Ar jaunu atbalstu EK vēlas aktīvāku dalībvalstu iesaisti eirozonā
11.12.2017

---

Šīs paketes ietvaros tika prezentētas arī vairākas iniciatīvas ar mērķi līdz 2025.gadam pastiprināt Eiropas ekonomikas un monetārās savienības vienotību, efektivitāti un demokrātisko atbildību. EK piedāvājums lielākoties attiecas uz eirozonas valstīm, tomēr atbalsts netiks liegts arī tām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kuras patlaban nav eirozonā. EK priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis (V) intervijā aģentūrai LETA atzīst, ka neviena ES dalībvalsts netiks ar varu piespiesta iestāties eirozonā, tomēr tās valstis, kas lems spert šādu soli, varēs pretendēt uz plašākām atbalsta iespējām.

Pagājušajā nedēļā EK nāca klajā ar apjomīgu Eiropas ekonomikas un monetārās savienības padziļināšanas priekšlikumu pakotni? Kāpēc bija nepieciešams tādu izstrādāt?
Pagājušajā nedēļā prezentētie priekšlikumi ir vērsti uz ekonomikas un monetārās savienības padziļināšanu, lai sasniegtu tādus mērķus kā, piemēram, stiprināt eirozonas noturību pret iespējamiem ekonomikas šokiem, kā arī izveidotu jaunus krīzes pārvarēšanas instrumentus gadījumam, ja nākas saskarties ar ekonomikas šokiem. Tāpat mērķis bija atjaunot konverģences procesu eirozonā, proti, mazināt ekonomiskās attīstības līmeņa atšķirības ES dalībvalstu vidū. Lai to sasniegtu, EK sniedz priekšlikumus par strukturālo reformu atbalstu dalībvalstīs, kas nodrošinās ekonomikas noturību un paaugstinās konkurētspēju.

Kādi ir šie priekšlikumi?
EK piedāvā īstermiņa risinājumus šī daudzgadu budžeta ietvaros, bet vidējā termiņā paredzēti risinājumi pēc 2020.gada. Piemēram, īstermiņā tiek piedāvāts par 300 miljoniem eiro palielināt strukturālo reformu atbalsta programmas budžetu, turpretī vidējā termiņā tiek paredzēts izvedot reformu atbalsta instrumentu. Īstermiņā arī paredzēts dot iespēju dalībvalstīm, kas to vēlas, daļu no ES fondu finansējuma rezerves novirzīt strukturālo reformu atbalstam. Strukturālo reformu atbalsta instruments paredzēts uz dalībvalstu pieprasījuma, bet uzstādījums par strukturālo reformu pieprasījumu varētu būt saistošs tām dalībvalstīm, kurās ir nesabalansēta makroekonomika. Paredzēts arī konverģences instruments tām dalībvalstīm, kas vēlas pievienoties eirozonai.
EK piedāvā arī ekonomikas krīzes pārvarēšanas instrumentus. Piemēram, viens variants paredz pārveidot Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM) par Eiropas Valūtas fondu (EVF), tādējādi rēķinoties ar iespējami mazāku Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) iesaisti eirozonas valstīs. Piemēram, SVF nepiedalījās pēdējā Grieķijas programmā. Būtībā EVF paredz jaunu funkciju - nodrošināt garantiju vienotajam rezolūcijas fondam banku savienības ietvaros. Proti, ja bankas nonāk grūtības, tad vienotā rezolūcijas padome pieņems lēmumu par to, kā rīkoties ar grūtībās nonākušām bankām, bet EVF šādām bankām nodrošinās nepieciešamo garantiju.
Tāpat EK piedāvā eirozonas fiskālās stabilizācijas funkciju, izveidojot Eiropas Investīciju aizsardzības sistēmu. Tas būs atbalsts krīzē nonākušām dalībvalstīm, lai tām nebūtu jāsamazina investīciju apjoms. Atbalsts būs paredzēts aizdevumu veidā, bet nav izslēgta arī neliela grantu komponente. Strādājam arī pie idejas par ES fondu līdzfinansējuma un priekšfinansējuma palielināšanas ekonomikas krīzes gadījumā. Šāds instruments jau tika izmantots Grieķijā un tas bija efektīvs. Tādējādi krīzes laikā valstis ar mazākiem budžeta līdzekļiem varēs apgūt konkrētu ES fondu apjomu, nesamazinot investīcijas. Vēl viens EK priekšlikums vidējā termiņā ir eirozonas ekonomikas un finanšu ministra amata izveide. Pamatā EK priekšlikumi ir paredzēti eirozonas valstīm, izņemot konverģences instrumentu. Tajā pašā laikā pakotne ir veidota tā, lai iegūtu arī ES dalībvalstis, kas nav eirozonā.

Vai EK piedāvājumā tās ES dalībvalstis, kas nav eirozonā, tomēr netiek diskriminētas?
Viens no pamata principiem, kā šī piedāvājuma pakete tiek veidota, paredz saglabāt ES vienotību un vienoto tirgu. Līdz ar to arī tām valstīm, kas nav eirozonā, būs iespēja šiem instrumentiem pievienoties. EK ir gatava aktīvāk strādāt un atbalstīt tās dalībvalstis, kuras vēlas pievienoties eirozonai.

Tātad ar šo piedāvājumu EK vēlas mudināt ES dalībvalstis aktīvāk iesaistīties eirozonā?
Jebkurā gadījumā tas ir papildus atbalsts tām valstīm, kas izšķiras aktīvi strādāt šajā virzienā. Mēs vairākkārt esam uzsvēruši, ka ar varu neviens netiks vilkts eirozonā. Visas dalībvalstis, izņemot Lielbritāniju un Dāniju, ir apņēmušās pievienoties eirozonai, bet nekādi termiņi nav noteikti. Dalībvalstis varēs izvēlēties - virzīties vai nevirzīties uz eirozonu. Un EK pasaka, ka tās dalībvalstis, kas pievienosies eirozonai, saņems atbalstu.

Viens no EK priekšlikumiem paredz uz ESM bāzes izveidot EVF. Kā jaunais fonds atšķirsies no līdzšinējā stabilitātes mehānisma, kas galvenokārt paredzēts finanšu krīžu noregulēšanai?
EVF tiks veidots uz ESM bāzes, paredzot lielāku lomu programmu uzraudzībā, nosacījumu izstrādē, turklāt tādējādi tiks nodrošināta mazāka SVF loma. Jauno fondu EK piedāvā veidot, izmantojot Eiropas kopienas juridisko bāzi. Patlaban tas ir starpvaldību instruments, bet mūsu piedāvājums paredz to pārnest uz ES juridisko bāzi.

Vai ESM maiņa uz EVF ietekmēs arī dalībvalstu iemaksu apjomu?
Patlaban EK nepiedāvā izmaiņas iemaksās, turklāt fonda pārvaldība saglabāsies tāda pati kā līdz šim. Jau tagad ESM ir iespēja vērsties pie dalībvalstīm, aicinot palielināt iemaksas kapitālā, un šāds princips saglabāsies arī EVF. Tāpat paredzams, ka turpmāk Eiropas investīciju aizsardzības shēma varētu tikt īstenota caur EVF.

Kāpēc nepieciešams veidot Eiropas ekonomikas un finanšu amatu? Vai EK nav apmierināta ar esošo Eirogrupas formātu?
Mēs piedāvājam apvienot Eirogrupas vadītāja amatu ar jaunā ministra jeb EK viceprezidenta amatu. EK piedāvājums attiecībā uz šo ministra amatu paredz veidot līdzīgu struktūru kā tas pastāv ārlietās, kur augstais pārstāvis ārlietās ir arī EK viceprezidents. Šāda struktūra nodrošinās ciešāku sadarbību ar institūcijām, paredzot konkrētas funkcijas attiecībā uz dalībvalstu fiskālo un makroekonomisko politiku, kā arī strukturālo reformu atbalsta koordināciju un uzraudzību.
Plānots, ka Eiropas ekonomikas un finanšu ministrs atskaitīsies arī Eiropas Parlamentam (EP), ko Eirogrupas prezidents līdz šim nedarīja.

Kāpēc svarīgi iesaistīt EP?
Eirogrupa ir neformāla eirozonas finanšu ministru sanāksme, tā ir starpvaldību institūcija, līdz ar to Eirogrupa nav pakļauta tiešai EP uzraudzībai. Tāpēc arī EK iesaka stiprināt demokrātisko uzraudzību, veidojot duālo struktūru, kas stiprinās EP lomu ekonomiskās un fiskālās politikas uzraudzībā.
Kādā laika posmā stāsies spēkā EK piedāvātās iniciatīvas Eiropas ekonomikas un monetārās savienības padziļināšanai?
Atbilstoši EK priekšlikumiem, pirmais solis būs saistīts ar Banku savienības pabeigšanu. EK priekšlikumus, kas attiecas uz banku reformu paketi, jau ir iesniegusi likumdevējam. Šie priekšlikumi galvenokārt ir saistīti ar risku mazināšanu banku sektorā un Eiropas noguldījumu garantijas sistēmas izveidi. Bet par daudziem citiem pakotnes jautājumiem vēl gaidāmas diskusijas, jo daudzas idejas ir noformulētas kā EK komunikācija, nevis likumdošanas priekšlikumi, piemēram, par Eiropas ekonomikas un finanšu ministru, Eiropas investīciju aizsardzības shēmu, Eiropas strukturālo reformu atbalsta instrumentiem u.c.
Patlaban EK likumdošanas priekšlikumi noformulēti tikai attiecībā uz īstermiņa pasākumiem - līdz 2020.gadam, kas attiecas uz EVF izveidi un līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomikas un monetārās savienībā ienešanai ES juridiskajā ietvarā. Savukārt par pārējiem EK priekšlikumiem vēl gaidāmas diskusijas, kas sāksies šomēnes Eirosamitā, pieaicinot valstis, kuras nav eirozonā. Bet līdz konkrētiem lēmumiem vajadzētu nonākt nākamā gada jūnijā gaidāmajā Eirozonas samitā.

Ņemot vērā, ka nākamās EP vēlēšanas gaidāmas 2019.gadā un iespējamas izmaiņas EP un EK sastāvā, vai nav bažas, ka priekšlikumu pakotne nestāsies spēkā pilnībā?
Tas, kā EK piedāvātās iniciatīvas tiks ieviestas, būs atkarīgs no tā, kā virzīsies ES dalībvalstu diskusijas. Jau tagad dzirdam atšķirīgus viedokļus, jo ir valstis, kuras uzskata, ka vairāk jāorientējas uz risku mazināšanu, stingrāku fiskālo un makroekonomisko disciplīnu, tāpat ir valstis, kuras vairāk runā par solidaritātes mehānismiem un kopējiem krīzes pārvarēšanas mehānismiem. Katrai valstij ir savi uzsvari, tāpēc notiks diskusijas. Ja par to visu izdosies vienoties līdz nākamā gada jūnijam, tad pastāv iespēja šos mehānismus ieviest šajā EK un EP sasaukuma laikā.

Vai EK ir arī aplēsusi savu priekšlikumu makroekonomisko ietekmi par ES ekonomikas un monetārās savienības padziļināšanu?
Kvantitatīvas ietekmes novērtējuma pagaidām nav. EK pagaidām nepiedāvā konkrētu līdzekļu apjomu tādām aktivitātēm kā atbalsta instrumenti, fiskālās stabilizācijas funkcija un atbalsts reformām. Kopējais līdzekļu piedāvājums būs zināms nākamā gada maijā kopā ar nākamo ES daudzgadu budžetu.