107403

Eiropas Savienība ir līdere ilgtspējīga finansējuma izmantošanā cīņai pret klimata pārmaiņām
30.07.2019



Šogad miljoniem jauniešu visā pasaulē pievienojās starptautiskajai cīņai pret klimata pārmaiņām. Jaunieši pieprasīja konkrētu rīcību, nevis tukšu runāšanu, demonstrācijās aicinādami novērst mūsu planētu iznīcinošos procesus, kamēr tas vēl nav par vēlu. Klimata pārmaiņas bija būtisks jautājums arī nesen notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Arī Latvija šogad maijā notikušajā Eiropas Savienības līderu sanāksmē Rumānijas pilsētā Sibiu ir pievienojusies tām astoņām Eiropas valstīm, kas iestājās par aktīvāku cīņu pret klimata pārmaiņām un lielākām Eiropas Savienības (ES) investīcijām šajā jomā. 

Jaunajai paaudzei ir tiesības norādīt, ka atpaliekam, neskatoties uz to, ko ES jau ir stingri apņēmusies darīt klimata krīzes novēršanai. Esam spēruši vēl vienu soli tālāk. Eiropas Komisija ierosina līdz 2050. gadam pāriet uz klimatneitrālu ekonomiku un noteikt mērķi Eiropai kļūt par pasaulē pirmo nozīmīgo ekonomiku, kas to paveikusi. 

To ir vieglāk pateikt nekā izdarīt, taču nevajadzētu novērtēt par zemu šādu pārmaiņu ietekmi un mērogu. Būs vajadzīga plaša pārstrukturēšanās un izmaiņas rūpniecības sektorā visās ES valstīs, to sabiedrībās un ekonomikā. Tas nav paveicams vienā dienā un tas nebūs lēti. 

Emisijas līmeņa samazināšanai būs vajadzīgas nopietnas investīcijas visur. Mums jāatbalsta mazoglekļa un bezoglekļa tehnoloģijas, piemēram, elektromobilitāte. Tāpat  vēl viens piemērs ir energoefektivitātes palielināšana mājokļos. Ēkas patērē visvairāk enerģijas ES, taču aptuveni 35 % no tām ir vecākas par 50 gadiem, un gandrīz 75 % ēku fonda nav energoefektīvi. Tas, protams, attiecas ne tikai uz mājokļiem.

ES rūpniecībai jau tagad jāievēro noteikti rādītāji vides jomā, piemēram, emisijas robežvērtības transportlīdzekļiem, atjaunojamo energoresursu īpatsvars un energoefektivitāte.
Tas nozīmē būtiskus ieguldījumus, taču tie būs vēl lielāki, lai Eiropa sasniegtu Parīzes klimata nolīguma mērķus un klimatneitralitāti. Nākamajās desmitgadēs katru gadu vajadzēs papildu ieguldījumus 175–290 miljardu eiro apmērā.

Tāpēc ar vismaz 25 % ES izdevumu nākamajā septiņu gadu budžetā no 2021. gada tiks atbalstīta rīcība klimata politikas jomā. Tomēr tas nav pietiekoši. Mums ir jāaicina privātais sektors palīdzēt piesaistīt kapitālu klimata pārmaiņas mazinošām saimnieciskām darbībām, cita starpā — zaļās investīcijas no citām valstīm.

ES atbalsta to, ka bankas, aktīvu pārvaldītāji, institucionālie ieguldītāji, uzņēmumi un kapitāla tirgi veicina plašāku un labāku ilgtspējīga finansējuma izmantošanu.
Tas atspoguļo sabiedrības pieprasījumu pēc klimatam nekaitīgiem ieguldījumiem. Daudziem vairs nav pieņemami ieguldīt uzņēmumos, kas piesārņo vidi vai nemaksā nodokļus un taisnīgu atalgojumu darbiniekiem.

Taču kā nodrošināt, piemēram, ka arī mūsu uzkrājumi atbalsta mērķi saudzēt mūsu planētu? 

Pirmkārt, mums precīzi ES normatīvajos aktos jādefinē vārda “zaļš” nozīme. Ja izveidosim ES mēroga ilgtspējīga finansējuma terminu sistēmu, patērētājiem un ieguldītājiem būs vieglāk atpazīt vides ziņā ilgtspējīgas darbības.

Mūsu priekšlikums par ES klasifikācijas sistēmu — t.s. taksonomiju — ir nozīmīgs solis, lai piesaistītu vairāk ieguldījumu zaļiem un ilgtspējīgiem projektiem. Līdz šī gada oktobra beigām jāpanāk politiska vienošanās starp ES valstīm. Latvija ir starp valstīm, kas kopumā atbalsta EK taksonomijas priekšlikumu.  

ES nesen vienojās par diviem tiesību aktiem, kuriem būtu jāstimulē privātpersonas ieguldīt zaļajos finanšu produktos. Pateicoties stingrākiem noteikumiem par ilgtspējības faktoru atklāšanu individuālajiem ieguldītājiem, cilvēkiem būs vieglāk izdarīt apzinātu izvēli, veicot savus ieguldījumus. 

Divas jaunas ES klimata etalonu kategorijas nodrošinās plašāku informāciju par ieguldījumu portfeļa CO2 pēdu: viens būs klimata pārejas etalons, bet otrs palīdzēs ieguldījumu portfeļus pielāgot Parīzes nolīguma temperatūras pieauguma mērķiem.

Mūsu piedāvātā ilgtspējīga finansējuma stratēģija paredz ES zaļo obligāciju standarta izveidi, pārredzamības palielināšanu uzņēmumiem attiecībā uz klimatiskās informācijas ziņošanu un ES ekomarķējuma izmantošanu finanšu produktiem.

Mums ir jārīkojas ātri. Klimata aktīviste Grēta Tūnberga saka, ka “vienkārši nav tik daudz laika, lai gaidītu, kamēr mēs pieaugsim un uzņemsimies par to atbildību.” 




 
      Atpakaļ


https://www.facebook.com
/VDombrovskis/


 

 


Paldies visiem par atbalstu toreiz un tagad! Esmu pateicīgs par to, ka šobrīd Latvija ir man devusi iespēju veidot Eiropu, konkrēti – Eiropas ekonomisko un monetāro savienību, lai neviena krīze nevar izsist mums pamatu zem kājām.


Valdis Dombrovskis