2016. gada ziemas ekonomikas prognoze:jaunu izaicinājumu pārvarēšana
04.02.2016
Eiropas Komisijas (EK) ziemas prognoze norāda uz to, ka vispārējās izaugsmes perspektīvas kopš rudens nav stipri mainījušās, bet galvenokārt ārējo faktoru ietekmē ir pieaudzis risks, ka izaugsme neatbildīs prognozēm. Sagaidāms, ka izaugsme eirozonā šogad palielināsies līdz 1,7 % (pagājušajā gadā 1,6 %) un 2017. gadā sasniegs 1,9 %. Tiek prognozēts, ka ES ekonomikas izaugsme šogad saglabāsies stabila 1,9 % līmenī un nākošgad pieaugs līdz 2,0 %.
Sagaidāms, ka atsevišķi faktori, kas veicina izaugsmi, izpaudīsies spēcīgāk un ilgāk, nekā tika paredzēts iepriekš. Šie faktori ir zemās naftas cenas, labvēlīgi finansēšanas nosacījumi un zemais eiro valūtas kurss. Vienlaikus ekonomikas riski kļūst izteiktāki un parādās jauni izaicinājumi: lēnāka izaugsme Ķīnā un citās attīstības ekonomikās, vāja globālā tirdzniecība, kā arī ģeopolitiskā un ar politiku saistītā nenoteiktība.
Komisijas priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis teica: Eiropas ekonomika turpina atlabt, izaugsmei kopumā atbilstot mūsu iepriekšējai rudens prognozei. Tomēr Eiropas mērenā izaugsme sastopas ar pieaugošiem riskiem, ko rada dažādi faktori, tostarp izaugsmes palēnināšanās tādās attīstības ekonomikās kā Ķīna, vāja globālā tirdzniecība un ģeopolitiskā spriedze Eiropas kaimiņvalstīs. Ir jāturpina strukturālās reformas, kas var veicināt mūsu ekonomikas izaugsmi, nostiprināt konkurētspēju un uzlabot iedzīvotāju nodarbinātības iespējas.
Par Latvijas ekonomisko izaugsmi Valdis Dombrovskis uzver: "Latvijas ekonomika uzrāda stabilu izaugsmi, kas ir labāka, nekā EK prognozēja pērn rudenī. 2015.gadā Latvijas ekonomika pieauga par 2,7%, iepriekš prognozēto 2,4% vietā. Šogad Latvijai tiek prognozēta izaugsme 3,1% apmērā. Straujāki izaugsmes tempi ir saistīti ar to, ka Latvijas ekonomika veiksmīgi izmanto globālo konjunktūru zemās enerģijas cenas un zemās procentu likmes starptautiskajos finanšu tirgos. Bankas sākušas aktīvāk kreditēt gan uzņēmumus, gan mājsaimniecības, kas ir svarīgi tautsaimniecības stimulēšanai. Galvenie ekonomikas dzinējspēki ir iekšzemes pieprasījums un investīcijas. Latvijas izaugsmes temps ir krietni virs eirozonas un Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem (attiecīgi 1,7% un 1,9%). Gan pagājušajā gadā, gan šogad Latvija uzrāda augstākos izaugsmes tempus starp Baltijas valstīm. 2015.gadā pirmo reizi kopš krīzes bezdarbs ir nokrities līdz viencipara skaitlim - 9,9%. Paredzams, ka šī pozitīvā dinamika turpināsies arī 2016.gadā, kad bezdarbs samazināsies līdz 9,2%. Šobrīd Latvijai vajadzētu izmantot labvēlīgo stāvokli valsts ekonomikā, īstenojot strukturālās reformas, kas ir svarīgas investīciju piesaistei un Latvijas ekonomikas konkurētspējas stiprināšanai."
Dalībvalstīs kopumā vērojama atlabšana
2015. gadā ekonomikas rezultāti visās dalībvalstīs bija vai nu pozitīvi, vai stabili. Sagaidāms, ka līdz 2017. gadam visu dalībvalstu ekonomikas paplašināsies. Tomēr IKP pieauguma rādītāji arī turpmāk būtiski atšķirsies, kas izskaidrojams gan ar strukturālajām iezīmēm, gan dažādajām cikliskajām pozīcijām.
Sagaidāms, ka šogad un nākamgad privātais patēriņš joprojām būs galvenais izaugsmes virzītājspēks, ko veicinās uzlabošanās darba tirgū un reāli izmantojamo ienākumu kāpums. Tiek prognozēts, ka ieguldījumu jomu pakāpeniski veicinās pieaugošais pieprasījums, peļņas normas pieaugums, labvēlīgi finansēšanas nosacījumi un spiediena samazināt aizņemto līdzekļu īpatsvaru pakāpeniska mazināšanās.
Darba tirgus apstākļi turpina uzlaboties
Paredzams, ka nodarbinātības izaugsme turpināsies mērenā gaitā. Bezdarba līmenis turpinās samazināties, taču lēnāk nekā pagājušajā gadā. Tajās valstīs, kas ir ieviesušas darba tirgus reformas, šī rādītāja sarukumam būtu jābūt izteiktākam. Ir sagaidāms, ka bezdarba līmenis eirozonā samazināsies no 11 % 2015. gadā līdz 10,5 % 2016. gadā un līdz 10,2 % 2017. gadā. Eiropas Savienībā bezdarba līmenim būtu jāsamazinās no 9,5% 2015. gadā līdz 9,0 % šogad un 8,7 % nākamgad.
Fiskālā nostāja kļūst labvēlīgāka; deficīts turpina samazināties
Sagaidāms, ka eirozonas kopējā valdības budžeta deficīta rādītājs turpinās sarukt, pateicoties aktīvākai saimnieciskajai darbībai un mazākā mērā mazākiem procentu izdevumiem.
Saskaņā ar datiem eirozonas kopējā valdības budžeta deficīta rādītājs 2015. gadā ir sarucis līdz 2,2 % no IKP (ES 2,5 %) un šogad tam būtu vēl jāsarūk līdz 1,9 % no IKP (ES 2,2 %), sasniedzot 1,6 % no IKP 2017. gadā (ES 1,8 %). Paredzams, ka šogad fiskālā nostāja eirozonā kļūs mazliet labvēlīgāka ekonomikas atlabšanai. Eiropas Savienībā tā kopumā saglabāsies neitrāla. Tiek prognozēts, ka eirozonas parāda attiecība pret IKP samazināsies no tās augstākā rādītāja 2014. gadā 94,5 % (ES 88,6 %) līdz 91,3 % 2017. gadā (ES 85,7 %).
Turpmāks naftas cenu kritums uz laiku samazina inflāciju
Tuvojoties 2015. gada nogalei, gada inflācija eirozonā bija tikai nedaudz virs nulles, galvenokārt pateicoties naftas cenu turpmākam kritumam. Sagaidāms, ka pirmajā pusgadā patēriņa cenas eirozonā saglabāsies ļoti zemā līmenī, taču otrajā pusgadā, kad mazināsies krasā naftas cenu krituma radītā ietekme, patēriņa cenām būtu pamazām jāpieaug. Eirozonas gada inflācija 2016. gadā kopumā tiek prognozēta tikai 0,5 % līmenī daļēji tādēļ, ka algu pieauguma līmenis saglabājas neliels. Sagaidāms, ka inflācija pakāpeniski pieaugs, 2017. gadā sasniedzot 1,5 %, jo lielākas algas, augstāks iekšzemes pieprasījums un naftas cenu kāpums veicinās cenu spiediena pieaugumu.
Eksporta joma izturīga pret globālās izaugsmes palēnināšanos
Ņemot vērā pasaules ekonomikas attīstības perspektīvu pasliktināšanos, tiek prognozēts, ka globālās ekonomikas atlabšana (izņemot ES) būs lēnāka nekā paredzēts rudenī. Tiek lēsts, ka 2015. gadā globālās izaugsmes rādītāji ir bijusi visvājākie kopš 2009. gada. Eirozonas eksporta jomā 2015. gadā bija vērojamas palēnināšanās tendences, taču 2016. gada gaitā eksporta rādītājiem būtu jāpieaug. Šo prognožu pamatā ir vēl jūtamā eiro vērtības samazināšanās ietekme, zemākas darbaspēka izmaksas un pakāpeniski pieaugošais ārējais pieprasījums.
Perspektīvas ir pakļautas pieaugošiem riskiem
Ekonomikas perspektīvās saglabājas izteikta nenoteiktība, un pieaug vispārējie riski. Tostarp izaugsmes palēnināšanās attīstības tirgos, nekontrolējamas korekcijas Ķīnā un iespējamība, ka turpmāka procentu likmju paaugstināšanās ASV varētu izraisīt finanšu tirgu traucējumus vai kaitēt ekonomiski vārgākajām attīstības ekonomikām un nelabvēlīgi ietekmēt nākotnes perspektīvas. Turklāt turpmāks naftas cenu kritums varētu negatīvi ietekmēt naftas eksporta valstis un samazināt pieprasījumu pēc ES eksporta. Riski ES iekšienē arī varētu ietekmēt ieguldītāju uzticību un ieguldījumu līmeni. No otras puses, pašreizējo veicinošo faktoru apvienojums varētu radīt labāku pozitīvo impulsu, nekā tika prognozēts, it īpaši, ja uzlabosies ieguldījumu līmenis.
Vispārīga informācija
Šajā prognozē ir ņemti vērā visi līdz pat 2016. gada 22. janvārim pieejamie dati un faktori, tostarp pieņēmumi par valdības politiku. Tajā ir iestrādāta vienīgi tāda ticami publiskota informācija par politiku, kas ir pietiekami detalizēti konkretizēta. Tiek pieņemts, ka politika netiks mainīta. Šī prognoze ir balstīta arī uz vairākiem ārēju informācijas avotu pieņēmumiem attiecībā uz valūtas maiņas kursiem, procentu likmēm un biržā tirgotu preču cenām. Izmantotie skaitļi atspoguļo tirgus dalībnieku viedokļus par turpmāko attīstību, kas pamatojas uz šīs prognozes izstrādes laikā novēroto situāciju atvasināto finanšu instrumentu tirgos.
Komisija savu ekonomikas prognozi atjauninās 2016. gada maijā.
Atpakaļ
