2 komentāri

1. 1 Marika
   2012. gada 18. maijs - 7:54 pm

   ….??!!

   Valda Dombrovska reputācija sāk smakot pēc deguma

   Raksts
   Komentāri (182)

   Lielāks | mazāks
   Saglabāt
   Sazināties
   Izdrukāt

   Foto: TVNET karikatūra: Toms Ostrovskis
   Otto Ozols

   Otto Ozols, Speciāli TVNET

   Šodien, 09:38

   Jokam par Valdi Dombrovski kā teflona lācīti sāk «pieaugt bārda», proti, tas sāk palikt vecs un nav vairs smieklīgs. Par «teflona» politiķiem pasaulē mēdz saukt tādus, kuri nemēdz piedegt kritikas un skandālu ugunīs, tādus, kuriem nelīp klāt netīrumi. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis trīs gadus bija Latvijas izturīgākais «teflona» politiķis. Šobrīd viņa ugunsdrošais pārklājums sācis plaisāt un pamazām sāk izplatīties deguma smaka.

   Citos portālos

   Dombrovski slavē ārzemēs, arī Latvijā viņš joprojām bauda cieņu par paveikto. Šķiet, viņš to labi apzinās un tādēļ atļaujas ignorēt visus brīdinājums signālus par gaidāmajām problēmām gan pašam, gan valstij. Pēdējā laikā aizvien biežāk un nopietnāk atklātībā nav faktu, kas liecina, ka Dombrovskis nav nemaz tik spožs, kā viņa atbalstītāji mēdz stāstīt. Arī ārzemju ekspertu atzinīgajām atsauksmēm iemesls nav nemaz tik skaists.

   Nepatikšanas piezogas nemanot

   Pareizāk sakot, problēmas Dombrovska reputācijai krājas pamazām. Ik pa brīdim parādās atsevišķi jauni fakti, kas liek šaubīties par viņu kā veiksmīgu valdības vadītāju un spējīgu politiķi. Viens šaubīgs gadījums, otrs, un drīz varēs teikt – daudz. Un no daudz līdz par daudz ir tikai viens solis.

   Kārtējais apliecinājums, ka Dombrovskis nav bijis spējīgs mainīt «vecās» elites paradumus, ir stāsts par viņa padomnieci juridiskajos jautājumos Sandru Bukani. Portāls Pietiek.com izgaismojis viņas bezzobaino darbu trekni apmaksātajā Ventspils brīvostas valdes locekļa amatā. Bukane izlikusies nemanām, ka brīvosta «reprezentācijas» vajadzībām iegādājusi nejēdzīgi dārgu «Audi» par gandrīz 100 tūkstošiem latu. Tāpat viņa pilnībā ignorējusi faktu, ka to izmanto Aivars Lembergs. Atliek tikai minēt, ko un kam viņš brīvostas vajadzībām šādi «reprezentējis»? Protams, visi lieliski saprot, kas patiesībā notiek. Bet kārtējo reizi izliekas, ka «viss kārtībā». Tomēr fakts paliek fakts – Dombrovskis, «Vienotība» un premjera juridiskā padomniece mierīgi turpina «veco, labo laiku» sliktākās tradīcijas. Un, protams, «Vienotības» biedri kārtējo reizi noplātīs rokas un «reālpolitiski» nopūtīsies.

   Nākamais nepatīkamais fakts saistās atkal ar to pašu Bukani. Latvijas žurnālistikas vēsturē spilgti ierakstīts Baibas Strautmanes leģendārais jautājums kādreiz ietekmīgajam politiķim Ojāram Kehrim. Viņa tieši pajautāja – ko Kehris dara «Latvenergo» padomē, saņemot par to 2500 latu mēnesī? Kehris nespēja sakarīgi atbildēt. Tas bija pirms desmit gadiem. Toreiz Dombrovska pārstāvētā partija «Jaunais laiks» solījās sakārtot valsti, lai šādas pārmērības valsts uzņēmumos nenotiktu.

   Bet «jaunie laiki» nebija pienākuši vēl pagājušajā gadā – Dombrovska padomniece Bukane Ventspils brīvostā katru mēnesi nopelnīja apmēram 2700 latu. Papildus premjera birojā viņā pelnīja apmēram 1150 latus mēnesī. Abi ir nopietni amati, un arī atalgojums ir iespaidīgs. Kā viņa to spējusi apvienot? Strādājot ar pilnu atdevi, valsts labā vienlaicīgi labi pildīt divus tik nopietnus pienākumus ir neiespējami. Un, protams, atkal visi saprot, kas notiek, bet izvēlas «nesaprast».

   Nav šaubu, ka «Vienotības» biedri un pats premjers atradīs kaut kādus izskaidrojumus. Tomēr tie izskatīsies absolūti precīzi tādi paši kā «vecajos, labajos» laikos – valsts kā «slauktuve» savējiem. Diemžēl tas nav vienīgais gadījums. Iepriekš jau tika rakstīts par to, kā no valsts uzņēmuma «Latvijas Dzelzceļš» meitasuzņēmuma «LDz Cargo» aizplūda 200 tūkstoši latu «Vienotības» biedra pārstāvētajam sporta klubam «VEF Rīga».

   Šie ir tikai daži no piemēriem, kas spilgti apliecina, ka Dombrovskis nav bijis spējīgs sakārtot iepriekšējo gadu valsts aptīrīšanas shēmas. Vēl vairāk – viņš to mierīgi pieļāvis savas padomnieces un vairākas reizes Jaunupa gadījumā. Tas lēnām, bet pamatīgi grauj viņa paša un «Vienotības» reputāciju. Šis raksts nav pirmā reize, kad par to tiek runāts. Bet ne no Dombrovska, ne no «Vienotības» vadošajiem politiķiem nav saņemtas skaidras atbildes. Liekas, ka viņi mierīgi paļaujas uz Dombrovska «teflona» reputāciju un ignorē acīmredzamās nejēdzības. Cik ilgi vēl?
   Reklāma

   Kritisks ir fakts, ka šie piemēri rada pamatīgas aizdomas par citām, mazāk redzamām, bet tikpat ciniskām shēmām. Grūti uzticēties valsts vadītājam, kurš nespēj ieviest kārtību pat deguna galā. Otrs ļoti nepatīkamais fakts ir apziņa, ka laikā, kad visa latvju tauta dzied un gavilē par «oligarhu» padzīšanu no varas, tikmēr viens no viņiem turpina brīvi izmantot «Vienotības» «politisko jumtu». Ar premjera, viņa padomnieces un citu «tiesiskuma koalīcijas» daiļrunātāju klusējošu atbalstu. Tāpat kā iepriekšējos gados viņi gļēvi noraudzījās, kā pašu biedrs «apslauc» valsts uzņēmumus. Šogad viss turpinās tieši tādā pašā garā. Un atkal viņi padevīgi gļēvi klusē, kaut ko neveikli skaidrojas - jā, tas esot formāli likumīgi pareizi. Protams, protams. Tikai vairs negaidiet un neceriet uz kaut kādu cieņu. Tas attiecas arī uz visaugstākās politiskās ētikas un morāles sludinātāju, politoloģijas profesori, «Vienotības» biedri Rasmu Kārkliņu.

   Kā ar reformām?

   Dombrovskis ir valdības vadītājs nu jau trīs gadus. Tomēr par kaut kādām puslīdz nopietnām reformām valstī sākts runāt tikai pēdējā pusgada laikā. Izrādās, ka izglītības nozarē situācija ir samilzusi līdz krīzei un tikai ar jaunā ministra Roberta Ķīļa stāšanos amatā sākušās nopietnas diskusijas par reformām. Jāatgādina, ka izglītība ir viens no vissvarīgākajiem faktoriem valsts nākotnē. Kur bija Dombrovskis iepriekšējos divus ar pusi gadus? Līdzīgs stāsts ir par medicīnu. Tas pats par kultūru. Šīs nozares pārstāvji, tiekoties ar ministri, skaļi pateica, ka finansējuma sistēmu, citējot, sačakarēja tieši Dombrovskis. Tikmēr aizvien draudošākas ziņas pienāk no demogrāfijas speciālistu nometnes. Būtībā viņi skaidri un gaiši saka – latvieši strauji izmirst un bedre ir kļuvusi vēl dziļāka.

   Kas notiek ar ekonomiku?

   Izrādās, ka arī šajā jomā nav bijis liels progress tieši reformu ziņā. Latvijas Komercbanku asociācija nesen izplatīja paziņojumu, kurā diplomātiski un tai pašā laikā ļoti tieši norāda uz reformu lēno gaitu. Viņi aicina valdību, citējot – «saglabāt skaidru virzību uz eiro ieviešanu un stingru fiskālo disciplīnu, īpašu vērību pievēršot strukturālajām reformām, nodarbinātībai un ēnu ekonomikas samazināšanai. Bez visaptverošām strukturālām reformām strauja un ilgtspējīga izaugsme nebūs iespējama.» Būtībā arī Komercbanku asociācija norāda, ka īstas reformas līdz šim nav bijušas vai arī bijušas pārāk lēnas.

   Vēl viņi lūdz izstrādāt un nekavējoties īstenot nodarbinātības politiku, kas adekvāti risina strukturālā bezdarba problēmu – tā ģeogrāfisko, prasmju neatbilstības, sociālo aspektu. Tas nozīmē, ka banku sektors redz ilgstoši nerisinātas problēmas arī šai ziņā.

   Protams, nevar noliegt Dombrovska panākumus, vadot valsti krīzes situācijā. Vienīgais latvietis no starptautisko aizdevēju komandas Gatis Eglītis ekskluzīvā intervijā žurnālam «Ir» 18. aprīļa numurā par Dombrovski teica: «Viņš ir pelnījis, ka tagad Eiropā viņu slavē kā vienu no labākajiem valsts vadītājiem. Grūtā brīdī spēt noturēt stabilitāti valstī un veikt nozīmīgas pārmaiņas – tas ir apbrīnojami. Arī viņa profesionālā izaugsme šo gadu laikā ir milzīga. Tiekoties ir tiešām iespaidīgi redzēt, cik labi premjers pārzina ikvienu jomu.»

   Instrukciju pildītājs vai patiess reformators?

   Tomēr, ņemot vērā kaut vai tikai augstāk pieminētos faktus, jāsecina, ka ar pārzināšanu nopietnām reformām ir par maz. Viena lieta ir pēc starptautisko aizdevēju instrukcijām sakārtot nepieciešamās finanšu lietas, cita – uzsākt patiešām nopietnas, ilgtspējīgas reformas. Tāpat ir jāatceras, ka Eiropas Savienības līderiem Latvija ir faktiski vienīgais «veiksmes stāsts». Līdz ar to viņi zināmā mērā ir pat spiesti to slavēt. Jo citu formāli veiksmīgi piemēru Eiropā šobrīd grūti atrast.

   Šobrīd smagu jautājumu Dombrovskim ir sakrājies daudz. Žēl, ka Latvijas medijos nav kaut kas līdzīgs BBC raidījumam «HardTalk» (Smagā/Nopietnā saruna). Latvijā pietrūkst žurnālistu, kurš līdzīgi BBC raidījuma vadītājam Stīvenam Sakuram (Stephen Sackur) spētu piespiest Dombrovski atzīt, ka problēmas ir nopietni savairojušās. Pat teflona pārklājums nespēj būt mūžīgs. Tikai piedegs kārtējo reizi valsts. Bet karbonādi ēdīs tie paši, kas vienmēr. Rīkojot «radaru» un vilcienu iepirkuma konkursus par miljoniem, politiķi ar «teflona» pārklājumu ir lielisks atradums.

2. 2 Marika
   2012. gada 21. maijs - 5:06 pm

   Vai tā ir taisnība????????????????????????

   Sergejs Ancupovs: ‘Bažas’ par varas impotenci – vai par 350 miljonu izzagšanu
   (92)
   Sergejs Ancupovs, Nacionālo resursu institūta direktors
   21. maijs 2012 01:30

   Sergejs Ancupovs: ‘Bažas’ par varas impotenci – vai par 350 miljonu izzagšanu
   Foto: LETA
   Šajās dienās vārdu “bažas” es dzirdēju tik bieži, ka arī es ar tām aplipu – un man radās pamatotas “bažas” par ierēdņu acīmredzami neloģisko un pretvalstisko rīcību. Man ir pietiekams pamats apsūdzēt tos noziegumā pret Latvijas valsti, radot tai zaudējumus sevišķi lielos apmēros.

   Par ko vai drīzāk pret ko īsti norit cīņa ap vilcienu iepirkumu par ES naudu, atkal saceļot “bažu” kampaņu? Pret 350 miljonu latu lielu ieguvumu Latvijas budžetā. Pret nodokļu ieņēmumiem Latvijā. Pret darbavietu radīšanu. Pret mūsu neatkarību no importa un pret mūsu valdības deklarēto Latvijas industriālās attīstības modeli.

   “Pasažieru vilciena” konkurss nav vienkāršais iepirkums, tā ir iespēja par ES fondu naudu mobilitātei Latvijā attīstīt konkurētspējīgu transporta mašīnbūves ražošanas klasteri – augsti tehnoloģisko, ar lielu pievienotās vērtības un eksporta potenciālu, atbilstošu visiem valdības programatiskiem dokumentiem.

   Kāpēc ieguvuma vai zaudējuma summa ir 350 miljoni?

   Tāpēc, ka bez jau piešķirtajiem, nevis paredzētajiem Eiropas līdzfinansējuma 100 miljoniem, projektam tā esošajā konfigurācijā, paredzot vilcienu ražošanu Latvijā, ir vēl daži pozitīvi efekti. 170 miljoni ir tiešie nodokļu ienākumi Latvijas budžetā. 80 miljoni ir budžeta ekonomija, pateicoties jauno vilcienu ekspluatācijas ekonomiskumam. Tas viss kopā arī veido 350 miljonu. Bet tas vēl nav viss. Klāt būtu jāpieskaita summas, kuras grūtāk precīzi aprēķināt, bet tās noteikti ir mērāmas miljonu desmitos: netiešos nodokļus no projekta; privāto partneru tehnoloģiskās un finanšu investīcijas; piecpadsmit gadu ilgo ražošanas licences vērtību, kura ļauj mums pārdod Krievijai un NVS konkurētspējīgo produktu; eksporta pieauguma pozitīvu efektu uz Latvijas tekošā konta deficīta samazinājumu un daudzas citas lietas. Ieguvumi Latvijas ekonomikai ir patiešām milzīgi, acīmredzami un neapstrīdami.

   Arī Eiropas Komisija jau sen apstiprināja konkursa rezultātus, atzina tos par respektējamiem. Valsts kasē īpašā kontā jau ir ieskaitīta nauda. Kāpēc vēl joprojām ierēdņi cīnās pret projektu? Kāpēc laiku pa laikam tiek ierosināts konkursu organizēt no jauna? Loģiska pamatojuma šai pretestībai nav. Kas jums ienāk prātā? Tāpēc arī man rodas “bažas” – par to, ka uzvarējis “nepareizais” pretendents. Tagad mūsu acu priekšā tiek izspēlēts pēdējais mēģinājums attiekties no 350 miljoniem un izsludināt jauno konkursu ar atraktīvu, bet sabiedrību maldinošo moto “bažas par iespējamām EK korekcijām”. Ko nozīmē šīs “bažas”? Ko nozīmē “iespējamie riski”? Bažas nozīmē, ka nav pārliecības. Par šīm iespējamām korekcijām nav pārliecības.

   Tāpēc arī mani māc bažas, ka situācijā, kad, pirmkārt, EK jau vienreiz apstiprināja konkursa leģitimitāti, otrkārt, jau pārskaitīja naudu (tas nav plaši zināms fakts, bet lietas kursā ir gan premjers, gan FM ierēdņi), treškārt, spēkā esošā parakstītājā līgumā nav grozīta neviena no tā saucamajām “negrozāmajām pozīcijām”, kas minētās attiecīgās ES regulās un LR Finanšu ministrijas vadlīnijās (līguma priekšmets, cena, piegādes termiņš un tehniskā specifikācija), runas par 100% “korekciju” piemērošanu ir sabiedrības maldināšana, iebiedēšana un tās sagatavošana iedomai, ka labāk samaksāt līguma laušanas gadījumā paredzētos sodus, nevis realizēt projektu.

   Ja par EK iespējamās korekcijām līgumā ir “bažas”, tad par līguma laušanas sankcijām nevienam nekādu bažu nav. To apmērs pārsniegs hipotētiskās korekcijas. Ja kāds veikls jurists spēs šajā gadījumā atrast investīciju aizsardzības likumu pārkāpumus, tad man ir bažas, ka sods, atbilstoši attiecīgā likuma formulējumiem, var sasniegt 1/3 no līguma summas. Tas ir vairāk nekā 200 miljonu latu. Ja nē, tad “tikai” daži desmiti miljonu. Mani māc bažas, ka tāda varētu būt samaksa par kārtējo mēģinājumu atstrādāt no vilcienu konkursa “pareizā” kandidāta priekšvēlēšanu kampaņai ņemto naudu.

   Rīkojot jauno konkursu, ir viegli noorganizēt “godīgu” uzvaru “pareizam” pretendentam. Izpildes termiņš ir objektīvi ierobežots ar ES finansējuma pieejamību, un tikai “Stadler” ir gatavs sērijveidā ražojams vilciens mūsu sliežu platuma dzelzceļiem. Līdzīga situācija nesen bija Baltkrievijā, kur “Batjka” pārmaksāja “Stadler” 40%, lai tikai ātri nopirktu dažus vilcienus. Man ir “bažas”, ka to plāno arī šeit – samazināt vilcienu skaitu un samaksāt vairāk. Starp citu, šajā scenārijā ir paredzēts uzlabot Baltkrievijas importa un eksporta bilanci – jo mēs importēsim vilcienus no Minskas, kur tagad tiek būvēta “Stadler” ražotne.

   Vēstures liecības

   Kāpēc man ir “bažas”? Atcerēsimies konkursa divus ar pusi gadu ilgo vēsturi! Pēc pieciem “Pasažieru vilciena” vadības braucieniem pie “Stadler” pirmais konkursa nolikums tika uzrakstīts tā, ka kvalificēties varēja tikai viens pretendents. Protams, “pilnīgi nejauši” tas bija… “Stadler”. Pēc sarunām Iepirkumu uzraudzības birojā ar formulējumu “nepamatoti sašaurināts pretendentu loks” pirmā atlases kārta tika pārtraukta. Konkursa nolikumu toreizējam “Pasažieru vilciena” vadītājam Andulim Židkovam nācās pārstrādāt tā, lai tur ierakstītas preferences “pareizajam” pretendentam būtu labi noslēptas aiz otrās kārtas tehniskajām un citām prasībām.

   Konkursam kvalificējās trīs pretendenti – “Stadler”, CAF (Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles SA) un tandēms RVR & “Bombardier”. Tie ieguva tiesības iesniegt konkursam savu piedāvājumu – konkrēto konstruktīvo risinājumu un cenu. Valdībai mainoties, PV vadība tika nostiprināta ar “Vienotības” neoficiālo “kasieri” Mārtiņu Gresti. Sekoja vēl viena “nejaušība”. Vienam no pretendentiem tika izvirzīti papildus nosacījumi par garantijām. Kāpēc? Tāpēc, ka “Bombardier” pārstāvji jau iepriekš brīdināja toreizējo PV vadību, ka uzņēmums šādus nosacījumus noteikti noraidīs. To man personīgi izstāstīja “Bombardier” attīstības direktors Flavio Kaneti (Flavio Canetti). Viņš bija sašutis: visur pasaulē valstis parasti līdzinvestē desmitiem vai simtiem miljonu, jo “Bombardier” ienes to ekonomikā mūsdienu tehnoloģijas, labi apmaksātas darbavietas un nodrošina tehnoloģisko izrāvienu, bet šeit, Latvijā, viss ir otrādi un viņiem izvirza jau iepriekš zināmus nepieņemamus nosacījumus.

   Piedāvājumu iesniegšanas dienā “Stadler” bez komentāriem neiesniedz savu piedāvājumu konkursam. CAF negaidīti paliek vienīgais pretendents, un valdība nobremzē konkursu. “Stadler” sāk aktīvi tiesāties, bet visās tiesas zaudē, un EK pat nepieņem viņu sūdzību. Kāpēc? Tāpēc, ka tikpat grūti būtu pārsūdzēt eksāmena rezultātus, ja neesi tam pat iesniedzis savu darbu: tu nevari pārsūdzēt konkursa rezultātus, ja tajā nav iesniegts tavs piedāvājums.

   Man ir “bažas”, ka tika pieņemt lēmums diskreditēt uzvarētāju. Sākas bezprecedenta melu kampaņa pret CAF. Tiek safabricēti dokumenti, kuri nokļūst slēgtajā valdības sēde. Tajos, salīdzinot nesalīdzināmo, CAF piedāvājumu mēģina pasniegt kā neatbilstošu, dārgu, neekonomisku, neērtu. Meli tiek atmaskoti (skat. 2011. gadā novembrī manu rakstu “Kam izdevīgi caur meliem manipulēt ar Ministru kabinetu?” http://www.apollo.lv/portal/news/articles/257198). Konkursu “norakt” neizdodas, līgumu paraksta. Vai cīņa ar to ir beigusies? Kā redzam nē. Tagad atkal “nejauši” – tieši dienu pirms kļūst pieejams pozitīvs ekspertu atzinums par noslēgto līgumu – medijiem tiek pamesta “informācija” par to, ka tagad nav pareizs jau pats līgums.

   Sabotāža

   Sākas teātris “Bažas par korekciju riskiem”. Ja tev ir bažas, tad apsēdies pie galda ar ekspertiem un noskaidro situāciju! Nē, tas netiek darīts, jo tas nav vajadzīgs. Ir vajadzīgi skaļi paziņojumi. “Pasažieru vilciens” tiek spiests taisnoties, un, biedējot tautu, pat Ministru prezidents lieto šo absolūti bezatbildīgo formulējumu “ir bažas par potenciāliem riskiem”. Loģisks šķiet tikai Satiksmes ministra Aivja Roņa ierosinājums: ja ir “bažas”, tad brauksim uz Briseli un tiksim skaidrība. Starp citu – mani kolēģi Eiropā pat nespēj izprast notiekošo. Visu valstu ierēdņi cīnās, lai viņu valstis saņemtu naudu, bet Latvija cīnās par to, lai tai atņem naudu vēl pirms projekta realizācijas. Viņi nesaprot, kāpēc mūsu valdības pārstāvji to dara. Jo nezina, ka konkursā uzvarēja “nepareizs” kandidāts.

   Ja politiķiem un birokrātiem ir šāda attieksme pret valsti, es vairs nebrīnos, kāpēc Latvija izmantoja mazāk par 10% no uzņēmējdarbības un inovācijas veicināšanai piešķirtās ES naudas. Tā ir skaidra nostājas demonstrācija: ekonomikas attīstība nav koalīcijas prioritāte. Sauksim notiekošo īstajos vārdos - tā ir pašas valdības dzīlēs veikta sabotāža. Graujoša ziņa pat netika apspriesta Ministru kabinetā. Neviens nav sodīts par noziedzīgo bezdarbību, nav nekādu “org-secinājumu” vai vismaz publisku nosodījuma. Vienīgi Valsts prezidenta padomniece Elīna Egle “pauda skumjas” par notiekošo.

   Vai 350 miljoni valsts budžetam no vilcienu projekta realizācijas Latvijā nav pietiekama summa, lai apsūdzētu noziegumā pret valsti personas, kuras šo projektu mēģina noraut, jo tās pārņēmusi neizskaidrojama mīlestība pret citu uzņēmumu? Ja Ministru prezidents visdrīzākajā laikā personīgi neiejauksies un nesodīs ierēdņus, kuri cenšas par katru cenu lauzt acīmredzami valstiski izdevīgu līgumu un kuru dēļ 90% naudas inovācijām netika apgūtas, tad viņš pats atklāti nostāsies sabotieru pusē. Man rodas “bažas”, ka valdībai tā turpinot, premjers izpelnīsies iesauku “apsūdzēts zaudējumu radīšanā valsts ekonomikai sevišķi lielos apmēros”. Tāpat mani moka bažas, ka visi skaistie vārdi par ražošanu Latvijā, industrializāciju, inovācijām un attīstību izrādīsies vien piesegums varas impotencei vai valsts izzagšanai.

   Par nacionālo resursu sapratīgu izmantošanu un vairošanu!