EK: Eirozona kļūst stiprāka
22.10.2015

---

Tajā iekļauti vairāki priekšlikumi, kas drīzumā varētu pārtapt likumos gan par valstu konkurētspējas regulāru uzraudzīšanu, gan garantijām noguldītājiem bankās.

EK publiskotā stratēģija ir plaša, un tajā ir daudz arī tehnisku detaļu. Taču kopumā tās būtība ir tuvākajā laikā vēl vairāk censties nostiprināt eirozonu tā, lai tā būtu maksimāli uzraudzīta un visas iespējamās krīzes un likstas varētu paredzēt un novērst jau iepriekš.

Turklāt ir jāgādā, lai eirozonas balss skaļāk skanētu arī uz starptautiskās skatuves, lai tā būtu vienota valstu grupa, ar ko īpaši rēķinās.

Komisija paredzējusi vairākus praktiskus darbus, un viens no tiem, kas ļoti tieši attiektos uz iedzīvotājiem, ir iecere veidot Eiropas līmeņa depozītu garantiju sistēmu.
Patlaban lielākajā daļā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu jau darbojas valsts līmeņa depozītu apdrošināšana, kas banku maksātnespējas gadījumā ļauj noguldītājam saņemt līdz 100 000 eiro.
Taču, ja grūtībās nonāktu liela, pāri nacionālajām robežām strādājoša banka vai pat vairākas bankas, tad šīs nacionālās noguldījumu drošības shēmas varētu būt nepietiekamas.

EK jau novembrī plāno nākt klajā ar likuma priekšlikumu par to, kā šo ideju īstenot dzīvē. Komisija uzskata, ka pēckrīzes laikos ir ļoti būtiski turpināt uzraudzīt valstu konkurētspēju un to, cik stabilas tās ir, tādēļ rosina katrā dalībvalstī radīt neatkarīgu Konkurences padomi.

EK priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis norāda, ka Latvijas gadījumā par to būs jālemj valdībai. Taču, viņaprāt, arī Latvijai, kas piedzīvojusi smagu kritienu, papildu uzraudzība būtu svarīga, tā kā pirmskrīzes gados Latvija bija zaudējusi konkurētspēju.

"Šobrīd attīstība ir krietni ilgtspējīgāka, nekā pirms krīzes, kad bija redzama acīmredzama pārkaršana. Taču ir svarīgi sekot līdzi, lai neatkārtotu pagātnes kļūdas," saka Dombrovskis.

EK arī plāno cieši sadarboties ar valstu nacionālajām padomē, lai sekotu līdzi kopējai eirozonas stabilitātes ainai. ES jau ir izdarījusi daudz, lai eirozonu pēc krīzes smagajiem gadiem stiprinātu, atzīst Dombrovskis.
"Priekšlikumi ir vērsti uz to, lai stiprinātu eirozonu un atsāktu ekonomikas un sociālās konverģences, kas pirmskrīzes laikā bija apstājušās," norāda Dombrovskis.

Līdz ar to komisija sola gan pati, gan arī mudināt dalībvalstu valdības visās sarunās par tālāko kursu iesaistīt sociālos partnerus – arodbiedrības, darba devēju un darba ņēmēju organizācijas.