Dombrovskis: “Itālijai ir jāveic reformas: pateicoties ECB, ir laiks, ko nedrīkst izniekot”
05.09.2016

---

Valdis Dombrovskis, 45, līdzīgi kā Angela Merkele ir zinātnieks ar milzu gribu, kas ir noslēpta lakoniskā izturēšanās veidā. Padomjus Savienības sabrukšanas laikā dzīvojis Rīgā, strādājis fizikas laboratorijās Vācijā un ASV. Kļuva par Latvijas premjeru ar smagiem upuriem un panākumiem (krīzes laikā); šobrīd ir EK viceprezidents un lems, vai šoreiz Itālija pārspīlē ar sava budžeta deficīta pieauguma pārskatīšanu.  To drīz redzēsim. Maijā Dombrovskis un finanšu ministrs Padoan apmainījās ar vēstulēm ar uzdevumu Itālijai 2017.g. budžeta deficītu samzināt līdz 1.8% GDP – ar “strukturālu” samazināšanu. Jau nedēļām ilgi Itālijas valdību dzird runājam par jauna “elastīguma” pieprasījumu. 

Itālija vēlas jaunas sarunas. Kāds ir jūsu iespaids?
Runājot par 2017.g, varēsim to novērtēt, kad redzēsim Budžeta likumu. Saprotams, ka sagaidām, ka valdība ievēros savus uzdevumus un 2017.g budžetu sagatavos atbilstoši valstu specifiskajām rekomendācijām. Pirmkārt, tas paredz bilances uzlabošanu par 0.6% GDP.

Vai strukturālā nozīmē?
Jā. Kas attiecas uz fleksibilitāti kopumā, telpa ir ļoti ierobežota, jo Itālija jau 2015 un 2016 gg ir izlietojusi visu elastīgumu, kas bija tās rīcībā. 

Vai nevar atrast vēl kādu iespēju?
Dabas katastrofu gadījumā var uzskatīt, ka tie ir neparedzēti gadījumu, kas nav ņemti vērā novērtējot valsts strukturālo spēku. 

Vai Jūs runājat par atjaunošanas un ārkārtas situācijas izdevumiem?
Tieši tā: par izdevumiem, kas tieši saistīti ar zemestrīci. 

Bet citas fleksibilitātes formas?  Jo vairāk tādēļ, ka izaugsme ir apstājusi un 1.8% deficīta sasniegšanai būs nepieciešami vai nu lielāki samazinājumi vai vairāk nodokļu.
Tādēļ mēs vienmēr koncentrējamies uz valsts strukturālajiem centieniem. Kas attiecas uz izaugsmi, pavasarī paredzējām 1.1% šogad un 1.3% nākamgad, bet šobrīd nākas ņemt vērā Brexit un citu risku ietekmi uz ekonomikas samazināšanos. 

Ja daļa deficīta ir saistīta ar zemāku izaugsmi, vai tas ir pieņemami?
Jā, tā tas ir. 

Jūs ziniet, ka Matteo Renzi stāv priekšā konstitucionāls referendums un tirgus un kapitāls to gaida ar bažām. Vai tas nav vērā ņemams faktors?
Jūs ziniet, ka EK cenšas palikt ārpus dažādu valstu iekšpolitikas.  Protams, ka novērtējam valdības reformu centienus, arī darba tirgū, administrācijā un tagad arī Konstitūcijā, kas tādējādi uzlabos likumdošanas procesu un saglabās stabilitāti. Bet EK ir ārpus šī procesa. Mēs nepieņemam lēmumus, bāzējoties uz šādiem argumentiem.
Izskatās, ka parāds atkal varētu augt šogad un arī nākamgad. Ko jūs par to domājat?
Būtībā (parāds) ir izaugsmes bremzes.  Ir labi zināms, ka Itālijas parāds ir otrs augstākais pēc Grieķijas, 133% apmērā. Tiešām ļoti augsts. Kad par šo runājam ar Itālijas amatpersonām, pasvītrojam, ka uzsvaru jālieku uz krītošu trajektoriju, to esam ierakstījuši arī mūsu vēstulē maijā.  Kopīgi vērtēsim budžetu 2017.g. Protams, zinām, ka ir faktori, kas situāciju padara sarežģītāku:  izaugsme zemas inflācijas laikā, kā arī citi, ko ņēmām vērā, kad pieņēmām lēmumu neierosināt procedūru pret Itāliju. Bet, protams, šis jautājums vēl ir vietā. 

Jūsu nākamais novērtējums būs pieaugoša parāda situācijā…
Tas būs situācijā, kad parāds ir virs 60% GDP un nesamazinās par 5% kā bija noteikts. 

Lai būtu budžeta pārpalikums pirms procentu likmju nomaksas: jau 20 gadus Itālija ir sekmīgāka par Vāciju, tomēr parāds aug, jo ekonomika nedarbojas. Ja vēlaties lietot jūsu procedūras, vai nebūtu labāk pārskatīt/reformēt izaugsmi?
Protams. Šis ir svarīgs punkts. Itālijas atkopšanās ir ļoti zema salīdzinājumā ar ES vidējos un pamatjautājums ir efektivitātes izaugsme, kas stagnē jau 20 gadus un ir ievērojami zem eirozonas vidējā. Jāsaka, ka Itālijā ir progress ieviešot mūsu rekomendācijas. To varam saukt par “vidēju” progresu, bet arī tādējādi tas ir vidējs attiecībā pret citu valstu rādītājiem.

Vācijā ir neliela uzticēšanās jūsu spējai garantēt budžeta disciplīnu, tiek virzīti piedāvājumi Valsts parādzīmju norakstīšanai. Jūsu kabineta vadītājs Taneli Lahti atkāpās, jo, tā runā, EK veic pārāk daudz politiskus kompromisus.
Nekomentēšu komentārus.  Mēs labi sastrādājāmies un viņš personīgu iemeslu dēļ nolēma paņemt pauzi. Kad šādi priekšlikumi nāk ne tikai no Vācijas, esmu piesardzīgs. Ir svarīgi neradīt šaubas par dalībvalstu spējām un vēlmi ievērot savas parādsaistības.  Kā arī nesarežģīt dzīvu, kad nepieciešams rast finansējumu. 

Šobrīd ECB palīdz ar valsts parādzīmju iegādi. Vai jums nav bažas, ka Itālija kavējas izmantot šo intervenci un vēlāk situācija būs grūtāka?
Mario Dragi vienmēr saka, ka monetārās politikas instrumenti nevar atrisināt ekonomikas strukturālās problēmas. Es piekrītu.  Monetārā politika var valstij dot iespēju iegūt laiku, kamēr tā veic nepieciešamās strukturālās reformas. Tādēļ ir svarīgi, ka valstis izmanto šo laiku saprātīgu un ievieš reformas. Šobrīd inflācija ir ļoti zema, bet pienāks laiks, kad tas vairs tā nebūs un ECB manevra iespējas būs daudz mazākas.  Tādēļ ir būtiski, ka šo laiku izmanto lietderīgi.