Ieteikumi dalībvalstīm, lai panāktu ilgtermiņa izaugsmi
23.05.2018

---

Eiropas ekonomikas izaugsme ir visstraujākā desmit gadu laikā, un tai raksturīgs rekordaugsts nodarbinātības līmenis, ieguldījumu palielināšanās un uzlabotas publiskās finanses. Saskaņā ar Komisijas 2018. gada pavasara prognozi izaugsme turpmākajos divos gados nedaudz palēnināsies, bet saglabāsies stabila. Pašreizējie labvēlīgie apstākļi būtu jāizmanto, lai Eiropas ekonomiku un sabiedrību padarītu spēcīgāku un noturīgāku. Šodien ierosināto konkrētām valstīm adresēto ieteikumu pamatā ir pēdējos gados jau panāktais progress, un ieteikumu mērķis ir gūt labumu no pozitīvajām ekonomikas attīstības perspektīvām, lai virzītu dalībvalstis veikt turpmāku rīcību.
Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis, kura pārziņā ir eiro un sociālais dialogs, kā arī finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība, teica: “Eiropā ir lielākā izaugsme pēdējo desmit gadu laikā, un tā turpināsies šogad un nākamgad. Tomēr rodas jauni riski, piemēram, nestabilitāte pasaules finanšu tirgos un tirdzniecības protekcionisms. Mums būtu jāizmanto pašreizējais uzplaukums, lai stiprinātu ekonomikas noturību. Tas nozīmē veidot fiskālās rezerves, kas dotu valstīm lielākas manevrēšanas iespējas nākamajā lejupslīdē. Tas nozīmē arī strukturālas reformas, lai veicinātu produktivitāti, ieguldījumus, inovāciju un iekļaujošu izaugsmi.”

Attiecībā uz Latviju V.Dombrovskis uzsver: "Eiropas Komisija šogad Latvijai ir sagatavojusi trīs ieteikumus. Pirmais akcentē fiskālo disciplīnu un rekomendē pārnest nodokļu slogu no zemo algu saņēmējiem uz citām nodokļu bāzēm. Vērtējot nodokļu reformas paveikto šajā jomā, jāatzīst, ka nodokļu slogs zemo algu saņēmējiem tika samazināts, tomēr tas joprojām saglabājas augsts, salīdzinot ar citām ES valstīm. Turklāt, nodokļu reformas negatīvās fiskālās ietekmes rezultātā, šogad un 2019. gadā fiskāla telpa ir ierobežota. Šajā kontekstā būtiski, ka EK rekomendācija ir nevis tikai samazināt nodokļu slogu, bet to pārnest uz citiem ieņēmumu avotiem, nepalielinot budžeta deficītu.
 
Otrs ieteikums Latvijai ir par sociālajiem, izglītības un veselības aprūpes jautājumiem. Ieteikuma mērķi ir mazināt ienākumu nevienlīdzību, nodrošināt ciešāku izglītības sistēmas piedāvājuma sasaisti ar darba tirgus pieprasījumu un uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.
 
Trešais ieteikums ir saistīts ar publiskās pārvaldes efektivitāti, interešu konfliktu novēršanu un tieslietu sistēmas stiprināšanu. Īpaši tiek uzsvērta pārvaldības stiprināšana pašvaldībās un valsts un pašvaldību uzņēmumos".

Konkrētām valstīm adresētie ieteikumi 2018. gadam
Ieteikumos galvenā uzmanība ir pievērsta ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes pamatu stiprināšanai ilgtermiņā. To pamatā ir visaptveroša analīze, ko Komisija veikusi jaunākajos ziņojumos par valstīm, kuros uzsvērtas dažās dalībvalstīs pārmantotas problēmas saistībā ar finanšu krīzi un izaicinājumi nākotnē.
Uzlabotā ekonomiskā situācija ļauj koncentrēties uz atjaunotu prioritāšu kopumu, un šī iespēja būtu jāizmanto, lai paveiktu valsts kontekstā vajadzīgo, ņemot vērā ES tautsaimniecību ciešo savstarpējo atkarību, jo īpaši eirozonā.
Komisija aicina dalībvalstis jo īpaši īstenot strukturālās reformas, kas uzlabo uzņēmējdarbības vidi un apstākļus ieguldījumiem, jo īpaši veicot preču un pakalpojumu tirgus reformas, atbalstot inovāciju, uzlabojot mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi finansējumam un apkarojot korupciju.
Dalībvalstīm vajadzētu arī stiprināt ekonomikas noturību saistībā ar tādām ilgtermiņa problēmām kā demogrāfiskās tendences, migrācija un klimata pārmaiņas. Tikai noturīga ekonomika spēj nodrošināt ilgtermiņa ekonomisko konverģenci un atšķirību mazināšanu.
Pamatojoties uz 2017. gada novembrī proklamēto Eiropas sociālo tiesību pīlāru, šogad ieteikumos īpaša uzmanība veltīta sociālajām problēmām. Īpaša uzmanība ir pievērsta tam, lai nodrošinātu atbilstošas prasmes, sociālās drošības tīklu efektivitāti un adekvātumu un sociālā dialoga uzlabošanu.
Valstīm ir ieteikts arī veikt reformas, lai sagatavotu darbaspēku nākotnei, tostarp nākotnes darba veidiem un pieaugošai digitalizācijai, samazināt ienākumu nevienlīdzību un radīt darba iespējas, jo īpaši jauniešiem.

Ieteikumu īstenošanā panāktais progress
Kopš Eiropas pusgada uzsākšanas 2011. gadā dalībvalstis ir vai nu pilnībā īstenojušas vairāk nekā divas trešdaļas konkrētām valstīm adresēto ieteikumu vai panākušas nelielu vai būtisku progresu to īstenošanā. Vislielākos panākumus tās ir guvušas finanšu pakalpojumu jomā, tādējādi atspoguļojot finanšu sektora stabilizācijai piešķirto prioritāti pēc ekonomikas un finanšu krīzes. Turklāt ir vērojams augsts reformu īstenošanas līmenis, lai veicinātu darbvietu radīšanu ar pastāvīgiem līgumiem un novērstu darba tirgus segmentāciju. No otras puses, ieteikumi veselības un ilgtermiņa aprūpes un nodokļu bāzes paplašināšanas jomā vēl nav īstenoti tādā pašā mērā. Ir vajadzīgas arī lielākas pūles, lai uzlabotu iekļautību un izglītības kvalitāti.
Saskaņā ar šīs Komisijas mandātu Eiropas pusgads ir kļuvis arvien vairāk racionalizēts un iekļaujošs, bet dalībvalstu panākumi ieteikumu īstenošanā joprojām neattaisno cerības. Lai turpmāk atbalstītu dalībvalstis saskaņoto reformu īstenošanā, Komisija ierosina uzlabotu budžeta instrumentu kopumu.

Turpinās makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršana
Turpinās makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršana, bet daži nelīdzsvarotības avoti joprojām pastāv, un ir radušies jauni riski. Lai gan vairākās valstīs ir novērsts tekošā konta deficīts, noturīgie pārpalikumi citās dalībvalstīs kopumā saglabājas nemainīgi. Aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšana notiek nevienmērīgā tempā, un privātā, publiskā sektora un ārējā parāda līmenis dažās dalībvalstīs joprojām ir augsts. Parāda stabila samazināšana ir svarīga, lai samazinātu nelīdzsvarotību šajās valstīs. Arvien lielākā skaitā dalībvalstu ir cieši jāuzrauga problēmas, kas saistītas ar mājokļu cenu lielu pieaugumu.
2018. gada martā Komisija secināja, ka nelīdzsvarotība bija vērojama astoņās dalībvalstīs (Bulgārijā, Francijā, Vācijā, Īrijā, Spānijā, Nīderlandē, Portugālē un Zviedrijā), un pārmērīga nelīdzsvarotība bija vērojama trīs valstīs (Horvātijā, Itālijā un Kiprā). Tāpat kā iepriekšējos gados, attiecībā uz visām minētajām dalībvalstīm tiks veikta īpaša uzraudzība. Tas ļaus Komisijai cieši sekot līdzi politikas rīcībai saistībā ar makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru, šā uzraudzības procesa dziļumam atspoguļojot, cik plašas ir attiecīgās problēmas un cik nopietna ir nelīdzsvarotība.

Elastīguma pārskatīšana saskaņā ar spēkā esošajiem Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem
Komisija 2015. gadā sagatavoja vadlīnijas par to, kā vislabāk izmantot elastīgumu saskaņā ar spēkā esošajiem Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem. Pamatojoties uz šīm vadlīnijām, ECOFIN padome 2016. gadā apstiprināja Kopīgi saskaņoto nostāju par elastīgumu. Komisijas pienākums ir līdz 2018. gada jūnija beigām pārskatīt tā dēvētās “strukturālo reformu klauzulas” un “ieguldījumu klauzulas” piemērošanu.
Pārskatīšanā secināts, ka Komisijas vadlīniju un Kopīgi saskaņotās nostājas par elastīgumu galvenie mērķi lielā mērā ir sasniegti. Pieredze liecina, ka praksē šis elastīgums ļāva panākt pareizo līdzsvaru starp piesardzīgas fiskālās politikas nodrošināšanu un ekonomikas stabilizēšanu. Kopējais budžeta deficīts eirozonā šogad samazināsies līdz 0,7 % no IKP, kas ir mazāk par maksimumu 6,3 % apmērā no IKP 2009. gadā. Paredzams, ka parāda attiecība pret IKP samazināsies no 94,2 % 2014. gadā līdz 86,5 % 2018. gadā.
Nākotnē šī pieeja mudina dalībvalstis palielināt fiskālos centienus uzplaukuma laikā, lai palielinātu ES ekonomikas noturību. Ar ekonomikas izaugsmi Eiropā piekto gadu ir pienācis laiks veidot fiskālās rezerves.

Norādījumi un lēmumi saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu
Pamatojoties uz novērtējumu par 2018. gada stabilitātes un konverģences programmām, konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos sniegti fiskālās politikas norādījumi dalībvalstīm 2019. gadā.
Komisija ir veikusi arī vairākus pasākumus saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu.
Komisija iesaka slēgt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru attiecībā uz Franciju. Līdz ar to paliktu tikai viena dalībvalsts (Spānija), uz kuru attiecas pakta korektīvā daļa, salīdzinājumā ar 24 valstīm 2011. gadā.
Komisija pieņēma arī ziņojumus par Beļģiju un Itāliju saskaņā ar LESD 126. panta 3. punktu, kuros tā pārskata šo valstu atbilstību Līgumā noteiktajam parāda kritērijam. Itālijas gadījumā analīze liecina – būtu jāuzskata, ka parāda kritērijs pašlaik ir ievērots, jo tika konstatēts, ka 2017. gadā Itālija kopumā atbilda pakta preventīvajai daļai. Attiecībā uz Beļģiju, tā kā nav pietiekami pārliecinošu pierādījumu, lai secinātu, ka Beļģija neatbilda preventīvās daļas prasībām, ziņojumā nebija iespējams pilnībā secināt, vai parāda kritērijs ir vai nav ievērots. Komisija nākamajā gadā atkārtoti novērtēs abu valstu atbilstību Stabilitātes un izaugsmes paktam, pamatojoties uz ex post datiem par 2018. gadu, kas jāpaziņo 2019. gada pavasarī.
Komisija adresēja brīdinājumu Ungārijai un Rumānijai par esošo būtisko novirzi no korekcijas vidēja termiņa budžeta mērķa (VTM) sasniegšanai 2017. gadā. Komisija ierosina Padomei pieņemt ieteikumu Ungārijai 2018. gadā veikt attiecīgus pasākumus šīs būtiskās novirzes koriģēšanai. Attiecībā uz Rumāniju, kurai jau piemēro būtiskas novirzes procedūru, Komisija iesaka Padomei pieņemt lēmumu par neefektīvu rīcību un ieteikumu veikt pasākumus 2018. un 2019. gadā, lai novērstu būtisko novirzi.
Komisija šodien publicē arī atzinumu par atjaunināto budžeta plāna projektu (BPP) attiecībā uz Spāniju, jo pagājušā gada oktobrī iesniegtais BPP bija balstīts uz “nemainīgas politikas” scenāriju. Komisija uzskata, ka atjauninātais budžeta plāna projekts kopumā atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām, jo Komisijas 2018. gada pavasara prognozē paredzēts, ka Spānijas nominālais deficīts 2018. gadā būs zem Līgumā noteiktās atsauces vērtības 3 % apmērā no IKP. Tomēr atzinumā norādīts – tiek prognozēts, ka šogad netiks īstenots nedz nominālā deficīta mērķis, nedz Padomes 2016. gada paziņojumā paredzētie fiskālie centieni.

Konteksts
Konkrētām valstīm adresētie ieteikumi katru gadu tiek koriģēti, lai atspoguļotu panākto progresu un apstākļu izmaiņas. To saturs atspoguļo plašākas prioritātes, kas izklāstītas Komisijas priekšsēdētāja Ž. K. Junkera runā par stāvokli Savienībā un gada izaugsmes pētījumā. Ieteikumi eirozonas dalībvalstīm atspoguļo arī ieteikumu eirozonas ekonomikas politikai. Eiropas pusgada ietvaros sniegtā analīze un norādījumi ir saskaņā ar stratēģijā “Eiropa 2020” ietverto ilgāka termiņa redzējumu.
2018. gada martā Komisija iepazīstināja ar detalizētu analīzi par katras dalībvalsts ekonomikas un sociālo stāvokli ziņojuma par valsti formātā, kas ir daļa no Eiropas pusgada 2018. gada ziemas paketes. Komisija iesaistījās intensīvā dialogā ar dalībvalstīm gan politiskā, gan tehniskā līmenī, lai veidotu kopīgu izpratni par konstatējumiem ziņojumos.
Aprīlī dalībvalstis iesniedza savas valsts reformu programmas, kā arī savas fiskālās stratēģijas atjauninājumu kā stabilitātes programmas (eirozonas dalībvalstīm) vai konverģences programmas (dalībvalstīm, kas nav eirozonas dalībnieces).
Šodien sniegtie ieteikumi ir balstīti uz dialogiem ar dalībvalstīm, pagājušajā mēnesī iesniegtajām programmām, Eurostat datiem un nesen publicēto Komisijas 2018. gada pavasara prognozi.
Šodien Komisija ir publicējusi arī 2018. gada konverģences ziņojumu, kurā aplūkots dalībvalstu progress ceļā uz pievienošanos eirozonai un kurš attiecas uz septiņām valstīm, kas nav eirozonas dalībnieces un kas ir uzņēmušās juridiskas saistības ieviest eiro: Bulgāriju, Čehiju, Horvātiju, Poliju, Rumāniju, Ungāriju un Zviedriju.

Turpmākie pasākumi
Komisija aicina Padomi pieņemt konkrētām valstīm adresētos ieteikumus, bet dalībvalstis – tos pilnībā un laikus īstenot. Paredzams, ka ES ministri apspriedīs konkrētām valstīm adresētos ieteikumus, pirms tie būs jāapstiprina ES valstu un valdību vadītājiem. Pēc tam dalībvalstu ziņā būs īstenot ieteikumus, ņemot tos vērā savas valsts ekonomikas un budžeta politikā 2018.–2019. gadā.