valdisdombrovskis.lv

5 komentāri

1. 1 Anda
   2009. gada 5. augusts - 1:34 am

   Ļoti cienījamais Dombrovska kungs! Vissirsnīgākie sveicieni Jums dzimšanas dienā! Ceru, ka tā būs īpaši jauka! Lai visi labie gari stāv klāt Jūsu ikdienas darbā! Ticiet, ka liela daļa tautas saprot, ka esat uzņēmies titānisku darbu, saprot, ka valdībā Jums ir gan palīgi, gan diemžēl vēl vairāk - atklātu un slēptu sabotieru. Lai Jums spēks un izturība cīņā par valsti un pret tās izzadzējiem! Tā kā tuvojas grūtais budžeta pieņemšanas laiks, man būtu viens lūgums - L.Krapāne, protams, ir prasmīga un jauka, bet Jums vajadzētu atrast kādu “runas vīru”, kurš skaidri un stingri varētu paust Jūsu nostāju - tā ietaupītos Jūsu laiks, kuru nešaubīgi varētu izmantot lietderīgāk nekā ejot uz daudzajām intervijām TV. Protams, sevišķi svarīgos gadījumos būtu nepieciešama tieši Jūsu klātbūtne - lai drošības pēc nebūtu nekādu pārpratumu. Tomēr - atvieglojiet sev darbu un atrodiet tādu cilvēku! Cilvēku, kurš ir autoritāte sabiedrībā un par kura godīgumu nav ne vismazāko šaubu, cilvēku, kurš būtu spējīgs Jūsu viedokli izklāstīt sīki un skaidri, un runāt tik ilgi līdz tauta Jūsu domas saprot. Ar to es negribu teikt, ka Jūs runājat haotiski. Nē! Jūsu skaidrojumi ir ļoti konkrēti un koncentrēti, bet daudziem uztvere nav tik aša - viņiem nepieciešams gluži vienkārši ilgāks skaidrojums. Ļoti bieži, palasot komentārus interneta portālos, ir redzams, ka cilvēks nav sapratis lietas būtību. Viņa nesaprašanu pārķer otrs, un faktiski sāk velties dezinformācijas lavīna. To vajadzētu novērst. Lai cilvēki saprot, ka daudzas nepatīkamas lietas jādara izmisīgas nepieciešamības dēļ nevis viena vai otra cilvēka iegribu dēļ. Un vēl - liela vēlētāju daļa ir pensionāri, kuri internetu neizmanto. Viņu apskaidrošanai vajadzētu pievērst īpašu vērību, citādi Saeimas vēlēšanas var izvērsties par katastrofu. Cilvēkiem jābūt tik saprotošiem, ka pozitīvisma kampaņas tos vairs nevar iespaidot. Piedodiet, ka tik gari…

2. 2 Rūta
   2009. gada 5. augusts - 9:20 am

   Patiesi sveicieni dzimšanas dienā!
   Lai pietiek spēka, izturības un veselības, strādājot nepateicīgu darbu nepateicīgā situācijā! Ir daudz cilvēku Latvijā, kuri to novērtē, tikai viņi tik skaļi nebļaustās.
   Paldies, par drosmi uzņemties šo “gandrīz misiju”: gan jau visi kopā izturēsim!

3. 3 Margita
   2009. gada 8. augusts - 7:18 pm

   Piekrītu Andai par vājo komunikāciju.
   Lielās līnijās atbalstu Jūsu rīcību, novērtēju atbildības uzņemšanos šādā brīdī, neizmērojami priecājos par Jūsu mieru (uzskatu, ka Godmanis nodarīja ļoti daudz ļauna valstij tieši ar savu hiperaktīvo ņemšanos), bet komunikācijas svarīgums netiek pietiekoši augstu novērtēts. Lai izvairītos no revolūcijas rudenī, ir jātaisa laba komanda, kas strādā uz to, lai mūsdienīgā veidā informētu sabiedrību par to, kas notiek, kādas ir alternatīvas, kādi ir nākotnes plāni utt. Nu ir beidzies tas laiks, kad “komunikācija” nozīmēja “preses relīžu izsūtīšana”. Mācieties no Obamas!
   Ar vislabakamjiem novēlējumiem Jums un mums - Margita

4. 4 Margita
   2009. gada 8. augusts - 7:25 pm

   p.s. Jācer, ka man nebūs Valsts Policijai jāskaidro, kas man zināms par “revolūciju rudenī”? Neapmierinātība akumulējas, tāpēc ir īpaši svarīgi to izklīdināt, pirms tas viss uzsprāgst.

5. 5 Margita
   2009. gada 18. augusts - 10:06 pm

   Iesaku izlasīt:
   http://michaelhyatt.com/2009/05/leadership-20.html
   1. Leadership 2.0 embraces change. Like Web 1.0, old-style leadership was fairly static. Leaders resisted change and were more focused on preserving the status quo. However, Leadership 2.0 embraces change. New-style leaders are on the cutting edge of experimentation. If something doesn’t work, they change course quickly. They are more concerned about driving the right outcomes than maintaining business-as-usual.
   2. Leadership 2.0 demonstrates transparency. Old-style leaders were opaque. They wouldn’t tell you anything they didn’t have to tell you. They kept themselves shrouded in mystery. (Think of “Oz.”) New-style leaders are open and transparent. They let you see them for who they are—warts and all. They risk self-disclosure, preferring to acknowledge the truth of who they are rather than pretend to be something they are not.
   3. Leadership 2.0 celebrates dialogue. Old-style leaders delivered a monologue. They did all the talking. The fact that they were the boss was proof enough that they were smarter than everyone else n the room. New-style leaders listen more than they talk. They ask questions. They lead powerful conversations. Why? Because they know that “all of us are smarter than some of us” to quote James Surowiecki in The Wisdom of Crowds.
   4. Leadership 2.0 employs collaboration. Old-style leaders were competitive. They held all the cards close to their vest. They didn’t “play well with others.” They refused to help anyone they perceived as the competition, even if they were theoretically on the same team. New-style leaders are all about teamwork. They are inclusive in the way they lead, drawing you in and making you feel that you are doing something great—together. They enroll others as “colleagues” and “partners.”
   5. Leadership 2.0 practices sharing. Old-style leaders hoarded their resources—their contacts, their insights, their time, energy and money. They played a zero-sum game. Their didn’t believe they could be generous without depleting their own pile of stuff. New-style leaders are just the opposite. They have an abundance-mentality. They freely share their resources, believing that “there is plenty more where that came from.” They know “it is more blessed to give than to receive” (see Acts 20:35)
   6. Leadership 2.0 welcomes engagement. Old-style leaders were aloof and detached. They didn’t expect to get their hands dirty by actually talking to customers and other constituents. They stood above the fray, dispassionately observing the masses. New-style leaders don’t think in terms of hierarchy, as if something is beneath them. They jump in with both feet, happily and passionately engaging with anyone and everyone.
   7. Leadership 2.0 builds community. Old-style leaders were rugged individualists. They pulled themselves up by their own bootstraps. They didn’t need anyone else. They could do it all themselves, “thank you very much.” New-style leaders, on the other hand, enjoy working with others and building a sustainable community that will go on long after they are gone. They get great satisfaction from working together rather than working alone.