Eiropa var pieņemt izšķirošus lēmumus, ja ir nepieciešama steidzama rīcība
09.06.2016

---

"Mūsu uzdevums ir skaidrs – tā kā Eiropas Savienības ekonomika lēnām, bet pilnīgi noteikti atgūst spēkus, mums ir jāstiprina šī atlabšana. Šim uzdevumam ir trīs prioritātes – investīciju piesaiste, strukturālo reformu turpināšana un atbildīgas fiskālās politikas ievērošana," sacīja V.Dombrovskis.   Eiropas monetārā savienība jau patlaban ir daudz spēcīgāka nekā dažus gadus iepriekš, viņš uzsvēra. "Tas ir pierādījies nesenajā Grieķijas krīzes gadījumā. Grieķijas krīze bija ļoti nopietna, taču tās ietekme uz citām eiro zonas dalībvalstīm bija ļoti neliela. Eiro zonas stabilitāte šajā gadījumā nekādā gadījumā nebija apdraudēta."

"Tādejādi mēs esam īstenojuši nepieciešamo krīzes menedžmentu, taču darbs vēl nav padarīts. Mums ir jāvirzās tālāk, lai stiprinātu Eiropas monetāro savienību. Pēdējo gadu laikā mēs esam pierādījuši, ka Eiropa var pieņemt izšķirošus lēmumus, ja ir steidzami nepieciešama rīcība."

Vienlaikus V.Dombrovskis uzsvēra, ka ir daudz darīts, lai novērstu nepilnības Eiropas monetārajā savienībā un padarītu to daudz elastīgāku. Reaģējot uz krīzi, Eiropas Savienībā ir ieviesti daudzi pasākumi.

Forumā tika diskutēts par strukturālajām reformām un Ekonomiskas un monetāro savienību, investīcijām kā instrumentu izaugsmei un ziņojumu par Ekonomikas un monetārās savienības paplašināšanos. 

Pilns V.Dombrovska runas teksts:

Cienījamie foruma dalībnieki!
Dāmas un kungi!

Ir patīkami redzēt tik plašu un ietekmīgu auditoriju. Tieši jūsu zināšanas un idejas vienmēr padara Briseles Ekonomikas forumu tik aizraujošu.

Paturot prātā ECB prezidenta Mario Dragi runu, es pastāstīšu, ko ir paveikusi Eiropas Komisija, lai ES un eirozona varētu atgriezties pie ekonomikas izaugsmes un darbavietu radīšanas.

Monetārā politika tiek veidota neatkarīgi, taču ne atrauti no citām politikas jomām. Tās ir cieši saistītas.

Mūsu uzdevums ir skaidrs: Eiropas ekonomikai lēnām, bet pārliecinoši atgūstot spēku, mums ir jāstiprina šī atveseļošanās. Lai to panāktu, esam noteikuši trīs svarīgas prioritātes: investīciju stimulēšana, strukturālo reformu turpināšana un atbildīga fiskālā politika.

Taču šodienas diskusijas koncentrēsies ne tikai uz akūtākajām makroekonomikas problēmām, bet arī uz turpmāko ceļu – kā padarīt ekonomisko un monetāro savienību izturīgāku pret satricinājumiem nākotnē un kā atsākt konverģences  procesu eirozonā un Eiropas Savienībā kopumā.

* * *

Dāmas un kungi!

Pašreizējā politiskajā kontekstā tas nav viegli izdarāms.
Agrāk, kad ekonomikas problēmas lika mums pārskatīt ierastos darbības scenārijus, tālākas monetārās integrācijas ideja vienmēr kļuva spēcīgāka.

Tagad mums jāturpina darbs, lai pabeigtu EMS apstākļos, kad tirgus tiešais spiediens ir mazāks. Tāpēc mums šis impulss jārada pašiem.

Pēdējo gadu laikā esam pierādījuši, ka Eiropa spēj būt izlēmīga brīžos, kad nepieciešama steidzama rīcība.
Daudz ir paveikts, lai novērstu EMS nepilnības un padarītu to elastīgāku. Reaģējot uz krīzi, ir ieviesti vairāki pasākumi:
-Eiropas pusgads, uzlabots pārvaldības regulējums, lai labāk koordinētu fiskālo un makroekonomisko politiku dalībvalstīs;
-makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūra, lai savlaicīgi atklātu un novērstu ekonomikas nelīdzsvarotību;
-smalkāki fiskālie noteikumi, sešu tiesību aktu kopums, divu tiesību aktu kopums un Fiskālais pakts;
-finansiālā atbalsta instruments — Eiropas Stabilizācijas mehānisms, lai sniegtu palīdzību grūtībās nonākušām dalībvalstīm ar nosacījumu, ka tiek realizēta noteikta politika;
-visbeidzot, esam izveidojuši banku savienību, lai vājinātu banku saikni ar valdībām un nodrošinātu finanšu stabilitāti. Mēs esam padarījuši iekšējo rekapitalizāciju par pamatprincipu banku glābšanā, lai panāktu, ka nodokļu maksātāji nav pirmie, kam jāmaksā par banku nozares pieļautajām kļūdām.

Arī Eiropas Centrālās bankas monetārā politika atbalstīja šos centienus. Mario Dragi izslavētie „jebkuri līdzekļi” palīdzēja nomierināt finanšu tirgus eirozonas krīzes laikā.
Te ir runa par tiešajiem monetārajiem darījumiem, un Eiropas Savienības Tiesa kopš tā laika ir apstiprinājusi, ka tie ietilpa ECB pilnvarās. ECB arī veicina ekonomikas atveseļošanos ar savu labvēlīgo monetāro politiku, sevišķi ar kvantitatīvo stimulēšanu.

Pašlaik ekonomiskā un monetārā savienība jau ir daudz izturīgāka nekā vēl tikai pirms dažiem gadiem.

Un tas jau ir pierādījies pēdējās krīzes laikā Grieķijā. Tā bija un palika tikai Grieķijas krīze — pietiekami nopietna, taču tai bija ļoti neliela ietekme uz citām eirozonas valstīm un eirozonas stabilitāte kopumā netika apdraudēta.

Tātad mēs esam paveikuši nepieciešamo krīzes pārvarēšanā. Tomēr darbs vēl nav galā. Mums ir jāvirzās tālāk, lai pabeigtu veidot ekonomisko un monetāro savienību.

* * *

 
1989. gadā, kad Žaks Delors izklāstīja savu redzējumu par ekonomisko un monetāro savienību, viņš izteicās ļoti skaidri: “Monetārā savienība bez pietiekama apmēra ekonomiskās politikas konverģences, visticamāk, nebūs ilgtspējīga un patiesībā varētu kaitēt Eiropas Kopienai.”

Šajā ziņā nekas nav mainījies. Jautājums ir par to, kā atjaunot šo konverģenci, gan ar politisko vadību, gan ar konkrētu atbalstu.

Šajā sakarā vērtīgus ieteikumus sniedz piecu priekšsēdētāju ziņojums.
Ilgākā termiņā EMS izveides pabeigšanai, iespējams, būs nepieciešami jauni instrumenti un iestādes. Taču, pirms veicam jaunus, revolucionārus pasākumus, ir jāpierāda, ka darbojas tas, par ko jau esam vienojušies.

“Padziļināšana darot”, kā piecu priekšsēdētāju ziņojumā raksturots pirmais posms, nozīmē pilnībā īstenot pieņemtos lēmumus. Virzīties tālāk saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu un racionalizēt tā piemērošanu, ja nepieciešams. Tikai konsekventi īstenojot jau pieņemtos lēmumus, var sasniegt vajadzīgo uzticamību, lai pārietu pie 2. posma.