Latvijas ekonomika: no smagas piezemēšanās
līdz pirmajām izaugsmes pazīmēm
Ekonomikas attīstība
un makroekonomiskie rādītāji
Vēsturiskā pieredze
IKP 1991-2012 (% pret iepr.gadu)
Gāzi grīdā! Nasing spešal!
Uzsākot valdības darbu ekonomikā valdīja straujš kritums
IKP izmaiņas pa gadiem
Recesija pārvarēta
IKP izmaiņas pa ceturkšņiem
(sezonāli izlīdzināti, % pret iepriekšējo periodu)
2.pusgadā atsāksies pieaugums
IK P pieau g um s p a cetu rkšņ iem
(%, p re t ie p r. g ad a atb . p e r.)
Valsts kases likviditāte 2009.gadā tika nodrošināta
Starptautiskā palīdzība
Cikliski koriģēta budžeta bilance
Valsts ārējais parāds samazinās
Izmaiņas finanšu indikatoros
Izsniegto kredītu pieaugums 2009.gadā ir būtiski
krities, tomēr 2010.gadā ir novērojam stabilizācija
Kredītsaistību neizpildes mijmaiņas līgumu (CDS)
likmes ir būtiski kritušās, jeb valsts izglābta no
bankrota
Samazinājies kapitāla aizplūdums
Makroekonomisko indikatoru uzlabošanās un
valdības izdevumu samazināšanās palielina
uzticēšanos Latvijas finanšu sistēmai
Eksporta, importa un ražošanas indikatori
Eksports un imports
Eksportā ir novērojams straujš pieaugums
Strauju eksporta pieaugumu ietekmējas cenu līmenis
un eksporta apjoms tuvojas 2008.gada līmenim
Izmaksu kritums uzlabo konkurētspēju: mazinās lata
reālais efektīvais kurss
1.ceturksnī pozitīvs lūzums
Ražošanas sektorā novērojama attīstība; galvenais
izaugsmes faktors ir eksports
2.ceturksnī jau kāpums vairumā nozaru
Eksporta pieaugums un importa samazinājums ir
veicinājis tekošā konta pārpalikumu
Ekonomikas krituma sekas
• IKP kritums divos gados sasniedza 23%
• S&P kredītreitings samazinājies no A- līdz BB
• Nodokļu ieņēmumi 2009.gadā samazinājās par 30%
• Budžeta izdevumi 2008.-2010.gada laikā samazinātipar 14% no IKP
• Bezdarbs trīskāršojies: no 7% uz 20%
• Darba samaksas fonds 2009.gadā samazinājies par35%
• Nodokļu pieaugums (PVN, Akcīzes nodoklis, IIN)
• Mājokļu cenas samazinājās par 70% salīdzinot ar 2007.gada maksimumu
• Peļņu nenesošie kredīti bankās 2009.gadā veidoja18%
Bezprecedenta izaicinājumi valdībai
Ministru kabineta darbība caur
trīs pīlāru prizmu
Darba samaksas samazinājums valsts budžeta
finansētās iestādēs
Faktiskie izdevumi atlīdzībai
Valsts pārvaldē nodarbināto skaits ir būtiski samazināts
Publiskajā sektorā nodarbinātie (kopsavilkums)
2010. gada jūnijā valsts budžeta finansētājas iestādēs bija 61 395
nodarbināto (ietver neatkarīgās iestādes, piemēram, Valsts kontroli, kā arī
tiesas, bet neietver informāciju par atvasinātājam publiskajam personām -
valsts dibinātas augstskolas, un zinātniskie institūti un to izveidotas iestādes)
▌ 2010. gada jūlijā Ministriju centrālo aparātos bija 2 991 nodarbināto
▌ Valsts kapitālsabiedrībās nodarbināto skaits pēc FM apkopojuma
2010.gada jūlijā bija 40 671
▌ Vidējais darbinieku skaits 2010.g. jūnijā (CSP dati):
▌ Pašvaldības un pašvaldību padotības iestādēs - 100 477
▌ Pašvaldību struktūru kontrolētos un finansētos komersantos -12 176
Izmaiņas valsts pārvaldes iestāžu skaitā
▌ valsts aģentūru skaits ir par 52 % mazāks,
salīdzinot ar 2009.gada 1.janvāri
▌ Kopējais ministrijām padoto iestāžu skaits
(valsts aģentūra un tiešās pārvaldes iestāde) ir
samazinājies par 34 % mazāk, salīdzinot ar
2009.gada 1.janvāri.
Bezdarba rādītāji
Reģistrētā bezdarba līmenis (%)
Nodarbinātība pieaug
Pozitīvie ekonomikas rādītāji
ES fondu 2007-2013 apguve līdz 31.07.2010. nozaru
griezumā (milj. latu; % no ES finansējuma*)
Nodarbinātības veicināšanas pasākumiem
paredzētie līdzekļi
Mazumtirdzniecības apgrozījums lēnām,
bet pieaug
Cenas signalizē par ekonomikas pieaugumu
Cenu indeksi (%, pret iepr.gada atb. periodu)
Darba ražīgums pieaug
Stundu darba samaksas un darba ražīguma indekss
(2005.g. 1.cet. = 100, sezonāli izlīdzinātie dati)
Valdības un Latvijas sasniegumi ekonomikas
atveseļošanā tiek novērtēti
Economic Sentiment Indicators
Valdības un Latvijas sasniegumi ekonomikas
atveseļošanā tiek novērtēti 2
Valdības plānotie pasākumi, lai sasniegtu 2011 un
2012.gadā plānoto budžetu
▌ Ir noteikti vidēja termiņa budžeta mērķi:
▌ Uzņēmumu konkurētspējas uzlabošana – galvenais
nosacījums lai nodrošinātu ilgtspējīgu ekonomikas attīstību
un nodarbinātību (šobrīd notiek iepirkums pirmā Latvijas
konkurētspējas novērtējuma izstrādei, kas balstītos uz
starptautiski ekspertu atzītu metodiku;
▌ Nodrošināt sociālo atbalstu, attīstot sociālās drošības
tīklu – konsekventi ieviešot Sociālā tīkla stratēģijā ietvertos
sociālos pasākumus, kā arī izvērtējot mērķa grupā
paredzētos sociālos labumus un atbalstus, tādējādi
nodrošinot cilvēku drošību;
▌ Palielināt publiskās administrācijas efektivitāti –
izveidojot mazu, profesionālu un uz klientiem orientētu
publisko administrāciju, pārskatot tās funkcijas un
pakalpojumu, kā arī veicot reformas esošajā civildienestā.
Valdības
Jaunākie komentāri: