Foto: Toms Norde, Valsts kanceleja
Otrdien, 5. jūnijā Rīgā notika Starptautiskā Valūtas Fonda un Latvijas Bankas organizētā augsta līmeņa konference “Apstākļiem spītējot: Baltijas valstu tautsaimniecības atveseļošanās pieredze”, kuras ietvaros Latviju pirmajā oficiālajā vizītē apmeklēja SVF izpilddirektore Kristīne Lagarde, kā arī virkne citu augstu ES un Latvijas kaimiņvalstu amatpersonas.
Konferences ietvaros premjeram Valdim Dombrovskim bija atsevišķas tikšanās ar K.Lagardi un ES ekonomikas un monetāro lietu komisāru Oli Rēnu.
Tiekoties ar SVF vadītāju premjers pārrunāja eiro zonas stabilitāti un Latvijas iespējamo pievienošanos tai. V.Dombrovskis uzsvēra, ka Latvijas un citu Baltijas valstu pieredze krīzes pārvarēšanā apliecina, ka finansiālās stabilitātes atgūšana ir priekšnoteikums izaugsmei, nevis otrādi. Šī pieredze jāņem vērā arī eirozonai, un Eiropas Savienībai kopumā ir svarīgi raidīt partneriem skaidru signālu, ka esam gatavi ievērot fiskālo disciplīnu un būt uzticams partneris, kas fokusējas uz ilgtermiņa izaugsmi.
K. Lagarda uzsvēra, ka Rīgā vēlas rūpīgi izanalizēt Baltijas valstu pieredzi krīzes posma pārvarēšanā un izprast tos izaicinājumus Latvijai, ar kuriem jāturpina strādāt pēc starptautiskā aizdevuma programmas noslēgšanas, lai noturētu panākto valsts finanšu stabilizēšanā, radītu pamatu ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei un jaunu darbavietu radīšanai. Kopumā no Baltijas valstu pieredzes svarīgi gūt mācības, kas būs vitāli svarīgas visām valstīm, jo īpaši valstīm eirozonā – Grieķijai, Spānija, Portugālei un citām, uzsvēra K. Lagarda.
Savukārt, tiekoties ar komisāru Rēnu, V.Dombrovskis pārrunāja aktualitātes eirozonā un jūnija beigās gaidāmās ES valstu galotņu sanāksmes darba kārtību. V.Dombrovskis informēja, ka Latvija ir apņēmības pilna šogad izpildīt Māstrihtas kritērijus, lai kvalificētos eiro ieviešanai 2014. gadā, tādēļ sagaida no Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās bankas konsekventu attieksmi saistībā ar Māstrihtas kritēriju likmju noteikšanu un piemērošanu. O.Rēns apliecināja, ka Latvija var rēķināties ar šādu pieeju, kā arī apsveica Latvijas pārstāvjus ar veiksmīgu starptautiskās aizdevumu programmas pabeigšanu, kas ļāvusi Latvijai izveidot stabilu pamatu izaugsmei. O.Rēns norādīja, ka šie panākumi Latvijai uzliek atbildību turpināt veidot ilgtspējīgu fiskālo politiku, virzoties uz budžeta deficīta samazināšanu.
Foto:
V.Dombrovskis tiekas ar SVF izpilddirektori Kristīni Lagardu
V.Dombrovskis piedalās SVF un LB konferencē
V.Dombrovskis tiekas ar EK ekonomikas un monetāro lietu komisāru Oli Rēnu
V.Dombrovskis piedalās konferences paneļdiskusijā
Arī jaunā nacionālās aviokompānijas airBaltic vadība atbalsta pakalpojumu līgumus ar «savējiem», un vienlaikus atrašanās airBaltic vadošā amatā un saistība ar kompāniju LT Avia Ilonai Savkinai devusi priekšrocības.
Foto: GATA BURAVCOVA ZĪMĒJUMS
Diena,06.06.12.
Neļaujiet tam notikt!
Zanders: Vienotībai draud pašpārliecinātības lamatas 15
Māris Zanders. 2012. gada 6. jūnijs 07:48
Kas jauns? - Nu, nav nekā īpaša… - vairumā gadījumu apmēram tādas ir sarunas starp indivīdiem, kas kaut kādu iemeslu dēļ spiesti pastiprināti interesēties par t. s. politiskajiem procesiem valstī. Arī politologi nebeidz atkārtot, ka reālas alternatīvas šai koalīcijai un valdībai nav. Īsi sakot, jauku vasaru, tiekamies rudenī vai pat vēl attālākā nākotnē.
Neapšaubot to, ka izmaiņas patiešām maz ticamas, pilnīgs bezvējš tomēr liekas mazticams vairāku iemeslu dēļ. 1) Reformu partija, protams, var sevi mierināt ar analoģijām Latvijas partiju vēsturē (tās gan, šķiet, Zatlera komandai pašai nav sevišķi glaimojošas), kad partija ilgstoši dzīvojas ar zemu reitingu, tomēr vēlēšanu priekšvakarā to uzdzen. Tomēr ticamāk, ka RP saprot - ilgi tādā garā turpināt nevar, attiecīgi nepieciešamas «aktivitātes». Izrādās, ka ar RP deleģēto ministru (jo īpaši Pavļuta un Ķīļa) gluži labo tēlu nepietiek, tātad jādomā kas principiāli cits. Un nez kādēļ liekas, ka šis «cits» diez vai sajūsminās RP koalīcijas partnerus. (Līdzīgi ir ar t. s. Olšteina grupu, kas nevar ilgstoši atrasties vēlētājam mazsaprotamā statusā.) 2) Iegansts villas izmešanai arī koalīcijas iekšpusē tradicionāli ir konkrētā gada valsts budžeta grozījumi - kam piešķirt papildu finansējumu, kāpēc utt. Nav pamata domāt, ka šogad būs citādi. 3) Nav jau gluži beigušies lielie attīstības projekti, un, ja atceramies plēšanos pasažieru vilcienu iepirkuma gadījumā, kādēļ gan lai būtu citādi, piemēram, pasūtījumos, kas skar lidostas infrastruktūru.
Jāatkārto, ka neviens no potenciālajiem strīdiem minētajos jautājumu lokos koalīciju neizjauks, tomēr tie būs gana liels izaicinājums premjera partijai. Jo - politiskās dzīves vērotāji neatkarīgi no subjektīvām simpātijām ir diezgan vienprātīgi diagnozē, ka Vienotībai draud pašpārliecinātības lamatas. Un ja partija jūtas kontrolpaketes turētāja, tad tā atbilstoši sāk uzvesties attiecībās ar partneriem un citiem spēlētājiem vispār. Kļūst pavirša, nenovērtē riskus, atliek lēmumu pieņemšanu utt. Tā var, protams, paļauties uz to, ka Vienotības vēlētājam tā īsti nav kurp pārmesties savā izvēlē, tomēr sarūgtinātajiem vienmēr ir iespēja pašvaldību vēlēšanās vienkārši palikt mājās. Tā gan patiesībā būtu tikai pašas Vienotības problēma, tomēr nelaimīgā kārtā partijas apmierinātība ar sasniegto var nozīmēt arī lēmumus (vai to neesamību) jautājumos, kas skar sabiedrību. (Piemēram, nav sajūtas, ka valdībai ir scenāriji, ko darīt, ja situācija eirozonā turpina pasliktināties, sašaurinot pieprasījumu Latvijas eksportam, sadārdzinot kredītresursus līdz nepieņemamam līmenim utt.)
Šķiet, Vienotība ir sasniegusi to fāzi, kad tai būtu derīgi atcerēties: reiz bija Latvijā tāda Tautas partija…