13.05.2011. atbilde par SIA „Land Development” aizdevuma pamatsummas nomaksu  un pielīgto līgumsodu:

Tā kā vairākos medijos ir publicēti nepatiesi apgalvojumi,  vēlos informēt, ka SIA „Land Development”  2009. un 2010.gadā ir atmaksājis VAS „Latvijas Hipotēku un Zemes banka” aizdevuma pamatsummu EUR 359 000 apmērā, kā arī sākotnēji noteiktais līgumsoda apmērs nav ne grozīts, ne atcelts.

17.04.2011. atbilde par “Land Development” un Sandru Bukani:

 

Uzņēmums dibināts 2004.gadā un jau 6 gadus darbojas nekustamā īpašuma projektu attīstības nozarē. Laikā kopš 2004.gada SIA “Land Development” ir nomaksājis valsts un pašvaldību budžetos nodokļus kopumā Ls 208 000 un tam nav nodokļu maksājumu parādu.

Ne man, ne Sandrai Bukanei nekad nav piederējušas šī uzņēmuma kapitāldaļas. Privātie naudas aizdevumi uzņēmuma attīstībai ir piešķirti laikā līdz manai apstiprināšanai Ministru Prezidenta amatā 2009.gada 12.martā un likumā noteiktā kārtībā ir deklarēti valsts amatpersonas deklarācijā jau 2009.gadā, stājoties amatā.

Uzņēmums projektu attīstībai ir izmantojis vairākus dažādu bankas aizdevumus, kas ir sekmīgi atmaksāti. Aizdevums rindu māju projekta “Vējziedi” Dreiliņos (www.ldprojekti.lv) attīstībai ir saņemts no VAS ” Latvijas Hipotēku un Zemes banka” 2007.gadā (2 gadus pirms manas apstiprināšanas Ministru Prezidenta amatā) ar procentu likmi 6M EURIBOR+2,5% un daļēji jau ir atmaksāts pirms termiņa.

Projekts “Vējziedi” ir sekmīgi pabeigts, nodots ekspluatācijā un trešdaļa māju jau ir pārdotas vai iznomātas. Tas ir labs rezultāts krīzes apstākļos, kad vairums Latvijas komercbanku ir spiestas desmitiem to rīcībā esošo mājokļu vienības pārdot izsolēs par zemu cenu saviem meitas uzņēmumiem citu pircēju trūkuma dēļ un atspoguļot savās bilancēs milzu zaudējumus.

17.04.2011. atbilde par nodokļu politiku saistībā ar “Land Develpment”:

Jebkurš Latvijas iedzīvotājs ir ieinteresēts nodokļu politikā, jo visiem ir jāmaksā gan iedzīvotāju ienākuma nodoklis, gan sociālais nodoklis, gan nekustamā īpašuma nodoklis, kā arī citu nodokļu likmes pastarpināti ietekmē cilvēku labklājību.

Tieši manas valdības laikā ar 2010.gada 1.janvāri tika ieviesti jauni nodokļi, kas attiecas uz nekustamā īpašuma nozari - kapitāla ienākuma nodoklis 15% apmērā un nekustamā īpašuma nodoklis mājokļiem, kas 2011.gadā ir dubultots.

17.04.2011. atbilde par Sandras Bukanes izvirzīšanu Ventspils brīvostas valdē:

Sandra Bukane Ventspils brīvostas valdē pārstāv Finanšu ministriju un ir apstiprināta amatā ar Ministru kabineta lēmumu.

17.04.2011. atbilde par lēmumiem attiecībā uz LHZB:

Ministru kabineta lēmumi, kas attiecas uz Latvijas Hipotēku un zemes bankas (LHZB) pārveidošanu par attīstības banku, neattiecās uz konkrētu uzņēmumu saimniecisko darbību.

17.09.2010. atbilde par iespējamu uzņēmumu privatizācijas saraksta veidošanu:

Latvijā ir apstiprināts neprivatizējamo uzņēmumu saraksts un ne pašreizējā valdība, ne Vienotība kā partija pēc nākamajām vēlēšanām negrasās to atvērt, lai pārskatītu. Ne Latvenergo, ne Latvijas Valsts mežus, ne citus sarakstā esošos uzņēmumus valdība negrasās nodot privatizācijai ne pilnībā, ne arī pa daļām. Jāatzīst, ka bijuši slēpti mēģinājumi privatizēt šos uzņēmumus, piemēram, nodot vērtīgākos Latvijas Pasta aktīvus privātajām struktūrām, tomēr Vienotība to neatbalsta. Tieši tās partijas, kuras it kā visvairāk uztraucas par privatizāciju, skaidru nostāju par to, vai viņas nenāks ar iniciatīvu, lai šis saraksts tiktu vērts vaļā, tā arī nav paudušas.

2.06.2010. atbilde par lata devalvāciju:

Saskaņā ar Satversmi katram ir tiesības brīvi paust savus uzskatus. Tomēr aicinu to darīt atbildīgi. Īpaši tiem, kas izplata spekulācijas par mūsu nacionālās valūtas stabilitāti. Šādi paziņojumi nodara lielus zaudējumus Latvijas ekonomikai un var negatīvi ietekmēt eiro ieviešanu. Ir viegli izlaist džinu no pudeles, bet daudz grūtāk ir iedabūt to atpakaļ. Vēlos arī pateikt tiem, kas lata devalvāciju uzskata par panaceju, ka šis risinājums tautsaimniecībai un iedzīvotāju dzīves līmenim ir daudz negatīvāks, nekā sagatavotie un vēl gaidāmie budžeta samazinājumi. Samazinot izdevumus, mēs varam to darīt kontrolēti un pasargājot atsevišķas jomas. Devalvācija savukārt skartu pilnīgi visus un daudzu pasaules valstu bēdīgā pieredze liecina, ka tā bieži kļūst nekontrolējama.

Pārsūtīt ziņu