Cilvēks, kas glāba eiro. Valdis Dombrovskis
17.12.2015
Valdis izskatās lieliski. Pirms trim gadiem, kad tikāmies intervijā, viņš bija noguris. Nomākts. TV ekrānos atbildes nobubināja, sakniebtām lūpām. Tagad, decembra sākumā, kad sarunājamies Rīgā, atlidojis uz Vienotības kongresu. Smaidīgs. Joko. Dzer tēju un piekož piparkūku. Tomēr brīdī, kad ieslēdzas diktofons, pārvēršas - sāk veidot politiķiem raksturīgus gludus teikumus. Tas, ka cipari joprojām ir viņa būtība, kļūst skaidrs, kad iesāku jautājumu ar: «Jūs amatā esat gadu.» Dombrovskis palabo: «Gadu un mēnesi.»Atzīts EiropāKopš 2014.gada novembra EK viceprezidents Valdis Dombrovskis (44) ir atbildīgs par eiro un sociālo dialogu. Vienkāršojot - viņš ir tāds kā Eiropas Savienības vicepremjers, kam jārūpējas par finanšu disciplīnu visās dalībvalstīs. Šā gada laikā viņš ne tikai izvētījis 28 valstu budžetus, ticies ar katras eirozonas valsts premjeru un glābis Grieķiju, bet kļuvis pamanīts starptautiskajā politikas vidē. Gada beigās prestižais starptautiskais izdevums Politicoierindoja viņu 28 personu topā starp tiem cilvēkiem, kas patlaban veido Eiropu. Viņš nodēvēts par «vienošanās meistaru», kurš peld pret straumi. Salīdzinājumā ar EK bosu Žanu Klodu Junkeru, kurš kolēģus jautri iepļaukā un bučo, Dombrovskis «pārliecina ar prezentācijām un skaitļiem». Viņa mantra esot «kopējā aina» un «stabilitāte», un tās nosargājušas eirozonu. Rakstot ziņojumus un ieteikumus dalībvalstu vadītājiem, kuriem ir problēmas kontrolēt valstu budžetus. Galu galā,Politico uzskata, ka Dombrovskis ir tāds Briseles insaiders, kuram nebūtu grūtību ieņemt arī Junkera vietu.Dombrovskis atsakās komentēt šādas spekulācijas. Viņam patlaban esot ļoti labs darbs, arī ieņemamais amats apmierina.Šķiet, gada laikā Briselē viņš atplaucis. Latvijā publiski pēdējoreiz pajokoja 2010.gada priekšvēlēšanu diskusijā ar Šleseru par krāniem un buldozeriem, kam jāstrādā lidostā, bet Politico svinīgajā ceremonijā, kāju pār kāju pārmetis, stāstīja anekdoti par finansistu zemo IQ, uzjautrinot klātesošos. Vaicāju, vai pats to izdomāja. «Nē, tā ir klasiskā joka [par izvaicāšanu pie Paradīzes vārtiem] adaptēta versija. Katrai profesijai ir šāda stila joki. Par sevi jāmāk pasmieties.»Ikdienas darbsDombrovska darbavieta ir Eiropas Komisijas ēkā, kas atrodas Briseles centrā. Viņš strādā mājas 10.stāvā. Gaiteņi ir oranži. Katrā stāvā tie ir citā krāsā, lai, izkāpjot no lifta, nesajauktu citādi vienādos gaiteņus. Cabinet Dombrovski's strādā 21 cilvēks, un septiņi no tiem ir latvieši: Gints Freimanis ir padomnieks ekonomikas jautājumos, Maija Celmiņa un Žanete Vegnere atbildīgas par komunikāciju ar presi, Rita Voine koordinē sadarbību ar Eiropas Parlamentu, Linda Bāra ir Dombrovska sekretāre, Ginta Freimaņa asistente ir Luīze Kurme, par ārlietām atbild Tatjana Panova, kura aizvieto bērna kopšanas atvaļinājumā esošo Elīnu Melngaili.Regulāri kabinetā strādā kāds praktikants no Latvijas. Ar latviešiem Dombrovskis mēdz iet pusdienās uz Eiropas Komisijas ēdnīcu. Kolēģi no citiem kabinetiem to pamanījuši un novērtējuši, jo retais komisārs pusdieno darba ēdnīcā. Parasti izvēlas smalkākas vietas.Dombrovska darbdiena paiet kā jau darbdiena: tikšanās, sapulces, darbs ar dokumentiem. Komisija sagatavo priekšlikumus, un tie nonāk darba kārtībā ar viceprezidentu piekrišanu. «Saskaņošanas darbs ir samērā liels. Lai būtu tēmā zinošs, es iepazīstos ar lielu apjomu dokumentu. Tas ir lielāks nekā bija Ministru prezidentam Latvijā.» Vakarā, kad darbi šķiet apdarīti, viņam atnes kārtējo pabiezo dokumentu mapi. «Darbs ir gana saspringts. Jāpārzina plašs jautājumu loks.» Šādu mapi viņš ņem līdzi arī lidmašīnā, lai lasītu un sagatavotos gaidāmajām sanāksmēm.Atšķirīgākas ir trešdienas, kad notiek Eiropas Komisijas koledžas sēdes, kas ir attāls analogs Ministru kabineta sēdēm Latvijā. Tā ir reize, kad komisāri sanāk kopā un lemj par darba kārtības jautājumiem. Reizi mēnesī jādodas uz Strasbūru, kur notiek EP plenārsēdes. Ceļot Dombrovskim sanāk daudz. Katru nedēļu ir pāris lidojumu. Viņš dodas Eiropas semestra vizītēs: tiekas ar valdību un parlamentu pārstāvjiem, sociālajiem partneriem, lai izvērtētu katras dalībvalsts fiskālo politiku un būtisku reformu gaitu. «Piemēram, vakar biju Polijā, kur nesen mainījusies valdība. Pārrunājām prioritātes budžeta jomā un to, kā izvairīties no pārmērīga budžeta deficīta.» Viņš nododas ciešākām diskusijām, skaidro Eiropas Komisijas viedokli un mēģina panākt savstarpēju izpratni no abām pusēm.Vissaspringtākais laiks ir rudenī. Līdz oktobra vidum dalībvalstīm jāiesūta savu budžetu projekti. Eiropas Komisija tos caurskata un lemj, vai atbilst kopējiem ES principiem un var apstiprināt savos parlamentos. Sagatavo ziņojumus, sūta Dombrovska kabinetam. «Tas vajadzīgs, lai veicinātu atbildīgu fiskālo politiku arī izaugsmes gados un savlaicīgi identificētu makroekonomisko nesabalansētību un vajadzības gadījumā novērstu.» Respektīvi, šādi budžeta projekti vajadzīgi kā uzraudzības mehānisms, lai izvairītos no pēkšņas finanšu krīzes.Vaicāts, kā tad izskatās visu 28 valstu budžeti, Dombrovskis saka: «Ekonomika turpina atkopties, taču lēnām. Vajadzīga straujāka un ilgtspējīga izaugsme. Šogad Eiropas Savienības valstīs, izņemot Grieķiju, tiek prognozēta izaugsme viens komats deviņi procenti, nākamajā - divi komats nulle.» Budžeta deficīts eirozonā turpina samazināties, nākamgad tas būs 1,7% no IKP.Grieķijas glābšanaFinanšu krīze Grieķijā radās jau 2008.gadā, un pirmo starptautisko aizdevumu tā saņēma 2010.gadā. Pērn ekonomikā bija izaugsme un tika radīts daudz jaunu darbavietu. «Valsts pildīja savus fiskālos budžeta deficīta mērķus: atgriezās finanšu tirgos, veica vienu [vērtspapīru] emisiju. Šā gada sākumā mainījās valdība, un tai bija cits redzējums par valsts attīstību. Atteicās īstenot taupības pasākumus. Mums bija asas, neproduktīvas sarunas,» atceras Dombrovskis. Ar grūtībām tika panākta vienošanās par iepriekšējās starptautiskās programmas pagarināšanu līdz jūnija beigām. Taču jaunā valdība to nepildīja. Programma beidzās nenoslēgta, nebija iespējas piesaistīt atlikušos līdzekļus.Grieķu valdība kategoriski atteicās sadarboties ar EK un jūlijā rīkoja referendumu, kurā iedzīvotājiem bija jāizvēlas - pieņemt kreditoru piedāvājumu un turpināt taupības režīmu, vai arī noraidīt un atteikties no eiro. Grieķi nobalsoja par otro, un bija tuvu mirklis, kad nāktos atgriezties pie savas drahmas. Tikmēr Dombrovskis turpināja sarunas ar Grieķijas valdību. «Viņi publiski mētājās ar apvainojumiem. Sniedza pretrunīgus paziņojumus. Sarunas ilga stundām. Gan dienā, gan naktī.» Aicināts pastāstīt vairāk par sarunām naktī, Dombrovskis nopūšas. Tajās turpinājuši pārrunāt to, kas pa dienu neizdevās. Nakts sarunas ritējušas šaurā lokā - kopā ar EK prezidentu Junkeru, Kristīni Lagārdu no Starptautiskā Valūtas fonda, kur visi kopā cilvēcīgi centušies panākt vienošanos. Nākamajā dienā sarunas turpinājās jau tehniskā līmenī, bet, «kad tika saņemta ziņa par referenduma izsludināšanu, grieķi vienkārši piecēlās no sarunu galda un aizgāja». Iedzīvotāji masveidā izņēma no bankomātiem skaidru naudu, bankas tika slēgtas. Sākās finanšu nestabilitāte. Investori novērsās. «Tas bija ceļš uz nekurieni. Pakāpeniski grieķi nonāca pie secinājuma - ja grib atjaunot valsts ekonomisko izaugsmi, [starptautiskā aizdevuma] programma nepieciešama.»Pēc pusgadu ilgas destrukcijas grieķi piekāpās. Dombrovskis EK vārdā parakstīja saprašanās memorandu par 86 miljardu eiro aizdevumu. Tagad Grieķijai rit trešā aizdevuma programma. «Viņiem bija jāsaprot, ka Eiropas Komisija jau nav Grieķijas kreditors. Pārējās eirozonas valstis ir kreditori. Arī Latvija. Pirmajās divās [aizdevuma programmās] nav to valstu starpā, bet trešajā ir.»Vai Dombrovskim ir sajūta, ka viņš Eiropas Komisijā brīžam peld pret straumi, kā to raksturoja Politico? «Es tā neteiktu. Mēs tomēr strādājam vienoti. Ir viedokļu atšķirības par fiskālo disciplīnu, un tas nav viegli risināms.»Dodas pastaigāsLai arī darba apjoms komisāra amatā ir lielāks, nekā savulaik vadot Latvijas valdību, viņš nejūtas tik noguris. «Premjera darbs bija krietni stresaināks.» Valdis stāsta - Briselē izjūt mazāku saspringumu, jo tagad nav jāuztraucas, ka kuru katru mirkli atkal kāds gribēs gāzt valdību. Ka steidzami un pēkšņi būs jārisina valstij svarīgas lietas. Latvijā daudz laika pagāja sarunās ar koalīcijas partneriem, jo bija svarīgi valdības lēmumiem nodrošināt Saeimas atbalstu. «Eiropas Komisijā nav tik daudz politisku diskusiju, var koncentrēties uz jautājumu risināšanu pēc būtības. Lēmējvara, Eiropas Parlaments, nav tik politizēta. Nav kā Latvijā, kur opozīcija bieži balso pret tikai tāpēc, ka ir opozīcija.»Dombrovskis seko notikumiem Latvijā. «Ekonomiskā situācija valstī ir apmierinoša. Izaugsmē ir straujākie rādītāji starp Baltijas valstīm,» viņš stāsta. Nākamgad tiek prognozēta 3% izaugsme, kas ir krietni virs eirozonas vidējiem rādītājiem. Vai, raugoties uz valdības darbu, nav bijusi vēlme atkal būt premjeram? Dombrovskis saka: «Regulāri sazvanījos ar Straujumas kundzi, satiekamies Rīgā vai Briselē. Ja viņai bija jautājumi, mēs tos pārrunājām.» Tas esot normāli, ka uzrodas jautājumi priekšgājējam. Arī Dombrovskis, stājoties amatā, regulāri bijis kontaktā ar Ivaru Godmani, lai noskaidrotu dažādas nianses, fona informāciju. Straujumas premjerēšanas sākumā gan viņam bijis kārdinājums piezvanīt un pakonsultēt, bet «jāatturas no pārāk uzbāzīgas padomu sniegšanas, jo tā ir cita valdība un pati risina savus jautājumus».Par savu privāto dzīvi Dombrovskis, kā ierasts, ir nerunīgs. Kad beidzoties darbs, dodoties mājās. Varbūt ir izveidojušies kādi rituāli? Sestdienas rītā aiziet pēc kruasāniem? «Nē, tādu rituālu man nav.» Bet kaut kāds prieciņš taču ir, kas attīra galvu? «Brīvais laiks Latvijā. Es samērā bieži lidoju uz Rīgu. Dodos garās pastaigās pie dabas. Gan Beļģijā, gan Latvijā.» Uz dzīvi Briselē pavisam viņš pārvācies nav. Sieva Ārija regulāri brauc ciemos. «Mēs ceļojam viens pie otra,» saka Dombrovskis. Kaķene Klēra netiek ņemta līdzi. Viņa mīt Dombrovsku miteklī Teikā, daudzstāvu dzīvokļu namā. «Līdzīgi kā daudzi latvieši Briselē, arī es esmu iegādājies dzīvokli, bet izmantoju katras brīvdienas, kad nav jāstrādā, lai tiktu uz Rīgu.»Ir kāds teikums, kas parāda, ka Dombrovskis ir vienkāršs cilvēks un augstā līmeņa amats nav padarījis viņu iedomīgu. Kad saruna ir galā, es atgādinu, ka pirms pāris gadiem presē tika publiskots Dombrovska aptuvenais ikmēneša maksājums par siltumu un tur bija piebilde, ka māja ir nesiltināta, lai arī premjers pats mudina Latvijas iedzīvotājus to darīt. Dombrovskis šādu sīkumu atceras. Un komentē: «Un tie maksājumi ir samērā augsti. Bet to taču jūs nerakstīsit?» Rakstīsim gan, atbildu - lai parādītu, ka zināt gan eirozonas IKP, gan Rīgas dzīvokļa maksājumus.
Atpakaļ
