Būtiskākais politiskais notikums šajā nedēļā bija sarunas ar politiskajām partijām, jo viens no mazākumvaldības uzdevumiem ir nodrošināt Saeimas vairākuma atbalstu valstiski svarīgākajiem lēmumiem, tai skaitā tiem, kas saistīti ar valsts finansiālo stabilitāti. Tas arī būs svarīgākais nākamās nedēļas uzdevums - turpināt konsultācijas ar Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām, kur paredzēts koalīcijas sanāksmē intensificēt sarunas ar LPP/LC par iespējamo dalību koalīcijā jeb atbalstu valdībai Saeimā.
Otrs būtiskākais notikums šajā nedēļā bija valdības lēmums par Parex bankas restrukturizāciju, paredzot perspektīvu un nākotnes bankas biznesa profilam atbilstošo aktīvu nodalīšanu jaunā bankā. Šo Parex bankas sadalīšanas modeli atbilstoši Eiropas Komisijas noteiktajām vadlīnijām valdībai rekomendē īstenot starptautiskais finanšu konsultants „Nomura International plc” un Ministru kabineta izveidotā darba grupa, kurā strādā visu atbildīgo institūciju vadītāji, tai skaitā Latvijas Bankas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Finanšu ministrijas. Izstrādātie biznesa plāni paredz abu sadalītās bankas daļu dzīvotspēju, kur jaunā banka tiek gatavota pakāpeniskai pārdošanai, bet vecās bankas aktīvu apjoms pakāpeniski samazināts tos pārdodot un strādājot pie aktīvu atgūšanas bankas kredītprotfelim.
Trešais būtiskākais notikums šajā nedēļā ir valdības apstiprinātā mikrouzņēmumu programmas likumu pakete, kas bija pēdējais nepieciešamais lēmums no Ministru kabineta puses, tālāk normatīvie akti nodoti izskatīšanai Saeimā. Būtiski, lai šo likumu ieviešana nekavētos un mikrouzņēmumu programma varētu uzsākt darboties pēc iespējas ātrāk. Programmas mērķis ir iedarbināt instrumentu uzņēmējdarbības vides aktivizēšanai un nodarbonātības problēmu risināšanai, jo rada iespējas iedzīvotājiem realizēt uzņēmējdarbības idejas un pašiem organizēt savu nodarbinātību.
Šajā nedēļā arī Briselē piedalījos Eiropadomes sēdē, kur aktualākais jautājums bija par Grieķijas finansiālās krīzes pārvarēšanu, kur izdevās panākt vienošanos - palīdzības paketi ar ievērojamu Starptautiskā Valūtas fonda līdzfinansējumu, bet lielāko finansējuma daļu veido divpusējā eirozonas valstu palīdzība, paredzot arī riska prēmiju. Šāds atbalsta sniegšanas modelis formāli atbilst eirozonas valstu līgumam, kas aizliedz sniegt starptautiska aizdevuma programmas iedarbināšanu eirozonas valstīm, taču neizslēdz divpusēju valstu atbalstu. Palīdzības paketi Grieķijai iedarbinās tikai tad, ja Grieķija nespēs pārfinansēt savas vairāk nekā 50 miljardu eiro lielās valsts budžeta saistības.
Eiropadomes atbalsts Grieķijai ir arī Latvijai, jo nestabilitāte un jauns krīzes vilnis var negatīvi atsaukties arī uz citiem reģioniem un apdraudēt ekonomikas stabilizācijas un atveseļošanās procesus.
Nākošajā nedēļā Latvijā ierodas Eiropas Parlamenta Finanšu, ekonomikas un sociālās krīzes komitejas delegācija, kura citu jautājumu starpā plāno iepazīties ar Latvijas pieredzi ekonomiskās krīzes pārvarēšanā.
A.God. Ministru prezidenta k-gs!
Ar dziļu cieņu raugos uz Jūsu lielo darbu, ko veicat mūsu paolitiķu kašķīgā vidē. Nesaprotu TP soli, aizejot no valdības, jo tauta jau tik muļķe nav, ka nezin kuri bija pie stūres Parex lietā, un citos smagos lēmumos treknajos gados, kas kaitēja valsti
Vairāk akcentējiet uzmanību uz nodokļu iekasēšanu,, likvidējot ēku ekonomiku, nevis uz to palielināšānu. Pensionārus gan vairs neapcērpiet lūdzu!Tad labāk progresīvo nodokli vird 1000 latiem mēnesī.
Ar cieņu.