Mēs, Zatlera Reformu partija (ZRP), Vienotība un Nacionālā apvienība (NA), ar šo apņemamies izveidot reformu valdības komandu, kuru atbalsta programmatiski saskanīga, demokrātijas pamatvērtībās balstīta koalīcija - Zatlera Reformu partija (ZRP), Vienotība un Nacionālā apvienība (NA).
Mēs kopīgi apliecinām savu gatavību strādāt koleģiāli, konstruktīvi un kopīgam mērķim, paaugstinot politiskās kultūras līmeni gan savstarpējās attiecībās, gan Latvijas politiskajā vidē kopumā.
Atbalsts reformām
Mēs ieviesīsim ZRP izstrādātos izglītības sistēmas reformu plānus visā izglītības sistēmā no bērnudārza līdz mūžizglītībai, tai skaitā, ieviešot visiem pieejamu augstākās izglītības finansējuma modeli.
Mēs ieviesīsim ZRP izstrādātu modernu industriālo politiku, kā arī jaunu nodarbinātības politiku EM vadībā.
Mēs būtiski samazināsim darbaspēka nodokļus, reformu izstrādājot kopīgi Finanšu un Ekonomikas ministrijās.
Mēs atbalstīsim tautas ievēlēta Valsts prezidenta institūciju, pieņemot nepieciešamos likumus un grozījumus Satversmē saskaņā ar Pielikumu nr.1.
Esam gatavi atbalstīt un kopīgi īstenot arī citas reformas, kuras veicina Latvijas kā nacionālas, tiesiskas un konkurētspējīgas valsts attīstību, saskaņā ar šīs vienošanās Pielikumu nr. 1.
Līdzvērtīga partnerība reformu īstenošanā
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis būs Vienotības, ZRP un NA izstrādāto reformu virzītājs valdībā, izveidojot profesionālu reformu komandu.
Koalīcijas līgumā nostiprināsim principu, ka nevienu lēmumu koalīcijā un valdībā nevar pieņemt, pārbalsojot ZRP ar balsu vairākumu.
Naudas lomas mazināšana politikā
Cīņā ar naudas ietekmi politikā neaprobežosimies tikai ar oligarhu ietekmes izskaušanu parlamentā vai valdībā. Tā papildus prasa sistēmiskas, strukturālas izmaiņas, kas novērstu prettiesisku interešu grupu ietekmi pie jebkura valdības politiskā sastāva.
Līdzās pienācīgai partiju finansēšanai no budžeta, līdzās adekvātai augstāko politisko un valsts pārvaldes amatpersonu darba samaksai, atklātībai Saeimas un Ministru kabineta darbā, tiesiskuma valdībai ir nepieciešams un iespējams arī:
-
reformēt valsts īpašuma pārvaldes modeli, nodalot valsts uzņēmumu pārvaldību (kas jāveic atsevišķai aģentūrai ar profesionālu, nepolitisku, neatkarīgu padomi) no nozaru politikas izstrādes. Valsts uzņēmumi nedrīkst būt konkrēto nozaru ministru pārstāvēto partiju interešu īstenošanas instruments;
-
izveidot apvienotu, neatkarīgi pārvaldītu un finansētu sabiedrisko mediju.
Saliedēta sabiedrība
Mūsu mērķis ir saliedēta un iekļaujoša sabiedrība. Visi Latvijas iedzīvotāji, kuri ir lojāli Latvijai - jūtas piederīgi šai zemei, atbalsta demokrātisku un neatkarīgu Latvijas valsti, godā latviešu valodu un Latvijas valsts likumus, ir mūsējie.
Mūsu valdības veidošanas pamatā ir nevis etniskais princips, bet gan demokrātiska politiska izvēle, kuru Latvijas tauta ir izdarījusi 11.Saeimas vēlēšanās. Tas ir politiski un programmatiski loģisks lēmums. Mūsu koalīcija respektēs visu vēlētāju gribu un strādās visas sabiedrības interesēs.
Neviena Latvijas sabiedrības etniskā vai sociālā grupa nav nedz juridiski, nedz morāli atbildīga par PSRS okupāciju Latvijas Republikā un tās sekām. Mēs apzināmies, ka vēstures notikumu sekas ir pārvaramas, tikai nosodot totalitāro režīmu noziegumus un attīstot Latviju kā stipru un tiesisku nacionālu valsti un saliedētu, pilsonisku un iekļaujošu pilsonisku sabiedrību.
Mēs stiprināsim latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu un tās plašāku lietošanu, kā arī nodrošināsim labākas valsts valodas apgūšanas iespējas.
Vienlaicīgi nodrošināsim iespējas ikvienam iedzīvotājam saglabāt un attīstīt savu kultūru un valodu, tai skaitā saglabāsim esošās iespējas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību skolās, kurās īsteno mazākumtautību izglītības programmas. Vienlaikus nodrošināsim pilnvērtīgu izglītību valsts valodā katrā Latvijas skolā.
Latvijas nepilsoņu statuss netiks pārskatīts, viņu tiesību loks netiks sašaurināts, tiks veicināta kvalitatīva naturalizācija un tiks atvieglota pilsonības iegūšanas kārtība nepilsoņu bērniem.
Mēs cīnīsimies ar jebkādas diskriminācijas izpausmēm sabiedrībā.
Demogrāfiskā stāvokļa uzlabošanu Latvijā noteiksim par valdības augstāko prioritāti.
Pārstāvības demokrātija parlamenta darbā
Lai uzsvērtu un nostiprinātu patiesi demokrātisku attieksmi pret vēlētājiem un izrādītu cieņu viņu izvēlei, mēs uzticēsim nozīmīgu Saeimas komisiju vadību arī opozīcijas partiju pārstāvjiem.
Mēs esam pārliecināti, ka, uzlabojot pārstāvības demokrātiju parlamenta darbā, var ievērojami mazināt destruktīvas opozīcijas riskus parlamentā.
Komunikācija ar sabiedrību
Diskusijas publiskajā telpā saistībā ar jaunās valdības veidošanu ne vienmēr ir liecinājušas par augstu politisko kultūru, tāpēc reformu un tiesiskuma koalīcijas izveidošanu neviens nedrīkst uzskatīt par kādas politiskās partijas vai partiju apvienības uzvaru vai zaudējumu.
Mēs apņemamies kopā solidāri pārstāvēt un aizstāvēt šo savu lēmumu, neizmantojot to savas popularitātes gūšanai un reitingu celšanai uz citu rēķina.
Ekstrēmisms nav pieļaujams
Mēs nosodīsim jebkuras ekstrēmisma izpausmes jebkuras politiskas partijas - neatkarīgi no tās atrašanās koalīcijā vai opozīcijā - biedru rīcībā. Ja kāda amatpersona pārkāps valstiski akceptējamas uzvedības normas, divdomīgi izturēsies pret ekstrēmām idejām vai notikumiem, tā tiks nekavējoties atbrīvota no amata.
Starptautiskās attiecības
Jaunajai valdībai ir jānodrošina Latvijas ārpolitikas pēctecība, Latvijas starptautiskā reputācija un progress attiecībās ar stratēģiskajiem sabiedrotajiem un kaimiņvalstīm. Latvijas Republika, būdama aktīva NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts, attiecības ar Krieviju turpinās tajā labu kaimiņattiecību un savstarpēja izdevīguma gaisotnē, kuru radījusi Valda Zatlera darbība Valsts prezidenta amatā.
Ministru prezidenta kandidāts VALDIS DOMBROVSKIS
Zatlera reformu partijas valdes priekšsēdētājs VALDIS ZATLERS
Vienotības valdes priekšsēdētāja SOLVITA ĀBOLTIŅA
Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētāji GAIDIS BĒRZIŅŠ
RAIVIS DZINTARS
Pielikums nr. 1
10.10.2011.
*** VĒRTĪBAS ***
Mūsu kopīgais mērķis ir Latvijas kā tiesiskas, eiropeiskas un nacionālas valsts attīstība, ilgtspējīga izaugsme, globālā konkurētspēja un saliedēta, pilsoniska un iekļaujoša sabiedrība.
Mēs uzskatām, ka Latvijas valsts pienākums ir nodrošināt ilgtspējīgu latviešu nācijas, valodas un kultūras pastāvēšanu cauri gadsimtiem. Valstij ir jāpiedalās Latvijas tautas kulturālās daudzveidības un mazākumtautību kultūru saglabāšanā. Latviešu valodai kā vienīgajai valsts un oficiālajai valodai ir jākļūst par visu iedzīvotāju sabiedriskās saziņas valodu, tās lietošana sabiedriskajā telpā ir jāpaplašina.
Mēs turpināsim konsekventi īstenot 1918. gadā proklamētās Latvijas Republikas valstiskās nepārtrauktības doktrīnu, kas balstās 1922. gadā pieņemtajā Satversmē, 1990. gada 4. maija Deklarācijā „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” un Satversmes tiesas spriedumos, kuros atzīts PSRS veiktās agresijas, okupācijas un aneksijas prettiesiskums.
Mēs uzskatām, ka Eiropas Savienības arvien ciešāka integrācija ir Latvijas un Eiropas izaugsmes un konkurētspējas priekšnoteikums.
Visas mūsu rīcībpolitikas balstīsies uz stingras fiskālās atbildības, ilgtspējas un sociālās solidaritātes principiem.
*** DARBI ***
Ekonomikā un valsts budžeta politikā īstenosim reformas striktas fiskālās disciplīnas ietvaros. Nepieļausim valsts budžeta deficītu virs 3% no IKP un tālāku valsts parāda attiecības pret IKP pieaugumu. Pieņemsim fiskālās disciplīnas likumu un Satversmes grozījumus, lai nodrošinātu pretcikliskas fiskālās politikas īstenošanu.
Mērķtiecīgi samazināsim darba spēka nodokļu slogu (indikatīvi - 9 procentpunkti no bruto algas) un pārnesīsim to uz patēriņu un nekustamo īpašumu. Sākot ar 2012. gadu, piešķirsim sociālā nodokļa atlaides uz vienu gadu uzņēmējiem, kas pieņem darbā ilglaicīgos bezdarbiekus, jauniešus bez darba pieredzes.
Īstenosim modernu industriālo politiku, kur valsts atbalstu nesniedz atsevišķiem uzņēmumiem, bet visai nozarei tikai sabiedrisko labumu formā ar skaidri noteiktu beigu termiņu. Nodrošināsim regulāru, kvalitatīvu un caurspīdīgu dialogu starp ministriem un nozaru asociācijām.
2013.gadā nodrošināsim taisnīgu pensiju indeksāciju, ilgtspējīgas sociālā atbalsta sistēmas ietvaros.
Reformēsim izglītības sistēmu, īpaši profesionālo un augstāko izglītību. Ieviesīsim visiem pieejamas augstākās izglītības finansēšanas modeli.
Uzlabosim sadarbību un līdzsvaru starp valsts varas atzariem. Pilnveidosim Saeimas vēlēšanu sistēmu, ieviešot lielāku vēlēšanu apgabalu skaitu un vēlētāju reģistru visās vēlēšanās. Stiprināsim tiešo demokrātiju, veicināsim Saeimas darbības atklātumu un vēlētāju pilnvērtīgu pārstāvniecību. Pilnveidosim Valsts prezidenta institūtu, nodrošināsim Ministru kabineta darba pēctecību, un veicināsim demokrātiskas preses un vārda brīvības nostiprināšanu.
Veiksim visus nepieciešamos un iespējamos pasākumus, lai Latvija pievienotos eirozonai 2014. gadā.
Veicināsim Latvijas pievienošanos Eiropas enerģijas, transporta un informācijas tīkliem un NATO aizsardzības infrastruktūrai. Turpināsim aktīvu līdzdalību NATO un ES militārajās operācijās, ieskaitot Afganistānu.
Stiprināsim Latvijas enerģētisko neatkarību. Veicināsim zaļo enerģiju, zaļo dzīvesveidu un zaļās ekonomikas attīstību.
Nostiprināsim drošības un ekonomiskās saites ar Latvijas stratēģisko sabiedroto - ASV un uzturēsim labas kaimiņattiecības ar Krievijas Federāciju, balstoties uz savstarpējas cieņas un izdevīguma principiem.
Veicināsim Eiropas Savienības arvien ciešāku integrāciju, it īpaši ekonomiskās pārvaldības, vienotā tirgus un drošības jomās.
Politiskās reformas
Tautas prezidenta ievēlēšanas un pilnvaru modeļa un likumprojektu izstrādāšana un saskaņošana notiek līdz 2012.g.jūnijam.
Tiešās demokrātijas stiprināšanai tiek izstrādāts un pieņemts Likums par referendumu, kas paredz iespēju valdībai un pašvaldībām rīkot referendumus par svarīgiem politiskiem jautājumiem pēc būtības - līdz 2012. gada septembrim.
Valdība, pamatojoties uz izstrādāto Valsts prezidenta pilnvaru un ievēlēšanas modeli un saskaņā ar Likumu par referendumu sarīko referendumu - ne vēlāk kā 2013. gada martā (pašvaldību vēlēšanu dienā).
Uz referenduma pozitīva rezultāta pamata Saeimā tiek virzīti un pieņemti Satversmes grozījumi (no 2013. gada marta līdz 2014. gada martam).
Ja Saeimā ir nepieciešamais atbalsts Valsts Prezidenta ievēlēšanas kārtības maiņai, tad kāda no partijām var virzīt sagatavotu Satversmes grozījumu likumprojektu apstiprināšanai Saeimā.
Ja līdz 2014. gada martam Saeimā nav izdevies sasniegt nepieciešamo vairākumu Satversmes grozījumu pieņemšanai, tad likumprojekts tiek virzīts tautas nobalsošanai Satversmes 78. panta kārtībā, ar mērķi sarīkot tautas nobalsošanu vienlaikus ar 2014. gada vēlēšanām.
Tiek sagatavoti un virzīti pieņemšanai arī Satversmes grozījumi par fiskālo atbildīgumu un valsts pienākumu nodrošināt ilgtspējīgu latviešu nācijas, valodas un kultūras pastāvēšanu.
Saeimas vēlēšanu reforma (apgabali, reģistrs, e-balsošana) - līdz 2013. gada oktobrim.
Nodokļu politika
Principiāla vienošanās samazināt darbaspēka nodokļus. FM un EM kopīgi izstrādā plānu, kā to īstenot. Saglabāt relatīvi zemu nodokļu slogu ap 1/3 no IKP.
Jauna industriālā politika un nodarbinātība
Nodarbinātības politika un ieviešanas pārraudzība tiek nodotas no LM uz EM, nodrošinot labāku sasaisti ar IZM programmām un darba tirgus vajadzībām.
Lauksaimnieciskā ražošana un lauku attīstība jāuzskata par vienotu, valstij un valsts ekonomikai nozīmīgu tēmu, un tās nevar risināt atrauti vienu no otras.
Uz plānošanas reģionu bāzes izveidosim pilnvērtīgas reģionu pārvaldības ar būtiski paplašinātām pārvaldības tiesībām, pienākumiem un resursiem reālas ekonomiskās izaugsmes veidošanai.
Nozīmīga ir lauku teritoriju ekonomiskā dzīvotspēja cilvēku palikšanai laukos.
Īstenosim aktīvu demogrāfiskās situacijas uzlabošanas soļus gan dzimstības veicināšanai, gan emigrācijas mazināšanai un reemigrācijas veicināšanai, gan pielāgojoties sabiedrības novecošanās tendencēm.
Labas ziņas. Tagad tikai jāstrādā
Paldies par vienīgo prātīgo risinājumu. Tā ir mūsu Latvija, par kuras nākotni esat lēmuši! Paldies!
Lūdzu!!!!!!!!!!!
Cilvēku valodā, lūdzu
Raksts
Komentāri (85)
Lielāks | mazāks
Saglabāt
Sazināties
Izdrukāt
Saeimas deputāti tradicionālās fotografēšanās laikā pēc 10.Saeimas pēdējās sēdes. 13.oktobris, 2011
Saeimas deputāti tradicionālās fotografēšanās laikā pēc 10.Saeimas pēdējās sēdes. 13.oktobris, 2011. Foto: LETA/TVNET kolāža
Otto Ozols
Otto Ozols, Speciāli TVNET
09:21, 14. oktobrī, 2011
Jaunajai Saeimai, valdībai ir iespēja kļūt par labākajām atjaunotās Latvijas vēsturē. Tas nav sapnis vasaras naktī vai kārtējā naivā cerība, pēc kuras seko rūgta vilšanās. Lai tas tā notiktu, jau pašā sākumā politiķiem ir nepieciešams paveikt vienu ļoti svarīgu darbu – iemācīties un sākt runāt cilvēku valodā. Kas ir cilvēku valoda, ko mums tā dos un kāpēc tas ir tik ārkārtīgi svarīgi?
Citos portālos
Kas ir cilvēku valoda, to labi zin visdažādāko jomu speciālisti – sākot ar ārstiem un beidzot ar automehāniķiem. Katrs ārsts zin, cik svarīgi ir izskaidrot pacientam viņa veselības problēmas saprotamā valodā, tās cēloņus, iespējamās sekas un piedāvāt risinājumu. Gudrs ārsts to neskaidros latīņu valodā, beigās piedāvājot zālēs ar sarežģītu, neizrunājamu nosaukumu par astronomisku cenu. Ja ārsts to nespēs, tad visi pacienti agri vai vēlu no viņa novērsīsies – cilvēki dabiski vēlas saprast, kas viņiem kaiš un būt veseli nevis apbrīnot ārsta latīņu valodas zināšanas. Tādēļ ārsti un citi speciālisti sen ir iemācījušies runāt cilvēkiem saprotamā valodā. Tā ir vienkārša un pašsaprotama patiesība, bet politiķiem Latvijā ar to ir mūžīgas problēmas. Viņi bieži sūkstas, ka bijuši nesaprasti. Nereti atklāti atzīstas, ka nav mācējuši sabiedrībai izskaidrot savu rīcību.
Fiskālā kontinuitāte un citi zvēri
Nenoliedzami ļoti smalki un gudri izklausās, kad politiķi stāsta par budžeta konsolidāciju, fiskālo disciplīnu, IKP, Māstrihtas kritērijiem, integrāciju, aneksiju, inkorporāciju, koloborāciju, konservatīvismu un liberālismu. Vissmalkākais un visgrūtāk izrunājamais vārds ir kontinuitāte. Cilvēki to dzirdot māj ar galvu un domā – redz’ kādi mums izglītoti politiķi! Tai pašā laikā daudziem gribas teikt, lūdzu vēlreiz, tikai – cilvēkiem saprotamā valodā.
Visi nav un nebūs finanšu, politikas, sociālantropoloģijas vai vēl kādas smalkas zinātnes maģistri. Tomēr cilvēkiem ir tiesības sagaidīt no politiķiem skaidru un visiem saprotamu valodu. Ja politiķi to nespēj, tad ir pamatots jautājums – vai viņi vispār ir spējīgi formulēt savu domu? Tāpat aizdomas rada tas, ka aiz sarežģītiem terminiem varētu būt paslēpts kāds viltīgs un ne pārāk godīgs nolūks. Atliek tikai atcerēties gadījumu ar bēdīgi slaveno “mutatis mutandis”.
Kur ir mūsu piloti?
Vissvarīgākais tomēr ir saprast dažas pavisam vienkāršas lietas – ko politiķi grasās darīt, kāpēc un ko tas precīzi nozīmēs katram no mums un valstij kopumā? To visu formulēt un izskaidrot ir vislielākā politiskā māksla, augstākā pilotāža. Ja pavēro pasaules ietekmīgākos un veiksmīgākos politiķus, tad viņu vēstījumi vienmēr ir ļoti skaidri, vienkārši, precīzi un saprotami. Katra doma, katrs vārds ir saprotams visplašākajai auditorijai.
Slavenā britu premjera Vinstona Čērčila teikto lieliski saprata vienkāršs strādnieks un profesors slavenajā Kembridžas universitātē, ASV prezidentu Ronaldu Reiganu izprata Vašingtonā, Teksasā, Aļaskā un Berlīnē. Viņi lieliski zināja, cik svarīgi ir runāt cilvēku valodā. Lielā mērā tas bija viņu panākumu pamatā. Ja mūsu politiķi to sapratīs un iemācīsies, tad ir cerības, ka Latvijas valsts attīstība turpmāk būs mierīgāka un stabilāka.
Tā ir veca patiesība, ka cilvēkus visvairāk uztrauc neskaidrība un neziņa. Tikpat veca patiesība ir tas, ka cilvēkiem ārkārtīgi svarīga ir pārliecība par stabilitāti, drošību un labklājību. Ja ne tagad un uzreiz, tad pārskatāmā nākotnē. Ja politiķi nespēj kliedēt pirmo un pārliecināt par otro, tad nav jābrīnās, ka cilvēki zaudē ticību valstij un nereti spiesti pieņemt sāpīgo un grūto izvēli – pamest dzimto zemi, tuviniekus un draugus. Šobrīd mēs redzam, ka tieši tā arī ir noticis – uzticība Saeimai un valdībai bija katastrofāli zema, bet izbraukušo skaits traģiski liels.
Pilnīga skaidrība
Tieši tādēļ jaunās Saeimas un valdības pirmais un pats galvenais uzdevums ir skaidrā, saprotamā cilvēku valodā precīzi izskaidrot esošo situāciju. Godīgi un atklāti, neslēpjoties aiz smalkiem svešvārdiem un skaistiem lozungiem. Pagaidām vēl notiek politiķu savstarpējā kasīšanās jeb koalīcijas veidošanas diskusijas. Tas nav nekas slikts vai neparasts – ir labi, ka pieslīpēšanās notiek pirms un nevis pēc valdības izveidošanas. Kad tas būs paveikts, tad viņiem ir jāspēj precīzi izskaidrot, kādi ir galvenie uzdevumi, mērķi un rīcība – soli pa solim. Ko darīs valdības vadītājs un katrs ministrs? Kad tiks apzinātas galvenās valsts problēmas, panākta kopīga izpratne par tām, tad visiem sākot ar ministru un beidzot ar katru ierēdni ir jābūt pilnīgai skaidrībai par darāmajiem darbiem, lai kopīgi sasniegtu mērķi.
Kopīgs redzējums
Vēl vairāk – ir jāpanāk ne tikai izpratne par kopīgajām problēmām, bet jārada arī skaidrs un visiem saprotams valsts attīstības redzējums. Ne tikai saprotams, bet arī pieņemams. Tāds, kura dēļ cilvēki būtu gatavi izturēt, pārciest grūtības. Tāds, kuru var ne tikai saprast, bet arī noticēt. No ģenerāļa līdz ierindniekam. Tēlaini runājot – jaunajai valdībai ir jāspēj ieslēgt gaismu tuneļa galā, nevis dot pamatu skumjam jokam par brīdinājumu lidostā – pēdējam, lūdzu, izslēgt gaismu. Latvijā.
Reklāma
Click_Here!
Ierēdņiem, visiem budžeta iestādēs strādājošajiem ir jāzina ar ko viņi var vai nevar rēķināties. Pensionāriem jāpaskaidro, kas notiks ar viņu pensijām? Uzņēmējiem ir ļoti precīzi jāsaprot, kāda būs nodokļu politika un apstākļi biznesam. Kā valsts plāno vēl vairāk atbalstīt eksporta iespējas? Bērnu vecākiem ir jāzin, kāds būs vai nebūs valsts atbalsts?
Ārkārtīgi būtiski ir saprast, kas notiks ar izglītības sistēmu? Vai tā būs pieejama un vienādi kvalitatīva visiem vai tikai turīgu vecāku bērniem, kas dzīvo dažu prestižu skolu tuvumā? Pilnīgi noteikti ir jābūt kādam mierīgam un skaidram piedāvājumam, kas pārliecinātu latviešu valodas aizstāvjus no vienas puses un mazinātu krievvalodīgo bažas. Tie ir tikai daži no daudziem ārkārtīgi būtiskiem jautājumiem, kuriem ir jābūt jaunās valdības redzējumā. Ļoti svarīgi to pakārtot un sasaistīt ar pašu galveno mērķu sasniegšanu.
Ēnas un caurspīdīgums
Tikpat būtiski ir atkal un atkal runāt par tik svarīgo caurspīdīguma principu. Izskaidrot un ar darbiem pārliecināt, ka politiķi rūpēsies par godprātīgu nodokļu izlietošanu. Pretējā gadījumā izvairīšanās no nodokļu maksāšanas turpināsies vēl lielākā mērā. Jaunajai valdībai ir jāspēj pārliecināt sabiedrību, ka katrs nodokļos saņemtais santīms tiks izlietots taupīgi un saprātīgi.
Līdzīgi ar ēnu ekonomiku – politiķiem ir jāpaskaidro, kas precīzi tiks darīts, lai to mazinātu? Jo kamēr ēnu ekonomika būs tik liela cik tā ir, tikmēr mēs nekad netiksim ārā no briesmīgā apburtā loka – cilvēki nemaksās nodokļus, normālas ekonomikas vietā būs kropla, valstij nebūs pietiekami daudz naudas, lai tiktu pildīti solījumi.
Cilvēkiem atkal būs pamats teikt, ka politiķi tikai melo, nepilda solījumus un tādēļ nodokļus nav vērts maksāt. Un atkal turpināsies mūžīgais absurds – politiķi runās smalkos svešvārdos, strādājošie viņus lamās, bet pensionāri, bērnu vecāki, budžeta iestāžu darbinieki būs spiesti atkal piedzīvot kārtējos “cirpienus”, ekonomēs uz veselības un ēdiena rēķina, un sapņos par to dienu, kad varēs samaksāt komunālos parādus.
Pēdējais brīdis
Ja jaunajai koalīcijai, valdībai izdosies radīt un piedāvāt sabiedrībai skaidru un saprotamu, cilvēku valodā izskaidrotu redzējumu, tad ir cerības, ka cilvēki tam mēģinās noticēt. Redzējumam jābūt ne tikai skaidram, bet arī izmērāmam – ar precīziem termiņiem un konkrētiem soļiem. Valdībai kopumā un katram ministram atsevišķi.
Protams, vissvarīgākais to visu apliecināt ar darbiem un rezultātiem. Tikai un vienīgi tā var kliedēt neskaidrību un neziņu. Un radīt pārliecību par nākotni, par valsti, kurā ir vērts palikt, atgriezties. Demokrātijas īpatnība ir tā, ka politiķi vienmēr būs pakļauti šaubām un aizdomām. Tomēr ticībai valstij un tās politiskajai sistēmai ir jābūt. Šis ir pēdējais laiks un iespēja to atjaunot. Un sākt runāt ar cilvēkiem cilvēku valodā.
Iespējams, ka politikas veterāni un viņu konsultantu armija iebildīs – tas viss jau ir zināms sen. Jā, tas nav nekas jauns. Tomēr zināt un prast nav viens un tas pats. Un prasmīgus speciālistus neviens neatlaiž, kā tas nupat notika ar Saeimu, masveidā neizsvītro vai vispār nepadzen no aktīvās politikas.
Ja ārkārtas Saeima beidzot neiemācīsies runāt ar cilvēkiem cilvēku valodā un vispār uzvesties kā cilvēkiem, tad politiķiem nevajag apvainoties, ka vēlētāji viņus nevērtēs augstāk par tiem lopiem, kuri grūstas gar sili. Un mēs atkal varēsim atcerēties rindas no Māra Melgalvja dzejoļa
….
Un it nekas nav dzīvē taukāks
Par cūkām, kam mēs godu dodam.
Vai mums vajag vēl vienu ”fliku”
Iepriekšējais attēls Nākamais attēls
Novērtē attēlu
0
Autors: Publicitātes foto
Nākamā airBaltic iespējamā vadītāja Gausa karjera Ungārijā - nespoža 15
Mārtiņš Šmits, 2011. gada 20. oktobris 07:36
Lai arī vācietis Martins Gauss tiek slavēts par spīdošu karjeru - no pilota līdz pat aviokompānijas vadībai -, pēdējie karjeras pakāpieni, vadot Ungārijas aviokompāniju Malev, nav bijuši izcili, liecina informācija, ko Diena ieguvusi sadarbībā ar Ungārijas žurnālistu neoficiālajiem avotiem.
Kā jau ziņots, M. Gauss ir viens no trim pretendentiem uz airBaltic vadītāja krēslu, ko pirms pāris nedēļām pēc akcionāru vienošanās atstāja Bertolts Fliks. Par jauno kompānijas vadītāju airBaltic padome lems piektdien. Ar pašu M. Gausu Dienai neizdevās sazināties.
Saistītie raksti
Par airBaltic vadītāju lems piektdien
Augulis: Viens no airBaltic vadītāja kandidātiem ir Gauss 2
Lēmums par airBaltic kapitāla palielināšanu no akcionāru puses vēl nav pieņemts un reģistrēts
AirBaltic vadību varētu pārņemt Martins Gauss 6
papildināta (2) - Valsts pēc 16 gadu pārtraukuma ieguvusi faktisko kontroli pār airBaltic 11
airBaltic pasažieru skaits Rīgā septembrī palielinājies par 5%
Tiesā atsaukts airBaltic tiesiskās aizsardzības procesa pieteikums
Jau pirms M. Gausa Malev mocījās ar lieliem zaudējumiem. 2006. gadā tie bija 36 miljonus eiro lieli, un 2007. gadā Ungārijas valdība nolēma aviokompāniju privatizēt. Par vairākuma akcionāriem kļuva divi Ungārijas pilsoņi, lai lidsabiedrībai nodrošinātu Eiropas aviokompānijas statusu, raksta The Budapest Times, kā arī Krievijas pilsonim Borisam Abramovičam piederoša sabiedrība Airbridge, kam līdzekļus akciju iegādei garantēja Krievijas valdībai daļēji piederošā Vņeštorgbank (tagad Bank VTB). Taču kompānijas finanšu dati neuzlabojās. 2008. gadā Malev zaudējumi bija jau 49 miljonus eiro lieli, un 2009. gada sākumā VTB banka pārņēma B. Abramovičam piederošās kapitāla daļas, kļūstot par Malev 49% daļu īpašnieku. Uzņēmuma vadību pārņēma Krievijas valsts aviokompānija Aeroflot, un šajā brīdī par jauno Malev ģenerāldirektoru tika uzaicināts M. Gauss.
Lai gan Krievijas medijos šai laikā parādījās solījumi par jauniem reisiem uz Krieviju un perspektīvo izaugsmi, realitātē M. Gauss centās kompāniju samazināt, vēsta neoficiāli avoti. Kompānijā atlaisti 150 darbinieki, Malev atteicās no divām lidmašīnām un pat slēdza reisu uz Jekaterinburgu, radot bažas, ka Aeroflot cenšas mazināt Malev nozīmi. M. Gausa vadības laikā Malev zaudējumi pieauga. 2009. gadā tie sasniedza 84 miljonus eiro, 2010. gadā - 82 miljonus. Malev iznīkšanā neoficiāli tiek vainots arī tās finanšu direktors Karims Maklaufs. Viņa iepriekšējā darbavieta ir bēdīgi slavenā bankrotējusī aviokompānija SkyEurope. K. Maklaufs 2010. gada rudenī bija spiests Malev pamest, un kompānija sešus mēnešus vispār palika bez finanšu vadītāja. Šogad pavasarī Ungārijas valdība nolēma aviokompāniju nacionalizēt. Malev tālākais liktenis nav skaidrs, jo Ungārijas valdība jūnijā paziņoja, ka vairs to nefinansēšot.
M. Gauss Malev pameta līdz ar Ungārijas valdības lēmumu, tiesa, kā iemesls tiek minēts zemais atalgojums. Laikā, kad kompānijā darbojās Krievijas pārstāvji, M. Gauss saņēma algu un piemaksas no Krievijas puses - Airbridge kompānijas. Tas darīts, lai apietu Ungārijas valdības nosacījumus par maksimālo atalgojuma apjomu, vēsta neoficiāls avots. Tādējādi viņa ienākumi mēnesī sasniedza 27 000 eiro mēnesī, taču līdz ar lēmumu nacionalizāciju M. Gauss vairs nesaņēmaAirbridge piemaksu, un viņa ienākumi saruka līdz valdības noteiktajiem 7500 eiro mēnesī. Viņu tas vairs neapmierināja.
Pilnu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas numurā!
Novērtē un Iesaki
+0
-0
Draugiem 0
Facebook 0
Twitter 0
Komentāri
Buba
pirms 8 stundām, 2011.10.20 09:07
+3 -1
Vācietis …. ,49 mil eur ( 34 mil lati) zaudējumi…., neizmērojama apetīte ….
Tā kā kaut kur jau dzirdēts.
ISLa
pirms 8 stundām, 2011.10.20 09:36
+2 -0
Šis vīrs labāk būtu gājis uz Igaunijas aviokompāniju.Tur var lidot gausāk.
Lipke
pirms 8 stundām, 2011.10.20 09:52
+2 -3
būsim reāli, kurš veiksmīgs, talantīgs un ar lielisku karjeru apveltīts avio nozares profesionālis nāks vadīt kaut kādu neveiksmju apdvestu AirBaltic?
ddt
pirms 7 stundām, 2011.10.20 10:04
+4 -7
Būsim reāli - Fliks bija ekstra klases menedžeris. Diemžēl, pateicoties jenotu savtīgumam un zicpremjera Dombrovska neticamajam stulbumam, airBaltic nolemts iznīkšanai.
puaro
pirms 7 stundām, 2011.10.20 10:16
+7 -2
neapšaubami ka ”ekstra” klases , tomēr ne menedžeris, bet aferists, kurs ”izzīda” airbaltic tiktāl sausu, ka no tās pat nosaukums vairs nepieder valstij, kur nu vel miljoniem vērtie kompanijas zaudējumi. Savukārt, pats šis ”esktra klases mākslinieks” savā makā nav zaudējis ne santīma
Lasiitaajs
pirms 7 stundām, 2011.10.20 10:17
+5 -0
Bija jau bija, ja tik buutu darbojies kompaanijas un valsts labaa nevis savu (un dazhu nosleepumaino investoru) savtiigo intereshu labaa ar noluuku valstij nozagt cik vien iespeejams.
Tachu taa jau ir pagaatne. Mani vairaak interesee kaapeec tieshi shis pretendents un kaapeec ne atklaats process ar publiskotu pretendentu sarakstu? Taa lieta atkal saak nelaagi smirdeet.
Sīmanis
pirms 7 stundām, 2011.10.20 10:17
+4 -0
Air Baltic noteikti nepieciešams Gauss - kontinuitātes saglabāšanai! Bertolda Flika lielas ieguldījums aviokompānijas izcilajā izaugsmē nedrīkst pazust kā ēnas miglā.
atis
pirms 7 stundām, 2011.10.20 10:28
+3 -0
cauri būs ae airbalticu
krabis
pirms 6 stundām, 2011.10.20 11:16
+3 -0
Vai tiešām visiem tiem, kas izvēlas pretendentus ir sveši jebkādi normālas konkurences un konkursu rīkošanas principi? lai tā valde, kas tagad izvēlas, beidzot argumentēti LV pilsoņiem pamato, kāpēc tieši šie kandidāti un kādā veidā viņus izvēlas? Cik var pūst miglu acīs, par mūsu naudu algot vīsādus “prudentia”un tml.? Ja ieguldiet publisko finansējumu, tad esiet tik laipni un paskaidrojiet arī detaļas!
nnn
pirms 6 stundām, 2011.10.20 11:43
+0 -2
Diena un daudzie experti - uzrakstiet kuras Airbaltic līmeņa aviokompānijas ir ar spīdošiem fin rezultātiem?
tad tiešām varēsim teikt, ka šie darboņi ir nemākuļi un noziedznieki..
Lasiitaajs
pirms 4 stundām, 2011.10.20 13:03
+1 -0
Piemeeram Norwegian iet griezdamies (apmeeram BT liimenis).
nja
pirms 6 stundām, 2011.10.20 11:49
+4 -0
gauss šķiet fliks nr.2 - ļoti pēctecīgi, kaut ka visi nekam nederīgie par lielām algam gatavi strādāt, lai iznīcinatu nacionālās kompānijas
kaut kāda sazvērestība, vai?
mīce
pirms stundas, 2011.10.20 16:05
+0 -0
…gluži manas domas!
interesanti
pirms 4 stundām, 2011.10.20 13:17
+0 -0
. Šogad pavasarī Ungārijas valdība nolēma aviokompāniju nacionalizēt. Malev tālākais liktenis nav skaidrs, jo Ungārijas valdība jūnijā paziņoja, ka vairs to nefinansēšot.
Redz kā vajag,nacionalizēt un viss!
Traveler
pirms 3 stundām, 2011.10.20 14:03
+0 -0
Goodbye airBaltic!