Latvijai esot svarīgs skaidrs redzējums par valsts attīstību šajā nestabilajā ģeopolitiskajā situācijā. "Tiem, kas mūsu valstij nevēl labu, visvieglāk ir makšķerēt duļķainos ūdeņos, radīt nestabilitāti, šaubas par valsts izvēlētā kursa pareizību, radīt situāciju, kas ir laba augsne populismam un tukšām idejām, novēršot uzmanību no valstij un sabiedrībai būtiskiem jautājumiem," pauda Dombrovskis.
Viņš uzsvēra, ka "Vienotībai" ir jāturpina paust skaidra un pārdomāta nostāja Latvijai un visai Eiropai svarīgos jautājumos. Neatkarīgi no tā, vai runa ir par Eiropas un eiro nākotni, bēgļu politiku, Ukrainu, drošības jautājumiem vai cīņu pret terorismu, "Vienotībai" jāturpina būt viedokļa līderiem Latvijā, norādīja Dombrovskis.
"Mums vēl un vēl ir jāatgādina, ka Eiropa nav tāla un abstrakta, kuras problēmas uz mums neattiecas, ka Eiropa - tā ir arī Latvija," turpināja politiķis.
Dombrovskis arī sacīja, ka vara uzliek atbildību. Vadot valdību, "Vienotība" daudzus gadus ir uzņēmusies atbildību par valsts attīstību, teica Dombrovskis, piebilstot, ka Laimdotas Straujumas (V) vadītā valdība ir jau piektā "Vienotības" vadītā valdība pēc kārtas.
Valda Dombrovska runas teksts:
Cienījamā partijas valdes priekšsēdētāja, cienījamā Ministru prezidentes kundze
Godātie Vienotības biedri,
Kolēģi
Vienotības kārtējais kongress sanāk gan Latvijai, gan pasaulei trauksmainā laikā. Nesenie terora akti Parīzē, Krievijas agresija Ukrainā, nestabilitāte Tuvajos austrumos un Ziemeļāfrikā, visbeidzot visu apspriestā bēgļu krīze Eiropā ir procesi, kas liek veikt korekcijas mūsu priekšstatos par to, kādā pasaulē mēs šodien dzīvojam. Diemžēl, daudzu problēmu risināšanai tiek izvēlēts konfrontācijas ceļš, palielinot nestabilitāti un ģeopolitiskos riskus.
Neraugoties uz sarežģīto ģeopolitisko situāciju, Eiropas ekonomika pakāpeniski atkopjas no nesenās krīzes. Tomēr ekonomiskās izaugsmes temps saglabājas samērā lēns – šogad ES ekonomika pieaugs par 1.9%, bet nākošgad – par 2.0%. Ir jastrādā pie tā, lai nodrošinātu straujāku izaugsmi un jaunu darba vietu radīšanu. Lai to panāktu, Eiropas Komisija ir noteikusi trīs ES ekonomiskās politikas prioritātes – investīciju veicināšana, strukturālās reformas konkurētspējas nostiprināšanai un atbildīga fiskālā politika. Šīs trīs prioritātes ir pilnā mērā aktuālas arī Latvijai.
Situāciju Latvijas ekonomikā var vērtēt kā apmierinošu. Atbilstoši EK jaunākajām prognozēm, ekonomikas pieaugums šogad varētu sasniegt 2,4%, bet nākamgad 3.0%. Latvijas ekonomikas izaugsme jūtami pārsniedz gan ES, gan eirozonas vidējos izaugsmes tempus, kā arī ir straujākā starp Baltijas valstīm. Un tomēr…
Vienkārši salīdzinājumam, ASV izaugsme šogad gaidāma 2,6%, Zviedrijā izaugsme prognozēta 3% apjomā, Luksemburgā IKP augs par 3,1%. Latvijas izaugsmes tempi nav slikti. Tomēr, uz pasaules vadošo ekonomiku fona, īpaši ja ņem vērā bāzi, no kuras startējam, mūsu izaugsmes tempiem jābūt straujākiem.
Mēs nedrīkstam zaudēt fokusu uz iespējami ātru konverģenci ar attīstītajām ES valstīm. Pretējā gadījumā Latvijai draud tā sauktais "vidējo ienākumu slazds" - fenomens, kas apdraud valstis brīžos, kad to IKP uz iedzīvotāju pārsniedz apmēram 15 000 ASV dolāru robežu. Šāda situācija veidojas tad, kad ir izsmeltas zemo izmaksu ekonomikas priekšrocības. IKP izaugsmes tempi krītas (līdz 1-2%), iedzīvotāju ienākumi stagnē, līdz ar to stagnē arī labklājība, neveidojas uzkrājumi un finanšu līdzekļi attīstībai ir ierobežoti. Zināmā brīdī rodas kārdinājums aizņemties, lai stimulētu ekonomikas izaugsmi. Starp citu, sākotnēji tas bija arī viens no Grieķijas attīstības scenārijiem, kad 1980.gados tā pārkāpa zīmīgo 15 000 dolāru slieksni. Tieši tad arī kritās izaugsmes tempi, auga bezdarbs, un sāka augt valsts parāds, kas tolaik bija aptuveni 20% no IKP līmenī.
Šādā situācijā Latvijai ir trīs atbalsta punkti, kas nodrošinās stabilu attīstību vidējā termiņā un ilgtermiņā – tie paši atbalsta punkti, kas ir aktuāli visā Eiropā. Pirmkārt, ir efektīvi jāizmanto pieejamais iekšējais un ārējais finansējums. Otrkārt, ir jāturpina strukturālās reformas. Un treškārt, ir konsekventi jāturpina atbildīga fiskālā politika.
Attiecībā uz Latvijai pieejamo ārējo finansējumu, tie ir galvenokārt Eiropas Savienības fondi un Investīciju plāns Eiropai jeb tā saucamais Junkera plāns. Lai efektīvi piesaistītu šo fondu līdzekļus, mums ir jārīkojas pro-aktīvi. Aktīvi jāuzsāk jaunā plānošanas perioda ES fondu apguve. Un protams, ir nepieciešami kvalitatīvi projekti, ar kuriem pretendēt uz Investīciju plāna līdzekļiem.
Šobrīd ir izveidota visa nepieciešamā institucionālā arhitektūra Investīju plāna īstenošanai un parakstīti pirmie līgumi par projektu īstenošanu. Paralēli norit darbs pie reģionālo un tematisko platformu veidošanas, finiša taisnē ir darbs pie Eiropas projektu portāla, kurā dalībvalstīm būs iespēja ievietot projektus, kas meklē finansējumu. Un šeit es gribētu atkārtot, ka Latvijai ir jārīkojas aktīvi, lai piesaistītu finansējumu mūsu tautsaimniecībai.
Runājot par reformām un lai izvairītos no minētā "vidējā ienākuma slazda", Latvijas ceļš uz labklājību iet tikai caur darba ražīguma celšanu. Tas ir arī Latvijas konkurētspējas viens no stūrakmeņiem. Latvija Pasaules ekonomikas foruma 2015.-2016.gada valstu konkurētspējas reitingā ierindojas 44. vietā. Salīdzinājumam Igaunija ir 30., bet Lietuva 36.vietā. "Doing Business" pēdējā reitingā Igaunija atkal ir priekšā – šogad 16.vieta, Lietuva – 20.vietā, bet Latvija – 22. Tie ir tikai daži skaitļi, kas tomēr vedina pārdomāt, vai tā ir sagadīšanās, vai likumsakarība?
Atbilstoši Pasaules Ekonomikas Foruma konkurētspējas ziņojumam, virknē rādītāju, piemēram, makroekonomiskās vides kvalitāte, mēs esam tuvu vai pat virs attīstītāko valstu līmeņa. Vājākās vietas šobrīd ir inovācijas, infrastruktūra un institūcijas.
Runājot par fiskālo disciplīnu, Latvijai ir nācies dārgi maksāt par nepārdomātas makroekonomiskās politikas un bezatbildīgas fiskālās politikas sekām. Tāpēc ir ļoti svarīgi nepadoties populistiskiem vilinājumiem un turpināt īstenot fiskāli atbildīgu politiku. Šajā sakarā, gribēju apsveikt Ministru prezidenti un finanšu ministru ar veiksmīgu 2016.gada valsts budžeta pieņemšanu. Atbilstoši Eiropas komisijas viedoklim, Latvijas budžets kopumā atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumiem.
Imants Ziedonis "Epifānijās" min, ka pasaulē nav stabilākas figūras par trijstūri. Lai nodrošinātu valsts stabilu attīstību, mums ir jābalstās vienā no šādiem "pozitīvajiem" trijstūriem, kuru veido investīcijas, strukturālās reformas un fiskālā disciplīna.
Tagad es gribētu pievērsties Vienotībai un mūsu, kā partijas, vietai un perspektīvām Eiropas kontekstā.
Vienotības pārstāvētā Eiropas Tautas Partija ir lielākais politiskais spēks Eiropā. Darbavietas, ekonomiskā izaugsme, drošība un ilgtspējīgs sociālais modelis ir mūsu kopējās prioritātes. Tās ir jomas, kas ir svarīgas gan Eiropai, gan Latvijai.
Vara uzliek atbildību. Vadot valdību, Vienotība jau daudzus gadus ir uzņēmusies atbildību par valsts attīstību. Laimdotas Straujumas vadītā valdība ir jau piektā Vienotības vadītā valdība pēc kārtas. Vienotība šo atbildību ir materializējusi arī jaunajā - Latvijas simtgadei veltītajā programmā. Stipra, droša, tiesiska un pārtikusi Latvija ir Vienotības vadmotīvs politikā.
Vienotība šobrīd ir arī vienīgā skaidri pro-eiropeiskā politiskā partija Latvijā. Viens no mūsu īstenotās politikas panākumu rādītājiem ir tas, kā Latvijas iedzīvotāji uztver un cik piederīgi tie jūtas Eiropai. Šeit atkal es gribētu atsaukties uz Eirobarometra datiem. 63% Latvijas iedzīvotāju jūtas piederīgi Eiropas savienībai. Tas ir rādītājs, kas krietni pārsniedz vidējo rādītāju Eiropā (45%), un ir augstāks, nekā Igaunijā un Lietuvā.
Eiropa balstās uz kopējām vērtībām. Varbūt tas daudziem šķitīs nodeldēti vai klišejiski, tomēr viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem ir solidaritāte. Latvija no Eiropas šo solidaritāti saņēma vēl ilgi pirms iestāšanās ES. Un šeit neiet runa tikai par Eiropas finansējumu. Šeit iet runa par visu veidu solidaritāti – ekonomisko, politisko, sociālo, arī militāro. Eiropa mums to sniedz, un mūsu pienākums ir atbildēt ar to pašu.
Protams, militārajā jomā mūsu galvenais balsts ir NATO, īpaši pēdējo notikumu gaismā saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā un terorisma draudiem pasaulē. Tomēr arī sabiedriskās domas aptaujās mēs redzam, ka drošība kļūst par aizvien svarīgāku vērtību Latvijas iedzīvotāju vidū, un to arvien vairāk saista tieši ar Eiropu. Atcerēsimies, ka pati Eiropas ideja sakņojas nepieciešamībā pēc miera un stabilitātes mūsu kontinentā.
Atgriežoties pie solidaritātes tēmas, grūti iedomāties situāciju, kad Latvija varētu būt tikai solidaritātes saņēmēja. Solidaritāte nav vienvirziena iela.
Ņemot vērā izaicinājumus, ar kuriem šobrīd sastopas Eiropa, ir īpaši svarīgi, lai Eiropas partneru starpā valdītu uzticēšanās. Lai tiktu meklēti kopīgi, Eiropas līmeņa risinājumi kopīgām problēmām. Tas ir būtiski gan saistībā ar turpmāko Eirozonas attīstību, gan attiecībā uz konfliktu Austrumukrainā, risinājumu meklēšanu bēgļu krīzei vai sadarbībai cīņā ar terorismu.
Te ir svarīga visu ES dalībvalstu spēja uzņemties kopīgu atbildību par problēmu risināšanu. Problēmām, ar ko saskaramies Eiropas mērogā nav vienkāršu risinājumu. Vienotībai, kā vadošajam politiskajam spēkam Latvijā, jāspēj uzņemties atbildību par šādu kompleksu jautājumu risināšanu. Principiāla nostāja valsts attīstībai būtiskākajos jautājumos ir tā šķirtne, kas atdala graudus no pelavām, kas atdala patiesu politiku no populisma.
Ne vienmēr tas ir populāri. Tomēr Vienotība arī iepriekš ir spējusi uzņemties atbildību virzīt un skaidrot sabiedrībai arī nepopulārus ar ES saistītus jautājumus. Atcerēsimies tādu savulaik nepopulāru jautājumu, kā eiro ieviešana Latvijā. Vienotība uzņēmās politiskā līdera lomu šajā procesā. Uzsākot darbu pie eiro ieviešanas, to atbalstīja tikai neliela iedzīvotāju daļa. Tagad, pēc jaunākajiem Eirobarometra datiem, atbalsts Eiropas vienotajai valūtai Latvijā ir 78% un tas ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā.
Vienotībai ir jāturpina paust skaidra un pārdomāta nostāja Latvijai un visai Eiropai svarīgos jautājumos. Neatkarīgi no tā, vai runa iet par Eiropas un eiro nākotni, bēgļu politiku, Ukrainu, drošības jautājumiem vai cīņu pret terorismu, mums jāturpina būt viedokļa līderiem Latvijā. Mums vēl un vēl ir jāatgādina, ka Eiropa nav tāla un abstrakta, kuras problēmas uz mums neatttiecas, ka Eiropa – tā ir arī Latvija.
Izšķirīgos brīžos Vienotība, kā politiskais spēks, ir spējusi mobilizēties. Neskatoties uz dažādām problēmām, līdz šim esam spējuši konsekventi īstenot savus principus politikā. Ņemot vērā ģeopolitisko nestabilitāti pasaulē un reģionā, Latvijai ir vajadzīgs skaidrs redzējums par valsts attīstību. Tiem, kas mūsu valstij nevēl labu, visvieglāk ir makšķerēt duļķainos ūdeņos. Radīt nestabilitāti, šaubas par valsts izvēlētā kursa pareizību. Radīt situāciju, kas ir laba augsne populismam un tukšām idejām, novēršot uzmanību no valstij un sabiedrībai būtiskiem jautājumiem.
Šajā situācijā ir svarīgi, lai Vienotība pārvar savas iekšējās grūtības un nāk ar skaidru piedāvājumu tālākajai valsts attīstībai. Novēlu, lai šodienas kongress un jaunais Vienotības plāns Latvijas simtgadei būtu solis šajā virzienā.
Atpakaļ
