• Stimulēt ekonomiku un veicināt uzņēmējdarbību, lai valsts pēc iespējas ātrāk pārvarētu krīzi un izaugsme balstītos uz stabiliem pamatiem
• Veicināt nodarbinātību
• Veicināt rūpniecību un eksportu, lai līdzsvarotu tautsaimniecību
• Piesaistīt ārvalstu investīcijas - tās ir nepieciešams stimuls tautsaimniecības attīstībai un bezdarba mazināšanai
• Ieviest sociāli taisnīgāku un efektīvāku nodokļu politiku
• Panākt tiesiskumu ekonomikā, padarīt cīņu ar ēnu ekonomiku par valsts un sabiedrības prioritāti
• Konsekventi turpināt Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmu. Tā ir novērsusi valsts maksātnespēju un stabili ved ārā valsti no dziļās krīzes
• Būtiski uzlabot valsts konkurētspēju

1. Stimulēt ekonomiku un veicināt uzņēmējdarbību, lai valsts pēc iespējas ātrāk pārvarētu krīzi un izaugsme balstītos uz stabiliem pamatiem

Uzņēmējdarbības valsts attīstības plānā par galveno prioritāti, tai skaitā ES fondu sadalē, noteikt valsts atbalstu konkurētspējīgiem, inovatīviem uzņēmumiem ar augstu izaugsmes un eksporta potenciālu, ar nozīmīgu ieguldījumu pievienotās vērtības pieaugumā, uz eksportu orientētām nozarēm, kā arī konkurētspējīgiem uzņēmumiem, kas nodrošina importa aizstāšanu ar attīstītu vietējo ražošanu. 

Pārdomāti un koncentrēti izmantot visus pieejamos atbalsta mehānismus, lai stimulētu uzņēmējus (izglītība, informācija, tirgvedība).

Energoneatkarību un energodrošību izvirzīt par tautsaimniecības prioritāti 2011.-2015. gadam.

 

• 4gados tautsaimniecības attīstībai novirzīt 3 miljardus latu (ES fondi un valsts investīcijas).
• Panākt kvalitatīvu un kvantitatīvu ES struktūrfondu izmantošanu jau no 2011. gada!
• Nodrošināt efektīvu valsts atbalstu uzņēmīguma veicināšanai, lai četros gados palielinātuprivāto uzņēmēju skaitu par 50%.
• Veicināt noteikto prioritāro nozaru attīstību - ar izglītību, informāciju, tirgvedību, klasteruveidošanu.
• Precīzi stimulēt energoefektīvu dzīvi, atjaunojamo resursu izmantošanu un zaļu biznesu

- veidot pareizu valsts programmu atjaunojamo energoresursu ražošanai, eksportam un konkurencei vietējā tirgū un pakāpeniskai fosilā kurināmā izspiešanai/aizvietošanai.

• Piešķirt novadiem nodokļu stimulus un finansējumu par katru piesaistīto ražotni,nodrošināt valsts atbalstu ražošanas zonu izveidei novados.
• Panākt godīgu konkurenci, lai ienākumu atklātība mazinātu pelēko biznesu un krāpšanu,veicinātu sociālo drošību.
• Atvērt pakalpojumu un citus tirgus, veicināt piedāvājuma rašanos un attīstīt konkurenci,tā panākot produktu un pakalpojumu cenas samazināšanos.
• Mērķtiecīgi mazināt mūsu tautsaimniecībai vajadzīgās Krievijas gāzes un naftas īpatsvaru,daļēji aizstājot to ar Latvijas zaļo enerģiju.

• Izveidot valsts rūpnieciskā kapitāla un inovāciju riska kapitāla fondu. 

 

Mērķi: 

 4 gados panākt valsts iekšzemes kopproduktan pieaugumu par 20%.
 2011. gadā ES fondu apguvē apsteigt Igauniju un Lietuvun (Latvija 18,5% 2010. gada 1. cet., Igaunija un Lietuva ~23%).
 Ik gadusn būtiski palielināt kredītu un eksporta garantijas, riska kapitāla apjomu.
n Paātrināt biznesa risinājumus un samazināt birokrātiju (novērtēšana ar izmērāmiem lielumiem).
 Panākt uzņēmējdarbības pieaugumu no 31 uzņēmuma uzn 1000 iedzīvotājiem līdz 50 uzņēmumiem 2013. gadā.
 Izveidot Valstsn Attīstības banku.
 Izveidot pirmos tautsaimniecības klasterus un izstrādātn klasteru atbalsta programmu līdz 2013. gadam.

2. Veicināt nodarbinātību

Dombrovska plāns paredz izmantot visus pieejamos risinājumus, lai mazinātu augsto bezdarba līmeni. Tas paredz stimulēt nodarbinātību caur mikrouzņēmumiem, piešķirt laikā skaidri terminētas un apjoma ziņā būtiskas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas atlaides uzņēmējiem, pieņemot darbā ilgstošos bezdarbniekus un dodot jaunietim pirmo darbavietu. Jāveic izmaiņas darba likumdošanā un citos normatīvajos aktos, lai atvieglotu nepilna laika nodarbinātību.

Uzsākt būtiskas reformas izglītībā, jo bez tām ekonomika neizmantos visu savu potenciālu, tautsaimniecība var sākt stagnēt, un jaunas darbavietas veidosies pārāk lēni. Arodizglītība ir jāsaista ar uzņēmumiem, savukārt augstskolām ir jākļūst starptautiski konkurētspējīgām.

 

• Attīstīt ražošanu un konkurētspējīgus pakalpojumus visā Latvijas teritorijā, lai četros gados nodarbinātība sasniegtu 70% un bezdarbs samazinātos līdz 7%.
• Ar saikņu uzturēšanu un informatīvo atbalstu par pozitīvajām izmaiņām Latvijā panākt, lai četru gadu laikā mājās atgriežas vismaz 20 000 latviešu.
• Veicināt Latvijas lauku apdzīvotību. Sekmēt ražošanas un pakalpojumu attīstību lauku teritorijās, dažādot nodarbinātību un panākt pilsētu un lauku solidaritāti.
• Mikrouzņēmumiem - nodokļu zaļā gaisma.

• Atbalstīt pārmaiņas darbā laukos - no sīkās lauksaimniecības uz pakalpojumiem.

 

Mērķi:

 Panākt, lai 2013.gadā nodarbinātība sasniedz 70%, nodarbināto skaits 1,1n miljonu, reģistrētais bezdarbs sarūk līdz 7%.
 4 gadu laikā panākt, kan Latvijā atgriežas vismaz 20 000 no valsts aizbraukušo iedzīvotāju.
3. Veicināt rūpniecību un eksportu, lai līdzsvarotu tautsaimniecību

Uzņēmējdarbības attīstības plāns paredz turpināt iesākto atbalstu apstrādes rūpniecībai - nozarei, kura bija aizmirsta kopš neatkarības atgūšanas. Tas jāveic ar vēl koncentrētāku un pārdomātāku darbību, lai līdzsvarotu tautsaimniecību. Ir jānodrošina Latvijas uzņēmumu plaša aizstāvība un interešu pārstāvība Latvijai prioritārajos eksporta tirgos. Ir jāstimulē eksportējošās pakalpojumu nozares, kuru veikums ir svarīgs, lai mazinātu preču ārējās tirdzniecības negatīvo bilanci. Transports un tranzīts ir vienas no svarīgākajām tautsaimniecības nozarēm, kuru attīstība līdz šim nav bijusi starp valsts galvenajām prioritātēm. Ir jāceļ Latvijas uzņēmumu spēja aizstāt importu jomās, kurās paši varam saražot konkurētspējīgus produktus. Īpaši jāatbalsta attīstību jomās, kurās ir augsta pievienotā vērtība, palīdzot šādiem uzņēmumiem ieiet pasaules tirgos.

 

• Latvijā bija, ir un būs rūpniecība, tās nozīme ekonomikā tikai augs.
• Konkurētspējīga rūpniecība - garants ekonomikas sabalansētībai.
• Eksporta potenciāla konsolidācija, spēcīgs atbalsts kooperācijai.
• Konkurētspējīgiem vietējiem izstrādājumiem - priekšroku valsts iepirkumos.
• Vienots Latvijas eksporta atbalsta un tirgvedības instruments.

• Latvija - transporta un tranzīta mezgls: ne tikai Austrumi - Rietumi, bet arī Ziemeļi - Dienvidi.

 

Mērķi:

 Palielināt apstrādes rūpniecības īpatsvaru IKP no 10% 2009. gadā līdz 14%n 2013. gadā.
 Palielināt preču eksporta apjomu pret IKP no 27% 2009. gadān līdz 40% 2013. gadā.
 Nodrošināt preču eksporta pieaugumu ne mazāk kā 10% ikn gadu.
 Saglabāt pozitīvu kopējo ārējās tirdzniecības (preču un pakalpojumu)n bilanci.

4. Piesaistīt ārvalstu investīcijas kā tautsaimniecības attīstībai un bezdarba mazināšanai nepieciešamu stimulu

Sekmīgi izmantot Latvijas sasniegumus un pieredzi, pārvarot ekonomisko un morālo krīzi, lai piesaistītu ārvalstu investīcijas valstij svarīgajās jomās. Konsekventa valdības rīcība, stabilizējot ekonomiku, strukturējot valsts pārvaldi un uzlabojot uzņēmējdarbības vidi, dod iespēju ārvalstu investoriem no jauna atklāt Latviju. Lietot efektīvākos risinājumus gan valsts, gan pašvaldību līmenī, lai maksimāli īsā laikā īstenotu investīciju projektus. Izstrādāt un piedāvāt valsts individualizētus atbalsta risinājumus nozīmīgiem investīciju projektiem, panākot, ka Latvijas piedāvājums ir vismaz tikpat konkurētspējīgs kā citu Baltijas jūras reģiona valstu uzņēmēju piedāvājums. Panākumi investīciju piesaistes jomā dos pozitīvu impulsu nodarbinātības pieaugumam.

 

• Ārvalstu investīciju piesaistei ir nozīmīga loma nodarbinātības palielināšanā un kopējo ekonomisko rādītāju uzlabošanā. Tās palīdzēs būtiski paaugstināt nodarbinātību un veikt izrāvienu ekonomikā jau 2011.gadā!
• Igaunija patlaban, uzlabojot valsts kredītreitingu, liek lielas cerības uz būtisku ārvalstu investīciju piesaisti, tā mazinot bezdarbu. Tas ir arī mūsu ceļš.
• Jāpiedāvā ātri risinājumi, neliekot nepārdomātus birokrātiskos un politiskos šķēršļus svarīgiem investīciju projektiem.
• Uzņēmumu ienākuma nodokļa palielināti nolietojuma koeficienti kā stimuls jauniem tehnoloģiskajiem risinājumiem, iekārtu iegādei, efektīvākai lielāku ārvalstu un pašmāju investīciju piesaistei.

• Panākt situāciju, ka Latvija spēj konkurēt ārvalstu investīciju piesaistē reģionā, arī ar Igauniju, kura būs Eirozonā.

 

Mērķi:

 Palielināt ārvalstu tiešo investīciju plūsmu 2011. gadā līdz 500 milj.n latu, 2012. gadā līdz 800 milj. latu, 2013. gadā līdz 1 miljardam latu (tikai 36 miljoni latu 2009).
 Īpaši rūpēties, lai īpatsvars apstrādes rūpniecībān sasniegtu 20% 2013. gadā (11% 2009), transportā un sakaros - 12% (7% 2009).
n Nodrošināt, lai līdz 2013. gadam piesaistītu lielus investīcijus projektus katrā reģionā.

5. Ieviest sociāli taisnīgāku un efektīvāku nodokļu politiku

Latvijai jāturpina būt relatīvi zema nodokļu sloga valstij, kurā nodokļu slogs ir ap trešdaļu no IKP. Nodokļu politikā jāievieš sociālā taisnīguma princips - īstenojot pakāpenisku nodokļu sloga pārdali no ienākuma nodokļiem uz patēriņa, kapitāla un īpašuma nodokļiem, izdosies sekmīgāk veicināt tautsaimniecības attīstību, īstenot sabiedrības solidaritātes mērķus un samazināt nevienlīdzību. Līdz ar fiskālās situācijas stabilizēšanos, jāīsteno nodokļu samazināšana darbaspēkam, vienlaicīgi atjaunojot regulāru minimālās darba algas un ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamā minimuma paaugstināšanu. Pakāpeniski jāpalielina attaisnotos, ar IIN neapliekamos, izdevumus par ieguldījumiem izglītībā, veselībā, 3. līmeņa privātajā pensijas uzkrājumā.

Kā pirmos soļus nodokļu sistēmas progresivitātes ieviešanā veikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamā minimuma un nekustamā īpašuma nodokļa dzīvojamajām platībām paaugstināšanu, ieviešot kompensējošu mehānismu mazāk turīgajiem. Ar katru gadu mazināt nevienlīdzības plaisu starp iedzīvotājiem.

 

• Latvija - relatīvi zema nodokļa sloga valsts.
• Taisnīgāka nodokļu sistēma - par darbu, bērniem, veselību, izglītību, zaļo dzīvesveidu mazāki nodokļi nekā par patēriņu, īpašumiem, piesārņojumu.
• Atbalsts vājākajiem un taisnīgāka nodokļu sistēma, lai četros gados ienākumu nevienlīdzība samazinātos līdz Eiropas vidējam līmenim.
• Panākt, lai nodokļus maksātu visi.

• Pensiju līmeņa saglabāšana, nodrošinot sociālās drošības sistēmas/budžeta ilgtspēju.

 

Mērķi:

 Samazināt Džini koeficientu no 0,41 2009. gadā līdz 0,35 2013. gadā.n
n Pārnest nodokļu slogu uz patēriņu, kapitālu un īpašumu, iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) samazināt līdz 22% 2013. gadā, vienlaikus būtiski kāpinot ar IIN neapliekamo minimumu.
 2011.gadā izanalizēt un apspriest sabiedrībān progresīvā IIN ieviešanas principus.
6. Nodrošināt tiesiskumu ekonomikā, izvērst cīņu ar ēnu ekonomiku kā valsts un sabiedrības prioritāti

Ļoti būtiska uzmanība ir jāpievērš ēnu ekonomikas apkarošanai, kas ir ne tikai ekonomiskas, bet arī morālas kategorijas jautājums. Jāturpina Finanšu ministrijas izstrādāto pasākumu īstenošana maksimāli efektīvi, lai veicinātu godīgu konkurenci, mazinātu nodokļu slogu godīgajiem nodokļu maksātājiem un būtu iespējams samazināt darbaspēka nodokļus. Panākt, ka sods par nodokļu nemaksāšanu ir nenovēršams, būtiski pastiprināt sodus. Stiprināt VID darba efektivitāti cīņā ar nodokļu nemaksātājiem, kontrolējot un salīdzinot uzņēmumu darbspēka izmaksas, nepielaižot neatbilstoši maza apjoma nodokļu maksātājus dalībai valsts un pašvaldības izsludinātajos iepirkumu konkursos, veicinot darba ņēmēju iniciatīvu ziņot par nodokļu nemaksāšanu un samazinot skaidras naudas apriti ekonomikā. Vienlaicīgi veidot VID kā uzņēmējam draudzīgu, nevis represīvu institūciju. Pastiprināt cīņu ar nelegālo nodarbinātību un aplokšņu algām, akcīzes preču nelegālu ievešanu un tirdzniecību, PVN krāpšanu.
Ekonomikas legalizācija būtiski mazinās spriedzi budžetā, jo legalizētie nodokļu maksājumi dos iespēju īstenot optimālāku nodokļu politiku, aktivizēt uzņēmējdarbību un paaugstināt dzīves kvalitāti. Plānotajām nodokļu izmaiņām ir jālauž ēnu ekonomikas pieauguma tendence. Lai to panāktu, nodokļu slogs ir ne tikai jāpārnes uz bāzi (īpašums, patēriņš, kapitāls), no kuras grūtāk izvairīties, bet arī jāpārliecina godīgie nodokļu maksātāji, ka tas netiks darīts uz viņu rēķina, - ir jāpanāk, lai nodokļus sāk maksāt tie, kas līdz šim tos apgājuši.

Nepieciešams izveidot visaptverošu un stingri regulētu valsts kredītreģistru, kas apkopotu dažādu institūciju informāciju, - gan par valsts un privātajiem uzņēmumiem, gan par iedzīvotājiem, lai efektīvāk notiktu datu apmaiņa par saistību izpildi un nodokļu nomaksu, tādējādi iegūstot bāzi kredītreitingu/kredītreģistra izveidei. Šī sistēma sekmīgi darbojas Rietumvalstīs, it sevišķi, Skandināvijā.

 

• Vispirms nodokļu pilnīga iekasēšana, tikai pēc tam nepieciešamības gadījumā - finansējuma samazināšana vai nodokļu paaugstināšana!
• Pilna ienākumu apjoma un ik gadus samaksāto nodokļu apjoma atklātība - pirmkārt, pilna visu valsts un pašvaldību institūciju un kapitālsabiedrību izdevumu atklātība.
• Soda atcelšana par līdz šim slēpto nodokļu legalizāciju, kā arī par kapitāla slēpšanu, ja tas no ārzonām atgriežas Latvijā.
• Godīga konkurence. Īpašumu sākumdeklarēšana un visu ienākumu atklātība, lai mazinātu pelēko biznesu un krāpšanu, veicinātu godīgu konkurenci un sociālo drošību.
• Stingri regulēta valsts kredītreģistra ieviešana pēc Skandināvijas modeļa, savienojot datu bāzes, lai notiktu nepieciešamā datu apmaiņu starp institūcijām un sabiedrība būtu informēta par uzņēmumu un privātpersonu ienākumiem un saistībām.

• “Nē!” korupcijai. Profesionāli izmeklētāji, stiprs KNAB, neatkarīga prokuratūra, moderna un atklāta publisko iepirkumu sistēma.

 

Mērķi:

 Līdz 2013.gadam uz pusi samazināt ēnu ekonomiku, 4 gados papildus valstsn budžetā iekasējot 1,7 miljardus latu.
 Ieviest īpašumu sākumdeklarēšana,n sākot no 2012. gada.
 Nepieciešamo fiskālo konsolidāciju par 1/3 veikt uzn legalizēto nodokļu ieņēmumu pamata.

7. Konsekventi turpināt Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmu, jo tā ir novērsusi valsts maksātnespēju un stabili ved valsti ārā no krīzes

Latvijas ekonomikas stabilizācijas programma paredz lata kursa stabilitāti, stingru valsts budžeta disciplīnu, pakāpenisku budžeta deficīta samazināšanu līdz Māstrihtas kritērijos noteiktajiem 3% no IKP un priekšnoteikumu izpildi Latvijas iekļaušanai eiro zonā, vēlākais, 2014. gadā.

 

• Latvijas ekonomiskie rādītāji turpina uzlaboties, uz to norāda arī starptautiskie eksperti - tātad ekonomikas stabilizācijas programma darbojas.
• Igaunija nākamgad ievieš eiro, būtiski uzlabo savas valsts kredītreitingu, darot tieši to pašu, ko mēs, - tātad mums ir jāturpina sava programma.
• Virzība uz eiro ieviešanu nenozīmē tikai valūtas nomaiņu, bet norāda uz konkurētspējīgāku, sakārtotāku un spēcīgāku ekonomiku.
• Eirozona dos Latvijai ilgtermiņa ekonomiskās drošības garantiju.

• Augstāks valsts kredītreitings sniedz pozitīvus signālus investoriem, kredītiestādēm, aktivizējot finanšu plūsmas ar lētākiem un lielākiem resursiem.

 

Mērķi:

 2011. gadā sasniegt valsts kredītreitingun BBB (S&P), 2013. gadā - valsts kredītreitingu A (patlaban Latvijai noteikts BB).
 Samazināt fiskālo deficītu līdz 3% 2012. gadā (2009. gadā bija 9% non IKP) un panākt bezdeficīta budžetu2014. gadā.
 2014.gadā ieviest eiro.n

8. Būtiski uzlabot valsts konkurētspēju

Par uzņēmējdarbības galveno mērķi turpmākajos četros gados noteikt konkurētspējas un eksporta veicināšanu, kas nodrošinās tautsaimniecības attīstību, nodarbinātības pieaugumu, valsts starptautisko uzņēmējdarbības vides kvalitātes un konkurētspējas reitingu paaugstināšanos, iespējas atdot ārējo parādu un pakāpeniski celt sabiedrības labklājību. Noteikt Latvijas uzņēmējdarbības konkurētspējas kritēriju kopumu, sadarbojoties ar eksportspējīgajiem uzņēmumiem un uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām par nepieciešamajām izmaiņām uzņēmējdarbības vidē un valsts atbalsta instrumentu lietošanā.

 

• Igaunija jau vairākus gadus atrodas krietni augstākās pozīcijās konkurētspējas rādītājos. Beidzot arī Latvijai ir laiks tam sekot, panākot Igauniju.
• Aktīvi jāiesaistās konkurētspējas uzlabošanā un kopā ar uzņēmējiem rūpīgi jāseko valsts konkurētspējas reitingu progresam, īpašu uzmanību pievēršot faktoriem, kas to traucē.
• Jāveic kontrolējošo iestāžu kompetenču inventarizācija ar mērķi ierobežot to patvaļu, lai neliktu šķēršļus uzņēmējdarbībai.

• Pieredze rāda, ka pasaules līderes konkurētspējā un dzīves līmenī ir valstis ar augstiem demokrātijas, lēmumu pieņemšanas caurspīdīguma un efektivitātes rādītājiem.

 

Mērķi:

 Jāveic konkurētspējas rādītāju monitorings Ministu prezidenta pakļautībā arn mērķi būtiski uzlabot Latvijas rādītājus, lai pakāptos:
- Globālās konkurētspējas indeksā no 68. vietas 2010. gadā uz 40. vietu 2013. gadā,
- Pasaules Bankas Doing Business no 27. vietas 2010. gadā uz 20. vietu 2013. gadā.
 Jāceļ darba ražīgums no 49% 2009. gadā (27. vieta ES) līdz 60% 2013.n gadā.
 Panākt, lai 2018. gadā Latvija būtu Baltijas līdere galvenajos dzīvesn kvalitātes rādītājos un tautas attīstības un globālās konkurētspējas rādītajos.

Pārsūtīt ziņu