Pēdējās dienās pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām portālā pietiek.com tika publicēta “Vienotību” un mani kā deputāta kandidātu nomelnojošu rakstu sērija. Šī nav pirmā reize, kad portāls pietiek.com pirms vēlēšanām izvērš melnā PR kampaņu pret “Vienotību”. Līdzīgi bija arī pirms pēdējām pašvaldību vēlēšanām, toreiz tika izdota arī speciāla “Vienotību” nomelnojoša avīze, kuras patiesie finansētāji tā arī netika atklāti.

Zīmīgi, ka rakstos pieminēti pagājušā gada notikumi, tātad bija pietiekami ilgs laiks, lai noskaidrotu visas detaļas un pārbaudītu minētos faktus, ja rakstu mērķis patiešām būtu noskaidrot patiesību. Tā vietā portāls dažas dienas pirms vēlēšanām publicē dažādu interpretāciju un nepatiesību savirknējumu, radot skandalozu rakstu sēriju.

Parasti šādus paņēmienus pielieto vai nu kādi ekonomiskie grupējumi, kuru intereses varētu būt aizskāruši valdības lēmumi, piemēram, nepieļaujot kādu šiem grupējumiem izdevīgu, bet plašākām sabiedrības interesēm neatbilstošu lēmumu virzību, vai arī politiskie konkurenti, kuriem godīgā konkurencē nav pietiekamu argumentu.

Tagad, kad ir norimušas pirmsvēlēšanu kaislības, nolēmu publicēt informāciju, kas dos iespēju katram interesentam patstāvīgi novērtēt situāciju un nodalīt faktus no portāla pietiek.com īpašnieku un žurnālistu fantāzijas augļiem.

Par demisijas iemesliem

Priekšvēlēšanu laikā pietiek.com, atsaucoties uz kaut kādiem anonīmiem “avotiem” izplatīja spekulācijas, ka manas demisijas iemesli esot saistīti “konfrontēšanu ar faktiem par ģimenes biznesa finanšu plūsmām”.

Skaidri jāpasaka, ka tas neatbilst patiesībai. Gan Valsts prezidents, gan es esam jau daudzkārt publiski komentējuši mūsu sarunu pirms manas demisijas un varu tikai vēlreiz pateikt, ka demisijas iemesli bija Zolitūdes traģēdija un situācija koalīcijā. Tieši par šiem jautājumiem mēs ar Valsts prezidentu runājām, nekādi “ģimenes biznesa finanšu plūsmu” vai tamlīdzīgi jautājumi sarunā netika pat pieminēti.

Par Latvijas Hipotēku un zemes bankas (LHZB) komercdaļas pārdošanu

Priekšvēlēšanu laikā pietiek.com publicēja veselu virkni spekulāciju par LHZB komercdaļas pārdošanas procesu un it kā “īpašajiem nosacījumiem”, uz kuriem esot pārdots manai sievai daļēji piederošā SIA “Land development” kredīts.

LHZB komercdaļas pārdošana notika pēc Eiropas Komisijas (EK) Konkurences ģenerāldirektorāta lēmuma saistībā ar bankai sniegto valsts atbalstu krīzes laikā.

Ar EK Konkurences ģenerāldirektorāta 2009. gada 19. novembra lēmumu par valsts atbalstu lietā NN 60/2009 tika apstiprināts 2009. gadā veiktais LHZB pamatkapitāla palielinājums. Minētais lēmums paredzēja nosacījumu, ka līdz 2013. gada beigām pilnībā tiek izbeigta LHZB komercdarbība un LHZB var turpināt darbu tikai kā attīstības finanšu institūcija.

http://ec.europa.eu/competition/state_aid/cases/233793/233793_1038007_12_2.pdf

EK Konkurences ģenerāldirektorāta uzraudzībā izstrādātā un Ministru kabineta 2011. gada 1. novembrī apstiprinātā LHZB pārdošanas stratēģija paredzēja LHZB komercdaļas aktīvu un noguldījumu pārdošanu, sadalot bankas komercdaļu vairākās paketēs.

Bankas komercdaļas sadali paketēs un investoru piesaisti veica Finanšu ministrija kopā ar piesaistīto konsultantu “SEB Enskilda”. SIA “Land development” kredīts tika iekļauts paketē ar citiem nekustamo īpašumu attīstītāju kredītiem, nekāda īpaša pakete tam netika veidota. Katra pakete tika pārdota tam investoram, kas par to piedāvāja labāko cenu, nevienai paketei nekādi īpaši nosacījumi netika piemēroti.

Ņemot vērā, ka bankas komercdaļā bija arī manai sievai daļēji piederoša uzņēmuma kredīts, es valdības ministrus savlaicīgi par to informēju, nepiedalījos šo jautājumu izskatīšanā un lēmumu pieņemšanā, šo faktu fiksējot valdības sēdes protokolā, kā arī nododot sēdes vadību finanšu ministram. Jebkurā gadījumā Ministru kabineta lēmumi tika pieņemti atbilstoši Finanšu ministrijas un piesaistītā konsultanta rekomendācijām. Līdz ar to nekādām spekulācijām par šo lēmumu politisku ietekmēšanu vai kādiem īpašiem nosacījumiem konkrētā kredīta pārdošanā nav pamata.

Par SIA “Land development”

Portāls pietiek.com jau gadiem izplata nomelnojošu informāciju par manai sievai daļēji piederošā SIA “Land development” it kā “ļoti neveiksmīgo” rindu māju projektu.

Neesmu šī uzņēmuma īpašnieks vai amatpersona, lai varētu detalizēti komentēt uzņēmumu darbu. Tomēr ar uzņēmuma vadības atļauju varu sniegt sekojošu informāciju - kopš 2007. gada, kad tika uzsākts trīspadsmit rindu māju būvniecības projekts Stopiņu novadā, ir pārdotas septiņas rindu mājas (viena uz nomaksu) un pārējās sešas mājas ir izīrētas vai iznomātas. Lielāko daļu rindu māju ir nopirkuši Latvijas iedzīvotāji, bet divas rindu mājas ir nopirkuši ārzemnieki, no kuriem tikai viens ārzemnieks ir saņēmis termiņuzturēšanās atļauju Latvijā saistībā ar nekustamā īpašuma pirkumu. Otrs ārzemnieks jau vairākus gadus dzīvo Latvijā un līdz rindu mājas pirkumam jau bija saņēmis termiņuzturēšanās atļauju (pretēji pietiek.com apgalvojumiem).

Līdz ar to nav nekāda pamata portāla pietiek.com apgalvojumiem par SIA “Land development” it kā “ļoti neveiksmīgo” darbību. Kopš 2007. gada uzņēmums ir atmaksājis bankas aizdevuma pamatsummu vairāk nekā 1 milj. eiro apmērā, visus šos gadus bez kavējumiem veicis ikmēneša procentu maksājumus, kā arī uzņēmumam nav nodokļu parādu valstij.