2019. gada vasaras ekonomikas prognoze Latvija starp straujākām ES
10.07.2019
Šī gada pirmajā ceturksnī izaugsme eirozonā bija lielāka nekā tika sagaidīts, jo bija vērojami tādi pagaidu faktori kā, piemēram, salīdzinoši silta ziema un vieglo automobiļu pārdošanas apjomu pieaugums. To veicināja arī fiskālās politikas pasākumi, taču Eiropas ekonomikas īstermiņa perspektīvu aptumšo ārējie faktori, tostarp spriedze globālās tirdzniecības attiecībās.
Tā rezultātā prognoze par eirozonas IKP izaugsmi 2019. gadā paliek nemainīga 1,2 %, savukārt prognoze 2020. gadam par atlikušajiem šā gada mēnešiem, ņemot vērā sagaidāmo mērenāko tempu, ir nedaudz samazināta līdz 1,4 % (pavasara prognoze 1,5 %). Prognoze par ES IKP paliek nemainīga, proti, 1,4 % 2019. gadā un 1,6 % 2020. gadā.
Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis, kura pārziņā ir eiro un sociālais dialogs, kā arī finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība, teica: Visu Eiropas Savienības dalībvalstu ekonomikām šajā un nākamajā gadā plānota izaugsme, taču ir vērojams kontrasts starp ekonomikas stabilo izaugsmi Centrāleiropā un Austrumeiropā un izaugsmes tempu samazināšanos Vācijā un Itālijā. Eiropas ekonomikas noturībai joprojām riska faktori ir starptautiskie tirdzniecības konflikti un ar to saistītā nenoteiktība ražošanas sektorā, kā arī iespējamā Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības bez vienošanās.
Latvijas izaugsmi V.Dombrovskis saka: Atbilstoši Eiropas Komisijas vasaras ekonomiskajai prognozei, Eiropas Savienības ekonomika 2019. gadā pieaugs par 1.4%. Latvijas ekonomikas pieaugums ir straujāks un šogad tiek prognozēts 3.0% apmērā. Līdzīgs ekonomikas pieauguma temps ir arī pārējās Baltijas valstīs Igaunijā 2.9%, bet Lietuvā 3.1%. Latvijas ekonomikas izaugsmi šogad virza joprojām spēcīgais iekšzemes pieprasījums un eksporta pieaugums. Kā riska faktori tālākai ekonomikas izaugsmei jāmin darbaspēka pieejamība, ka arī starptautiskie tirdzniecības konflikti un ar tiem saistītā nenoteiktība eksporta sektorā..
Iekšzemes pieprasījums veicina izaugsmi Eiropas Savienībā
Kaut gan izaugsmi šā gada sākumā labvēlīgi ietekmēja virkne pagaidu faktoru, prognoze laikposmam līdz gada beigām šķiet vājāka, jo izredzes uz ātru pasaules rūpniecības un tirdzniecības atgūšanos ir kļuvušas mazticamākas. Sagaidāms, ka IKP pieaugums 2020. gadā būs lielāks, daļēji tādēļ, ka būs vairāk darba dienu. Iekšzemes pieprasījums, it īpaši mājsaimniecību patēriņš, turpina veicināt ekonomisko izaugsmi Eiropā, ko joprojām atbalsta spēcīgais darba tirgus. Sagaidāms, ka IKP šajā un nākamajā gadā augs visās ES dalībvalstīs, tiesa, dažās teritorijās (piemēram, Centrāleiropā un Austrumeiropā, Maltā un Īrijā) tas būs ievērojami lielāks nekā citās (piemēram, Itālijā, Vācijā).
Sagaidāma zemāka inflācija saistībā ar naftas cenu kritumu
Šā un nākamā gada nominālās inflācijas prognoze eirozonā un ES ir samazināta par 0,1 procentpunktu, lielākoties saistībā ar zemākām naftas cenām un nedaudz vājāko ekonomikas perspektīvu. Pašlaik tiek prognozēts, ka inflācija (saskaņotais patēriņa cenu indekss) eirozonā būs vidēji 1,3 % gan 2019., gan 2020. gadā (pavasara prognoze 1,4 % gan 2019., gan 2020.gadā), savukārt Eiropas Savienībā vidēji 1,5 % 2019. gadā un 1,6 % 2020. gadā (pavasara prognoze 1,6 % 2019. gadā un 1,7 % 2020. gadā).
Ir pieauguši lejupvērsti riski
Globālās ekonomikas perspektīvas riski joprojām ir savstarpēji ārkārtīgi saistīti, un lielākoties tie ir negatīvi. Izvēršoties ekonomiskajai konfrontācijai starp ASV un Ķīnu, arvien lielākā nenoteiktība attiecībā uz ASV tirdzniecības politiku varētu paildzināt pašreizējo globālās tirdzniecības un rūpniecības lejupslīdi un ietekmēt citus reģionus un nozares. Tam varētu būt negatīva ietekme uz globālo ekonomiku, tostarp, saistībā ar finanšu tirgus traucējumiem. Arī saspīlējums Tuvajos Austrumos rada augsni ievērojamam naftas cenu kāpumam. Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības bez vienošanās joprojām ir liels iekšējā riska avots. Visbeidzot, vērojams liels risks attiecībā uz īstermiņa izaugsmes veicinātājiem un ekonomikas dinamiku eirozonā. Vāja apstrādes rūpniecība, ja tā neuzlabosies, un mazāka uzņēmumu uzticēšanās varētu ietekmēt citas nozares un kaitēt darba tirgus apstākļiem, privātajam patēriņam un, visbeidzot, izaugsmei.
Attiecībā uz ALielbritāniju tīri tehnisks pieņēmums
Ņemot vērā pašlaik notiekošo Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES procesu, prognozes par 2019. un 2020. gadu ir atkal balstītas uz tīri tehnisku pieņēmumu, ka tirdzniecības modeļos starp 27 ES dalībvalstīm un Lielbritāniju` nekas nemainīsies. Šis pieņēmums attiecas vienīgi uz prognožu sagatavošanu un nekādā veidā neskar turpmākās ES un Apvienotās Karalistes sarunas.
Pamatinformācija
Šīs prognozes balstās uz vairākiem tehniskiem pieņēmumiem par valūtas kursiem, procentu likmēm un izejvielu cenām, ņemot vērā stāvokli 28. jūnijā. Attiecībā uz visiem pārējiem bāzes datiem prognozēs ņemta vērā informācija, kas bija pieejama līdz 2. jūlijam.
Komisija katru gadu publicē četras ekonomikas prognozes. Katru gadu ziemā un vasarā publicētās prognozes ietver gada un ceturkšņa IKP un inflāciju par attiecīgo gadu un nākamo gadu attiecībā uz visām dalībvalstīm un eirozonu, kā arī ES kopumā.
Eiropas Komisijas nākamā ekonomikas prognoze būs rudens ekonomikas prognoze 2019. gada novembrī.
Atpakaļ
