"Vienotībai" jāspēj apvienoties ap jauno partijas vadītāju
04.06.2016

---

Pilns V.Dombrovska runas teksts Vienotības ārkārtas kongresā 2016.gada 4.jūnijā:
"Ne viss kas ir zelts – mirdz; ne visi, kas klejo, ir nomaldījušies; kas stipri savos gados – neizkalst; bet dziļas saknes salna neskar." Šis ir brīvs tulkojums no Tolkīna 1954.gadā izdotās triloģijas "Gredzenu pavēlnieks", no Gandalfa vēstules Frodo.
Manuprāt, šīs rindas labi raksturo situāciju, kurā mēs – Vienotība – sanākam uz savu ārkārtas kongresu.  Šis ir brīdis, kad dzīve pārbauda mūsu partijas stiprumu, briedumu un gatavību turpināt cīņu par savām idejām.
Nenoliegšu, ir sakrājušies daudz neatbildētu jautājumu. Gan jautājumu mums pašiem partijas iekšienē, gan jautājumu, uz kuriem atbildes gaida sabiedrība.
Bet sākt es gribētu tieši ar saknēm. Lai saprastu, uz kurieni ejam,  atcerēsimies, no kurienes mēs nākam.
Vienotība ir veidojusies no politiskajiem spēkiem, kam ir svarīga laba pārvaldība un tiesiska valsts. Vienotības senākais priekšgājējs – "Jaunais laiks" 2002.gadā politikā ienāca ar uzstādījumiem par atklātību, politisko atbildību un cīņu pret korupciju. Un no uzstādījumu viedokļa šodien nekas nav mainījies. Tās ir mūsu partijas saknes.
Mūsu pamatvērtības ir skaidri definētas partijas statūtos - demokrātija, tiesiskums, patriotisms, nacionāla un sociāli taisnīga valsts, līdzsvarota un ilgtspējīga valsts attīstība, Eiropas vienotība.
Savukārt, mūsu plānā Latvijas simtgadei ir skaidri nodefinēti uzdevumi tuvākajiem diviem gadiem. Daudzas lietas šajā programmā ir formulētas skaitliskā izteiksmē, un tas uzliek papildus atbildību. Stipra, droša, pārtikusi un tiesiska Latvija – tāds ir Vienotības mērķis.
Atšķirībā no daudzām tā saucamajām "glābējpartijām", kas pa laikam ienāk Latvijas politikā un bieži vien sola zvaigznes no debesīm, Vienotība ir partija, kas ar abām kājām stāv uz zemes. Uz mums gulstas atbildība par solīto. Populisms nav un nevar būt mūsu atbilde uz valstī aktuālam problēmām.
Šodien ar padarīta darba sajūtu varam atskatīties uz Vienotības paveikto. Vienotība bija tā, kas, pēc smagas krīzes, spēja atgriezt Latviju uz izaugsmes ceļa. Eiro ieviešana bija vēsturisks pavērsiens gan Latvijas politiskajā, gan arī tautsaimniecības vēsturē. Veiksmīgi novadīta pirmā Latvijas prezidentūra ES Padomē – tie ir tikai daži piemēri Vienotības darbam Latvijas valsts labā pēdējos gados.
Tomēr ir tāds teiciens "Ja gribi iznīcināt nākotni, sāc dzīvot pagātnē". Pagātnes nopelni nav garantija nākotnes panākumiem. 

Tajā pat laikā mēs esam partija, kuru veido dzīvi cilvēki, tādēļ kļūdas ir neizbēgamas. Un nenoliegšu, tādas ir bijušas arī mums. Gan kļūdas, gan skandāli, gan, jāatzīmē, arī mērķtiecīgas nomelnošanas kampaņas.
Šodien mums ir jāspēj pacelties pāri iekšējām domstarpībām un aizvainojumiem. Imants Ziedonis "Epifānijās" teica: " kad zobs pret zobu, kad acs pret aci – tad neuzvar".
Iekšējās domstarpības ir mazinājušas gan mūsu partijas biedru, gan plašākas sabiedrības ticību partijai kā vienotam spēkam. Vienotība spēs pārdzīvot iekšējo krīzi un atgūt spēku tikai tad, ja saliedēsies. Tas arī būs pirmais un galvenais jaunā partijas vadītāja uzdevums. Mums uzticēsies tikai tad, ja mēs paši sev ticēsim. Tāpat kā dzīvē – ja gribi mainīt pasauli, sāc ar sevi.
Pirms kongresa notikušās partijas vadītāju kandidātu debates visā Latvija ir viens no veidiem, kā mēs atgriežamies pie savām saknēm. Vienotība ir plaša iekļaujoša partija, kuras vērtības ir iekšējā demokrātija un plašās diskusijas starp dažādiem viedokļiem. Tieši viedokļu dažādība Vienotībai ir palīdzējusi atrast labākos risinājumus Latvijas attīstībai. Ir būtiski, lai nākamais partijas vadītājs šīs vērtības saglabātu, vienlaikus nodrošinot, lai viedokļu apmaiņa nepāraug savstarpējos apvainojumos. Vienmēr ir jāspēj atrast līdzsvaru starp iekšējo demokrātiju un partijas disciplīnu.
Nākošā partijas vadītāja izvēle ir kongresa delegātu rokās. Un tā ir nopietna izvēle. Mēs izvēlamies ne tikai partijas vadītāju, bet pēc būtības arī nākamo Ministru prezidenta kandidātu, kas vedīs partiju nākamajās Saeimas vēlēšanās. Tomēr, neatkarīgi no balsojuma rezultāta, būtiskākais būs Vienotības spēja respektēt kongresa lēmumu. Apvienoties ap jauno partijas vadītāju. Pārtraukt savstarpējās domstarpības un vainīgo meklēšanu. Koncentrēties uz partijas programmātiskā piedāvājuma īstenošanu.
Bet galvenais – Vienotībai ir jāatgūst vēlētāju uzticība. Uzticības atjaunošanu lielā mērā noteiks tas, vai izdosies pārliecināt vēlētājus, ka Vienotība joprojām iestājas par tām vērtībām, ar kurām tā ienāca politikā: Vienotība kā labēji centriska, sociāli atbildīga, eiropeiska partija, kas iestājas par godīgu politiku un caurspīdīgu valsts pārvaldi. Partija, kas spēj izvirzīt mērķus Latvijas izaugsmei, un vienot gan partijas biedrus, gan plašāku sabiedrību to sasniegšanai.
Uzticību iespējams atgūt tikai aktīvi strādājot valsts labā. Šajā darbā ir svarīgi vienmēr atcerēties ilgtermiņa mērķus - stabilu attīstību Latvijā, lai ekonomisko izaugsmi spētu sajust katras ģimenes labklājībā, Latvijas valstiskuma stiprināšanu Rietumu demokrātisko valstu saimē. Darāmā netrūkst, es pat teiktu, darāmā ir ļoti daudz.
Eiropas un arī Latvijas ekonomika ir atlabšanas fāzē, tomēr ekonomikai nepietiek dinamikas. Neskatoties uz ļoti stimulējošu monetāro politiku; uz milzīgiem pieejamiem likviditātes apjomiem finanšu tirgos, investīciju apjoms Eiropā nav atgriezies pirmskrīzes līmenī. Pats fakts, ka nauda neplūst reālajā ekonomikā norāda uz strukturālām problēmām kas kavē investīcijas.
Mūsu galvenais mērķis tagad ir ekonomiskās izaugsmes paātrināšana un jaunu darba vietu radīšana.
Lai to sasniegtu, ir noteiktas Eiropas Savienības ekonomiskās politikas prioritātes – investīciju veicināšana, strukturālās reformas ekonomiku modernizācijai un fiskāli atbildīga politika.
 Šīs prioritātes ir savā starpā cieši saistītas un savstarpēji papildinošas. Bieži vien tieši reformas ir priekšnosacījums, lai valstī varētu ieplūst investīcijas. Valsts finanšu sakārtotība, savukārt, ir skaidrs signāls starptautiskajiem investoriem attiecībā uz investīciju drošumu konkrētajā valstī.
Runājot par Latvijas ekonomiskās politikas prioritātēm, tās lielā mērā saskan ar Eiropas prioritātēm. Galvenais uzdevums ir ekonomiskās izaugsmes tempu kāpināšana. Eiropas Komisijas šī gada ziņojumā par Latvijas ekonomiku uzsvērts, ka pie pašreizējiem izaugsmes tempiem – ap 3% gadā – Latvija sasniegs eirozonas vidējo IKP uz vienu iedzīvotāju līmeni neilgi pirms 2050.gada. Tas ir krietni ilgāk, nekā iepriekš vairākās Latvijā izteiktās prognozēs. Lai straujāk tuvotos ES valstu vidējam līmenim, Latvijas izaugsmei tempi ir jākāpina.
Arī pagājušā gada uzraudzības ziņojumā par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam, Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020. gadam un valdības deklarācijas īstenošanu, tiek prognozēts, ka "ekonomiskā izaugsme varētu paātrināties un sasniegt vidēji 4% gadā". Tomēr, lai to panāktu, ir nepieciešams kāpināt investīciju līmeni Latvijas ekonomikā, modernizēt Latvijas ekonomiku veicot strukturālās reformas un turēties pie atbildīgas makroekonomiskās un fiskālās politikas.
Runājot par investīcijām jau minēju, ka šobrīd visā Eiropā ir izveidojusies sarežģīta situācija. Neskatoties uz milzīgajiem pieejamās likviditātes apjomiem, investīciju apjoms Eiropas Savienībā joprojām ir krietni zem ilgtspējīgā līmeņa - 20-21% no IKP apmērā.
To nosaka dažādi faktori – nepilnības Eiropas kapitāla tirgos – sadrumstalotība, riska kapitāla nepietiekamība, banku ļoti piesardzīgā kreditēšanas politika, administratīvās barjeras utt. Līdz ar to investīciju veicināšanai Eiropas līmenī tiek īstenotas vairākas jaunas iniciatīvas. Pirmkārt, Eiropas investīciju plāns jeb tā sauktais Junkera plāns, kas paredz trīs gadu laikā nodrošināt investīcijas vismaz 315 miljardu eiro apmērā. Plāna ietvaros ir izveidots Eiropas stratēģisko investīciju fonds, kura mērķis ir piesaistīt privātos investorus gan lielu infrastruktūras projektu īstenošanā finansēšanai, gan mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam.
 
Otrkārt, kapitāla tirgus savienības izveide, lai dažādotu uzņēmumiem pieejamā finansējuma avotus, samazinot atkarību tikai no banku finansējuma. Treškārt, tā sauktie Investīciju plāna 3.pīlāra pasākumi šķēršļu investīcijām pārvarēšanai.
 
Runājot par strukturālajam reformām Latvijā. Galvenie izaicinājumi ir minēti šī gada Eiropas Komisijas ziņojumā par Latviju. Jautājumi, kuriem ir jāvērš uzmanība ir uzņēmējdarbības vide un investoru aizsardzība, finansējuma pieejamība uzņēmumiem, pētījumi un inovācijas, institūciju veiktspēja, veselības aprūpes, profesionālās un augstākās izglītības sistēmas reformas, tiesu varas jautājumi. Līdzīgas problēmu jomas norādītas arī Pasaules Ekonomikas Foruma konkurētspējas indeksā, kur īpaši atzīmēts zemais inovāciju līmenis Latvijā.
Attiecībā uz tiešajām ārvalstu investīcijām, šobrīd Latvijā dominē investīcijas finanšu starpniecībā, nekustamajos īpašumos un tirdzniecībā. Nākotnē investīciju piesaistes politika jāveido tā, lai vairāk tiktu piesaistītas investīcijas, kas vērstas uz Latvijas konkurētspējas stiprināšanu, tai skaitā ražošanā un uz inovācijām vērstu pakalpojumu sniegšanā.
Visbeidzot, ēnu ekonomika ir faktors, kas uzņēmējiem ļoti tieši norāda uz to, cik lielā mērā viņi var paļauties uz vienlīdzīgiem spēles noteikumiem un godīgu konkurenci. Saskaņā ar Stokholmas ekonomikas skolas Rīgā datiem, ēnu ekonomika Latvijā pakāpeniski samazinās, tomēr tās līmenis joprojām ir augstākais starp Baltijas valstīm. Lieki piebilst, ka trīs Baltijas valstis ārvalstu investoru acīs bieži vien tiek uztvertas kā alternatīvi investīciju galamērķi.
Runājot par ekonomikas attīstību, jāuzsver ES fondu nozīme. Plānošanas periodā līdz 2020. gadam Latvijai ir pieejami ES fondi 4.4 miljardu eiro apmērā. Papildus tam ir arī kopējās lauksaimniecības politikas maksājumi un citas ES budžeta programmas. ES fondu sekmīgai apguvei būs liela ietekme uz Latvijas ekonomikas attīstības tempiem. Vienlaikus jāpievērš vērība tam, lai neveidojas t.s. substitūcijas efekts, kad ES fondi aizvieto nacionālās investīcijas. Ekonomiskās attīstības tempu pieaugumu noteiks kopējā investīciju apjoma pieaugums.
 Nenoliedzams ir fakts, ka arī  demogrāfiskā situācija ietekmē Latvijas ekonomikas attīstību. Ierobežota darbaspēka pieejamības apstākļos rodas dabīgs spiediens uz algām. Te rūpīgi jāseko, lai darba algu pieaugums būtu sabalansēts ar produktivitātes pieaugumu un Latvija nezaudētu savas konkurētspējas pozīcijas.
Tas skaidri parāda ceļu uz Latvijas labklājību - tas iet caur darba ražīguma un ekonomikas konkurētspējas kāpināšanu. Šeit lielu lomu spēlēs investīcijas uzņēmumu tehnoloģiskajā attīstībā un inovācijās. Vienlaikus, mērķtiecīgi jāstrādā pie darba tirgus attīstības un cilvēkkapitāla stiprināšanas.
Tomēr izaugsmes skaitļi nedrīkst aizsegt galveno – iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Esmu jau iepriekš minējis, ka viens no stratēģiskajiem uzdevumiem ir veicināt stabilas vidusšķiras veidošanos Latvijā. Vidusšķira ir tā, kas rada stabilitāti sabiedrībā un ceļ kopējo valsts labklājības līmeni. Savukārt politiski vidusšķira, skaidri apzinoties savas intereses, ir gatava tās aizstāvēt. Tā neļauj valdošajai elitei gulēt uz lauriem, kad ir nobriedusi nepieciešamība pēc reformām.
OECD pētījumi liecina, ka pastāv tieša saikne starp produktivitātes kritumu un sociālās nevienlīdzības pieaugumu attīstītajās valstīs.
Diemžēl Latvijā ir viens no augstākajiem sociālās nevienlīdzības līmeņiem Eiropas Savienībā. Uz to norādīts arī Eiropas Komisijas šī gada ziņojumā par Latviju.
Līdz ar to Latvijas konkurētspējas un produktivitātes stiprināšanai kopā ar pasākumiem sociālās nevienlīdzības mazināšanai ir jākļūst par tuvāko divu gadu Vienotības vadmotīvu politikā.
Šeit es gribētu pievērsties tiesiskuma ekonomiskajai dimensijai. Ir skaidri redzama saikne starp tiesiskuma nostiprināšanu un ekonomiskās izaugsmes tempu kāpināšanu. Ārvalstu investori min augsto ēnu ekonomikas līmeni un nesakārtotos tieslietu sistēmas jautājumus, t.sk. maksātnespējas administrēšanas jautājumus starp galvenajiem šķēršļiem papildus investīciju piesaistē Latvijā. Tiesiskuma nostiprināšana un ekonomiskā izaugsme iet roku rokā.
Tiesiskums vistiešākā mērā ietekmē arī cilvēka ticību valstij. Un šeit mēs atgriežamies pie Vienotības saknēm. Vienotība spēs iet tālāk tikai tad, ja mēs spēsim atmest otršķirīgo un koncentrēties uz mūsu vērtībām. Tām vērtībām, ar kurām mēs ienācām Latvijas politikā. Tā būs drošākā zīme, ka mūsu saknes nav skārusi salna.

Paldies!