NRA: “Misters Eiro" gatavs turpināt darbu
22.05.2019

---

Eiropas Komisijas viceprezidents (atbildības jomas – eiro un sociālais dialogs, finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība) Valdis Dombrovskis (Jaunā Vienotība) intervijā Neatkarīgajai par Eiropas finanšu reformām, banku uzraudzību, naudas atmazgāšanaas skandāliem, Eiropas Savienības budžeta perspektīvu un savām izredzēm turpināt darbu EK
Sākot pildīt EK viceprezidenta pienākumus – viena no jums ārzemju presē dotajiem vārdiem bija Misters Eiro? Kā jūs pret šo apzīmējumu izturaties? Esat attaisnojis cerības par eiro stabilitātes uzturēšanu?
Tiešām, diezgan daudz ir sanācis šajā laikā strādāt ar eirozonas stabilitātes jautājumiem, arī ar eirozonas reformām, lai nostiprinātu eirozonas valstu ekonomiku pret iespējamiem nākamiem satricinājumiem. Pirms pusgada EK nāca klajā ar iniciatīvu par eiro starptautiskās lomas stiprināšanu.
Nosauciet 3 svarīgākos darbus, ko  izdevās paveikt eirokomisāra amatā?
Pirmais, protams, ir pasākumi eirozonas stiprināšanai, īstenotās eirozonas reformas, kā arī Grieķijas krīzes pārvarēšana. Grieķijas krīzes otrais vilnis sakrita ar šīs Eiropas Komisijas darbības sākumu un tas izvērtās par vienu no pirmajiem uzdevumiem, kas bija jāatrisina. Tābrīža Grieķijas valdība nevēlējās pildīt starptautisko aizdevēju nosacījumus, tādejādi radot dziļas problēmas. Strādājot ar Grieķijas valdību, izdevās panākt tās ekonomiskā kursa pārskatīšanu un jāsaka, ka Grieķija ir atgriezusies pie izaugsmes un tagad tās budžetā ir pārpalikums. Latvijas budžetā pagaidām pārpalikuma nav.
Noteikti es pie nozīmīgākajiem darbiem gribētu pieminēt palīdzību Ukrainai: es strādājis pie makrofinansiālās palīdzības programmām Ukrainai – nu jau ir uzsākta ceturtā makrofinansiālās palīdzības programma. Uzskatu, ka ES šajā situācijā, kad Ukraina sastopas ar Krievijas agresiju, kas padziļina arī valsts ekonomiskās problēmas, ir šai valstij jāpalīdz.
No 2016. gada (pēc Brexit referenduma) es pildu vēl viena komisāra pienākumus, kas saistīti ar finanšu tirgus pakalpojumiem, finanšu stabilitāti un kapitāla tirgus savienību.  Viens no svarīgiem panākumiem šajā sfērā ir Kapitāla tirgus savienības izveide – no 13 EK likumdošanas priekšlikumiem šajā jomā ir atbalstīti 11, un tas uzskatāms par labu rezultātu. Galvenais mērķis ir diversificēt Eiropas uzņēmumu finansēšanas avotus, lai tie būtu mazāk atkarīgi tikai no banku kredītiem un būtu iespēja vairāk piesaistīt līdzekļus no kapitāla tirgus. Esmu arī atbalstījis  reģionālo kapitāla tirgu attīstību – piemēram, vienota Baltijas valstu kapitāla tirgus izveidi, kas mūsu reģionu padarītu atraktīvāku investoriem. Atsevišķi es uzsvērtu arī tā dēvēto “zaļo finanšu” iniciatīvu, kur uzstādījums ir palīdzēt sasniegt Parīzes klimata pārmaiņu protokola mērķus. Lai to izdarītu, Eiropas ekonomikai nepieciešams katru gadu vismaz 180 miljardu eiro papildus investīcijas, un skaidrs, ka tikai ar publiskiem līdzekļiem ir par maz, , nepieciešama arī privāto līdzekļu piesaiste videi un klimatam draudzīgu projektu finansēšanai. Tāpēc bija nepieciešama “zaļo finanšu” stratēģija, kas veicinātu privātā kapitāla ieguldījumus šādos projektos.
Ir uzsāktas sarunas par ES daudzgadu budžetu. Kā jūs vērtējat izredzes panākt to pašu finansējumu kohēzijas un lauksaimniecības politikas jomā, respektīvi, nosacījumus, kas labvēlīgi Latvijai?
Eiropas Komisija ir sagatavojusi savu budžeta priekšlikumu, kas ir tapis ļoti sarežģītos, Brexit apstākļos, jo Lielbritānija bija viena no lielākajām ES budžeta maksātājvalstīm. Attiecīgi, Lielbritānijas aiziešana atstāj robu ES budžetā. EK piedāvā palielināt dalībvalstu iemaksas ES budžetā, palielināt ES budžetu no 1,03% no KNI (kopējā nacionālā ienākuma) līdz 1,11%, bet vienlaikus – samazināt esošo budžeta politiku apjomu, kas attiecas arī uz kohēzijas jeb ES fondu [piezīme: kohēzijas politika ietver sevī kohēzijas fondu un ES struktūrfondus] (Kohēzijas fonds (KF) finansē liela mēroga infrastruktūras attīstības pasākumus projektus vides aizsardzības un transporta jomā_ red.)  finansējumu un kopējo lauksaimniecības politiku. Tas ir kompromisa priekšlikums. Nettomaksātājvalstis jeb donorvalstis iebilst pret iemaksu palielinājumu, savukārt saņēmējvalstis iebilst pret kohēzijas politikas līdzekļu samazinājumiem, tātad intereses būs jāsabalansē.
Ja runājam par Latviju, tad, līdzīgi kā šajā periodā ( 2014.-2020.gads) no ES fondiem, arī nākamajā periodā EK ir paredzējusi 4,8 miljardus eiro. Ņemot vērā inflāciju, tas ir nedaudz mazāks līdzekļu apjoms.  Lauksaimniecības jomā Latvijai pat ir izdevīgāka situācija, jo EK piedāvā turpināt tiešmaksājumu izlīdzināšanas politiku ES dalībvalstīs, kas ir izdevīga Latvijas lauksaimniekiem, jo nozīmē līdzekļu palielinājumu. No Latvijas pozīcijām šīs EK priekšlikums jāizmanto kā starta punkts, lai panāktu sev pēc iespējas labvēlīgākus nosacījumus, īpaši kohēzijas jomā, jo šo fondu finansējums ir nozīmīgākais investīciju avots Latvijas ekonomikā. Līdzīgi arī lauksaimniecības jomā – starta punkts ir labs, bet jāstrādā pie tā, lai lauksaimniecības tiešmaksājumu izlīdzināšana notiktu ātrāk.
 Vai redzat, ka Latvijas valdība sekmīgi strādā, veidojot koalīcijas, kas ļautu panākt vismaz finansējuma nesamazināšanos nākamajā budžeta plānošanas periodā?
Sarunas starp dalībvalstīm turpinās. Skaidrs, ka ES mērogā viena pati dalībvalsts nevar sasniegt labu rezultātu. Teju visos jautājumos ir jāmeklē citu dalībvalstu atbalsts, ar kurām intereses sakrīt. Īpaši tas attiecas uz kohēzijas politiku – ir divas valstu grupas: vieni tā saucamie “kohēzijas draugi” un otri – “labāku tēriņu (better spending) draugi”, bet, pēdējo izpratnē “labāki”, tie ir mazāki tēriņi. Latvijai jāstrādā “kohēzijas draugu” grupā, bet šeit arī intereses jāsabalansē.
Kuras valstis ietilpst “kohēzijas draugu” grupā?
Tās ir visas Centrālās un Austrumeiropas valstis, arī Dienvideiropas valstis – tās visas vēlas panākt kopējo kohēzijas fondu finansējumu. Par sadalījumu gan viedokļi atšķiras.
Pēdējā laikā nozīmīgi cietusi Latvijas banku sistēmas reputācija naudas atmazgāšanas jomā.  Vai mēs izceļamies uz kopējā Eiropas fona šajā jomā? Jeb arī citās Eiropas valstīs ir līdzīgas problēmas?
Pēdējā gada laikā Eiropā ir bijuši daudzi naudas atmazgāšanas skandāli. Latvija šajā ziņā diemžēl nav unikāla. Lielākais skandāls ir bijis ar Danske bank Igaunijā, bet ir bijuši skandāli arī citās valstīs- Maltā, Nīderlandē, atsevišķas problēmas Vācijā, arī ar Swedbank. Redzam, ka problēma ir daudzviet Eiropā, un EK uzstādījums ir, ka tā ir jārisina Eiropas mērogā. EK ir piedāvājusi stiprināt Eiropas Banku iestādes kompetenci un pilnvaras tieši naudas atmazgāšanas jomā, un pozitīvi, ka ES Padome un EP (Eiropas likumdevēji – varbūt ta ir vienkaršāk?) šo  priekšlikumu ir atbalstījušas. Mums ir stingri normatīvi attiecībā uz naudas atmazgāšanu, bet šo normatīvu piemērošana ir tikai nacionālā līmeņa uzraugu darīšana, un tur, kā redzam, standarti un prakses ir bijuši atšķirīgi. Tāpēc jāstrādā, lai pretnaudas atmazgāšanas direktīva tiktu piemērota vienmērīgi visā ES.
Tā dēvētās “netīrās naudas” izcelsme jau lielākoties nav Eiropā. Vai, pastiprinot kontroli, neradīsies situācija, ka vispār nebūs finanšu sakaru ar Krieviju, Āzijas valstīm u.c.? Vai tas Eiropai un Latvijai tai skaitā vispār būs izdevīgi?
Pašreiz EK veic izvērtējumu par visiem naudas atmazgāšanas skandāliem, kas papildus būtu darāms bez jau minētajām iniciatīvām. Viens no virzieniem, kas tiek vērtēts,  ir netīrās naudas izcelsme  - no kurienes šie līdzekļi ienāk. Jautājums ir, kā ES vērsīsies pret bankām un citiem netīrās naudas finanšu avotiem ārpus ES. Pieļauju, ka tiks radīti papildus instrumenti, lai varētu vērsties pret bankām ārpus ES, kas iepludina netīru naudu ES bankās. Tas būs viens no nākamās EK uzdevumiem.
Tas nenovedīs pie ES finanšu izolācijas, ja katru naudu, kas ienāk ES bankās, sāksim uzskatīt par potenciāli netīru?
Te vajadzētu nodalīt -  jebkuru naudu no netīrās naudas. Skaidrs, ka uzņēmumi īsteno ārējo ekonomisko darbību un ES uzņēmējiem notiek tirdzniecība ar Krieviju,  arī citām valstīm. Protams, ka ir leģitīmas naudas plūsmas, un attiecībā pret tām neviens vērsties netaisās.
Jūs atbalstāt kārtējos skaidras naudas lietošanas ierobežojumus, kurus Latvijas Finanšu ministrija piedāvā kontekstā ar naudas atmazgāšanas ierobežošanu?
ES tika vērtēti skaidras naudas lietošanas ierobežojumi naudas atmazgāšanas ierobežošanas kontekstā. Vienotu likumu ES ietvaros šajā jomā nav – limiti ir noteikti dažādi, pamatā tas ir pašu dalībvalstu valdību izlemšanas jautājums – virs kādas summas noteikt skaidras naudas lietošanas ierobežojumus vai ziņošanu par to. Kopumā es šādus ierobežojumus atbalstu – mums nevajadzētu atgriezties laikos, kad cilvēki uz lieliem darījumiem devās ar milzu naudas koferi rokās. Turklāt šādu darījumu kontrole ir daudz sarežģītāka, nekā bankas pārskaitījumu kontrole.
Kā jūs vērtējat Eiropas Tautas partijas grupas vadošā kandidāta Manfrēda Vēbera izredzes nonākt EK prezidenta amatā?
 Manfrēds Vēbers ir pieredzējis politiķis, viņš ir ETP frakcijas EP grupas vadītājs un iniciatīvas, ar kurām viņš nāk klajā EP priekšvēlēšanu kampaņas kontekstā – cīņa ar viltusziņām, Eiropas enerģētiskās neatkarības stiprināšana, negatīvā nostāja pret Nordstream 2 projektu (Krievijas dabasgāzes vads uz Vāciju, apejot Baltijas valstis – red.), ir atbalstāmas. Viņš ir skaidri parādījis, ka zin, ko grib panākt Eiropas ekonomikā un citās jomās, ja kļūs par EK prezidentu. Jaunā Vienotība un ETP grupa kopumā viņu atbalsta EK prezidenta amatam, kā to paredz partijas kongresa lēmums. To, vai viņš tiešām kļūs par EK prezidentu, noteiks arī vēlēšanu rezultāti – cik labi ETP grupas partijas nostartēs nacionālajās valstīs. Domāju, ka ETP ir labas izredzes saglabāt savu statusu kā Eiropas vadošajam politiskajam spēkam Eiropā.
 EK prezidenta amata vadošo kandidātu debatēs Eiropas parlamentā iezīmējās viedokļu atšķirība klimatu pārmaiņu jautājumos, kur Vēbers iebilda pret jaunu klimata nodokļu ieviešanu, piemēram – petrolejas nodokli un oglekļa dioksīda nodokli? Cik nozīmīgi ir šie jautājumi EP priekšvēlēšanu debatēs Eiropā?
Šie jautājumi ir ļoti nozīmīgi. EK savā ES daudzgadu budžeta priekšlikumā ir iezīmējusi, ka ceturtā daļa tā līdzekļu jāsaista ar CO2 emisiju samazināšanu un klimata mērķu sasniegšanu. Tālāk ir diskusija, kā to darīt. Es atbalstu Vēbera uzstādījumu par zaļo tehnoloģiju attīstību, energoefektivitātes uzlabošanu un investīcijām, kas dod labumu Eiropas ekonomikai. Kas attiecas uz emisiju un degvielas papildu aplikšanu ar nodokli – jautājums tiek diskutēts, ir emisiju tirdzniecības shēma utml. Taču svarīgi, lai šādas vienošanās tad būtu starptautiskas un neattiektos tikai uz ES valstīm. Ko tad  tas dos klimata pārmaiņu ierobežošanai, ja uzliksim saviem uzņēmumiem emisiju nodokli, un importēsim šīs preces no trešajām valstīm, kur vides standarti ir zemāki un emisiju nodokļa nav? Tad globāli tas klimatam neko labu nenesīs, iespējams, pat palielinās C02 gāzu izmešus.
Sociāldemokrātu piedāvātie papildus nodokļi degvielai diez vai ir labi apdomāti – atcerēsimies, kā izvērtās situācija Francijā, kad tika paziņots par degvielas akcīzes paaugstināšanu. Dzelteno vestu kustības popularitāte sākotnēji saistās tieši ar šādu priekšlikumu, jo sabiedrība ne tuvu ar sajūsmu neuztver degvielas nodokļu celšanas inicatīvas. Jebkuru nodokļu celšanas jautājumā jāvērtē ekonomiskais un arī sociālais aspekts.
Laikā, kad bijāt EK viceprezidents, ES piedzīvoja vienu no lielākajiem satricinājumiem savā vēsturē – Brexit. Vai, jūsuprāt, tā ir kopējā ES politikas vaina? Vai daļa vainas par to jāuzņemas EK?
Par Apvienotās Karalistes  izstāšanos no ES  lēma britu tauta referendumā un tā ir nacionālas valsts lieta un izšķiršanās. Tā laika britu premjers Deivids Kamerons aicināja EK neiejaukties Brexit referenduma kampaņā, ko EK arī ņēma vērā. Taču, kā norādījis EK prezidents Žans Klods Junkers, iespējams, ka tautas lēmums būtu bijis citāds, ja EK tomēr būtu veidojusi pretkampaņu Brexit, un, iespējams, kļūda bija  tieši tā, ka EK Kamerona aicinājumam paklausīja. Jo neviens īsti un mērķtiecīgi neatmaskoja nepatiesības, ko klāstīja Brexit piekritēji.
Šobrīd Brexit process parāda, ka netika novērtēta ES loma mūsu ikdienas dzīvē – cik ļoti saistītas mūsu ekonomikas, normatīvi, cik daudzas pašsaprotamas lietas ikdienā ir saistītas ar līdzdalību ES. Brexit piekritēju solījumi nav piepildījušies, aiziešanas process ir ļoti, ļoti sarežģīts. Brexit sapņu scenāriji vairs nav uz galda. Tagad ir jāstrādā pie reālistiskiem scenārijiem un par tiem pašā Lielbritānijā ir ļoti atšķirīgi viedokļi. Rezultātā Lielbritānija jau 2 reizes ir lūgusi pagarināt izstāšanās termiņu – tagad līdz 31.oktobrim. Redzēsim, vai līdz šim datumam viņi tiks skaidrībā, ko vēlas. 
Brexit process ir par biedinājumu citiem nekad nestāties ārā no ES?
Vēl pirms Brexit sarunu sākuma, tūlīt pēc referenduma 27 ES dalībvalstu vadītāji sanāca kopā un paziņoja, ka, neraugoties uz Lielbritānijas lēmumu, tās strādās kopā ES ietvaros un nodrošinās ES sekmīgu attīstību. Izstāšanās tendenču citās ES dalībvalstīs nav.
Esat gatavs atkārtoti kļūt par eirokomisāru no Latvijas? Vai par šo jautājumu ir paredzētas koalīcijas sarunas? Vai,  jūsuprāt, eirokomisāra amatam jāvirza cilvēks, ka kuru saņemta visu koalīcijas partneru piekrišana vai tā ir tikai premjera izšķiršanās – kuru virzīt amatam?
Ja Ministru prezidents mani izvirzīs Eiropas komisāra amatam, esmu gatavs šo amatu pildīt.
Vai, koalīcijai vienojoties par Levita ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā, jūsuprāt, ir ņemti vērā apsvērumi par to, kurš būs eirokomisārs un kurš LB prezidents?
Es nevaru komentēt izvirzīšanas procesu un ar ko tas tiek vai netiek sasaistīts, jo šis jautājums ir premjera rokās.  Domāju, ka pēc EP vēlēšanām šo jautājumu pārrunāšu ar Krišjāni Kariņu. Taču es gribu norādīt, ka līdzšinējā prakse ir tāda, ka ne 2014.gadā, ne 2009.gadā Eiropas komisāra izvēle netika saistīta ne ar kādu vienošanos par citiem amatiem.
Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā teju uz katra soļa pieminēti OECD labas pārvaldības rekomendācijas. Sakiet, vai šiem principiem atbilst ministra politiska spiediena izdarīšana uz valsts kapitālsabiedrību padomēm par valdes nomaiņu, kā to redzam gadījumā ar Latvijas Dzelzceļa valdi?
Latvijas dalība OECD arī nozīmē labas pārvaldības principu ieviešanu, atkal atjaunojot uzņēmumu padomes, taču ne vairs pēc vecā politisko ielikteņu principa, bet pēc konkursa atlases. Jāņem vērā, ka uzņēmuma kapitāldaļu turētājam, kas ir viena vai otra ministrija, arī var būt viedoklis par uzņēmuma attīstību. Ja padomes un ministrijas viedokļi atšķiras, ir pārvaldības mehānismi, kā šo jautājumus risināt.
Kā jūs raksturotu šīs eiroparlamenta priekšvēlēšanu kampaņas īpatnības Latvijā? Vai kandidātu izteikumi un solījumi ir atbilstoši tam, kas ietilpst EP lemšanas kompetencē? Piemēram, cienījamais politoloģijas profesors Ivars Ījabs reklāmās apgalvoja, ka ir iespējama tāda fonda izveide, no kura maksāt papildu piemaksas Latvijas pensionāriem...
Stāsti par pensiju palielināšanu no ES budžeta ir vēlētāju maldināšana. Intervijas sākumā mēs runājām par ES budžetu. ES budžets ir aptuveni 1% no kopējā nacionālā ienākuma, dalībvalstu budžeti – ap 50%. Ir pilnīgi skaidrs, ka pensijas no ES budžeta maksāt nevarēs. Pensiju sistēma un izmaksas ir nacionālo valstu budžeta jautājums, tātad Latvijas pensionāri saņems pensijas tikai no Latvijas valsts.
Esmu pārrunājis šo solījumu saturu ar dažiem citu partiju kandidātiem, arī jūsu pieminēto Ījaba kungu, ko Attīstībai/Par bija domājusi ar šo priekšlikumu. Izrādās, viņi atsaucas uz Paneiropas personālo pensiju produktu. Tiešām, šāda iniciatīva no EK puses bija kapitāla savienības tirgus ietvaros. Tātad, šāds personālās pensijas produkts būs, bet jāsaprot, uz ko tas attiecas: te ir runa par pensiju 3.līmeni. Paskaidrošu- 1.līmenis ir paaudžu solidaritātes shēma – strādājošie maksā sociālo nodokli, un pensionāri saņem pensiju. 2.pensiju līmenis ir obligātās fondētās iemaksas, kas iet individuālo uzkrājumu veikšanai. 3.līmenis ir brīvprātīgais līmenis – iedzīvotāji, kuri vēlas un var atļauties, iemaksā privātos pensiju fondos un vēlāk saņems piemaksu pie valsts pensijas. Tas attiecas uz tiem cilvēkiem, kuri šobrīd strādā un varētu uzkrāt papildus pensiju – viņiem Paneiropas pensiju produkts varētu palīdzēt, jo būtu mazākas komisiju maksas, caurspīdīgi nosacījumi par investēto naudu un atdevi, riskiem. Jebkurā gadījumā – priekšvēlēšanu kampaņā nedrīkst radīt iespaidu pensionāriem, ka viņiem tiks maksātas pensijas no ES budžeta. Tā nav patiesība.