ES augstākās amatpersonas sveic Latviju ar pievienošanos eirozonai
12.01.2014

---

Foto: Valsts kanceleja

Piektdien, 10. janvārī Rīgā ieradās Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs un Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barozu, lai sveiktu Latvijas iedzīvotājus ar pievienošanos eirozonai. Apmeklējuma laikā amatpersonas tikās ar premjeru Valdi Dombrovski, kā arī piedalījās konferencē. V.Dombrovskis arī izmantoja iespēju van Rompeju un Barozu iepazīstināt ar Ministru prezidenta amata kandidāti Laimdotu Straujumu.

Valda Dombrovska runa konferencē par godu eiro ieviešanai Latvijā.

Augstu godātais Eiropadomes priekšsēdētāja kungs, augstu godātais Eiropas Komisijas prezidenta kungs, Ekselences, godātie Eiropas komisāri, ministri, dāmas un kungi!

Man ir liels prieks šodien būt kopā ar jums pasākumā, kas veltīts Latvijas iestājai eirozonā.
Šodien mēs atzīmējam Latvijas iekļaušanos Eiropas kodola valstu saimē. Valstu saimē, kas veido pasaules otru lielāko ekonomiku un kas lieto vienu no divām pasaules galvenajām valūtām - eiro. Mēs kļūstam par līdzvērtīgu partneri valstu blokā, kas nosaka pasaules dienaskārtību.

Taču eiro ir radīts pirmkārt tā dalībvalstīm – tas veicina stabilitāti, labklājību un drošību. Mums kā mazai un atvērtai ekonomikai vajadzēs mazāk uztraukties par finanšu tirgu untumiem un īpatnībām, kas satricinājumu brīžos mazās valstis ar mazām valūtām atstāj aiz borta. To mēs skaidri atceramies no bēdīgās 2008.gada pieredzes. Eiro veicina savstarpējo tirdzniecību un investīciju plūsmu, tādējādi vairojot labklājību visā eirozonā.

Eirozona ir arī klubs, kura biedri nepaliek malā, kad kāds ir nonācis grūtībās. Tie palīdz risināt valstu individuālās problēmas, labi saprotot, ka ciešo saišu dēļ vienas valsts nelaime visai ātri var kļūt par visas eirozonas nelaimi.

Taču Latvijai iestāšanās eirozonā nozīmē vēl ko vairāk. Pēc neatkarības atjaunošanas 90.gadu sākumā mēs noteicām stratēģisko mērķi atkal iekļauties rietumu demokrātiskajā pasaulē. Pirms gandrīz desmit gadiem pievienojāmies ES un NATO. Pievienošanās eirozonai ir nākošais loģiskais solis šajā ceļā. Tas ir panākums, ar ko varam pamatoti lepoties.

Pirms pieciem gadiem Latvija piedzīvoja vissmagāko ekonomisko krīzi ES, tādējādi arī priekšnosacījumi izaugsmes atjaunošanai mums bija vissmagākie. Tomēr mēs bijām vieni no pirmajiem, kas spēja sabalansēt ekonomiku un ielikt pamatus ilgtspējīgai attīstībai. Piecos gados kopš krīzes smagākā posma no valsts ar lielāko budžeta deficītu un bez pieejas finanšu tirgiem esam kļuvuši par eirozonas paraugu – vienu no nedaudzām valstīm, kas pilnībā izpilda Māstrihtas kritērijus, vienlaikus jau trīs gadus esot starp visstraujāk augošajām ES ekonomikām.

Šie sasniegumi ir apliecinājums mūsu varēšanai. Ja mēs spējam dažu gadu laikā no valsts ar visdziļāko krīzi ES, kļūt par valsti, kuru apbrīno visā ES, tad mēs spējam jebko - sasniegt izcilību izglītības jomā, likt inovācijām kalpot par ekonomikas motoru un izveidot profesionālāko valsts pārvaldi ES.

Mūsu ceļš uz eirozonu nav bijis ātrs un viegls, kopš mūsu iestāšanās ES ir pagājuši gandrīz desmit gadi. Pa starpu ir bijusi gan trekno gadu eiforija, gan krīzes izmisums. Ir bijušas diskusijas par lata devalvāciju, ir bijusi eirozonas krīze. Tomēr šajā ceļā Latvija ir pierādījusi, ka spēj konsekventi īstenot pašas nospraustos mērķus un turēt partneriem dotos solījumus.

Daudz diskusiju ir bijis par lata kā nacionālās valūtas lomu mūsu valstiskajā identitātē. Pievienošanās eirozonai nozīmēja atteikšanos no lata, kas mums asociējas ar neatkarības atgūšanu, stabilitāti un ceļu uz sabiedrības labklājību. Vēl vairāk, uz Latvijas Republikas piecu latu sudraba monētām iekaltā tautumeita – Milda, ilgus gadus latviešiem bija neatkarības simbols, un šīs monētas bija praktiski katrā latviešu ģimenē.

Tādējādi, līdztekus naudas uzkrāšanas, apgrozības un maksāšanas līdzekļa funkcijām lati pildīja arī zināmu identitātes funkciju. Tāpēc apzinos, ka daļai Latvijas iedzīvotāju pievienošanās eiro nelikās pašsaprotama.

Šeit vēlreiz jāuzsver, ka Latvija savu identitāti nodefinēja uzreiz pēc neatkarības atjaunošanas, nosakot kursu uz iestāšanos Eiropas Savienībā un savu nākotni redzot Eiropas valstu saimē. Tagad Latvijas neatkarības simboli – Latvijas ģerbonis un arī Milda, ir redzami uz jaunajām eirocentu un eiro monētām. Monētām, kuras lieto vairāk nekā 330 miljoni eirozonas valstu iedzīvotāju. Monētām, ar kurām varam norēķināties teritorijā no Somijas ziemeļiem līdz Francijas aizjūras teritorijām Karību jūras salās.

Runājot par eiro, galvenie tomēr ir ekonomiskie argumenti. Pievienošanās eirozonai veicinās finanšu un ekonomisko stabilitāti Latvijā. Pievienojoties eirozonai, mēs esam pievienojušies ekonomiskai sistēmai, kuras iekšējais kopprodukts ir 9,5 triljoni eiro ar pozitīvu, vairāk kā 81 miljardu eiro lielu ārējās tirdzniecības bilanci.

Nenoliedzami, ka iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijai sniedza gan statusu, gan papildus stabilitāti un drošību. Tomēr nebija jābūt gaišreģim, lai saprastu, ka iestāšanās Eiropas Savienībā mums automātiski negarantēs labklājību. Eiropas idejas pamatā ir apziņa, ka tikai ciešāka sadarbība un integrācija spēj sniegt maksimālu labumu no Eiropas pamatvērtībām un nospraustajiem mērķiem. Un eiro, kā kopējā valūta, ir viens no šīs integrācijas svarīgākajiem faktoriem.

Tomēr, līdzīgi kā lats, arī eiro pats par sevi nenodrošinās mūsu valsts labklājību. Mana dziļa pārliecība ir, ka ceļš uz visas Eiropas un katras tās dalībvalsts labklājību ved caur atbildīgu fiskālo politiku un valstu konkurētspēju. Jāuzsver, ka tāpat kā Eiropas Savienība, arī eirozona ir valstu saime, kurā tiek arvien stingrāk un precīzāk definēti sadarbības noteikumi. Tomēr gala rezultātā katrai valstij pašai ir jānes atbildība par šo noteikumu ievērošanu un to, cik lielā mērā tā spēj izmantot priekšrocības, ko sniedz dalība šajā saimē.

Mēs redzam, ka eirozonā ir gan valstis, kas ir starp pasaules konkurētspējīgākajām ekonomikām, gan valstis, kas cīnās ar nopietnām problēmām, tādām kā pārmērīgs valsts parāds un augsts bezdarbs. Šādas atšķirības skaidri parāda, ka eiro var būt svira attīstībai, tikai gadījumā, ja spējam to prasmīgi izmantot, un tikai gadījumā, ja atbildīgi izturamies pret valsts finansiālo stabilitāti. Tieši mūsu spēja īstenot atbildīgu makroekonomisko politiku noteiks to, kā mēs izmantosim eiro sniegtās iespējas.

Nobeigumā es gribētu pateikties visiem, kas ticēja, palīdzēja un atbalstīja Latvijas virzību uz eiro. Paldies visiem, kas ar savu aktīvo darbu šo mērķi ļāva pārvērst realitātē. Šeit gribētu minēt gan mūsu partnerus Eiropā, gan Latvijas amatpersonas, kas veica eiro ieviešanas praktisko darbu, gan nevalstisko sektoru, gan uzņēmējus, kas bija visaktīvākie eiro ieviešanas atbalstītāji, gan daudzus citus.

Paldies visai Latvijas tautai, kas grūtajā krīzes pārvarēšanas posmā spēja saliedēties, mobilizēties un atjaunot izaugsmi. Varam droši teikt, ka pievienojoties eiro, Latvija ir augusi, kļuvusi stiprāka, drošāka un stabilāka. Pēdējos piecos gados esam paveikuši daudz, tomēr nevaram dusēt uz lauriem - arī turpmākos gadus būs jāstrādā tikpat intensīvi un mērķtiecīgi, lai sasniegtu nākamo mērķi – Latviju kā labklājības valsti!

Paldies visiem un panākumus Latvijai nu jau eirozonas valsts statusā!