicināšanā, tajā skaitā mūsu valsts infrastruktūras attīstībā. Attiecīgi, mums ir jācīnās par maksimāli iespējamo Kohēzijas politikas finansējuma apjomu.
Jaunā Vienotība arī labi apzinās, ka Latvijai joprojām ir nepieciešamas ievērojamas investīcijas lauku teritoriju attīstībā, lauku ekonomikas un uzņēmējdarbības stiprināšanā un veicināšanā. Tātad no Eiropas fondiem nepieciešams paredzēt atbilstošu finansējumu lauku attīstībai.
Tāpat jāuzlabo Latvijas zinātnieku iespējas piesaistīt finansējumu no Eiropas Savienības programmām. Zinātnes un inovāciju sekmīga attīstība un sasaiste ar reālo ekonomiku ir priekšnoteikums tam, lai Latvijas ekonomika turpinātu sekmīgi attīstīties un pārvarētu tā saucamo vidējo ienākumu slazdu, tuvinoties Eiropas attīstīto ekonomiku līmenim.
Jaunās Vienotības pārstāvjiem Eiropas Parlamentā būs jādod savs ieguldījums, Eiropas kopīgajā drošībā un ārpolitikā. Pārskatāmā nākotnē ir maz cerību, ka Krievija atteiksies no savas agresīvās politikas. Tā turpinās izaicināt Rietumus un centīsies graut Eiropas Savienības vienotību. Agresija pret Ukrainu ir tam liecība.
Latvija vienmēr ir stingri iestājusies par Ukrainas neatkarību, nosodot Krievijas agresiju. Arī Eiropas Tautas partija ir pastāvīgi paudusi atbalstu Ukrainai un šis atbalsts no Eiropā vadošā politiskā spēja ir bijis ļoti nozīmīgs signāls. Svarīgs solis bija vienošanās par vīzu režīma liberalizāciju Ukrainas pilsoņiem. Pēdējo piecu gadu laikā Eiropas Savienība ir sniegusi arī ievērojamu finansiālo atbalstu Ukrainai. Šim atbalstam ir jāturpinās, jo mēs labi saprotam, ka konflikta iznākums un ar to saistītās norises Ukrainā var ietekmēt daudz plašāka reģiona ģeopolitisko stabilitāti.
Mēs aizstāvam stipru un saliedētu Eiropu, rīcībspējīgu NATO, kopīgās un tātad arī Latvijas drošības stiprināšanu. Mūsu uzdevums ir arī likt lietā savas zināšanas Krievijas propagandas ietekmes mazināšanā. Mūsu zināšanas noderēs Eiropas Savienībai, lai spētu sekmīgāk cīnīties pret šo propagandu, nodrošinātu lielāku valstu sadarbību un pasargātu Eiropas demokrātijas no viltus ziņu ietekmes, īpaši vēlēšanu laikā.
Nozīmīgs atbalsts šim darbam Eiropā ir arī Jaunās Vienotības vadītā Ārlietu ministrija un ministrs Edgars Rinkēvičs, kuru šobrīd varbūt pat varam salīdzināt ar Zigfrīdu Annu Meierovicu, jo viņa darba stāžs ārlietās ir pārsniedzis laiku, ko savulaik sasniedza Latvijas izcilākais diplomāts.
Godātie domubiedri!
Kā jau iepriekš esmu uzsvēris, Jaunā Vienotība ir šobrīd vienīgais Eiropas vērtībās balstītais politiskais spēks, kas ir pārstāvēts gan Saeimā, gan valdībā, gan Eiropas Parlamentā un Eiropas Komisijā. Tātad mēs esam vienīgā Latvijas politiskā partija, kas aktīvi piedalās Eiropas veidošanas procesā visos šajos līmeņos.
Mūsu deputāti Eiropas Parlamentā ir iemantojuši cieņu ar savu līdzšinējo darbu. Spēju gan izvirzīt jaunas idejas Eiropas Savienības attīstībai, gan panākt kompromisus un apvienot citu valstu kolēģus kopīgu interešu vārdā.
Esmu pārliecināts, ka Jaunās Vienotības Eiropas komandas kompetence un pieredze, efektīva sadarbība ar jauno Latvijas valdību un Saeimu ir labs priekšnoteikums kvalitatīvai Latvijas interešu pārstāvniecībai Eiropas Savienībā.
Paldies!
Rīgā, 23.februārī 2019.gadā
Atpakaļ
