Ceturtdien, 22.oktobrī pēc Ministru prezidenta Valda Dombrovska iniciatīvas notika diskusija par sadarbību vienīgā mājokļa kredītņēmēju aizsardzībai, kurā piedalījās vairāku Latvijas komercbanku vadītāji un komercbanku asociācijas prezidents. Tikšanās laikā nolemts izstrādāt un parakstīt valdības un komercbanku vienošanos jeb labās prakses kodeksu par situācijas regulējumu krīzes periodā, kurā būtu nostiprināti vienoti kredītu restrukturizācijas principi un nosacījumi, pušu tiesības un pienākumi.
Ministru prezidents sarunas gaitā uzsvēra, ka par šo situāciju kopumā ir atbildīgas trīs puses - bankas, kas strauji kāpināja kreditēšanas tempus, un pietiekami neievērtēja visus riskus, kredītņēmēji, kuri atsevišķos gadījumos pārvērtēja savas iespējas veikt kredītu atmaksu un ar to saistītos riskus, kā arī valsts, kas savlaicīgi neieviesa pasākumus kreditēšanas tempu palēnināšanai un kredītņēmēju aizsardzībai. „Tagad visām pusēm ir jārod kompromisa risinājums, kas aptver divus jautājumu blokus: šodienas kredītņēmēju situāciju un risinājumus krīzes periodam, kā arī nākotnes hipotekārās kreditēšanas modeli. Risinot šos abus jautājumus, neapšaubāmi ir jāievēro tiesiskuma principi, bet ir arī jānodrošina šī aktuālā sociālā jautājuma risinājums,” uzsvēra V.Dombrovskis.
Sarunas gaitā premjers pauda bažas, ka, pieaugot bezdarbam un beidzoties bezdarbnieka pabalsta izmaksām, var prognozēt kavēto kredītu būtisku pieaugumu. Turklāt šobrīd katrai bankai ir sava politika darbam ar kavētiem kredītiem un parādu piedziņu, ir pat atšķirīgi risinājumi līdzīgās situācijās vienā bankā, kas atkarīgi no katra konkrētā kredītspeciālista kvalifikācijas un izpratnes par attiecīgās bankas politiku. Tas rada neziņu kredītņēmējiem, kas viņus sagaida, vēršoties pie bankas ar savām problēmām, kā arī pastiprina sociālo spriedzi. Lai novērstu šādu negatīvu faktoru paplašināšanos, V.Dombrovskis banku vadītājiem izteica piedāvājumu unificēt galvenos principus un nosacījumus, pēc kādiem tiek veikta kavēto kredītu restrukturizācija.
Attiecībā uz nākotnes hipotekārās kreditēšanas modeli Ministru prezidents ierosināja sākt darbu pie jauna hipotekārās kreditēšanas likuma, kura izstrāde ir paredzēta arī valdības deklarācijā.
Šādam likumam būtu jāreglamentē virkni jautājumu - gan par procentu apjomu cik var piešķirt kredītu no ķīlas vērtības, gan par kreditēšanas līgumu nosacījumiem, gan par kredītņēmēju obligātu informēšanu par sekām, kādas var iestāties nemaksāšanas gadījumā.
Uz tikšanos ar Ministru prezidentu ieradās Māris Mančinskis - Swedbankas valdes priekšsēdētājs, Ainars Ozols - SEB bankas valdes priekšsēdētājs, Valdis Siksnis - Nordea bank Findland Latvijas filiāles ģenerāldirektors, Ivars Kapitovičs - DnB NORD bankas valdes loceklis, Rolands Paņko - LHZB valdes priekšsēdētājs, Olegs Fiļs - Aizkraukles bankas valdes loceklis, Ivars Priedītis - Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētājs, Druvis Mūrmanis - Parex bankas viceprezidents, Gundars Grieze - Trasta bankas valdes priekšsēdētājs un Teodors Tverijons - Latvijas komercbanku asociācijas prezidents.
0 komentāri
Pievienot komentāru