Ministru prezidenta Valda Dombrovska
ikgadējais ziņojums Saeimai
par Ministru kabineta paveikto un iecerēto
darbību
(saīsināta versija – bez pielikumiem)
Ministru prezidenta priekšvārds
Ministru prezidenta Valda Dombrovska vadītais Ministru kabinets tika apstiprināts ar Saeimas balsojumu 2009.gada 12.martā, apstākļos, kad ekonomiskās krīzes un valsts maksātspējas problēmas bija kļuvušas par realitāti. Lai gan Ministru prezidenta Ivara Godmaņa vadītais Ministru kabinets bija veicis nekavējošas darbības, lai saglabātu Latvijas maksātspēju, un īsā laika periodā bija panāktas vairākas būtiskas vienošanās, kas materializējās konkrētos parakstītos dokumentos (2008.gada 18.decembrī – Nodomu vēstule (LOI) Starptautiskajam Valūtas fondam un 2009.gada 28.janvārī – Saprašanās memorands (MOU) ar Eiropas Komisiju), ar kuriem Latvija uzņēmās nopietnas ilgtermiņa saistības pret starptautiskajiem donoriem, šo saistību īstenošanu kavēja nespēja panākt politisku vienošanos par nepieciešamo rīcību un pasākumu kopumu. Starptautiskā aizdevuma saņemšanai uzņemto saistību izpilde bija jānodrošina ar otro 2009.gada budžeta grozījumu sagatavošanu, kas kļuva par Ivara Godmaņa valdības krišanas iemeslu. Ekonomiskās un politiskās krīzes likumsakarīgs pavadonis bija sabiedrības pieaugoša neuzticība valsts varai. Sabiedrības uzticības atjaunošana bija viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem tam, lai krīzes pārvarēšanas pasākumus un smagos lēmumus varētu pieņemt un īstenot dzīvē. Valsts maksātnespējas novēršanas laika rezerves jau bija izsmeltas, tāpēc turpmākie lēmumi bija jāizstrādā un jāpieņem nekavējoši.
Latvijas tautsaimniecības situācijas raksturojums iepriekšējās valdības krišanas brīdī bija ļoti sarežģīts. Latvijai vairakkārt tika samazināti kredītreitingi un saglabājās augstas procentu likmes (starpbanku naudas tirgus indeksi RIGIBOR 3-12 mēnešu termiņam bija 12.0-13,5% robežās, kas signalizēja par augstu riska pakāpi). Valsts kasei iekšējā tirgū bija mainīgi panākumi valsts parādzīmju pārdošanā, uz ilgāku termiņu par trim mēnešiem neviens nebija gatavs valdībai naudu aizdot. Trīs mēnešu parādzīmju likme bija apmēram
8-10 %. Valsts kases likviditātes problēmas radīja draudus, ka var pietrūkt līdzekļu algu, pensiju un pabalstu izmaksai un valsts publisko pakalpojumu nodrošināšanai.
Valsts ieņēmumu samazināšanās un nepieciešamība ieguldīt ievērojamus līdzekļus finanšu sistēmas stabilizēšanā bija globālās un vietējās ekonomiskās krīzes attīstības simptomi, kam pamatā bija virkne politisku un ekonomisku kļūdu, atliktu un novilcinātu lēmumu. Nepārdomāta valsts makroekonomiskā un fiskālā politika, kas noveda pie ekonomikas pārkaršanas, pretinflācijas pasākumu novēlota un nepilnīga ieviešana, spekulatīvo nekustamo īpašumu darījumu neaplikšana ar nodokli, novēloti pieņemti kreditēšanas ierobežošanas pasākumi bija tie cēloņi, kas noveda pie nesabalansētas ekonomiskās attīstības, palielinot makroekonomiskos riskus un saasinot globālās finanšu krīzes ietekmi.
Šādos apstākļos darbu sāka jaunizveidotā valdība. Valdības izveidošanas brīdī krīzes kopaina jau iezīmējās pilnā mērā – strauji pieaugošs bezdarbs, arvien krītoša uzņēmējdarbības aktivitāte, eksporta konkurētspējas zaudēšana, pazemināts valsts kredītreitings, ierobežotas iespējas aizņemties starptautiskajā finanšu tirgū. Negatīva fiskālā bilance saglabājās visu 2009.gada pirmo pusgadu, kulmināciju sasniedzot 2009.gada jūlijā.
Pēc valdības izveidošanas tās pirmais īstermiņa uzdevums bija valsts maksātnespējas novēršana, izmantojot starptautiskā aizdevuma resursus, veicot dramatisku budžeta konsolidāciju un vienlaikus īstenojot šādos apstākļos iespējamos ekonomikas stimulēšanas pasākumus. Valsts budžeta izdevumu samazināšana prasīja apjomīgas reformas lielākajos izdevumu sektoros – valsts pārvaldes sistēmā, veselības aprūpē, izglītībā, un diemžēl arī sociālajā jomā.
Lai nodrošinātu budžeta deficīta finansēšanu un likviditātes atbalstu banku sektoram, starptautiskie donori (EK, SVF, PB un citas valstis) Latvijai uz vienošanās pamata darījuši pieejamu aizdevumu (”kredītlīniju”) 5,27 miljardu latu apmērā. Ar katru no finanšu atbalsta sniedzējiem tiek noslēgta atsevišķa vienošanās par līdzekļu pieejamību. Visu vienošanos galvenais pamatnosacījums ir valsts budžeta deficīta pakāpeniska samazināšana (10 %, 8,5 %, 6 % un 3 % attiecīgi 2009.–2012.gadā) un Māstrihtas kritēriju izpilde eiro ieviešanai. Tā ietvaros Latvija ir apņēmusies stiprināt fiskālo disciplīnu, nodrošināt risku uzraudzību banku sektorā, veicināt ES struktūrfondu apguvi un veikt uzlabojumus uzņēmējdarbības vidē. Tai pašā laikā starptautiskie aizdevēji uzrauga arī Latvijas apņemšanos paplašināt sociālās drošības tīklu, mazinot krīzes negatīvās sekas nabadzīgākajos iedzīvotāju slāņos.
Ar starptautiskā aizdevuma saņemšanu tika novērsts valsts bankrota risks un sasniegts tobrīd būtiskākais valsts mērķis – novērsta valsts maksātnespēja un bankrots.
Nākamais vidēja termiņa mērķis – valsts konkurētspējas kāpināšana un ekonomiskās darbības atjaunošana – paredzēja veikt gan finanšu sistēmas, gan visas ekonomikas stabilizāciju, uzsākot darbu trīs galvenajās jomās:
• ekonomikas izaugsme;
• sociālās aizsardzības pasākumi;
• valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošana.
Jāuzsver, ka ekonomikas atveseļošanos būtiski sekmēja un sekmēs starptautiskās sabiedrības uzticēšanās Latvijas valdības apņēmībai izpildīt starptautiskās saistības, īpaši pret Eiropas Komisiju un valstīm, ar kurām panākta vienošanās par aizdevumu. Uzņemoties Baltijas Ministru padomes vadību 2010.gadā, valdībai ir radusies iespēja un pienākums celt Latvijas un Baltijas valstu konkurētspēju, sadarbojoties plašā nozaru spektrā. Latvijas valdības konstruktīva darbība Eiropas Savienības un NATO ietvaros liecina par stabilitāti pat nopietnu ekonomisku grūtību laikā, un vairo Latvijas kā uzticamas un spējīgas valsts tēlu. Vienlaikus jāatzīmē, ka valdības paveiktie un plānotie darbi tiek skatīti kontekstā ar mērķi pozitīvā gaisotnē pozicionēt Latvijas tēlu un vietu gan Eiropas Savienībā, gan pasaulē kopumā.
2010.gads ir Saeimas vēlēšanu gads, tādēļ valdības darbībai līdz vēlēšanām jābūt īpaši atbildīgai, nepieļaujot populistisku un ekonomiski nepamatotu lēmumu pieņemšanu. Šobrīd, kad iezīmējas pirmās ekonomiskās stabilizācijas tendences, bet ekonomiskā krīze vēl ne tuvu nav pārvarēta, ir svarīgi nemazināt apņēmību, lai turpinātu uzsāktās reformas un nodrošinātu atklātu, intensīvu komunikāciju ar sabiedrību, skaidrojot un pamatojot ikviena nozīmīga valdības lēmuma jēgu un būtību.
Saturs
Saturs 5
Ievads 7
I Ekonomika 8
1. Valdības paveiktais 8
1.1. Finanšu tirgus 8
1.2. Fiskālais sektors 9
1.3.Situācija ar Parex banku 9
1.4. Inflācija 10
1.5. Banku finansējums 11
1.6. Kreditēšana un kredītu kvalitāte 11
1.7. Maksājumu bilance 11
1.8. Preču un pakalpojumu eksports 12
1.9. Starptautiskais aizdevums 13
1.10. Ekonomikas izaugsmes veicināšana 13
1.11. Darba tirgus pārstrukturēšana 15
2. Svarīgākie uzdevumi nākotnē 16
2.1. Valsts budžeta projekta izstrāde 2011.gadam 16
2.2. Līdzsvarotas ekonomikas izaugsmes nodrošināšana 16
2.3. Vidēja termiņa nodokļu politikas izstrāde 17
2.4. Fiskālās disciplīnas likuma izstrāde 18
2.5. Iepirkumu procedūru pārskatīšana 18
2.6. Pastāvīgas valsts konkurētspējas uzraudzības sistēmas izveide 18
2.7. Nodarbinātības veicināšana 19
II Sociālā joma 20
1. Valdības paveiktais 20
1.1. Nodarbinātība 20
1.2. Sociālā apdrošināšana 21
1.3. Veselības aprūpe 21
1.4. Reformas izglītības sistēmā 22
1.5. Sociālās drošības tīkla stratēģija 23
1.6. Valdības un pašvaldību dialogs 24
2. Svarīgākie uzdevumi nākotnē 25
2.1. Nodarbinātības veicināšana 25
2.2. Sociālās drošības tīkla stratēģijas turpmāka realizēšana, 25
2.3. Pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšana 25
2.4. Īstenot ciešu veselības un izglītības reformu monitoringu, 25
III Valsts pārvaldes reformas 26
1. Valdības paveiktais 26
1.1. Valsts pārvaldē veiktie štatu un izdevumu samazinājumi 26
1.2. Valsts un pašvaldību institūciju vienotas atlīdzības sistēmas izstrāde 28
1.3. Administratīvā sloga mazināšana 30
1.4. Sadarbība ar valdības partneriem, sabiedrības līdzdalība 31
2. Svarīgākie uzdevumi nākotnē 32
2.1. Valsts funkciju izvērtēšanas turpināšana 32
2.2. Civildienesta turpmākās darbības modeļa izstrāde 33
2.3. Valsts pārvaldes iestāžu reģionālā tīkla optimizācija 33
2.4. Atbalsta funkciju centralizācijas modeļa izstrāde 33
IV Noslēgums 34
Ievads
Ikgadējais ziņojums Saeimai par valdības gada laikā paveikto ir sagatavots atbilstoši likuma “Saeimas kārtības rullis” 1181 panta pirmajai daļai, kas uzdod Ministru prezidentam katru gadu ne vēlāk kā 1.martā rakstveidā iesniegt Saeimā ikgadējo ziņojumu par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību, Ministru kabineta iekārtas likuma 15.panta piektajai daļai, ar kuru saskaņā Ministru prezidents ziņo Saeimai par Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību un rīcības plāna izpildi vismaz reizi gadā, un Attīstības plānošanas sistēmas likuma 12.panta devītajai daļai, kas nosaka, ka Ministru prezidents savā ikgadējā ziņojumā Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību ietver pārskatu par valsts attīstības plānošanas sistēmas darbību.
Ziņojuma pamattekstā atspoguļota esošā situācija un būtiskākais valdības veikums atbilstoši galvenajām valdības darba prioritātēm, kā arī norādīts uz svarīgākajiem tuvākajā nākotnē veicamajiem pasākumiem. Ziņojumā atsevišķi aprakstīts paveiktais un plānotais katrā no valdības prioritārajiem darbības virzieniem.
Ziņojuma pielikumā augstākā detalizācijas pakāpē iespējams iepazīties ar atsevišķos sektoros paveikto, tajā skaitā Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību un Rīcības plānā nozaru griezumā, kā arī atsevišķā pielikumā ir aprakstīta valsts attīstības plānošanas sistēmas darbība.
Ar detalizētu pārskatu par Rīcības plāna izpildi iespējams iepazīties Ministru kabineta mājaslapā sadaļā “Valdības rīcības plāns” http://www.mk.gov.lv/lv/mk/darbibu-reglamentejosie-dokumenti/ricibas-plans/.
I Ekonomika
1. Valdības paveiktais
1.1. Finanšu tirgus
Valdībai uzsākot darbu, finanšu tirgos pēc vairākkārtējiem kredītreitinga samazinājumiem valdīja saspringts noskaņojums.
Latvijai bija reģionā visaugstākie maksātnespējas riska rādītāji (Latvijai 10 gadu CDS – kredītriska mijmaiņas līgumu likmju starpība, kas norāda valsts maksātnespējas risku, – bija tuvu pie 12 % procentiem). Pasaules finanšu tirgos Latvijai bija slikta reputācija, ziņu aģentūras īpaši akcentēja Latvijas rādītājus, lai novērtētu krīzes attīstības perspektīvas visā pasaulē.
Tautsaimniecības straujais kritums un nepieciešamība samazināt valsts pārvaldes izdevumus veicināja finanšu tirgus dalībnieku savstarpēju neuzticēšanos un pat spekulācijas saistībā ar lata stabilitāti. Maija beigās, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, aizsākās plašākas spekulācijas par starptautiskās palīdzības programmas īstenošanas turpmāko gaitu un valdības spēju turpināt pildīt savas finansiālās saistības, nesaņemot turpmāku starptautisko palīdzību. Valsts kase vairs nespēja pārfinansēt iekšējo parādu. Latu trīs mēnešu procentu likmes sasniedza pat 30 %
2009.gada budžeta izdevumu sekmīgā samazināšana un ar starptautiskajiem aizdevējiem saskaņota 2010. gada budžeta apstiprināšana ir nodrošinājusi strauju riska uztveres kritumu un situācijas uzlabošanos finanšu tirgos (latu procentu likmes 2009. gada beigās bija būtiski nokritušās, piemēram, RIGIBOR trīs mēnešu likme nokritās līdz 6,80 %, šobrīd starpbanku naudas tirgus indeksi RIGIBOR 3-12 mēnešu termiņam ir 3,0–6,0 %). Latvija ir saņēmusi vairākus starptautiskā aizdevuma pārskaitījumus, tādejādi noņemot no dienas kārtības jautājumu par valsts maksātnespēju. Valsts kase veiksmīgi pārfinansē savu iekšējo parādu, pieprasījums pēc valsts parādzīmēm aug, procentu likmes krīt (6 mēnešu parādzīmju ienesīguma likme martā bija 8,1 %, bet 18.februārī tā bija jau 4,1 %). Aizdevēji ir gatavi uzticēt naudu uz arvien ilgāku termiņu (valsts parādzīmju izsolēs izsolīto parādzīmju kopējā atlikumā 23.februārī, salīdzinot ar gada beigām, 3 mēnešu parādzīmju īpatsvars samazinājās no 20 % līdz 14 %, 6 mēnešu parādzīmju īpatsvars nemainījās (43 %), bet 12 mēnešu parādzīmju īpatsvars pieauga no 37 % līdz 43 %). Patlaban Latvija vairs netiek uztverta kā lielākā problēmvalsts un krīzes virzības scenāriji tiek vēroti jau caur Grieķijas prizmu (Latvijai 10 gadu kredītriska mijmaiņas līgumu likmju starpība samazinājusies zem 500 bāzes punktiem, Grieķijas maksātnespējas riska rādītājiem brīžiem pat pārsniedzot Latvijas rādītājus).
Pagājušā gada nogalē un šā gada sākumā, krītot latu naudas tirgus procentu likmēm, kredītņēmējiem, kam kredīti izsniegti latos ar mainīgo procentu likmi, samazinājās ikmēneša procentu maksājumi, tādējādi atvieglojot kredītu samaksu. Kredītņēmējiem labvēlīga bija arī ārējā vide, kam bija raksturīgs pakāpenisks eiro tirgus samazinājums. Visspēcīgāk procentu likmju samazinājumu izjuta uzņēmēji, kam no 2008.gada decembra līdz 2009.gada janvārim latu kredītu atlikumiem (neskaitot norēķina kontu overdraftus) vidējā svērtā procentu likme saruka par 4,5 procentu punktiem (līdz 8,1 %). Mājsaimniecībām mājokļa iegādei latos izsniegto kredītu atlikumiem procentu likme saruka par 2,0 procentu punktiem (līdz 8,6 %)
1.2. Fiskālais sektors
Fiskālās stabilizācijas pasākumi starptautiskā aizdevuma ietvaros ir bijuši ļoti smagi. Tomēr atšķirībā no citām valstīm, kurām šajos globālās nenoteiktības apstākļos nav skaidrības par papildu finanšu resursu piesaisti, Latvijai šis aizdevums dod iespēju plānot valsts attīstību vairākus gadus uz priekšu.
Valsts konsolidētā kopbudžeta deficīts 2009.gadā saskaņā ar naudas plūsmas principu bija 892.1 milj. latu jeb 6,7 % no IKP, bet saskaņā ar uzkrāšanas principu (EKS 95), pēc kura tiek vērtēta atbilstība Māstrihtas kritērijiem un kuru vērtē starptautiskie aizdevēji, deficīts bija no 8 % līdz 9 % no IKP (precīzs aprēķins būs pieejams 2010.gada 1.aprīlī).
2009.gada budžeta grozījumos un 2010.gada budžetā panākta budžeta konsolidācija gandrīz 1 miljarda latu apmērā, izpildot uzņemtās saistības par budžeta deficīta samazināšanu 2010.gadā līdz 8,5 % līmenim. Tāpat ir skaidri arī 2011. un 2012.gada budžeta mērķa griesti, kuru sasniegšana ļaus īstenot vienu no Latvijas stratēģiskajām prioritātēm – iestāšanos eiro zonā.
1.3.Situācija ar Parex banku
Salīdzinot ekonomisko situāciju Latvijā ar Lietuvu un Igauniju, ir jāņem vērā, ka Parex bankas pārņemšana un valsts atbalsta sniegšana ir nopietni ietekmējusi valsts budžeta situāciju Latvijā un veiksmīga bankas pārdošana var būtiski uzlabot gan valsts makroekonomiskos rādītājus, gan stiprināt investoru uzticību Latvijas ekonomikai.
Būtiskākais paveiktais darbs pēc bankas akciju pārņemšanas 2008.gada 5.decembrī bija noguldījumu aizplūšanas apturēšana un vienošanās noslēgšana ar sindicēto kredītu aizdevējiem par izmaiņām kredītu atmaksas nosacījumos. Līdz šim sindicēto kredītu aizdevējiem jau samaksātas divas trešdaļas kredīta – otro maksājuma lielāko daļu 165 miljonus eiro sedza pati banku no piesaistītajiem noguldījumiem, pēdējais maksājums 30 % apmērā no kopējās summas jāmaksā 2011.gada maijā. Noguldījumu apjoms vasaras vidū stabilizējās, gada otrajā pusē uzrādot kāpumu, savukārt šī gada februārī bankas piesaistīto noguldījumu apjoms audzis par vairāk nekā 52 miljoniem latu.
Bankas stabilizāciju apliecināja arī Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) kļūšana par Parex bankas akcionāru – līgums par akciju pirkšanu tika parakstīts 2009.gada 16.aprīlī, augustā ERAB pārstāvis uzsāka darbu bankas padomē un septembrī ERAB kļuva par Parex bankas akcionāru, investējot pamatkapitālā un izsniedzot subordinēto aizdevumu, tādējādi stiprinot Parex bankas kapitāla bāzi.
Gada laikā nozīmīgs darbs ieguldīts bankas biznesa sakārtošanā, sadalot to trīs galvenajos virzienos – privātpersonu apkalpošana, korporatīvo klientu apkalpošana un privāta kapitāla pārvalde, nosakot prioritāros attīstības mērķus. Būtiska uzmanība veltīta, lai palielinātu darba efektivitāti un samazinātu administratīvos izdevumus, kopumā panākot administratīvo izdevumu ekonomiju par 39 % jeb ietaupot 32 miljonus latu, tai skaitā par 41 % samazinot personāla atalgojuma izmaksas un par 700 štata vietām – darbinieku skaitu.
2009.gadā izstrādāts bankai sniegtā valsts atbalsta restrukturizācijas plāns (Ministru kabinetā apstiprināts 8.maijā un iesniegts Eiropas Komisijā). Piesaistot starptautiski atzītu konsultantu (investīciju banku “Nomura International plc”), turpinās darbs pie bankas restrukturizācijas modeļa izstrādes, lai nodrošinātu, ka valsts atbalsts tiek atmaksāts pēc iespējas ātrāk, kā arī īsā termiņā tiek piesaistīts investors. Restrukturizācijas rezultātā tiks panākta bankas stabilitāte un tās pievilcība investoru acīs. Bankas restrukturizācijas rezultātā tiks uzlaboti finanšu rādītāji, jo banka jau panākusi vienošanos ar Eiropas Investīciju banku par kreditēšanas atjaunošanu Latvijas uzņēmumiem. Vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem paredz, ka bankas restrukturizācijas plāns valdībā tiks apstiprināts līdz 31.martam.
1.4. Inflācija
2009.gadā inflācija galvenokārt pieprasījuma faktoru ietekmē strauji samazinājās no 9,8 % janvārī līdz 1,2 % gada beigās, bet gada vidējā inflācija saruka līdz 3,5 % (2008.gadā – 15,4 %). Inflācijas kritumu noteica krītošais iekšzemes pieprasījums un finanšu krīzes ietekmē sarukušais ārējais pieprasījums, kā arī relatīvi zemās pasaules energoresursu cenas. Turklāt iekšzemē, sarūkot ekonomiskajai aktivitātei, nozīmīgi mazinājās arī ražošanas izmaksas, īpaši darbaspēka atalgojums. Tomēr straujāku cenu kritumu aizkavēja piedāvājuma faktori, izmaiņas netiešo nodokļu likmēs, kā arī pasaules naftas cenu kāpuma atjaunošanās. Straujāku cenu kritumu nozīmīgi bremzēja arī nodokļu likmju kāpums. Nodokļu pieaugums ietekmēja gandrīz visu preču un pakalpojumu cenas, un tā novērtētā ietekme uz gada vidējo inflāciju sasniedza 2,1 procentu punktu.
2010.gada janvārī bija vērojams patēriņa cenu līmeņa neliels pieaugums par 0,2 %. Tomēr tas nenozīmē, ka cenu kritums ir beidzies, jo janvāris vienmēr iezīmējas ar straujāku cenu kāpumu nekā gada beigās. To galvenokārt veido sezonāls pārtikas produktu cenu pieaugums, kā arī būtisks degvielas cenu kāpums. Turklāt salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu patēriņa cenu indekss turpināja samazināties, cenu līmenis 2010.gada janvārī jau bija par 3,1 % zemāks nekā pirms gada. Cenu kritumā joprojām atspoguļojas gan pieprasījuma, gan piedāvājuma faktori. Cenas samazinājušās gan pārtikas precēm un dažādiem neregulējamiem pakalpojumiem, gan administratīvi regulējamiem energoresursiem. Tomēr nozīmīgi šo kritumu bremzēja degvielas cenu pieaugums, kurš salīdzinājumā ar pagājušo gadu jau sasniedzis 30,9 %.
1.5. Banku finansējums
Lai gan nebanku noguldījumi nenoteiktības dēļ Latvijas ekonomikas attīstības nākotnes prognozēs Latvijas komercbankās 2. un 3.ceturksnī samazinājās par 653 milj. latiem, tomēr pēdējā ceturksnī tie pieauga par 545 milj. latu. Noguldījumu pieaugumu 4.ceturksnī veicināja veiksmīgi pieņemtais 2010.gada valsts budžets, kas stabilizēja finanšu tirgus Latvijā un liecina par uzticības atjaunošanos banku sektoram.
Lai gan ārvalstu banku finansējums turpina sarukt (kopš 2009.gada marta par 1 079 milj. latu), ko ietekmēja kredītportfeļa samazinājums (par 964 milj. latu), tomēr liela daļa šī finansējuma tika novirzīta banku kapitalizācijas uzlabošanai (896 milj. latu). Bankas veiksmīgi spēja pildīt saistības pret sindicēto kredītu aizdevējiem, 2009.gada pēdējos 9 mēnešos atmaksājot 269 milj. latu, un tas uzlaboja starptautisko investoru skatījumu uz banku sektora spēju pildīt saistības.
1.6. Kreditēšana un kredītu kvalitāte
Kredītportfelis turpināja samazināties visu 2009.gadu, gada laikā sarūkot par -1 075,1 milj. latu jeb 7,3 %. Salīdzinot 2010.gada janvāri ar 2009.gada marta beigām, kredītportfelis ir sarucis par 6,4 %. Gada otrajā pusē kredītu atlikuma sarukuma ātrums mazinājās (straujākais samazinājums decembrī ir uzskatāms par izņēmumu). Gada laikā visvairāk samazinājās komerckredīti – par 541,3 milj. latu jeb 20,0 %. Tajā pat laikā industriālo kredītu atlikums samazinājās tikai nedaudz pret iepriekšējo gadu (par 0,6 %) un vairākos mēnešos uzrādīja ievērojamus pieaugumus. Salīdzinot 2010.gada janvāri ar 2009.gada martu, industriālo kredītu atlikums pieauga par 0,8 %. Samazinājās arī visu veidu kredīti mājsaimniecībām. Lai arī gada vidū mājsaimniecību kredītu mājokļa iegādei samazinājums bremzējās, gada otrajā pusē tas atkal sāka pieaugt nedaudz straujāk.
Kavēto kredītu atlikums gada laikā vairāk nekā dubultojās, bet ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu atlikums – vairāk nekā četrkāršojās. Taču, neskatoties uz straujo pieaugumu gada laikā, 2009.gada otrajā pusgadā kavēto kredītu mēneša pieauguma temps sāka mazināties, tādējādi norādot uz iespējamo situācijas stabilizāciju.
Gada laikā par 1 403 milj. latu pieauga pārstrukturēto kredītu apjoms. Straujāks pieaugums bija novērojams gada pirmajos divos ceturkšņos, bet, sākot ar trešo ceturksni, pārstrukturēto kredītu apjoma pieaugums sāka samazināties.
1.7. Maksājumu bilance
2009.gadā tekošā konta pārpalikums attiecībā pret IKP sasniedza 8,8 % , iepretim 13,0 % deficītam 2008.gadā. To visvairāk ietekmēja preču un pakalpojumu saldo deficīta sarukums līdz 0,3 % no IKP (iepriekš 13,6 % no IKP), tam pamatā bija importa lielāks kritums par eksportu atšķirīga iekšzemes un ārējā pieprasījuma krituma rezultātā. Gada beigās preču un pakalpojumu saldo turpināja uzlaboties (4.ceturksnī pārpalikums – 2,5 % no IKP) preču eksporta pieauguma ietekmē, tam decembrī jau pārsniedzot iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeni. Būtiska palielinoša ietekme uz tekošā konta pārpalikumu bija arī ienākumu konta uzlabojumam līdz 5,8 % no IKP (iepriekš deficīts – 1,6 % no IKP), ko noteica tiešo investīciju uzņēmumu zaudējumi.
2009.gada 2.pusē būtiski samazinājās finansējuma aizplūdes no privātā sektora. 1.pusgadā caur finanšu kontu no privātā sektora aizplūda gandrīz 2 miljardi latu, galvenokārt – īstermiņa finansējums no bankām. Atgriežoties finanšu un makroekonomiskajai stabilitātei ārvalstīs un Latvijā, 2.pusgadā aizplūdes no privātā sektora veidoja vien 0,6 miljardus latu, turklāt 4.ceturksnī tās visvairāk ietekmēja banku ārvalstu aktīvu pieaugums.
1.8. Preču un pakalpojumu eksports
2009.gadā tirdzniecības nosacījumu izmaiņas un cenu samazinājums nelabvēlīgi ietekmēja preču eksportu. 2009.gadā Latvijas preču eksports bija ievērojami mazāks nekā gadu iepriekš (faktiskajās cenās par 19,4 %). Tāpat 2009.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, preču eksports saruka visās galvenajās preču eksporta grupās – mērenāk tādās grupās kā lauksaimniecības un pārtikas produkti (-10,7 %), kā arī mašīnbūves produkcija (-10,2 %), savukārt lielāki eksporta kritumi bija vērojami metālapstrādes produktiem (-38,3 %) un koksnei un tās izstrādājumiem (-20,4 %).
Taču 2009.gada pēdējā ceturksnī eksporta pieaugums uzrādīja pozitīvas tendences un arī turpmākajos mēnešos eksportu labvēlīgi varētu ietekmēt ārējā pieprasījuma palielināšanās, kas saistīta ar globālās izaugsmes atjaunošanos un ārējā tirgus stabilizēšanos.
2009.gadā Latvijas galvenie preču un pakalpojumu eksporta partneri bija Lietuva (13 %), Igaunija (12 %), Krievija (8 %), Vācija (8 %), Zviedrija (6 %).
1.9. Starptautiskais aizdevums
Noslēdzot vienošanos ar starptautiskajiem donoriem (EK, SVF, PB un citas valstis), Latvijai uz vienošanās pamata kļuvis pieejams aizdevums (”kredītlīnija”) 5,27 miljardu latu apmērā. Aizdotajiem līdzekļiem tiek piemērota procentu likme ~3,5 % gadā, kas salīdzinot ar tirgus likmi, par kuru Latvija varēja aizņemties (virs 10 %), ir par 7 un vairāk procentpunktiem mazāka. Pie kopējā aizņēmumu apjoma procentu likmes starpība veido vairāk nekā 200 miljonus latu. Līdz ar to Latvijai, aizņemoties tirgū pašai, nevis no donoriem, būtu nepieciešams vēl par aptuveni 200 miljoniem latu samazināt izdevumus no valsts budžeta, kas vēl vairāk skartu finansējumu algām, pensijām, uzņēmējdarbības atbalstam u.c. pasākumiem.
1.10. Ekonomikas izaugsmes veicināšana
Viens no nozīmīgākajiem un prioritārajiem uzdevumiem jau no valdības izveidošanas pirmajām dienām ir ekonomikas atveseļošana, kas tiek aktīvi īstenota, neskatoties uz ierobežotajiem valsts finanšu resursiem. Šobrīd finansējums uzņēmējdarbības veicināšanai un attīstībai krīzes laikā, kā arī citiem atbalsta veidiem ir pieejams vairāk nekā 20 atbalsta programmu ietvaros. Kopumā atbalsta pasākumiem līdz 2013.gadam Ekonomikas ministrija ir novirzījusi ES un valsts budžeta līdzfinansējumu vairāk nekā 582 milj. latu apmērā, papildus nodrošinot ievērojamu privātā līdzfinansējuma apjomu. Ekonomikas sildīšanas pasākumi ietver šādas aktivitātes – apmācības, inovācijas, finanšu instrumenti, uzņēmējdarbības veicināšana, mājokļu energoefektivitāte un enerģētika, tūrisms.
Vienlaikus ar finanšu resursu koncentrāciju prioritārajiem pasākumiem, piemēram, ekonomikas sildīšanu, turpinās darbs pie administratīvo procedūru vienkāršošanas ES finansējuma saņemšanai, tajā skaitā Eiropas Savienības struktūrfondu projektu ietvaros izvērtējot problemātiskākās jomas un sniedzot priekšlikumus situācijas uzlabošanai, kā arī ir uzsākts darbs pie nodokļu politikas izvērtēšanas. Vairāki Ministru kabineta piedāvātie un Saeimā pieņemtie nodokļu pasākumi ir vērtējami kā īstermiņa pasākumi budžeta stabilizēšanai, un vidējā termiņā ir nepieciešams nodokļu slogu no darbaspēka nodokļiem pārcelt uz īpašuma un patēriņa nodokļiem.
Jāatzīmē, ka ekonomikas izaugsmes veicināšanā nozīmīga loma ir arī pašvaldībām. Ieguvums no ekonomiskās aktivitātes pieauguma ir arī pašvaldību ieņēmumu pieaugums.
Šobrīd valdības gada darba rezultātā ir manāmas ekonomikas stabilizācijas pirmās pazīmes, par to liecina izmaiņu stabilizācija iekšzemes kopproduktā, ražošanas, mazumtirdzniecības u.c. sektoros.
1.attēls. Iekšzemes kopprodukta pieaugums procentos pret iepriekšējo gadu
2.attēls. Mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums tūkst. latu; datu avots - CSP
Pirmo reizi kopš krīzes sākuma starptautiskās reitingu aģentūras ir mainījušas savus vērtējumus par Latviju, piemēram, starptautiskā reitingu aģentūra “Standard&Poor’s” ir pārvērtējusi Latvijas nākotnes vērtējumu un paaugstināja kredītreitingu no negatīva uz stabilu. Šis signāls ir ļoti svarīgs ārvalstu investoriem un visai starptautiskajai sabiedrībai, kas apstiprina Latvijas paveikto ekonomiskās krīzes pārvarēšanā.
Tomēr Latvijas tautsaimniecības atkopšanās tiek prognozēta tikai 2010. gada beigās. Arī 2011. un 2012.gadā kopējā izaugsme vēl nebūs izteikta, jo apjomīgas tautsaimniecības strukturālas izmaiņas prasa ievērojamu darba un investīciju resursu pārdali. Tas izraisa nepieciešamību pēc tālākiem budžeta konsolidācijas soļiem, lai sasniegtu vidējā termiņā kopbudžeta deficīta līmeni zem 3 % no IKP, tādējādi izpildot Eiro zonai noteiktos kritērijus.
1.11. Darba tirgus pārstrukturēšana
2009.gadā, mazinoties ekonomiskajām aktivitātēm, nodarbināto iedzīvotāju skaits strauji samazinājās (par 140 tūkst. jeb 12,6 % salīdzinājumā ar 2008.gadu)
Visbūtiskāk nodarbinātības samazinājumu šajā laika periodā ietekmēja darbaspēka pieprasījuma kritums būvniecības nozarē, kur nodarbināto skaits 2009.gadā bija par gandrīz 40 % mazāks nekā iepriekšējā gadā. Jāatzīmē arī būtiskais nodarbināto skaita samazinājums apstrādes rūpniecībā un valsts pārvaldē, kur 2009.gadā dabu zaudēja caurmērā katrs piektais nodarbinātais.
2010.gadā sagaidāms, ka turpināsies nodarbinātības samazinājums. Nodarbināto skaits šogad var būt par 7 % mazāks nekā 2009.gadā. Turpinās samazināties strādājošo skaits būvniecībā (par 15 %), apstrādes rūpniecībā un tirdzniecībā (apmēram par 10 %). Kaut arī dažās nozarēs 2010.gadā ekonomiskā situācija uzlabosies, piemēram, apstrādes rūpniecībā (tas saistīts ar eksporta iespēju palielinājumu), tomēr nodarbināto skaits var turpināt samazināties, jo izaugsme balstīsies galvenokārt uz produktivitātes pieaugumu, nevis nodarbināto skaita palielinājumu. Nodarbināto skaita samazinājumu sabiedrisko pakalpojumu nozarēs – valsts pārvaldē, izglītībā un medicīnā – nosaka valsts pārvaldes optimizācijas pasākumi un budžeta ierobežojumi.
Lai sekmētu Latvijas ekonomikas atveseļošanos, it īpaši tās prioritārajos segmentos un tādās nozarēs kā pārtikas rūpniecība, kokapstrāde, ķīmiskā rūpniecība un tās saskarnozares, elektrisko un optisko iekārtu ražošana, mašīnbūve un metālapstrāde un uz eksportu orientētas pakalpojumu nozares (transports un loģistika, tūrisms, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas), valdībai, jānodrošina izmaiņas nodarbinātības struktūrā. Lai sekmētu konkurētspējas un darba ražīguma palielināšanos, kā arī izmaiņas darbaspēka struktūrā, valdība ir:
• atbalstījusi partnerībās organizētās apmācības (nozaru asociācijas, apkopojot vismaz 15 komersantu apmācību vajadzības) un komersantu individuāli organizētās apmācības darbinieku kvalifikācija celšanai;
• veicinājusi izglītības kvalitāti un tās atbilstību darba tirgum;
• atbalstījusi kompetences nodrošināšanu atbilstoši mūsdienīgām darba tirgus prasībām un sabiedrības vajadzībām.
Lai paaugstinātu saimnieciskās darbības aktivitāti īpaši ārpus Rīgas, attīstot saimnieciskās darbības uzsācēju zināšanas un iemaņas saimnieciskajā darbībā, kā arī sniedzot nepieciešamo finansiālo atbalstu saimnieciskās darbības uzsākšanai, t.i. konsultācijas, apmācības un finansējumu aizdevumu un grantu veidā sava biznesa uzsākšanai, LHZB īsteno atbalsta programmu “Atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai”.
2. Svarīgākie uzdevumi nākotnē
Ekonomikas izaugsmes kontekstā tuvākajā nākotnē plānotie pasākumi ir vērtējami, ņemot vērā nepieciešamību īstenot ekonomiskās aktivitātes veicināšanas pasākumus (investīciju piesaiste, eksporta, kreditēšanas un finanšu pieejamības veicināšana) un uzlabot Latvijas kredītreitingu, līdz ar to par svarīgākajiem valdības uzdevumiem ir uzskatāmi turpmāk norādītie.
2.1. Valsts budžeta projekta izstrāde 2011.gadam
Ir jānodrošina, ka jaunievēlētajam parlamentam ir sagatavots kvalitatīvs un ar sociālajiem partneriem un sabiedrību izdiskutēts materiāls ar skaidru un saprotamu informāciju par iespējamiem turpmākās finanšu konsolidācijas pasākumiem. Galvenie pasākumi atbilstoši Latvijas uzņemtajām saistībām ir nodrošināt budžeta deficītu, kas nepārsniedz 8,5 % no IKP 2010.gadā, turpināt stingru fiskālo politiku, sabalansējot izdevumus ar ieņēmumiem, stiprināt finanšu sektora regulēšanu un uzraudzību, nodrošinot finanšu institūciju stabilitāti un uzticamību, kā arī samazināt valsts veiktu uzņēmējdarbību finanšu sektorā. Ministru kabinetā reformu vadības grupā 2010.gada februārī ir izskatīts un akceptēts to pasākumu grafiks, kas veicami, lai nodrošinātu valsts budžeta fiskālo konsolidāciju 2011. un 2012.gadā un likumprojekta “Par valsts budžetu 2011.gadam” sagatavošanu. Grafikā ietvertie pasākumi aptver gan darbus, lai sagatavotu likumprojektu “Par valsts budžetu 2011.gadam” (bāzes izdevumu noteikšana u.c. darbības), gan darbus ilgtermiņa finanšu izvērtējumam, piemēram, vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenārija izstrāde, budžeta ieņēmumu pārskatīšana, vidēja termiņa nodokļu politikas dokumenta izstrāde.
2.2. Līdzsvarotas ekonomikas izaugsmes nodrošināšana
Krīzes pārvarēšanas pasākumi līdz šim galvenokārt īstenoti atbilstoši “Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plānam”, kas ietvēra starptautiskajiem aizdevējiem dotās saistības. Par šī plāna izpildi tiek sniegti detalizēti ceturkšņa ziņojumi Saeimas noteiktajai uzraudzības institūcijai - Saeimas Publisko iepirkumu un revīzijas komisijai.
Globālās finanšu krīzes iespaidā ārvalstu kapitāla plūsmas Latvijas ekonomikā būtiski samazinājās. Vienlaikus ekonomikas atveseļošanai vitāli svarīga ir naudas līdzekļu piesaiste gan investīciju, gan kredītlīdzekļu formā, kas veicinātu ekonomikas attīstību. Investīciju piesaistei tuvākajā nākotnē paredzēts aktivizēt darbu pie investīciju vides uzlabošanas, piedāvājot potenciālajiem investoriem skaidrus un nemainīgus nosacījumus, dažādus iespējamus investīciju projektus un viesmīlīgu attieksmi.
Paralēli investīciju vides uzlabošanai tiks turpināts aktīvs darbs, lai nodrošinātu Latvijas ekonomiku ar pietiekamiem finanšu resursiem kreditēšanai, īstenojot aktīvu dialogu ar Latvijā pārstāvētajām finanšu institūcijām, kā arī izmantojot citus valdības rīcībā esošos instrumentus, kas palīdzēs nodrošināt vietējās uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamos finanšu resursus.
Reformu vadības grupā tiks turpināts darbs pie tā, lai izvērtētu iekšējā tirgus patēriņa nozīmi un iespējas to stimulēt, apzinoties iekšējā tirgus stimulācijai izmantoto resursu samērojamību ar prognozējamo ieguvumu valsts ekonomikas attīstības nodrošināšanā.
Eksportspējīgiem uzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī uzņēmējdarbības uzsākšanai jāturpina nodrošināt maksimāla kredītresursu un garantiju pieejamība, tostarp pārdalot Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Lēmumi par pieejamo fondu līdzekļu pārdali prioritāro virzienu finansēšanas uzsākšanai pieņemti jau 2009.gada beigās un 2010.gada sākumā, un šis darbs tiks turpināts, veicot aktīvu uzraudzību un izvērtējumu.
Būtiski arī nākotnē turpināt darbu pie uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides radīšanas un administratīvo šķēršļu mazināšanas, identificējot problemātiskākās nozares, veicot atbilstošu analīzi un izdarot nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos, kā arī izvērtējot valsts pārvaldes sniegtos pakalpojumus un to kvalitāti.
Lai vienkopus apkopotu dažādu nozaru prioritātes, mērķus, sasniedzamos rezultātus un veicamos īstermiņa pasākumus, kā arī rīcības virzienus vidējam termiņam, norit darbs pie Latvijas Stratēģiskās attīstības plāna līdz 2013.gadam projekta izstrādes. Arī Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns balstīts uz trīs prioritātēm - ekonomiskās izaugsmes veicināšana, sociālās spriedzes mazināšana un valsts pārvaldes efektivitāte.
2.3. Vidēja termiņa nodokļu politikas izstrāde
2010.gadā pēc rūpīgas apspriešanas un diskusijām ar sociālajiem partneriem, tiks izstrādāts valsts vidēja termiņa nodokļu politikas dokuments, kura mērķis būs nodrošināt nodokļu sistēmas stabilitāti un prognozējamību. Valdība jau 2009.gadā iepazinās ar iespējamajām izmaiņām nodokļu politikā, lai sekmētu uzņēmējdarbības attīstību, un šie priekšlikumi tiks vērtēti arī vidēja termiņa nodokļu politikas dokumenta izstrādē. Tomēr galvenie mērķi, ieviešot turpmākās nodokļu politikas izmaiņas, ir prognozējamība, kura atbilstoši reformu vadības grupā panāktās vienošanās nosacījumiem tiks īstenota, nodrošinot, ka jebkuras būtiskās nodokļu politikas izmaiņas stājas spēkā ne ātrāk kā vienu gadu pēc to pieņemšanas. Šāda stabilitāte dos papildus garantijas tam, ka Latvija investīciju vides ziņā tiks veidota par pievilcīgāko primāri jau Baltijas reģionā.
2.4. Fiskālās disciplīnas likuma izstrāde
Ir svarīgi turpināt darbu pie fiskālās disciplīnas nodrošināšanas arī pēc krīzes pārvarēšanas. Pieredze iepriekšējos gados ir pierādījusi, ka bieži vien, padodoties populistiskam spiedienam, tiek aizmirsts par makroekonomisko stabilitāti un ekonomikas cikliskuma pamatprincipiem. Tāpēc izstrādājams fiskālās disciplīnas likumprojekts, kas noteiks vispārīgos principus, lai nodrošinātu pretciklisku fiskālo politiku un veicinātu stabilu ekonomikas izaugsmi, ierobežojot valsts budžeta izdevumu svārstību amplitūdas un pilnveidojot vidēja termiņa budžeta plānošanu, piemēram, nosakot finansiālo bilanci vidējam termiņam gadskārtējā valsts budžeta likumā, kā arī pilnveidojot Ministru kabineta un citu valsts pārvaldes līmeņu atbildību.
Tāpat likumprojektā pārejas periodam līdz 2012.gadam paredzēts noteikt deficīta līmeni, lai izpildītu vienošanos ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju un ieviestu eiro līdz 2014.gadam.
Fiskālās disciplīnas likumprojekts šobrīd atrodas izstrādes stadijā Finanšu ministrijā un jūlijā tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā un attiecīgi Saeimā.
2.5. Iepirkumu procedūru pārskatīšana
Ekonomiskās lejupslīdes laikā īpaši aktuāla ir kļuvusi nepieciešamība maksimāli ātri iepludināt ekonomikā pieejamo finansējumu. Šo procesu kavē nepieciešamais, tomēr smagnējais publiskā iepirkuma process. Līdz ar to ir uzsākts darbs pie publiskā iepirkuma procedūru pārskatīšanas, maksimāli samazinot administratīvo slogu, kā arī paātrinot pašu procesu, vienlaikus nezaudējot un pat uzlabojot iepirkumu caurspīdīgumu, bet samazinot laiku, kas tiek veltīts pašai iepirkumu procedūrai. 2010.gada pirmajā pusē publiskai apspriešanai tiks piedāvāti šī darba pirmie rezultāti.
2.6. Pastāvīgas valsts konkurētspējas uzraudzības sistēmas izveide
Lai izvērtētu veikto un plānoto plašo reformu ietekmi uz Latvijas starptautisko konkurētspēju, kā arī lai novērtētu Latvijas priekšrocības un trūkumus globālajā pasaules tirgū, plānots veikt fundamentālu Latvijas un tās ekonomikas novērtējumu. Novērtējuma veikšanai tiks piesaistīti nacionālie un starptautiskie zinātnieki, pētnieki un praktiķi, tādējādi nodrošinot vispusīgu un kvalitatīvu novērtējumu šajā jomā. Šāds, kompetents, vispupusējs un starptautiski atzīts novērtējums būs labs pamats turpmāku uz Latvijas konkurētspējas paaugstināšanu vērstu pasākumu identificēšanai un to efektivitātes pastāvīgai novērtēšanai.
2.7. Nodarbinātības veicināšana
Sadarbībā ar reformu vadības grupu periodiski tiks izvērtēti esošie un plānotie nodarbinātības veicināšanas pasākumi, ja nepieciešams, esošos atbalsta pasākumus aizstājot ar jauniem, efektīvākiem, bezdarbu samazinošiem pasākumiem.
II Sociālā joma
1. Valdības paveiktais
1.1. Nodarbinātība
Ekonomiskās krīzes sekas sociālajā jomā vissmagāk ir skārušas nodarbinātību. Bezdarba līmenis 2009.gada laikā ir strauji pieaudzis un 2010.gadā var sasniegt 20 % (2009.gadā 16,9 %), tādēļ valdība ir atbalstījusi papildu finansējuma 27 milj. latu apmērā piešķiršanu aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenošanai 2010.gadā, pārdalot Eiropas Sociālā fonda līdzekļus un piesaistot nepieciešamo valsts budžeta finansējumu. Rezultātā 2010.gadā nodarbinātības veicināšanas pasākumos papildus varētu iesaistīt vairāk kā 72 tūkstošus bezdarbnieku. Kopumā 2010.gadā ar ESF un valsts budžeta atbalstu vairāk nekā 110 tūkstoši bezdarbnieku jeb 55 % no kopējā bezdarbnieku skaita būs iespējams iesaistīt tādos nodarbinātības pasākumos, kuru laikā persona saņem finansiālu palīdzību.
Situācijai darba tirgū pasliktinoties, 2009.gadā tika veikti grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumiem”, paplašinot personu loku, kas var pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu, un pagarinot pabalsta izmaksas kopējo ilgumu līdz 9 mēnešiem (pagarinātajā periodā pabalstu izmaksā konstantas summas apmērā – 45 lati mēnesī laikā no 01.07.2009. līdz 31.12.2011.).
Savukārt preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu ietvaros ir ieviesti tādi pasākumi kā profesionālā apmācība ar kuponu sistēmu dīkstāves darbiniekiem un atbalsts bez darba palikušajām personām komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai, bet 2010.gadā paredzēts uzsākt jaunus preventīvos pasākumus - profesionālās apmācības papildināšana ar pirmā un otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības iegūšanu, izmantojot apmācību kuponu metodi, kā arī apmācību programmu nodrošināšana pieaugušo iesaistei mūžizglītībā.
Lai bez darba palikušie cilvēki varētu parūpēties par sevi paši, valdība ir maksimāli centusies atbalstīt uzņēmējdarbību, atvieglojot tās veikšanu (piemēram, atceļot pavadzīmes) un uzsākšanu. 2009.gadā Ministru prezidenta uzdevumā ir izstrādāta, apstiprināta un šobrīd tiek īstenota Mikrouzņēmumu atbalsta koncepcija, tādējādi veicinot individuālo un ģimenes komercdarbību, kas pašreizējos apstākļos var nodrošināt iztiku bez darba palikušajiem cilvēkiem, bet, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un uzņēmējdarbībai potenciāli paplašinoties, radīs jaunas darba vietas. Tāpat 2009.gadā ir ieviesta patentmaksa, kas apvieno iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. Patentmaksu var izvēlēties maksāt fiziska persona, kas veic saimniecisko darbību noteiktās profesijās. Patentmaksas ikmēneša apmērs atkarībā no saimnieciskās darbības jomas, par kurām maksātājs var veikt patentmaksu, ir no 30 līdz 120 latiem mēnesī.
Sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumu plānā norādīts, ka šim mērķim 2009.gadā atvēlēti apmēram 8 milj. latu, bet 2010.gadā plānots novirzīt gandrīz 16 milj. latu lielu finansējumu (ieskaitot ES Sociālā fonda līdzfinansējumu). Ņemot vērā pasākuma būtisko lomu, tiek meklētas iespējas 2010.gadā iesaistīt tajā pēc iespējas vairāk bezdarbnieku un turpināt pasākuma īstenošanu arī 2011.gadā.
1.2. Sociālā apdrošināšana
Valsts budžeta deficīta samazināšanai 2009.gadā valdība bija spiesta pieņemt sarežģītus un nozīmīgus lēmumus arī sociālās apdrošināšanas jomā, tostarp lēmumus, kuru rezultātā tiek samazināts sociālo garantiju līmenis atsevišķām sabiedrības grupām. Lai sniegtu personām sociālo nodrošinājumu pieejamā finansējuma ietvaros, tika noteikti pensiju un pabalstu izmaksu ierobežojumi laika periodā no 2009. līdz 2012.gadam. Valdību veidojošo politisko partiju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Pensionāru federācijas 2009.gada 11.jūnija vienošanās samazināt sociālās apdrošināšanas pakalpojuma apmēru palīdzēja Latvijai līdz starptautisko aizdevumu saņemšanai iegūt resursus, kas tieši tajā brīdī bija kritiski nepieciešami, lai izvairītos no valsts bankrota iestāšanās. Šie lēmumi arī palīdzēja pārvarēt ekonomiskā cikliskuma zemāko punktu. Pašreizējā situācijā, kad ir novērsti valsts maksātnespējas iestāšanās draudi un ekonomika sāk izrādīt atveseļošanās pazīmes, kā arī ir pieejami starptautisko aizdevumu resursi, ir iespējams saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumiem vienoties ar starptautiskajiem aizdevējiem par sākotnējo vienošanos precizēšanu un atcelt šos iepriekš tik ļoti nepieciešamos lēmumus, neizmaksāto pensiju daļu atmaksājot šī gada aprīlī.
1.3. Veselības aprūpe
2009.gadā uzsāktās reformas mērķis bija nodrošināt veselības aprūpes sistēmas darbību ierobežota finansējuma apstākļos, optimizēt veselības aprūpes jomas pārvaldes iestāžu funkcijas, pilnveidot veselības aprūpes sistēmas vadību, kā arī optimizēt finanšu resursu administrēšanas mehānismus. Veselības aprūpes jomā īstenoto strukturālo reformu ietekmē budžeta izdevumi ir samazināti par 0,6 % no IKP 2009.gadā un vēl papildus par 0,2 % no IKP 2010.gadā. Nozīmīga optimizācija ir veikta veselības nozares pārvaldē, samazinot kopējo pārvaldē iesaistīto darbinieku skaitu par vairāk nekā 600 cilvēkiem (no 1300 uz 595). 2010.gadā veselības jomas pārvaldes finansējums nepārsniegs 7,5 miljonus latu jeb būs par 54 % mazāks nekā 2009. gadā.
Tāpat ir veikta sen atliktā slimnīcu tīkla optimizācija. Kopumā slimnīcu skaits ir samazināts no 59 uz 42 slimnīcām, veicot slimnīcu pārprofilēšanu aprūpes pakalpojumu sniegšanai, kā arī izveidoti neatliekamās palīdzības traumpunkti aprūpes slimnīcās. Tiek veicināta veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana ambulatorajās ārstniecības iestādēs un mājas aprūpē, stiprināta primārās veselības aprūpes sistēma, pediatru prakšu veidošana. Ir izveidots vienotais valsts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, līdz 2010.gada 1.jūlijam plānots nodrošināt tā darbību visā valsts teritorijā.
Vienlaikus “sociālā spilvena” ietvaros ir paredzēti atvieglojumi veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā trūcīgākajiem iedzīvotājiem, kuru ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 120 vai attiecīgi 150 latus mēnesī.
Tomēr veselības aprūpes sistēmā nepieciešams turpināt darbu, lai nodrošinātu labāku caurskatāmību iepirkumiem veselības aprūpes iestādēs, lai zāļu cenas būtu atbilstošas iedzīvotāju pirktspējai un lai nozares optimizācijas rezultātā iegūtie līdzekļi tiktu izmantoti veselības pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai. Turpmāk īpašu uzmanību valdība pievērsīs valsts operatīvā medicīniskā transporta iepirkumiem, kuru kopsumma pārsniedz 20 milj. latu robežu, valsts garantēto kredītu izmantošanai veselības aprūpes iestādēs, kuru summa vērtējama vairāk nekā 157 milj. latu apjomā, kā arī veiks būtiskas izmaiņas, lai gūtu priekšstatu par veselības pakalpojumu pašizmaksu un pašizmaksas atbilstību reālajām izmaksām. Īpaša uzmanība tiks pievērsta arī ES fondu līdzekļu (apjoms 59,901 milj. LVL) piešķīruma izmantošanai, uzlabojot ārstniecības iestāžu saimniecisko darbību un samazinot pakalpojumu pašizmaksu.
Ar Ministru prezidenta 2009.gada 7.oktobra rīkojumu Nr.418 tika izveidota darba grupa, lai izvērtētu iespēju Latvijā ieviest sistēmu, kas nodrošinātu noteiktu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību tiem iedzīvotājiem, kuri maksā vai par kuriem ir ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, bet kas paredzētu, ka par saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem būtu jānorēķinās pilnā apmērā darbspējīgā vecumā esošiem iedzīvotājiem, kuri neattaisnoti nemaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli, tomēr saglabājot iespēju saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību un atsevišķas būtiskākās valsts apmaksātās veselības aprūpes programmas visiem Latvijas iedzīvotājiem. Pašlaik Saeimā notiek diskusija par iespēju īstenot izstrādātajā koncepcijas projektā aprakstītos risinājumus.
Ņemot vērā veselības aprūpē strādājošo cilvēkresursu attīstības nepieciešamību un iesaistot nozari pārstāvošās nevalstiskās organizācijas, valdība ir rosinājusi izstrādāt politikas pamatnostādnes 2010.-2015.gadam un plānu 2010.-2013.gadam, lai novērstu vienādas profesijas un kvalifikācijas medicīniskā personāla dažādo atalgojuma līmeni līdzīga rakstura ārstniecības iestādēs un ārstniecības specialitātēs Latvijā.
1.4. Reformas izglītības sistēmā
2009.gadā tika uzsāktas nozīmīgas reformas izglītības jomā ar mērķi paaugstināt izglītības sistēmas izmaksu efektivitāti un optimizēt esošo resursu izlietošanu atbilstoši ekonomiskajai situācijai un pēdējo gadu demogrāfiskajām tendencēm. Vienlaikus papildus uzmanība ir pievēršama izglītības kvalitātes paaugstināšanai.
Vispārējā izglītībā no 2009. gada 1. septembra Latvijā tika ieviests jauns finansēšanas princips “nauda seko skolēnam”, nodrošinot iespēju efektīvāk izmatot finansējumu izglītībai, kā arī plānot skolu tīkla optimālu attīstību. Plānots, ka 2012.gadā vidēji uz 12 skolēniem apmaksās vienu pedagoģisko likmi. 2008.gadā uz vienu skolotāju vidēji bija seši, 2009.gadā – astoņi bērni. Reformu rezultātā paredzēts samazināt pedagoģisko likmju skaitu pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs no 38309 līdz 25022 likmēm un pašvaldību vispārējās izglītības iestāžu skaitu no 982 līdz 873 iestādēm. Vienlaikus tiek nodrošināti pārkvalifikācijas pasākumi pedagogiem.
Vidējais mērķdotācijas apmērs uz vienu skolēnu ir palielināts no vidēji 463 latiem 2009.gadā līdz vidēji 650 latiem 2010. gadā.
Tiek veikta profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācija, nodrošinot efektīvu resursu izlietojumu un paplašinot kvalitatīvas profesionālās izglītības pieejamību.
Augstākās izglītības optimizācijas ietvaros tiek veikta koledžu integrācija augstskolās, samazinot administratīvos izdevumus. Vienlaikus tiek saglabāts budžeta vietu skaits, samazinot studiju vietas izmaksas un administratīvās izmaksas. Tajā skaitā 2009.gada līmenī tika saglabātas 60-70 % budžeta studiju vietas tādās tautsaimniecībai nozīmīgās nozarēs kā inženierzinātnēs, dabaszinātnēs, informācijas tehnoloģijās un medicīnā. Līdzšinējie pasākumi izglītības sistēmas efektivitātes paaugstināšanai galvenokārt ir vērsti uz izmaksu samazināšanu, atsevišķos gadījumos panākot rezultātu, kas palielina sociālo spriedzi un rada papildu izmaksas citās jomās (piemēram, skolēnu nogādāšana skolā). Tomēr optimizācijas rezultātā panāktā līdzekļu ekonomija ļauj novirzīt papildu līdzekļus izglītības kvalitātes paaugstināšanai. Līdz ar to tuvākajā nākotnē uzmanība pievēršama visu veidu izmaksu un ieguvumu sabalansēšanai un Latvijas izglītības konkurētspējas paaugstināšanai, iekļaujoties Eiropas izglītības telpā un radot nepieciešamos priekšnoteikumus izglītības pakalpojumu eksportam.
1.5. Sociālās drošības tīkla stratēģija
Lai mazinātu negatīvo sociālo ietekmi, kas izveidojusies nelabvēlīgu ekonomisko apstākļu un uzsākto nozaru reformu rezultātā, Ministru kabinets ir apstiprinājis un sadarbībā ar Pasaules Banku uzsācis sociālās drošības tīkla stratēģijas īstenošanu, kas iedzīvotājiem paredz ārkārtas drošības pasākumus labklājības, izglītības un veselības aprūpes jomā. Stratēģijas īstenošanai 2009.gadā tika paredzēti 15 miljoni latu, 2010.gadā jau 45 miljoni latu.
Pasākumu plāns labklājības jomā paredz garantētā minimālā ienākuma pabalsta palielināšanu, ar 2009.gada 1.oktobri nosakot 40 latu pabalstu pieaugušajiem un 45 latu pabalstu bērniem līdz šim noteikto 37 latu vietā, dzīvokļa pabalsta izmaksas nodrošināšanu un iespēju bezdarbniekiem veikt sabiedriski vajadzīgus darbus pašvaldībās, katru mēnesi saņemot 100 latu stipendiju.
Veselības aprūpes jomā izveidots kompensācijas mehānisms trūcīgām personām pacientu iemaksu segšanai, nodrošinot zāļu kompensēšanu trūcīgajiem pacientiem 100 % apmērā, ja pacienta iegādāto zāļu līdzmaksājums kompensācijas sistēmā kalendāra gada laikā sasniedz 50 latu, kā arī attīstīt aprūpi dienas centros trūcīgajiem pacientiem ar garīgām slimībām. Tāpat plānota kompensācijas mehānisma izveide trūcīgo pacientu “slimnīcu viesnīcas” izdevumu segšanai un mājas aprūpes nodrošināšana trūcīgajiem pacientiem ar smagām slimībām.
Izglītības jomā paredzēts nodrošināt skolēnu nogādāšanu skolās no apdzīvotām vietām, kur izglītības reformas rezultātā skolas ir slēgtas. Tāpat paredzēts nodrošināt pirmsskolas izglītību bērniem 5 un 6 gadu vecumā.
Saskaņā ar Stratēģijas pasākumu ieviešanai valsts budžetā paredzēto finansējumu 2009.gadam ir nodrošināta labklājības, izglītības un veselības aprūpes jomas pasākumu ieviešana. Finansējuma izmaksas veiktas visiem 2009.gadā plānotajiem pasākumiem par kopējo summu 13 761 531 lata apmērā. Procentuāli finansējuma apguve līdz 2009.gada decembra beigām pret paredzētajām izmaksām 2009.gadam sastāda 63 %, kas ir saistīts ar jaunu pasākumu ieviešanas uzsākšanu un veiktajām izmaiņām normatīvajos aktos. Izglītības jomā finansējums ir apgūts 94 % apmērā un labklājības – 92 % apmērā no 2009.gadā paredzētajām izmaksām, savukārt veselības aprūpes jomā tikai 5 % apmērā.
1.6. Valdības un pašvaldību dialogs
Ekonomiskās krīzes pārvarēšana nav iedomājama bez visciešākās valsts un pašvaldību sadarbības, jo arī sociālās drošības tīkla pasākumi pamatā tiek īstenoti pašvaldību līmenī. Līdzās jau ierastajiem sadarbības mehānismiem ir izveidoti arī jauni. Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ir viens no aktīviem Reformu vadības grupas dalībniekiem. Dialogs ar pašvaldībām tiek uzturēts ne tikai LPS līmenī, bet arī ar Latvijas lielo pilsētu asociāciju un Novadu apvienības valdi, identificējot aktuālākās problēmas, piemēram, māju siltināšanas programmas ieviešanā, pašvaldību ceļu uzturēšanā, komunālo pakalpojumu parādu administrēšanā, dzīvesvietas deklarēšanā, publiskā iepirkuma procedūru organizēšanā u.c., kā arī meklējot ātrus risinājumus to novēršanā.
Tomēr pieaugošās garantētā minimālā ienākuma izmaksas un cita veida pabalsti arvien lielākam trūcīgo iedzīvotāju un bezdarbnieku skaitam, kā arī skolu autobusu nodrošināšana rada papildu slogu pašvaldību budžetam. Vienlaikus ekonomiskās krīzes apstākļos samazinās pašvaldību ienākumi. Lai nodrošinātu pašvaldību spēju sniegt sociālo atbalstu iedzīvotājiem, atbilstoši Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 2010.gada domstarpību un vienošanās protokolam, likumā „Par valsts budžetu 2010. gadam” ir paredzēts kompensācijas mehānisms pašvaldībām. Likuma 32.pants paredz, ka gadījumos, kad faktiskā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu izpilde iepriekšējā mēnesī salīdzinājumā ar prognozēto neizpildās vairāk kā par 8 procentiem, valdība pieņem lēmumu par nodokļa ieņēmumu neizpildes kompensāciju no valsts budžeta. Ievērojot iedzīvotāju ienākumu nodokļa neizpildi 2010.gada janvārī, Ministru kabinets 9.februāra sēdē nolēma piešķirt kompensāciju pašvaldībām 9 481 230 latu apmērā.
2. Svarīgākie uzdevumi nākotnē
Par valdības svarīgākajiem uzdevumiem sociālajā jomā tuvākajā nākotnē ir uzskatāma ekonomiskās krīzes sociālo seku mīkstināšana un pakāpeniska pārvarēšana.
2.1. Nodarbinātības veicināšana ir 2010.gada būtiskākais risināmais uzdevums, kas saistāms gan ar jaunu aktīvās nodarbinātības pasākumu iniciēšanu, gan esošo novērtējumu, gan pašnodarbinātības un mazās un vidējās uzņēmējdarbības uzsākšanas veicināšanu un jaunu darba vietu radīšanu;
2.2. Sociālās drošības tīkla stratēģijas turpmāka realizēšana, nepieciešamības gadījumā lemjot par papildu vai koriģējošiem pasākumiem, sekojot līdzi pieejamo resursu apguvei, operatīvi reaģējot uz neapguves iemesliem, lai iespēju robežās atvieglotu ekonomiskās lejupslīdes radītā trieciena smagumu iedzīvotājiem, kas nav varējuši pietiekami operatīvi reaģēt uz pārmaiņām sabiedrībā;
2.3. Pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšana, paredzot nepieciešamos koriģējošos pasākumus, nodrošinot sistēmas uzticamību, plašas diskusijas ar sociālajiem partneriem un visām iesaistītajām pusēm, pietiekamus sabiedrības informēšanas pasākumus un saudzējošu pāreju no esošās sistēmas uz topošo.
2.4. Īstenot ciešu veselības un izglītības reformu monitoringu, regulāri un rūpīgi sekojot reformu īstenošanai, sasniegto rezultātu atbilstībai prognozētajiem rezultātiem.
Nodrošināt, lai ārstniecības iestādes sagatavotu konkrētus rīcības plānus saimnieciskās darbības rezultātu uzlabošanai, paredzētu taupības pasākumus, līdzekļu un resursu optimizācijas pasākumus, kā arī darbības, lai samazinātu parādsaistības par medikamentiem un ārstniecības līdzekļiem.
Izglītības sistēmā nodrošināt, lai strukturālo reformu ietvaros izdarītās izmaiņas būtu sabalansētas un līdzsvarotas ar pakalpojumu saņēmēju un sabiedrības interesēm. Attīstīt izglītības un veselības pakalpojumu eksportpotenciālu, racionāli izmantojot optimizācijas rezultātā atbrīvojušos resursus un novēršot pastāvošos šķēršļus sektoru eksportspējas attīstībai.
III Valsts pārvaldes reformas
1. Valdības paveiktais
Strukturālās reformas valsts pārvaldē 2009.gadā ir īstenotas atbilstoši valdības apstiprinātajam Pasākumu plānam valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanai, kā arī veicot papildu pasākumus izdevumu samazināšanai. Reformu kopējais mērķis ir maza, profesionāla un uz iedzīvotājiem orientēta valsts pārvalde, kas strādā visas sabiedrības labā.
1.1. Valsts pārvaldē veiktie štatu un izdevumu samazinājumi
2010.gada valsts budžeta projekta izstrādes procesā tika veikta ministriju un tām padoto iestāžu un aģentūru funkciju izvērtēšana. Kopumā tika identificētas un izvērtētas vairāk nekā 1050 valsts funkcijas un uzdevumi. Funkciju samazināšanas rezultātā kopējā ekonomija, salīdzinot 2010.gada sākumu ar 2009.gada sākumu, ir 719 milj. LVL apjomā, t.sk. ekonomija, deleģējot funkcijas, – vairāk nekā 5 milj. LVL; pārtraucot funkciju izpildi, – vairāk nekā 40 milj. LVL; savukārt vairāk nekā 671 milj. LVL samazinājums ir iegūts, optimizējot funkciju izpildi, reorganizējot valsts pārvaldes iestādes un veicot citas kvalitatīvas izmaiņas.
3.attēls. Finanšu līdzekļu ietaupījums, deleģējot, pārtraucot vai samazinot funkciju izpildei nepieciešamos valsts budžeta un speciālā budžeta līdzekļus
Izpildot Ministru kabineta 2009.gada 14.jūnija sēdes protokollēmuma (prot. Nr.41 38.§) “Priekšlikumi likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam”" izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā” 12.punktā dotos uzdevumus, Ministru kabinets šā gada 14. jūlija sēdē (prot. Nr.48 52.§) apstiprināja informatīvo ziņojumu “Par Valsts kancelejas un Finanšu ministrijas priekšlikumiem ministriju centrālajos aparātos nodarbināto skaita samazinājumam un valsts aģentūru skaita samazinājumam”, kurā iekļauta informācija par valsts aģentūru skaita samazināšanu par 50 %, salīdzinot ar 2009.gada sākumu. Uzsākot padotības iestāžu sistēmas izvērtēšanu, ir rastas papildu optimizācijas iespējas. 2010.gada 1.janvārī valsts tiešajā pārvaldē pastāv 39 valsts aģentūras, tādējādi to skaits ir samazināts par 52 %, salīdzinot ar 2009.gada 1.janvāri. Kopējais ministrijām padoto iestāžu skaits (valsts aģentūra un tiešās pārvaldes iestāde) ir samazinājies no 148 iestādēm līdz 97 iestādēm jeb par 34 %, salīdzinot ar 2009.gada 1.janvāri.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 11.jūnija sēdes protokollēmumu (prot. Nr.40 35.§) par 12 200 samazināts ministriju centrālajos aparātos, kā arī valsts aģentūrās nodarbināto skaits. Darbinieku skaits samazināts arī citās no valsts budžeta finansētās iestādēs, kā rezultātā 2009.gada decembrī valsts budžeta iestādēs bija 64 218 nodarbināto jeb par 19% mazāk, salīdzinot ar nodarbināto skaitu vidēji 2008.gadā.
4.attēls. Datu avots: Finanšu ministrijas apkopotie dati
Saskaņā ar spēkā esošajiem darba samaksu valsts pārvaldē regulējošajiem normatīvajiem aktiem un Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu tika noteikts uzdevums atlīdzības izmaksai paredzēto valsts budžeta finansējuma apjomu samazināt par 15 % no kopējā institūcijai 2009.gadā šim mērķim noteiktā vai plānotā finansējuma apjoma.
Savukārt ar 2009.gada 1.jūliju stājās spēkā izmaiņas vairākos tiesību aktos, lai ierēdņu, darbinieku un amatpersonu mēnešalgām līdz 300 latiem pirms nodokļu nomaksas par 15 % samazinātu maksimāli pieļaujamās robežas, savukārt algām 300 latu un vairāk maksimāli pieļaujamās robežas samazinātas par 20 %.
6. attēls Datu avots: Finanšu ministrijas apkopotie dati
Valsts budžeta iestādēs mēneša vidējais atalgojums 2009.gadā samazinājās arī, ņemot vērā aizliegumu 2009.gadā izmaksāt prēmijas un atvaļinājuma pabalstus. Likumā “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam”" atlīdzībai plānotais finansējums tika būtiski samazināts, vienlaikus jūlijā Ministru kabinetā pieņemot lēmumu par mēnešalgu skalas augšējo robežu samazināšanu vidēji par 20 %. Tā rezultātā mēneša vidējais atalgojums īpaši krasi samazinājās, sākot ar augustu, decembrī sasniedzot 24 % samazinājumu pret 2008.gada vidējiem rādītājiem.
Valdībai īstenojot minēto darba samaksas politiku, kopējais atlīdzībai nepieciešamais finansējums valsts budžetā samazinājās no 895,1 miljona latu 2008.gadā līdz 557,7 miljoniem latu 2010.gadā, radot kopējo ietaupījumu 337,4 miljonu latu apmērā. Arī pašvaldību budžetos ir novērojams ietaupījums, un izdevumu apjoms no 780,7 miljoniem latu ir samazinājies līdz 612,8 miljoniem latu, radot kopējo ietaupījumu 167,9 miljonu latu apmērā.
Valsts pārvaldes iestādes, apzinoties nepieciešamību samazināt administratīvo slogu gan valsts pārvaldes ietvaros, gan attiecībā uz privātpersonām, ir veikušas izvērtējumu un īstenojušas virkni pasākumu, lai atvieglotu nosacījumus dažādu pakalpojumu sniegšanā.
1.2. Valsts un pašvaldību institūciju vienotas atlīdzības sistēmas izstrāde
Ar 2010.gada 1.janvāri stājās spēkā jaunais „Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums” (turpmāk – Atlīdzības likums), kas iezīmē būtiski jaunu pieeju valsts sektora algu sistēmas veidošanai, apvienojot vienā normatīvā regulējumā lielāko daļu valsts sektorā strādājošo atlīdzības noteikumus. Atlīdzības likums tika izstrādāts, lai samazinātu dažādo atalgojuma sistēmu skaitu valsts sektorā un noteiktu vienotus principus darba samaksai, nodrošinot tās caurskatāmību un vienkāršošanu. Atlīdzības likums nosaka darba samaksas – mēnešalgas, piemaksu un prēmiju – izmaksāšanas nosacījumus, kā arī paredz vienotus kritērijus sociālo garantiju – pabalstu, kompensāciju un apdrošināšanas – nodrošināšanai.
Atlīdzības likums attiecas uz tiešās pārvaldes iestādēm, Ministru kabinetu, Valsts prezidenta kanceleju, Saeimu, Valsts kontroli, Centrālo zemes komisiju, Centrālo vēlēšanu komisiju, Tiesībsarga biroju, prokuratūru, tiesu darbiniekiem, pastarpinātās pārvaldes iestādēm un atvasinātām publiskām personām (pašvaldībām un to izveidotām iestādēm, valsts augstskolām un to izveidotām iestādēm, zinātniskiem institūtiem un to izveidotām iestādēm, plānošanas reģioniem), publiskiem nodibinājumiem, Nacionālo radio un televīzijas padomi un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju. Vienlaikus jāatzīmē, ka likumprojekta apspriešanas gaitā vairāku valsts institūciju atlīdzības sistēmas tika izslēgtas no tā. Piemēram, Atlīdzības likums attiecībā uz Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atlīdzības sistēmām nosaka vienīgi informācijas publikācijas un sniegšanas pienākumu. Arī attiecībā uz Valsts prezidentu, Saeimas deputātiem, tiesnešiem, prokuroriem, pedagogiem, ostu pārvaldniekiem un darbiniekiem tiek attiecināta vienīgi prasība informāciju par attiecīgo amatpersonu un darbinieku atlīdzību iekļaut vienotajā atlīdzības uzskaites sistēmā. Šobrīd Atlīdzības likumā nav iekļauti nedz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību atlīdzības regulējuma principi, nedz pienākumi attiecībā uz informācijas sniegšanu, un minētais regulējums ir atstāts Ministru kabineta līmenī, kas neatbilst likumā noteiktajiem atlīdzības sistēmas pamatprincipiem.
Jaunā atlīdzības sistēma ir izveidota, balstoties uz iepriekš veikto valsts sektora amatu novērtējumu, kas bija pamatā valsts tiešās pārvaldes iestāžu darba samaksas sistēmai. Atlīdzības likuma izstrādes gaitā papildus tika veikts arī to valsts pārvaldes iestāžu amatu novērtējums, kas nav padotas Ministru kabinetam. Tomēr sistēmas ieviešanas laikā tiešās pārvaldes iestādēs kopš 2007.gada, ievērojot vairākkārtējus un bieži vien steidzamības kārtā pieņemtus lēmumus par atlīdzības samazināšanu, ir izveidojušās disproporcijas, kas nav metodoloģiski pamatotas un neatbilst sākotnējam darbu nozīmības izvērtējumam. Ievērojot minēto, kā arī to, ka jaunā sistēma aptver gan pašvaldības, gan daudzas citas valsts institūcijas, kuru atlīdzības sistēmas līdz šim tika noteiktas ar atsevišķiem dažāda līmeņa normatīviem aktiem, pēc jaunās atlīdzības sistēmas ieviešanas ir nepieciešams veikt tās kvalitatīvu izvērtējumu, identificējot problēmas un novēršot iespējamās nepilnības un disproporcijas. Atsevišķos gadījumos ir nepieciešams izvērtēt arī piemēroto koeficientu sistēmu, it sevišķi attiecībā uz atsevišķu pabalstu aprēķināšanu, piemērojot vienādus koeficientus mēnešalgām, kuru noteiktā pamatsumma atšķiras vairākkārtīgi, rezultātā veidojot nepamatoti lielas pabalstu izmaksas personām, kuru mēnešalgas atbilst augstākajām algu grupām. Atlīdzības sistēmas izvērtējums ir paredzēts arī likuma pārejas noteikumos.
Vienotā atlīdzības sistēma nav veidota tikai ekonomiskās krīzes situācijai. Atlīdzības likuma regulējums ietver arī sabalansētu materiālās motivācijas sistēmu, kas ir vērsta uz labu darba rezultātu novērtēšanu. Tomēr likuma motivācijas sistēmas darbība ar pārejas noteikumiem ir apturēta 2010.gadā un 2011.gadā, ievērojot nepieciešamību ierobežot valsts budžeta izdevumus. Jāatzīmē, ka 2009. un 2010.gadā būtiska līdzekļu ekonomija tika panākta, samazinot valsts sektorā strādājošo algas, atceļot jebkādus motivācijas instrumentus, kā arī samazinot nodarbināto skaitu. Jāatzīst, ka mehāniskā algu samazināšana valsts sektorā savu potenciālu ir izsmēlusi. Algas vietām ir tik kritiski zemas, ka var ietekmēt darbinieku motivāciju un darba kvalitāti. Turpmākai izdevumu samazināšanai rūpīgāk būtu jāpārskata valsts funkcijas un to pakalpojumu klāsts, kas valstij ir jāsniedz, likvidējot vai nododot privātajam sektoram tās funkcijas, kuras tas var veikt efektīvāk, kā arī iespējami ātri atjaunojot darba samaksas daļu, kas saistīta ar sasniegto rezultātu novērtēšanu.
1.3. Administratīvā sloga mazināšana
Pastāvošās ekonomiskās situācijas un nepieciešamo valsts budžeta konsolidācijas pasākumu iespaidā praktiski visas valsts pārvaldes iestādes ir bijušas spiestas samazināt savus izdevumus, kas vienlaikus nozīmē arī sniegto pakalpojumu nepieciešamības un apjoma pārvērtēšanu un iespējamu samazināšanu. Tādējādi administratīvo procedūru vienkāršošanas jautājums ir kļuvis īpaši aktuāls, jo, samazinot valsts pārvaldes aparātu, nepieciešams samazināt arī veicamā darba apjomu, pretējā gadījumā nesamērīgi palielinātos pakalpojuma sniegšanas laiks.
Lai padarītu valsts pārvaldi iedzīvotājiem pēc iespējas saprotamāku, ļautu izvairīties no vairāku dažādu iestāžu apmeklēšanas un neskaidrībām par attiecīgajā jautājumā kompetento valsts pārvaldes iestādi, ir uzsākts darbs pie vienas pieturas aģentūru izveides. Vienas pieturas aģentūras principa īstenošana nodrošinātu valsts pārvaldes institūciju savstarpējo sadarbību saskaņā ar labas pārvaldības principu, kā rezultātā iedzīvotājiem būtu iespēja saņemt nepieciešamo informāciju un pārvaldes pakalpojumus vienuviet, personīgi nevēršoties kompetentajā iestādē, kura izskata iesniegto pieteikumu, saskaņo to un pieņem lēmumu par pieprasīto pārvaldes pakalpojumu izpildi. Vienas pieturas aģentūras principa ieviešana samazinātu tādas administratīvās izmaksas kā telpu noma, personāla izmaksas, sakaru pakalpojumu un informācijas tehnoloģiju izmaksas.
Lai samazinātu administratīvo slogu komersantiem, ir veikti grozījumi vairākos normatīvajos aktos, lai atvieglotu atskaitīšanās kārtību par akcīzes nodokļa piemērošanu, samazinātu iesniedzamo dokumentu apjomu dažādu atļauju un sertifikātu iegūšanai, tai skaitā Valsts ieņēmumu dienestam, atceltu nevajadzīgus reģistrācijas pienākumus, īstenotu vienas pieturas aģentūras principu gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu iesniegšanā, vienkāršotu tehniskās prasības kases aparātu reģistrācijai. Lai veicinātu uzņēmējdarbību, tiek plānots ieviest jaunu komercsabiedrību kategoriju – “mikrouzņēmums”. Tāpat ir vienkāršota atskaitīšanās procedūra ES fondu apguves jomā.
Funkciju optimizācijas nolūkos ir notikusi vairāku valsts pārvaldes iestāžu veikto pārbaužu savienošana, piemēram, izglītības kvalitātes kontroles jomā, kā arī atteikšanās no nelietderīgām pārbaudēm, atsevišķas no tām veicot izlases kārtībā, uz aizdomu pamata, piemēram, pārbaudot svaigpiena aprites prasību ievērošanu. Vienlaicīgi būtiski ir samazināts kontroļu biežums, piemēram, Pārtikas un veterinārais dienests inspekciju skaitu ir samazinājis par 30 %. Valsts darba inspekcija, samazinot apsekojumu skaitu, secina, ka tas ļauj veikt pārbaudes kvalitatīvāk, vairāk uzmanības pievēršot ne tikai dokumentu pārbaudēm, bet arī praktiskajai situācijai uzņēmumus.
Valsts pārvaldes iestādes ir veikušas ne tikai attiecīgu normatīvo aktu grozīšanu, bet arī izmantojušas citas inovatīvas metodes administratīvā sloga mazināšanai – veikti pasākumi informācijas aprites veicināšanai elektroniskā formā, piemēram, informācijas aprite valsts pārvaldes ietvaros, elektroniskā pieteikšanās platību maksājumiem, elektroniskā dzīvesvietas deklarēšana. Tāpat valsts pārvaldes ietvaros tiek strādāts pie dažādu datubāzu savietošanas un datu ticamības nodrošināšanas. Vienlaikus ir jāatzīst, ka šie procesi ir tikai savas attīstības sākumā. Valsts pārvaldes informācijas sistēmu sadrumstalotība, vienotas uzraudzības un koordinācijas trūkums to aizsardzības nodrošināšanā šobrīd ir iezīmējies kā viena no būtiskākajām tuvākajā nākotnē risināmajām problēmām.
Valsts pārvaldes optimizācijas un efektivitātes paaugstināšanas pasākumi ietver arī atbalsta funkciju centralizācijas modeļa izstrādi, administratīvā sloga novērtējuma un samazināšanas pasākumus, pakalpojumu sniegšanas optimizāciju un funkciju auditus valdības noteiktajās prioritārajās jomās.
1.4. Sadarbība ar valdības partneriem, sabiedrības līdzdalība
Dialogs ar sabiedrību un sociālajiem partneriem, informēšana par valsts ekonomisko situāciju un valdības lēmumiem, kā arī plānoto un pieņemto lēmumu izskaidrošana ir viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem krīzes pārvarēšanā. Lai nodrošinātu strukturālās reformas valsts pārvaldē, veicinātu atklātu budžeta veidošanu, birokrātijas mazināšanu un ekonomikas stimulēšanu, valsts budžeta projekta 2010.gadam sagatavošanas procesā tika izveidota Reformu vadības grupa Ministru prezidenta vadībā, kurā piedalīties tika aicināti arī darba devēju organizāciju, arodbiedrību un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji. Valdības partneru, kā arī sabiedrības aktīva līdzdalība 2010.gada valsts budžeta projekta sagatavošanā un reformu virzīšanā bija jauna un Latvijā pirmoreiz izmantota pieeja, kas ļāva paaugstināt sabiedrības līdzdalības līmeni lēmumu pieņemšanā un nonākt līdz savstarpēji saskaņotam lēmumam par resursu sadali būtiski samazināta finansējuma apstākļos.
Vienlaikus Reformu vadības grupa 2009.gadā saskārās ar negaidīti lielu darba apjomu, kura kvalitatīvai veikšanai nebija pietiekami daudz laika. Tāpēc 2010.gadā nepieciešams attīstīt un uzlabot Reformu vadības grupas darbu, lai pieņemtie lēmumi būtu ne tikai saskaņoti, bet arī sagatavoti un izdiskutēti laikus, izvairoties no nepieciešamības nozīmīgus lēmumus pieņemt pēdējā brīdī. 2010.gadā Reformu vadības grupas darbā būtu nostiprināms arī solidaritātes princips, sadalot atbildību par pieņemtajiem lēmumiem visu Reformas vadības grupā iesaistīto dalībnieku – valdību veidojošo partiju, valdības, Saeimas un sociālo partneru starpā.
2010.gadā Reformu vadības grupai ir jākļūst par valdības vidēja termiņa reformu vadības centru, kas turpinātu darbu būtiskākajos reformu virzienos – ekonomikas izaugsme, sociālā drošība un publiskās pārvaldes efektivitāte –,lai vidējā termiņā sasniegtu izvirzīto virsmērķi – kāpināt Latvijas konkurētspēju. Nozīmīgs izaicinājums Reformu vadības grupas darbam būs valsts vidēja termiņa nodokļu politikas izstrāde un saskaņošana un diskusijas par iespējamām izmaiņām pensiju sistēmā, kā arī atkārtots valsts pārvaldes funkciju izvērtējums un tā rezultātu apspriešana.
Lai gan ar apstiprināto 2010.gada budžetu pilnībā apmierināta, visticamāk, nav neviena no tā tapšanā iesaistītajām pusēm, tomēr Reformu vadības grupas darba pieredze ir vērtējama pozitīvi, un 2010.gadā ir paredzama vēl aktīvāka tās darbība. Šobrīd grupas darbā ir iesaistīti arī valdības koalīciju veidojošo frakciju pārstāvji, nodrošinot nepieciešamo saikni ar parlamentu.
2. Svarīgākie uzdevumi nākotnē
Par valdības svarīgākajiem uzdevumiem valsts pārvaldes sistēmas sakārtošanā un strukturālo reformu turpināšanā tuvākajā laikā ir uzskatāma:
2.1. Valsts funkciju izvērtēšanas turpināšana
Turpinot uzsākto darbu pie valsts īstenoto funkciju izvērtēšanas ir nepieciešams sasniegt konkrētu rezultātu –līdz brīdim, kad būs jāpieņem konkrēti lēmumi par turpmāko budžeta izdevumu samazinājumu, sagatavot galīgu un pārskatāmu valsts pārvaldes funkciju sarakstu, piedāvājot valdībai to funkciju sarakstu, kuras nav raksturīgas valsts pārvaldei. Šādu funkciju finansēšanas izbeigšana kalpotu par pamatu jaunai, racionālākai un pārskatāmākai valsts pārvaldes struktūrai, kā arī ļautu veikt kvalitatīvus un ilgtspējīgus papildus fiskālās konsolidācijas pasākumus pašreiz notiekošo strukturālo reformu kontekstā. Valsts pārvaldes funkciju uzskaitījums un to raksturojošie lielumi (rezultāti, klienti, pakalpojumi, nodarbināto skaits, izdevumu apjoms) nodrošinās nepieciešamo informāciju saturīgai diskusijai un atbalstīs spēju pieņemt lēmumus par turpmākiem valsts budžeta līdzekļu samazinājumiem. Funkciju izvērtēšanas procesa ietvaros, jānodrošina pietiekami daudz laika diskusijām koalīcijā, Reformu vadības grupā un sabiedrībā, lai pieņemtie lēmumi ir izdiskutēti un saprotami sabiedrībai.
2.2. Civildienesta turpmākās darbības modeļa izstrāde
Fiskālās konsolidācijas ietvaros veiktie valsts pārvaldes tēriņu samazinājumi šodien liek būtiski pārskatīt valsts iestāžu darbību. Valsts pārvaldes darbības kvalitātes pamats ir tajā nodarbināto kvalifikācija un motivācija. Nedrīkst aizmirst, ka 2015.gadā Latvijai jāuzņemas Eiropas Savienības prezidējošās valsts pienākumi. Tā būs liela pārbaude mūsu valstij kopumā un šim svarīgajam notikumam jāsāk gatavoties jau šodien.
Tāpat, diskutējot un apstiprinot civildienesta turpmākās attīstības modeli, jāatceras, ka valsts vistuvāk pilsonim ir tieši pašvaldībās. Tādēļ, lai celtu valsts un pilsoņa attiecību kvalitāti, nepieciešams ieviest civildienesta statusu arī pašvaldībās, lai tādējādi nodrošinot vienādu principu piemērošanu visām valsts amatpersonām, kas apveltītas ar valsts varu.
Visbeidzot, pēc iespējas ātri nepieciešams ieviest valsts un tās amatpersonu sniegto pakalpojumu kvalitātes uzraudzību. Valsts amatpersonu darba kvalitātes novērtēšanā īstenojama kompetenču pieeja, novērtējot katras konkrētās amatpersonas spējas, prasmes un to atbilstību veicamajiem darba pienākumiem. Nepieciešams sekot valsts sektora vienotās darba samaksas sistēmas izveidē piemērotajiem principiem, nodrošinot tās saglabāšanu un caurskatāmību , kā arī nepieciešamības gadījumā veicot korekcijas. Atalgojumu sistēma veidojama, samērojot to ar atalgojumu privātajā sektorā, tajā pašā laikā izvairoties no pagājušo gadu pārmērībām un nodrošinot valsts labā strādājošo vienotu un vienmērīgu atalgojuma attīstību nākotnē.
2.3. Valsts pārvaldes iestāžu reģionālā tīkla optimizācija
Nepieciešams paātrināt un pabeigt darbu pie valsts pārvaldes iestāžu reģionālā tīkla optimizācijas, pārejot uz vienas pieturas aģentūras modeli pakalpojumu nodrošināšanā. Vienas pieturas aģentūras princips īstenojams visās republikas pilsētu pašvaldībās un novadu pašvaldībās – katrā administratīvajā centrā un pagastā, pilsētas pārvaldē, nodrošinot pašvaldības un valsts pakalpojumu pieejamību. Vienas pieturas aģentūrās pilsētās tiks koordinēta valsts institūciju sniedzamo pakalpojumu saņemšana, kā arī nodrošināti tie valsts institūciju teritoriālo struktūrvienību sniedzamie pakalpojumi, kur nepieciešams klātienes apmeklējums.
2.4. Atbalsta funkciju centralizācijas modeļa izstrāde
Funkciju audita ietvaros notiek darbs pie tā, lai izvērtētu un izanalizētu valsts pārvaldē veikto atbalsta funkciju apjomu un izmaksas, kā arī efektivitāti un lietderību ar mērķi analizēt alternatīvas iespējas atbalsta funkciju centralizācijai valsts pārvaldes iekšienē vai nododot tās ārpakalpojumā.
IV Noslēgums
Atskatoties uz valdības darba gadu, ir objektīvi jāatzīst gan tas, kas ir izdevies, gan arī tas, kas nav izpildīts, kā arī jādefinē turpmāk darāmais. Savu svarīgāko uzdevumu valdība ir paveikusi – valsts maksātnespēja ir novērsta, ekonomiskās krīzes smagākais punkts ir pārvarēts un ir panākta finanšu un ekonomikas sistēmas stabilizēšanās, kas ir nepieciešamais pamats turpmākajam darbam pie valsts konkurētspējas kāpināšanas un ekonomiskās darbības atjaunošanas. Šo grūto uzdevumu ir izdevies paveikt bez ļoti smagiem sociāliem satricinājumiem, lai arī ne bez smagiem lēmumiem sociālajā jomā. Vienlaikus – ar Sociālā drošības tīkla pasākumu starpniecību – tiek nodrošināts kompensācijas mehānisms, sniedzot atbalstu cilvēkiem, kas palikuši bez iztikas līdzekļiem.
Ekonomikas atjaunošanas jomā ir daudz darīts un iesākts. Pakāpeniski, bet atjaunojas Latvijas labais vārds pasaulē, mūsu valsti pat dzird pieminam kā paraugu krīzes pārvarēšanā citām valstīm . Kā viens no stabilizācijas iemesliem tiek minētas arī Latvijas veiksmīgās sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem un to rezultātā panāktās vienošanās , kas varbūt daudzviet tiek kritizētas, tomēr ir vienīgā šobrīd iespējamā alternatīva. Jebkurš cits aizdevums valstij izmaksātu papildus 200 miljonus latu gadā, attiecīgi radot pienākumu par šo summu papildus samazināt līdzekļus algām, pensijām, uzņēmumu atbalstam utt. Tomēr ekonomikas izaugsmes atjaunošanas rezultāti nav sagaidāmi tūlīt pēc nepieciešamo mehānismu iedarbināšanas. Ir nepieciešams zināms laiks, kamēr piešķirtie resursi nonāk tautsaimniecībā un dod atdevi, kamēr jaunie atvieglotie noteikumi stājas spēkā, uzņēmēji sāk tos izmantot un tie parādās statistiskajās atskaitēs. Latvijas konkurētspējas paaugstināšanai un ekonomikas izaugsmes atjaunošanai ir jābūt svarīgākajai vidēja termiņa prioritātei arī turpmāk. Tikai sekmīga ekonomiskās izaugsmes politika var nodrošināt jaunas darba vietas, ģimeņu ienākumu atjaunošanos, nodarbinātības paaugstināšanos un jaunā emigrācijas viļņa apturēšanu.
Sarežģītā ekonomiskā situācija un nepieciešamība veikt būtisku valsts budžeta konsolidāciju ir sekmējusi nepamatoti iekavēto strukturālo reformu veikšanu gan izglītības un veselības jomās, gan valsts pārvaldē, dodot iespēju izvērtēt katras sistēmas efektivitāti, racionalitāti un pat nepieciešamību. Tieši krīze mūsu valstij sniedz iespēju no burbuļekonomikas, kas balstījās uz lētu kredītresursu bezatbildīgu tērēšanu, pāriet un atbildīgu pašu pelnītas labklājības audzēšanu. Kur beidzas nauda, tur sākas reformas!
Lai arī valdības darbības laiks ir ierobežots, par atlikušā perioda svarīgāko uzdevumu ir uzskatāma pārdomāta un reālistiska ekonomiskā un fiskālā ietvara izstrāde vidējam termiņam – līdz 2013.gadam, saliekot kopā makroekonomiskās prognozes, nepieciešamos budžeta konsolidācijas pasākumus un galvenās veicamās reformas ar to ekonomiskās ietekmes izvērtējumu, lai panāktu Māstrihtas kritēriju izpildi un pievienošanos eirozonai 2014.gadā. Šis process nav nodrošināms ar tik pierastajiem plānošanas pasākumiem, kas paredz “uzlabot, attīstīt un veicināt”. Ja mēs esam vienojušies par šo 2014.gada mērķi, tad mūsu vidēja termiņa stratēģijai tās galvenajos fiskālajos un makroekonomiskajos parametros ir jābūt ļoti konkrētai un izsekojamai pa gadiem. Bija nereāli šādu ietvaru radīt mēneša laikā 2009.gada jūlijā – situācijā, kas prasīja koncentrēšanos uz tūlītēju rīcību. Bet ir reāli to radīt un par to vienoties šobrīd.
Jaunākie komentāri: