Mēneša vidējais atalgojums no valsts budžeta finansēto iestāžu darbiniekiem 2009. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar 2008. gada mēneša vidējo atalgojumu, samazinājies par 14,5%, II ceturksnī - par 10,6% un III ceturksnī - par 19,2%. 2009. gada septembrī vidējais atalgojuma samazinājums, salīdzinot ar 2008.gada vidējo algu, ir sasniedzis jau 25 procentus. Par šādām izmaiņām liecina desmitais informatīvais ziņojums par atalgojuma un nodarbinātības izmaiņām valstī un veiktajiem optimizācijas pasākumiem valsts sektorā.
„Apkopotā informācija liecina, ka samazinājumi valsts pārvaldē ir reāli un atbilst sākotnēji uzstādītajiem mērķiem. Ministriju un administratīvie tēriņi tiek un tiks samazināti. Tomēr ir jāņem vērā, ka ikviens cilvēks, kurš zaudē darbu, kļūst par bezdarbnieku, valstij tādējādi samazinās ieņēmumi no nodokļiem, bet palielinās sociālā budžeta slogs. Šo situāciju nedrīkstam vērtēt vienpusēji, jo tā var palielināt sociālos riskus. Diemžēl, arī valsts pārvalde zaudē labi izglītotus un augsti profesionālus darbiniekus,” šādi informatīvā ziņojuma datus komentē Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.
Aprēķini liecina, ka aptuvenās izmaksas bezdarbnieku pabalstiem - 4,4 miljoni latu. Bezdarbnieku pabalsti ir aprēķināti, izmantojot vidējos rādītājus, un attiecināti uz tiem darbiniekiem, kuri ir atbrīvoti vai kurus plānots atbrīvot periodā no 2009. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim. Savukārt, ieņēmumu no nodokļiem samazinājums par periodu līdz 2009. gada 31. decembrim, kas radīsies, neieņemot nodokļus no samazināto amatu vietu ietaupītās darba samaksas daļas, 2009. gada kopbudžetā - 15,3 miljoni latu, tajā skaitā valsts budžetā -10,4 miljoni latu (valsts pamatbudžetā - 1 miljons latu, sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā - 9,4 miljoni latu), pašvaldību budžetā - 4,9 miljoni latu.
Saskaņā ar spēkā esošo darba samaksu regulējošo normatīvo bāzi un Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu ir noteikts uzdevums atlīdzības izmaksai paredzēto finansējuma apjomu samazināt par 15% no kopējā institūcijai 2009. gadā šim mērķim noteiktā vai plānotā finansējuma apjoma.
Ar 2009. gada 1. jūliju stājās spēkā izmaiņas vairākos tiesību aktos, lai ierēdņu, darbinieku un amatpersonu mēnešalgām līdz 300 latiem pirms nodokļu nomaksas piemērotu 15% samazinājumu maksimāli pieļaujamiem apmēriem, savukārt algām 300 latu un vairāk - 20% samazinājumu.
Analizējot attiecīgo izdevumu izmaiņas 2009. gadā, redzams, ka to apjoms mēnešu griezumā ir kļuvis stabilāks, atlīdzības tendence samazinās, jo 2009. gadā netiek maksātas prēmijas un atvaļinājuma pabalsti, kas būtiski ietekmēja izdevumus atlīdzībai iepriekšējā gadā. Atlikušās izdevumu svārstības pamatā noteica atvaļinājumi, kā arī atlaišanas pabalsti un kompensācijas par neizmantoto atvaļinājumu, kas tiek izmaksāta, atlaižot darbiniekus. Sākot ar jūliju, ir redzama tālāka atlīdzības un atalgojuma izdevumu samazināšanās atbilstoši 2009. gada jūnijā pieņemtajiem valsts budžeta grozījumiem. Oktobrī izdevumi atlīdzībai bija par 41,5% mazāki nekā gadu iepriekš.








Patiesi vārdi!
Ceturtdiena, 17. decembris
* Sākumlapa
* Sabiedrība
* Bizness
* Sports
* Izklaide. Mākslas
* Dzīvesstils
* Tūrisms
* Tehnoloģijas
* Diena TV
* Tautas balss / 8778
* Sludinājumi
Šodien laikrakstā
Visu vai… jebko?
Didzis Meļķis
Ceturtdiena, 17. decembris (2009)
AA
Komentāri: 0 Vērtējums: -1 balss 0 +1 balss +1
Ziņot facebook.com Tweet this! draugiem.lv Ziņot redakcijai Drukāt Sūtīt draugam Komentēt
Gribas jau, lai viens likums un taisnība visiem, tomēr cilvēka sirds, kā zināms, ir lunkana. Tā nesen biju ļoti izbrīnīts, ka iecerētais dienesta automašīnu privātās lietošanas nodoklis nav paredzēts valsts augstākajām amatpersonām. Kā vispār ko tādu var iedomāties? Tomēr lunkana loģika jeb dubultmorāle ir redzama gan šajā, gan visos citos pēdējā laika spriedumos par valsts aparātam un ar to saistītiem uzņēmumiem veltītajām finansēm. Kad nu komentētāju sašutums tomēr ilgstoši nerimstas, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze ar pamatīgu novēlošanos beidzot paziņo tik acīmredzamo: «Vai nu maksā visi, vai nemaksā neviens.» Tieši tā - tiesiskuma un morāles sakarā publiskajā telpā der tikai viens princips: visu vai neko. Jebkādi izņēmumi atrauj slūžas nekontrolējamai aizbildinājumu straumei.
Arī trīs visaugstākās amatpersonas - premjers, Saeimas priekšsēdis un Valsts prezidents - būtu jāpakļauj tam pašam vienam likumam un taisnībai. Taisnošanās, ka viņiem likums nosaka diennakts apsardzi, tāpēc saimnieciskāk būtu ar to pašu apsardzi jeb dienesta mašīnā vakarā arī pēc krējuma aizbraukt, ir slikts aizbildinājums. Lai to krējumu pērk kaut vai sieva, kurai sardze nav piekomandēta. Un runa jau nav par pēkšņu un maniakālu sekošanu likuma burtam vai par krējumu, bet gan par tādiem gadījumiem kā bēdīgi slavenais Valda Zatlera dēla un viņa draugu brauciens uz basketbola maču u.tml. Kaut viens šāds precedents rada neveselīgu morālo klimatu, kad valstī pastiprinātu uzmanību un kopējus spēkus vajadzētu koncentrēt tiešām nozīmīgiem jautājumiem. Ne šie trīs, ne citi dižvīri neizputēs arī tad, ja, nevarēdami skrupulozi izpildīt visus ar viņiem saistītos āķīgos legālos nosacījumus, samaksās vispārīgo nodokli, nevis par konkrētiem «privātajiem» kilometriem. Bet nu rādiet gan, godātie, priekšzīmi, citādi gribētā visa vietā arī no pavalstniekiem dabūsit neprognozējamu jebko. Patiesa valdnieku solidarizēšanās ar tautu šobrīd ir vitāli nepieciešama Latvijas demokrātijai un morālajam klimatam.