22.12.2011.Rīgā, noslēdzot Latvijas starptautisko aizdevuma programmu. Foto - Valsts kanceleja
Trešdien, 21. decembrī Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) valde lēma par aizdevuma programmas slēgšanu Latvijai. Programmas ietvaros Latvija kopumā ir izmantojusi 4,4 miljardus eiro jeb 3 miljardus latu no SVF, Eiropas Komisijas un Pasaules Bankas aizdevumiem laika posmā no 2008. gada 23. decembra, kad SVF valde apstiprināja pirmo aizdevuma daļu.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis atzīmē: „Latvijas tauta ir pārvarējusi lielāko finanšu krīzi atjaunotās Latvijas vēsturē un tādēļ Latvijas sabiedrība var būt lepna par kopīgajiem panākumiem - tautsaimniecības atgriešanos pie ilgtspējīgas izaugsmes. Tajā pašā laikā ir nozīmīgi turpināt sabalansētas fiskālās politikas ievērošanu un nedzīvot pāri saviem līdzekļiem.”
„Veiksmīgi noslēdzot starptautiskā aizdevuma programmu, Latvija ir pierādījusi, ka spēj rīkoties atbildīgi un politiski stabili. Esmu gandarīts, ka Latvija ir viena no retajām valstīm, kas pozitīvi noslēdz starptautiskā aizdevuma programmu laikā, kad aizvien vairāk valstu ir nepieciešama finansiālā palīdzība. Tā Latvija ir devusi pozitīvu signālu gan kredītreitingu aģentūrām, gan ārvalstu investoriem. Jāņem arī vērā, ka programmas slēgšana nozīmēs divtik lielu atbildību politiskajos lēmumos turpmāk,” pauž finanšu ministrs Andris Vilks.
A.Vilks uzsver: „Vēlos pateikties ikvienam Latvijas iedzīvotājam par izpratni, pacietību un atbalstu saspringtajos ekonomiskajos apstākļos pēdējos gados. Šie trīs gadi nevienam no mums nav bijuši viegli, taču kopīgiem spēkiem esam panākuši to, ka Latvija šobrīd iziet no krīzes ar krietni sakārtotāku ekonomiku, valsts pārvaldi un publiskajām finansēm. Ticu, ka Latvija ir kļuvusi stiprāka, pieredzes bagātāka un guvusi pamatīgu rūdījumu. Tikai kopā mēs varam pārvarēt grūtības un tiekties uz labklājību un pārticību nākamajos gados!”
Lai ievērotu izvirzītos budžeta deficīta mērķus, kopš 2008. gada ir veikta budžeta konsolidācija 2,3 miljardu latu apmērā ar fiskālo ietekmi 17,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Aptuveni 907,2 miljonus latu jeb 7% no IKP veido pasākumi, kas veikti budžeta ieņēmumu pusē, savukārt, pasākumi budžeta izdevumu pusē kopumā veido 1,4 miljardus latu jeb 10,5% no IKP. Budžeta konsolidācija ir tikusi īstenota gan valsts, gan pašvaldību budžetos un ir aptvērusi visas nozares.
Veicot budžeta konsolidāciju, Latvija ir ne tikai tiekusies uz starptautiskajā aizņēmuma programmā noteikto budžeta deficīta mērķu sasniegšanu, bet arī centusies īstenot tādu fiskālo politiku, lai ātrāk un veiksmīgāk tiktu galā ar pārmērīgu budžeta deficītu un tiektos uz sabalansētu budžetu.
Ņemot vērā nozīmīgās pārmaiņas Latvijas tautsaimniecībā un pakāpenisko globālās ekonomikas atlabšanu no straujās lejupslīdes, Latvijas ekonomikā, jau sākot no 2010. gada vidus, ir atsākusies izaugsme. Šobrīd rūpniecības produkcijas apjoma pieauguma tempi Latvijā ir vieni no straujākajiem Eiropas Savienībā.
IKP struktūra kļuvusi sabalansētāka un ilgtspējīgāka - pieaudzis rūpniecības nozaru īpatsvars nozaru struktūrā, bet samazinājies importa pārsvars pār eksportu izlietojuma sadalījumā.
Ekonomikas attīstības pamatā šobrīd ir eksportējošā rūpniecība. Veiksmīgi izmantojot ārējo pieprasījumu un cenu pieaugumu, eksports jau sasniedzis pirmskrīzes apjomus, bet rūpniecības izlaides apjomi ir tuvu šim līmenim. Nozīmīgs nosacījums eksporta attīstībā bijis arī konkurētspējas pieaugums - produktivitāte arī 2011. gadā turpina augt straujāk nekā reālā darba samaksa.
Starpbanku kredītu procentu likmes 2010. - 2011. gadā atrodas vēsturiski zemākajos līmeņos, Latvijas kredītriska novērtējums ir ievērojami samazinājies un ir zemāks nekā vairākās Eiropas valstīs. 2011. gadā Latvijas banku sektors ir atgriezies pie peļņas.
Starptautiskās aizdevuma programmas ietvaros Latvija ir nodrošinājusi pamatu ilgtspējīgas fiskālās disciplīnas īstenošanai, ir izstrādāts Fiskālās disciplīnas likums, kura mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu valsts attīstību, makroekonomisko stabilitāti un samazināt tautsaimniecības ievainojamību ārējo satricinājumu rezultātā. Ir ļoti svarīgi, ka turpmāk Latvijā tiktu īstenota pretcikliska fiskālā politika, kas nozīmē, ka ekonomikas cikla augšupejas fāzē tiks īstenota ierobežojoša fiskālā politika, bet ekonomikas cikla lejupslīdes fāzē - ekonomikas attīstību stimulējoša fiskālā politika.
Starptautiskās aizdevuma programmas izpildes laikā ir veikta valsts pārvaldes izdevumu struktūras uzlabošana, nozīmīga valsts pārvaldē strādājošo skaita un darba algas samazināšana, kā arī sociālās drošības tīkla pasākumu izmantošana.
Tāpat ir nodrošinātas nodokļu politikas izmaiņas, kas gan ir būtisks konsolidācijas resurss, tomēr nodokļu slogs pret IKP nepieauga ekonomikas struktūras maiņas un eksporta - importa attiecības uzlabošanās dēļ. Tika ieviesti stimuli uzņēmējdarbībai un nodarbinātībai - uzņēmuma ienākuma nodokļa atvieglojumi, mikrouzņēmumu nodoklis, ātrākas pievienotās vērtības nodokļa atmaksas u.c. Pēc programmas pabeigšanas galvenais nodokļu politikas uzsvars ir darbaspēka nodokļu samazināšana. Aktīvi tiek strādāts pie ēnu ekonomikas ierobežošanas un nodokļu administrēšanas uzlabošanas.
Ir veikta būtiska strukturālo reformu īstenošana - attiecībā uz vispārējo izglītību ir ieviests finansēšanas modelis „nauda seko skolēnam”, savukārt attiecībā uz profesionālo izglītību - ir uzsākta profesionālās izglītības iestāžu skaita un izvietojuma reģionos optimizācija. Veselības nozarē ir veikta strauja pāreja no stacionārās veselības aprūpes kā izmaksu dārgākā veselības aprūpes posma - uz izmaksu efektīvāko ambulatoro veselības aprūpi. Ir stiprināta primārā veselības aprūpes sistēma, kā arī pabeigta vienotā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izveide. Taču Latvija nedrīkst apstāties pie sasniegtā, ir jāturpina strukturālo reformu īstenošana, kas nodrošinātu nepieciešamos risinājumus nozaru politiku efektivitātes uzlabošanai, un darbs pie nozaru ilgtspējīgas sakārtošanas.
Starptautiskā aizdevuma programmas apjoms Latvijai tika plānots 7,5 miljardu eiro apmērā. Ņemot vērā, ka valsts ekonomiskā un finanšu situācija uzlabojās, Latvijai nebija nepieciešams pilnā apmērā saņemt aizdevuma pieejamo finansējumu. Latvija programmas ietvaros kopumā ir izmantojusi 4,4 miljardus eiro jeb 3 miljardus latu.
Latvija saņemto finansējumu plāno atmaksāt, starptautiskajā finanšu tirgū pārfinansējot valsts parādu. Latvija šā gada jūnijā veiksmīgi atgriezās starptautiskajos finanšu tirgos, emitējot desmit gadu obligācijas 500 miljonu ASV dolāru vērtībā. Ar šo emisiju apliecināta Latvijas spēja patstāvīgi finansēt budžeta vajadzības un ir ielikts drošs pamats aizņēmumu sekmīgai pārfinansēšanai turpmākajos gados publiskajos finanšu un kapitāla tirgos.
Lai pateiktos valsts pārvaldes ekspertu komandai, kuri personiski snieguši vislielāko ieguldījumu starptautiskās aizdevuma programmas īstenošanā Latvijā, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis šodien, 22.decembrī, pasniedza premjera Pateicības rakstus.
Tos saņēma Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Sanita Bajāre; FM valsts sekretāres vietniece budžeta jautājumos Baiba Bāne; FM valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Juris Stinka; FM Budžeta departamenta direktore Ilonda Stepanova; FM Nodokļu analīzes departamenta direktors Ilmārs Šņucins; FM Tautsaimniecības analīzes departamenta direktore Inta Vasaraudze; FM Finanšu tirgus politikas departamenta direktore Līga Kļaviņa; FM ES fondu uzraudzības departamenta direktora vietnieks Edgars Šadris; FM vecākais eksperts budžeta jautājumos Jānis Šints; Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš; Valsts kases Prognozēšanas un finanšu plānošanas departamenta direktore Jevgēnija Jalovecka; Labklājības ministrijas Finanšu un attīstības departamenta direktores vietniece Diāna Jakaite un Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina.
Vai tā ir?
Latvija – lēta cirka sodīta zeme?
Raksts
Komentāri (52)
Lielāks | mazāks
Saglabāt
Sazināties
Izdrukāt
Otto Ozols
Otto Ozols, Speciāli TVNET
Šodien, 04:31
Politikas pētniece Iveta Kažoka apgalvo, ka 2011.gada lielākais ieguvējs bija Latvijas sabiedrība, jo tā šogad ir tikusi pie labāka parlamenta par 10.Saeimu. Žurnālists Kārlis Streips pārliecināts, ka Saeimas atlaišana jeb Rīkojums Nr.2 bija milzīga rokāde valsts politiskajā dzīvē. Vai tā tiešām ir? Pirmdien atkal tika atgādināts, ka valsts stabilitāte joprojām ir kā plāns ledus. Valdība un koalīcija ir atkarīga no saujiņas savādu personu. Viņi ir spējīgi šantažēt valdību un līdz ar to visu valsti.
Citos portālos
Šie savādie ļaudis pilnā nopietnībā uzskata, ka politiska tirgošanās atbilst sabiedrības interesēm. Viņi ar bulterjera cienīgu sakodienu ieķērušies īpaši naudīgas ministrijas ietekmīgā amatā. Tāpat viņi izliekas nesaprotam, ka atbildīgais ministrs redz viņu vadoni labāk ejam nekā nākam.
Kas notiks, ja Dombrovskis piekritīs? Un, ja nepiekritīs?
Premjerministram Valdim Dombrovskim jaunais gads sāksies, skaidrojoties ar viņiem. Kas notiks, ja valdības vadītājs nepiekritīs viņu prasībām? Un, ja piekritīs, – kādas būs nākošās? Latvijas republikas ministru prezidentam būs jāmēģina rast kopīgu valodu ar personu, kura īsā laikā nodevusi divas partijas, paspējusi noraudāties Saeimas tribīnē un vilties pielūgtā elkā. Vai Latvija joprojām ir sodīta ar lēta politiskā cirka lāstu?
Cik maksā atbalsts valdībai?
Pirmdien atkal parādījās ziņa, ka Saeimas tā saucamo neatkarīgo deputātu grupas līderis Klāvs Olšteins joprojām vēlas iegūt Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra amatu. Olšteins norādīja, ka saskaņā ar koalīcijas vienošanos šis amats pienākas neatkarīgo deputātu grupas izvirzītam pārstāvim.
Deputāti izvirzījuši viņa kandidatūru un šis lēmums joprojām esot spēkā, paziņoja politiskais sienāzis Olšteins. Smalkais apzīmējums «koalīcijas vienošanās» patiesībā ir politiskais tirgus, kur tiek pārdalīta vara, ietekme un nauda. Sabiedrībai atliek tikai minēt, kādēļ Olšteina «sešiniekiem» vajadzēja ietekmi tieši Satiksmes ministrijā? Kādēļ viņi pie tās tik spītīgi turas? No Olšteina teiktā izriet, ka tā bija daļa no cenas, par kādu viņi bija gatavi atbalstīt valdības izveidošanu. Interesanti, kas vēl ietilpst šajā «darījumā»?
Olšteiniešu «gājiens» ļāva prezidentam apšaubīt valdību bez ZZS un SC
Reklāma
Click_Here!
Jāatgādina, ka Olšteina «sešinieks» steigšus pameta Zatlera Reformu partiju īsi pirms tika apstiprināta ZRP, Vienotības un Nacionālās apvienības kopīgā valdība. Viņi neko neteica, kad ZRP koķetēja ar SC, bet jau gandrīz izveidoto valdību ar Vienotību un NA viņi gandrīz sagrāva. Prezidents Andris Bērziņš pat steidzās paziņot, ka šķeltnieku dēļ šādu valdību nav vērts apstiprināt un jāskatās uz citiem variantiem. Tas nozīmēja, ka būtu jārunā ar ZZS un Saskaņas Centru. Tieši ar tām partijām, kurām viņš ir pateicību parādā par smalko amatu.
Olšteiniešu dēļ valsts varēja nonākt strupceļā, kur varu atkal vajadzētu dalīt ar SC vai ZZS. Lai tas tā nenotiktu, acīmredzot tika panākta kaut kāda aizkulišu vienošanās, par kuras cenu tagad Olšteina brigāde cīnās.
Olšteina «pieredze», bez kuras Aivim Ronim neiztikt
Jaunais satiksmes ministrs Aivis Ronis lika saprast, ka var iztikt bez Olšteina uzraudzības. Vēl novembra beigās Satiksmes ministrijas pārstāvis skaidri un gaiši pateica – «SM parlamentārā sekretāra jautājums pašlaik nav aktuāls». Būtībā tas nozīmēja – paldies, mums viņu nevajag. Un viss. Ronis ir ārkārtīgi pieredzējis politiķis un diplomāts. Viņam nevarētu pārmest neapdomīgu vai nesaprātīgu rīcību. Ja viņš kaut ko saka, tad tam ir nopietns pamats.
Tomēr Olšteins spītīgi atsakās saprast nepārprotami pateikto. Viņa grupas pārstāve Elīna Siliņa norādīja, ka ir būtiski saprast, ka Olšteins pats sevi nevirzīja parlamentārā sekretāra amatam – viņu pildīt šo pienākumu pārliecinājuši visi neatkarīgie deputāti, pamatojot to ar faktu, ka viņam starp grupas biedriem ir lielākā parlamentārā pieredze. Nenoliedzami Olšteinam ir liela parlamentārā un politiskā pieredze – gada laikā pamest divas partijas, apraudāties Saeimas tribīnē un nolikt deputāta mandātu, tas ir ievērības cienīgs sasniegums. Prātam neaptverams pārsteigums, ka Ronis nav sajūsmā par šādu parlamentāro sekretāru!
Lēta politiskā cirka lāsts
Aizdomīgāki politikas vērotāji gan nav tik ļoti pārsteigti. Viņi tā saucamo neatkarīgo deputātu rīcībā saskata kāda ļoti pieredzējuša politiskā šaha lielmeistara roku. Olšteina grupai atdaloties no ZRP īsi pirms valdības izveidošanas, strauji pieauga ZZS izredzes nokļūt valdībā. Kad tas tomēr Zatlera principialitātes dēļ nevarēja notikt, tad olšteinieši piekrita atbalstīt valdību, bet ar noteikumu, ka «atbildēs» tieši par Satiksmes ministriju. Trīs reizes varam minēt, kam no politikas smagsvariem šī ministrija ir īpaši interesanta? Ja esat no Puzes, tad Jums ļauts minēt četras reizes.
Šajā situācijā nav pārsteigums, ka olšteiniešu ultimātiem seko ZZS pirmā sekretāra Augusta Brigmaņa nākotnes vīzijas. Viņš veca komunista ierastajā «riņķī–apkārt» valodā pareģo: «Koalīcijai ir jāizvērtē, vai esošajā sastāvā tā ir pietiekami optimāla un darbspējīga, taču ZZS nākamajam gadam saglabā mērķi atgriezties valdībā.»
Var tikai pieņemt, ka šoreiz, rūgtas pieredzes mācīts, minētais politikas vecmeistars savu stipendiātu sarakstus glabās daudz uzmanīgāk un olšteiniešu rīcības patiesos iemeslus mēs neuzzināsim nekad. Tomēr Ivetas Kažokas un Kārļa Streipa optimismam šobrīd vēl grūti pievienoties. Latvijas politiskā kultūra un stabilitāte joprojām ir uz visai plāna ledus. Latvijas valdības un līdz ar to visas valsts stabilitāte joprojām ir atkarīga no sešu īpatnēju deputātu iedomām, kaprīzēm, ultimātiem un politiskā «bazāra» iesniegtiem rēķiniem. Latvija joprojām nav atbrīvojusies no lēta politiskā cirka lāsta.