Latvijas un ES nākotne balstās kopīgās vērtībās un mērķtiecīgā drošības politikā
03.02.2024
Partiju apvienība "Jaunā Vienotība", gatavojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, ir izstrādājusi programmu, kuras vadmotīvs ir Eiropas pieredze drošai Latvijai. Nākamajā Eiropas Paralamenta sasaukuma periodā partiju apvienība apņēmusies arvien mērķtiecīgāk un intensīvāk risināt aizsardzības un drošības jautājumus, īpašu uzsvaru liekot uz militārās rūpniecības attīstību.
"Jaunā Vienotība" ir pārliecināta, ka Eiropas Savienības (ES) līmenī jāstiprina austrumu robežas reģioni militāri un ekonomiski. Partiju apvienības politiķi atbalsta Eiropas kopējās drošības politikas stiprināšanu, vienlaikus nodrošinot efektīvu sadarbību ar NATO un transatlantiskajiem partneriem, lai ierobežotu Krievijas agresīvo ārpolitiku un nosargātu Eiropas demokrātijas.
uzskata, ka brīvība, demokrātija un likuma vara ir galvenie vērtību stūrakmeņi, uz kā balstās ES. Tieši šajās vērtībās balstās arī Latvijas nākotne. Laikmetā, kad šīs vērtības, mūsu kultūrtelpu un pasaules kopējo, starptautiskajās tiesībās balstīto kārtību apdraud no vairākām pusēm, tās ir jāstiprina. Partiju apvienības politiķi atbalsta ES paplašināšanu, uzņemot jaunas dalībvalstis, un uzskata, ka šim procesam jābalstās minētajās vērtībās."Jaunā Vienotība"
Valdis Dombrovskis: Šogad Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiek īpaši saspringtos apstākļos, kad turpinās Krievijas brutālais karš pret Ukrainu. Tādējādi tradicionālajiem ekonomiskajiem un sociālajiem izaicinājumiem ir pievienojušies jauni drošības un ģeopolitiskie faktori (..) Militārās drošības dimensija ir kaut kas jauns un netipisks Eiropas Savienībai, kuras pamatideja un sūtība bija kara nepieļaušana Eiropā. Tomēr, kopš 2022. gada februāra karš Eiropā atkal ir kļuvis par realitāti. Ir kļuvis pilnīgi skaidrs, ka Krievija bija, ir un būs nestabilitātes un militārā apdraudējuma avots tās kaimiņiem gan tuvākā, gan tālākā nākotnē. Attiecīgi, ES ir daudz intensīvāk jāstrādā pie aizsardzības un drošības jautājumiem, arī militārās rūpniecības attīstības. Jaunā vienotība atbalsta Eiropas kopējās drošības politikas stiprināšanu, vienlaikus nodrošinot efektīvu sadarbību ar NATO.
Dombrovskis aktīvi strādās, lai arī nākamajā ES daudzgadu budžetā Latvijai būtu pieejams pienācīgs finansējuma apjoms: Tas nepieciešams kohēzijas politikas ietvaros, Rail Baltica projekta turpināšanai, ekonomikas zaļās un digitālās transformācijas īstenošanai, kā arī Latvijas reģionu un lauku teritoriju attīstībai. Latvijas lauksaimniekiem ir jānodrošina godīgas konkurences iespējas, īstenojot lauksaimniecības tiešmaksājumu tālāku izlīdzināšanu starp ES dalībvalstīm (..) Latvijas ekonomikas tālāko izaugsmi lielā mērā noteikts tās spēja iekļauties globālajās vērtību ķēdēs, inovāciju un zināšanu ekonomikas attīstība.
Krišjānis Kariņš
Sandra Kalniete politiķi gan Eiropas Komisijā un Eiropadomē, gan Eiropas Parlamentā neatlaidīgi ir cīnījušies par politisku, ekonomisku, finansiālu un militāru palīdzību Ukrainai. Mēs aktīvi pārliecinājām, ka nedrīkst vilcināties sākt ES pievienošanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu, ka tās jāsāk tūlīt 2024.gadā. Decembra Eiropadomē pieņēma šo Latvijai un Eiropai nozīmīgo ģeopolitisko lēmumu (..) Sarežģītajā starptautiskajā situācijā mūsu politiķu Eiropas pieredze un autoritāte ir vērtība. Partneri novērtē mūsu padziļināto ekspertīzi Krievijas jautājumos, kura balstās pragmatiskā vēsturiskā pieredzē, nevis kabinetos izdomātās teorētiskās koncepcijās (..) Atšķirībā no ES centra valstīm, Latvija nekad nedrīkst atļauties riskantus politiskus eksperimentus ar populismu un radikālismu, kas apdraudētu valsts demokrātiju, drošību un pastāvēšanu. Tāpēc mūsu spēks Eiropas Parlamentā un Eitopadomē ir piederība lielajai Eiropas Tautas partijas ģimenei.
Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta deputāte: Arī turpmākajos gados Eiropa saskarsies tādiem izaicinājumiem kā ekonomikas nestabilitāte, ģeopolitiskie satricinājumi un drošības apdraudējumi. Tāpēc mūsu partijas pārstāvjiem Eiropas Parlamentā prioritāte būs ekonomiskā drošība, lai stratēģiskās jomās vairs neesam atkarīgi no tādām valstīm kā Krievija vai Ķīna. Prioritāte būs arī digitālas, modernas un videi draudzīgas uzņēmējdarbības veicināšana, kas izmanto atjaunojamo enerģiju un tādas tehnoloģijas kā mākslīgo intelektu. Lai atbalstītu mūsu mazos un vidējos uzņēmējus, strādāsim pie birokrātijas mazināšanas un vienkāršotas piekļuves finansējumam, kas nepieciešams izaugsmei un attīstībai.
Dace Melbārde, Eiropas Parlamenta deputāte: Demokrātija ir Eiropas Savienības pastāvēšanas pamats, tomēr tā nav pašsaprotama. Tā ir jāaizsargā, veidojot atbildīgu pilsonisko sabiedrību, stiprinot mediju telpu un vēršoties pret dezinformāciju un citiem trešo valstu mēģinàjumiem destabilizēt ES demokrātiskos procesus. Tāpat Eiropas konkurētspēja ir būtiski atkarīga no izglītības un zinātnes jaudas, kvalitātes un spējas ātri pielāgoties laikmeta vajadzībām. Eiropas Savienībai ir jāveido vienota izglītības un pētniecības telpa, kas aktivizē zināšanu apmaiņu un veido nepieciešamās prasmes digitālajai un zaļajai pārejai.
Anna Rancāne, 14. Saeimas deputāte, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas sekretāre: Kas ir Austrumu pierobeža tās ir apdzīvotās vietas, ciemi un mazās pilsētiņas, tās ir Krāslava un Baltinava, Zilupe un Kārsava, Ilūkste un Piedruja, un vēl daudzas teritorijas, kuras tagad, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, visasāk fiziski izjūt robežas tuvumu, apdraudētību un atstumtību. Lai šīs teritorijas dzīvotu un attīstītos, lai nostiprinātu Austrumu robežu, ir nepieciešams ne tikai stiprs žogs, bet arī pašu valsts un Eiropas Savienības gan finansiālais, gan morālais atbalsts.
Mārtiņš Daģis, 14. Saeimas deputāts, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas sekretārs: Kā es saku, Zemgale ir mūsu maizes klēts, jo lielākā lauksaimniecības produktu ražošana notiek tieši tur. Tādēļ arī turpmāk būtu nepieciešams strādāt pie tā, lai tiktu nodrošināta uzņēmējdarbībai labvēlīga vide, izbūvēti nepieciešamie infrastruktūras objekti, mazināts birokrātiskais slogs, uzlaboti ceļi, kā arī atbalsts klimatam draudzīgu inovāciju izveidei. Reģionos ir mūsu valsts spēks un jauda. Tāpēc esmu šeit un pārstāvu Zemgales novadu, esot Jaunās Vienotības komandā!
Māris Baltiņš, uzņēmuma SIA OGN īpašnieks un valdes priekšsēdētājs: Vidzemnieki dodot ir guvuši daudz. Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā esam uzbūvējuši jaunas skolas, bibliotēkas un ceļus. Cēsis ir ieguvusi pilsētas spožāko rotu Vidzemes Koncertzāli, bet Valmiera ir ceļā uz Valmieras drāmas teātra ēkas atdzimšanu. Mēs varam lepoties ar sakārtotu vidi, kurā ir prieks dzīvot (..) Tāpēc mums ir tik ļoti nozīmīgs visas Eiropas Savienības valstu uzplaukums un attīstība.
Antra Grīnberga, Kuldīgas novada pašvaldības kultūras darba speciāliste: Pēdējos gados Kuldīga ir pievilinājusi daudzus jaunus drosmīgus cilvēkus, kuri izvēlējušies savu dzīvi, karjeru un ģimeni veidot reģionā, saskatot tur iespējas. Un šīs iespējas ir radušās pateicoties tam, ka Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts. Mūsu novadā ir ieguldīts Eiropas Savienības finansējums uzņēmējdarbības infrastruktūras modernizacijā, kas skar virkni uzņēmumums, palīdzot tiem attīstīties, veiconot arī jaunu uzņēmumu veidošanos. Ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu ir sakārtota pilsētvide, modernizētas skolas (..) Ir vēl daudzas lietas, kas jāattīsta, un kā iespēju to izdarīt es saskatu Eiropas Savienību. Noteikti ir jāstiprina Latvijas valsts drošība un aizsardzība, jārisina vides un klimata izaicinājumi, lai ne tikai mēs varētu dzīvot drošā un labkājīgā valstī, bet arī mūsu bērni un mazbērni to varētu.
ir partiju apvienība, ko veido sešas partijas Vienotība, Kuldīgas novadam, Tukuma pilsētai un novadam, Valmierai un Vidzemei, Jēkabpils reģionālā partija un Latgales partija. Partiju grupa ir daļa no Eiropas Tautas partijas saimes, kas ir lielākā un ietekmīgākā frakcija Eiropas Parlamentā."Jaunā Vienotība"
Ar plašāku partiju apvienības propgrammu 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām iespējams iepazīties šeit: https://jaunavienotiba.lv/ep-programma-2024/
Atpakaļ
