23.06.2009. raksta Jānis:
1. vai Jums ir zināmas vadības sistēmas, kuras principiāli atšķirtos no birokrātiski- instruktīvās vadības?
Ja ir - kāpēc nekas netiek darīts, lai ieviestu mērķu-funkciju-resursu sistēmu?
2.Kāpēc strukturālo reformu ieviešana tiek apzināti vilcināta? Par spīti meliem par to, ka pensijas netiks aiztiktas, vēlēšanas Rīgā Jaunais laiks tik un tā zaudēja.
3. Jūs un Repše paši taču savas īslaicīgās valdīšanas laikā uzpūtāt vairākas ministrijas, tat skaitā izcili birokrātisko Veselības ministriju. Bet Eglītis demisionēja, bet ne VOVA ne citas birokrātiskās Veselības ministrijas struktūrvienības neaiztika? Kāpēc tik ļoti sargiet birokrātisko aparātu? Ar pēdējo lēmumu taču esat norakstījuši jebkādas JL izredzes nākamajās vēlēšanās, ja vēl būs,kam vēlēt..
Esmu JL dibinātāju skaitā, biju ļoti dārgs menedžmenta konsultants, tagad pensionārs.
Pašreiz uzsākta būtiska valsts pārvaldes reorganizācija, kuras pirmais solis ir nozīmīga izdevumu samazināšana, otrais - funkciju izvērtējums. Mērķis ir tuvoties Igaunijas modelim, kas Latvijas apstākļos nozīmē diskusijas par valsts pārvaldes izmēru 2004.gadā no izdevuma apjoma viedokļa. Ideāli, ja izdevumi un funkcionalitāte tiek vērtēta kopā un pietiekami analītiski, taču mēs pirmo soli veicam atbilstoši starptautisko aizdevēju rekomendācijām. Valsts pārvaldē strādājošo skaits gada laikā tiek samazināts par 8000, kas ir būtisks solis papildus izdevumu samazināšanai, taču arī bez tā vēl ir papildus iespējas. Aicinu Jūs atsūtīt savus priekšlikumus par konkrētiem gadījumiem, kur Jūs redzat iespējas ekonomijai valsts pārvaldē. Kas attiecas uz strukturālajām reformām, tad tās tiek realizētas atbilstoši uzdevumiem, taču varu piekrist, ka dažās jomās tām nepieciešams aktīvāks risinājums, tāpēc to pārrunāšu ar atbildīgajiem ministriem.
Par pensijām - kad stājos amatā, tad ekonomikas recesijas prognoze bija 12%, kur skaidri paudu nostāju, ka izdevumu samazināšana neskars pensijas. To var redzēt arī valdības sagatavotajā un Saeimā 1.lasījumam iesniegtajā valsts budžeta grozījumu projektā. Taču pašreiz recesijas prognoze ir sasniegusi 18%, tāpēc arī valdība bija spiesta pārskatīt iepriekšējos uzstādījumus, diemžēl, arī attiecībā uz pensijām.
Pašreizējā ekonomiskajā situācijā strādājot pie krīzes pārvarēšanas, kad jāpieņem daudz nepopulāri lēmumi, cerēt uz politiskā reitinga pieaugumu ir muļķīgi - es jau stājoties amatā ministru komandai teicu, ka šis nav laiks, kad krāt politisko reitingu.
22.06.2009. raksta N.Dzintars:
Mēs, Latvijas Republikas latviešu valodas un literatūras, matemātikas un fizikas skolotāji, izprotam valsts finansiālās grūtības un ekonomiskās problēmas un esam gatavi atbalstīt iepriekš saskaņoto darba algas samazinājumu par 20 % un būt gataviem arī krīzes apstākļos sniegt skolēniem kvalitatīvu izglītību. Taču, iepazinušies ar LR Saeimas balsojumu par budžeta grozījumiem 2009.gada 16.jūnijā un zinot, ka arodbiedrība P.Krīgera personā to principiāli ir atbalstījusi, secinām, ka tiek sagrauta Latvijas neatkarības laikā izveidotā izglītības stratēģiskā virzība, noniecināta pedagogu darba nozīme izglītotas kultūras sabiedrības audzināšanā Latvijā un pret skolu pedagogiem tiek piemērotas diskriminējošas normas, par 50 % samazinot skolotāju darba algu ( vidēji 340,00 LVL līdz šim un 170, 00 LVL paredzēts turpmāk par 1 likmi jeb 21 stundu, tādējādi faktiski saņemtais atalgojums- ap 124,00 LVL uz 1 likmi, bet pavasarī noteiktais iztikas minimums pēc Statistikas pārvaldes datiem 173,00 LVL ). Darba samaksa faktiski samazināta par 60 %, jo likvidēta tiek arī 10 % piemaksa par darba kvalitāti, kas veido kopējo darba samaksu. Ar kvalitātes piemaksu tika atbalstīti labākie pedagogi, tāpēc arī viņu darba samaksa samazinās vairāk. Tas nozīmē, ka netiek veicināta izglītības kvalitāte. To neveicina arī pieredzes bagāto un talantīgo pensijas vecuma skolotāju izvēle nestrādāt 70% pensiju samazinājuma dēļ. Tādējādi valdība un Saeima sagrauj tiesiskās paļāvības principu un samērīguma principu pedagogu algu samazinājumā attiecībā pret citu profesiju pārstāvju algu samazinājumu.
Tai pat laikā IZM tiek tērēti līdzekļi 11 miljonu apmērā e-klases izstrādē, lai gan tā sekmīgi darbojas DEAC paspārnē, un skolotāji ar to ir apmierināti. Protams, valstī ir saspringta finansu situācija, bet vai tiešām skolotāji ir jānostāda uz eksistences robežas, lai glābtu valsti? Finanšu rezerves būtu meklējamas nelietderīgos tēriņos ministrijās, daudzajās aģentūrās, kas reizēm dublē viena otras darbu. Ar šo atalgojumu, kāds paredzēts budžeta grozījumos, var iestāties krīze izglītībā, jo 1) pensionāri aizies, bet vietā par šādu algu nenāks jaunie; 2) no skolām aizies arī tie skolotāji, kuriem būs iespējas braukt strādāt uz ārzemēm.
Domāju, ka risinājums ir jāmeklē, lai valstī tiktu ievērots arī vienlīdzības princips, ja jau samazinām par 20%, tad visiem, lai gan ir arī jāskatās, kāda ir pamatalga. Ir liela atšķirība, vai samazina to no 2000 latu vai 200.
Risinājums, protams, ir arī skolu tīkla optimizācija, bet par to vispār nekas nav runāts. Protams, ka nav lietderīgi uzturēt skolu, ja tajā mācās 20 skolēni. Vai nebūtu vispirms kārtīgi jāizskata šīs iespējas? Skolotājiem citādi nebūs citu iespēju - būs jārīkojas, jo šāds algu samazinājums neizbēgami novedīs nabadzībā, bet tā nebūs skolotāju vaina.Samazināsies arī nodokļu daudzums, ko līdz šim esam maksājuši.
Pavisam nopietni būtu apsverama ministres T. Koķes darbība skolotāju interešu aizstāvībā, jo to kaut kā nemanām.
N. Dzintars
Situāciju par skolotāju algām tuvākajā laikā detalizēti pārrunāšu ar ministri un arodbiedrību, taču jāņem vērā skolotāju skaits un skolēnu skaita konteksts. Diemžēl, “trekno gadu mantojums” ir smags un, lai pārvarētu krīzi, ko tas radījis, ir nepieciešams veikt izmaiņas arī attiecībā uz skolotāju un citu grupu atalgojumu.
12.06.2009. raksta Edmunds:
Visu cieņu Valdi, līdz šim man likās, ka esat lietderīgs valstij. Bet Jūsu ‘’solidārā” rīcība pensiju un algu samazināšana neko nemainīs, tikai būs sliktāk.
Valūtas fonds un soc. partneri Jums un citiem lēmējiem ‘kliedz”, ka jāreformē valsts pārvalde un tās izdevumi.
Piemēram, drukas iekārtu kasetņu iepirkumi. Kapēc nevar pildīt kasetnes, tas būtu līdz pat 60% ietaupījums un 30-50% ekonomija. Noteikti vajag konkursu. Ja drukas iekārtu ražotāju pārstāvis iebilst garantijas jautājumos, tad jābrīdina ka ja nenodrošinās garantiju, tas būt pretrunā pret Eiropas noteikumiem kas ļauj izmantot alternatīvās izejvielas.Tādā gadījumā nākoša reizē var nepirkt no iepirekšējā ražotāja drukas iekārtas, bet piedāvāt to citām.
Kad, kad notiks reformas?
Vai varat iedomāties, ka solidāra varbūt arī tauta, atstājot valdībai valsti ar čupiņu nepelnošo pensionāru un vienaldzīgiem viesstrādniekiem. Vai varbūt ir cits plāns, provocēt tautu, lai veidotos sadursmes un varētu veikt kārtējo ”tīrīšanu”?
P.S. Neviļus nāk atmiņā Krištopāna kungs, kas kļuva bagāts esot valdībā, tagad nerunā ar nevienu, slēpjas Amerikā…. bet dzīve ir tik nemierīga. nervoza un vēl nav zināms kā viņam tas viss beigsies…ok tā ir viņa problēma….
Labdien, vispirms - paldies par Jūsu vēstuli un viedokli. Darbs ar „trekno gadu mantojumu” ir smags un, kā jau iepriekš, šo amatu uzņemoties, esmu uzsvēris - šis nav pateicīgs laiks, lai pelnītu politisku reitingu. Šis ir laiks nepopulāriem lēmumiem un grūtam darbam, lai valstī pārvarētu krīzi. Diemžēl, alternatīvu nav daudz. Pašreizējā situācijā ir īsā laikā jāpieņem komplicēti lēmumi, kam nepieciešama politiska tālredzība un atbildība, kā arī pieredze krīzes situācijā. Tas daudziem vadītājiem ir liels izaicinājums, tāpēc reformu ieviešanu tiešām varam vēlēties ātrāku. Katrā ziņā - reformas notiek un es turpmāk būšu daudz kategoriskāks pieprasot rezultātus. Valsts pārvaldi skar būtiskas pārmaiņas, papildus valsts izdevumu samazināšanai būs stingras prasības par efektivitātes uzlabošanu, kā arī esmu pieprasījis ekonomēto līdzekļu precīzu uzskaiti un publiskošanu, lai sabiedrība var izvērtēt. Kas attiecas uz protestiem - demokrātija ir viena no mūsu valsts lielākajām vērtībām un tā uzliek ne tikai tiesības, bet arī pienākumus, tāpēc es aicinu apzināties tos, kuri aicina uz protestiem, savu atbildību. Savukārt ielūgtos - neļaut sevi izmantot spekulācijām.
12.06.2009.raksta Estere:
Labdien,Dombrovska kungs!
Man ir viena ideja,kā Latvija varētu piepildīt savu “maciņu”:
1)Miljonāriem, kuriem ir iekrājumi virs 1000000Ls, nodoklis no nākamajiem miljoniem ir 50%(miljonāru nodoklis).
Paldies, ka izlasījāt!
12.06.2009.
Ar cieņu,Estere
P.S. Ļoti gaidīšu jūsu domas par šādu priekšlikumu!
Atbild V.Dombrovskis:paldies par Jūsu vēstuli - ideja par progresīvo nodokli valdības dienas kārtībā tika apsvērta, kas izraisīja plašas diskusijas starp ekonomistiem par ieguvumiem. Mūsu mērķis ir panākt pēc iespējas straujāku ekonomikas atveseļošanu, taču piekrītu, ka attiecībā uz sabiedrības turīgāko daļu ir jāmeklē solidāri risinājumi. Par to diskusiju turpināsim pēc budžeta grozījumu pieņemšanas.
Gaidīšu nākamos Jūsu ierosinājumus!
11.06.2009. raksta D.Baranovska:
Labdien cien. Dombrovska kungs!
Es tiešām nedomāju, ka nodokļu palielinājums kā progresīvasi nod., PVN un citi dos gaidīto rezultātu, bet samazinājums gan labvēlīgi ietekmētu uzņēmējdarbību kopumā un līdz ar to arī budžetu. Es ļoti gribētu redzēt konkrētus soļus uzņēmējdarbības veicināšanai Latvijā. Cilvēkiem ir vajadzīgas darba vietas. Vai nedomājat pieaicināt starptautiskos ekspertus, jo vajag taču kaut ko darīt lietas labā!!!
Ar cieņu,
Daina Baranovska
paldies par vēstuli – par nodokļiem diskusijas ir asas, taču mums ir nepieciešami risinājumi, kas nodrošina pietiekamus ieņēmumus valsts budžetā un tai pat laikā stimulē ekonomiku. Būtiskākais uzdevums ir veicināt sociāli atbildīgu uzņēmējdarbību, lai motivētu uzņēmējus saglabāt esošās darba vietas. Ņemot vērā valsts pārvaldes kapacitāti pašreizējā situācijā, strādājot pie krīzes pārvarēšanas, esam piesaistījuši starptautiskos ekspertus – Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas pārstāvjus, lai palīdzētu Latvijai atrast pēc iespējas labākus risinājumus. Papildus tam esmu izveidojis ārvalstu ekspertu darba grupu, kur strādā pieredzējuši eksperti no reģiona valstīm, kā arī vietējo uzņēmēju un speciālistu Konsultatīvo padomi. Abas grupas papildina valdības kompetences un ļauj krīzes situācijai nepieciešamos risinājumus izdiskutēt no iespējami plašāka redzesloka. Protams, valdības darbam pašreiz esam piesaistījuši arī sociālos partnerus – Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Pensionāru federāciju.
11.06.2009. raksta Jānis:
Cik saprotu, valsts uzņēmumu padomes nepilda kādu valstiski svarīgu un ekonomiski nozīmīgu funkciju. Galvenokārt tās tiek izmantotas kā darba vietas partiju biedriem, kas nogājuši no aktīvās politikas skatuves.
1. Jautājums - Vai tā ir?
Ja tā ir, tad
2. Jautājums - Kādēļ tās nevar tikt likvidētas, vai vismaz padomniekiem, solidarizējoties ar pensionāriem, ārstiem un skolotājiem (kas starp citu tiešām pilda valstiski nozīmīgas funkcijas), noteiktas minimālās algas?
p.s. Es saprotu, ka budžeta ietaupījums būtu salīdzinoši mazs, un tomēr, te iet runa par solidaritāti. Kādēļ tie, kas valsti noveduši šādā situācijā, nevien nesaņem par to sodu, bet vēl tiek no valsts kārtīgi uzturēti?
Protams, es arī saprotu, ka izšķiroties par šādu soli valdības stabilitāte iespējams sašķobītos, jo daudziem šāds lēmums nepatiktu, bet šajā situācijā viss atkal velk uz kādiem nemieriem un tad būs vēl sliktāk.
Varbūt jūs tomēr varētu izrādīt spēku un solidarizējoties ar tautu, veikt arī šādus partiju vidū nepopulārus lēmumus.
Tauta skatās, kas notiek un vērtē un Saeimas vēlēšanas nav tik tālu.
04.06.2009. raksta Andris Škutāns:
Sveicināti!
Novēlu veiksmi.
Un rodas pārdomas par iespējām gūt labākus rezultātus vēlēšanās (šajās droši vien nē, bet turpmāk).
Pēc šo vēlēšanu rezultātiem, iespējams vajadzētu analizēt LPP/LC vēlēšanu kampaņu. Un nākamājās vēlēšanās ņemt no viņiem piemēru…. Lai arī kādi ir līdzekļi, izskatās, ka viņi sekmīgi sasniegs savus mērķus. Šlesers bieži pauž savu viedokli, informācija ārēji izskatās ticama un pozitīva, izturēšanās pārliecinoša utt…
Un otras pārdomas ir par TP un pārējo turpmāko rīcību….Sajūta ir tāda, ka viņi ir ļoti viltīgi un JL arī būtu jākļūst viltīgākiem…. Pretējā gadījumā, iedzīvotājiem var radīt iespaidu, ka JL darbošanas ir negatīva. JL vajadzētu agresīvāk un viltīgāk rīkoties, lai sasniegtu mērķus.
Un trešais ir novēlējums, lai JL vadošajiem biedriem būtu nevainojama reputācija. Droši vien varētu veikt nosacīti nemanāmu kontroli un iedzīvotājiem radīt iespēju sniegt anonīmu informāciju, kuru pēc tam izvērtētu.
Ar cieņu
Andris Škutāns
Atbild V.Dombrovskis: Andri, liels paldies par atbalstu un novēlējumiem. Jums taisnība, pēdējās dienās dažādas spekulācijas paliek aizvien vairāk, prognozēju, ka tās vēl varētu pastiprināties pirms budžeta grozījumu 2.lasījuma izskatīšanas Saeimā, kas būs ļoti atbildīgs un smags politisks lēmums, lai pārvarētu ekonomisko krīzi. To organizē cilvēki, kuriem mūsu izvirzītie uzdevumi vai mērķi nav pieņemami un kuri vēlās turpināt “treko gadu politiku”. Pilnībā atbalstu Jūsu novēlējumu par reputāciju - mēs aktivizēsim kontroli un atzīsim savas kļūdas, ja tādas būs pieļautas. Pašreiz sabiedrībai visvairāk nepieciešama godīga informācija. Aicinu Jūs uz Eiropas parlamenta un pašvaldību vēlēšanām, lai izmantotu savas demokrātijā noteiktās tiesības!
01.06.2009. Oskars no Gulbenes raksta:
labak uzreiz pasludinat valstij bankrotu kur tur citus mocit un visu lidz
pedejam samazinat!
31.05.2009. jautā Juris Bogdanovs:
Patiesībā, jautājumu ir vairāki. Turklāt, tā kā vienmēr ir problēmas atbildētajiem ar jautājuma būtības izprašanu, vēlos arī izskaidrot, kā un kāpēc redzu attiecīgo situāciju noteiktās jomās es pats. Un es pat vēlētos, lai jautājumi visā pilnībā tiktu publicēti jūsu mājaslapā kopā ar visu atbildi.
Tātad.
Situācija Nr 1. Latvija ir ļoti nabadzīga ar jebkuru veidu resursiem, ja neskaita mežus un purvus, kuri pat augstākajā apstrādes pakāpē paliek talu savā pievienotajā vērtībā no tādām precēm kā elektronika, mašīnbūve. Visu šo “otrās brīvvalsts” laiku nav bijis nevienas partijas, ieskaitot JL, kura būtu gana nopietni vertējusi šo situāciju un tās ietekmi uz ekonomiku, arī skaidrojot cilvēkiem un piedāvājot risinājumus.
Un risinājums ir tikai viens - visu ko vien mēs spējam ražot, ražot pašiem. Tas ir, tādas lietas kā elektropreces, bērnu preces, saimniecības preces utt.
Jautājums Nr.1. - Gribētos zināt, kāpēc nevienam, arī JL, nav programmā pilnīgi konrētu uzstādījumu un mērķu, kā arī paņēmienu, kā to sasniegt?
Ja kāds saka, ka brīvā tirgū visu nosaka brīvā tirgus likumi, tad Jums, Dombrovska kungs, kopā ar Repši vajadzētu zināt, ka nekāda brīvā tirgus Latvijā nav un, kopš ieviesta lata piesaiste, nekad arī nav bijis.
Paskaidrošu. Jau no ekon pamatiem Jums vajadzētu būt zināmam, ka starpvalstu attiecībās katras valsts valūta otrā valstī arī ir prece… Tas nozīmē, ka tām vajadzētu savā starpā darboties pēc brīvā tirgus likuma, kad pieprasījuma/piedāvājuma attiecība nosaka cenu.
Kā tas ir Latvijā, Jums tas nav jāskaidro. Ar esošo monetāro politiku jebkādi brīvā tirgus mehānismi ir vienk iznīcināti, un tas atstāj daudz sliktātu ietekmi uz tautsaimniecības attīstību un neatkarību, nekā tas notika PSRS laikos.
Ja iebildīsiet, ka latu nevar atbrīvot, tad varbūt Jūs būsiet kaut ko dzirdējuši par tādu lietu kā zelta vidusceļu, kas katrai situācijai ir savā punktā, ja skatās uz taisnes starp divām galējībām. Un monetārās politikas jautājumā latam jau sen bija jāatrod pareizais vidusceļš starp pilnīgu lata brīvlaisšanu un stingru piesaisti.
Piemēram, valsts var nodrošinat latu apmaiņu par kādai valūtai piesaistītām cenām to resursu un izejvielu iegādei, kuri ir nepieciešami vietējās ražošanas uzturēšanai. Viss pārējais lai tiek pirkts un pārdots PAR BRĪVĀ TIRGUS CENĀM.
Šāda pieeja nekropļotu tirgu ne iekšējā, ne ārējā tirgū, un tas nebutu protekcionisms, jo tas tikai veicinātu cenu stabilitāti valsts iekšienē, un būtiski palielinātu vietējo izdevīgumu ražojot.
Uzsvēršu, ka mums ir izdevīgi ražot pašiem, pat ja galaprodukta cena salīdzināmās kategorijās ir lielāka nekā citu valstu ražojumiem, un pat ja par to tiek maksātas mazākas algas, nekā par līdzīgu darbu attīstītajās valstīs.
Atgādināšu, ka mēs dzīvojam pasaulē, kurā visu var saražot reizes divas vai pat trīs lētāk, nekā tas iespējams Latvijā. Bieži vien tas ir pateicoties klimatam citur, attīstības vai ekspluatācijas pakāpei. Tāpēc, pateicoties tieši lata piesaistei, kura nozīmē naudas aizņemšanos, tātad parādu veidošanu, mēs esam nonākuši situācijā, kad nav izdevīgi ražot gandrīz neko, un mēs slīgstam arvien lielākā parādu gūstā. Un izejas nav, un arī nebūs…, kamēr netiks mainīta monetārā politika.
Jautājums Nr.2. - Kāpēc mums ir jāuztur tāda monetārā politika, kura ne tikai pilnībā izkropļo brīvo tirdzniecību, bet kura arī iznīcina mūsu ekon attīstības iespējas un neatkarību, dzenot mūs bezgalīgos parādos, kurus, ar šo pašu monet politiku mums nebūs iespējams atdot nekad, jo tas vienk nav iespējams…
Situācija Nr.2. Ja tiek atrisināta monetārā politika, tas ir tikai pusceļš uz panākumiem, uz neiekrisšanu bezgalīgos parādos un ekon atlabšanu, tātad arī budžeta piepildīšanos.
Lai ekon. attīstītos, un to var viegli izprast apskatot noslēgtu tirgu, ir vajdzīga arī pareiza ienākumu sadale, kura arī katrā valstī būs savādāka, atkarībā jau no sasniegtā attīstības līmeņa un ne tikai tā.
Piemēram. Ja valstī lielākā daļa cilvēku saņem ienākumus, kuri ir zem iztikas minimuma, un tas vēl tiek darīts uzņēmumu attīstības vārdā, tad jāsaka, ka valsti vada nelieši vai idioti. Jo neviens uzņēmums nevar normali attīstīties, ja viņam jādarbojas valstī, kurā neko nevar pārdot vispārējo ienākumu zemuma dēļ, kā tas ir, piemēram, Latvijā.
Turklāt, arī te risinājums ir zelta vidusceļa atrasšana tieši katrai konkrētajai valstij ienākumu sadalē starp pilnīgi vienādu, un galēji ekspluatējošu, un uz pēdējo virzās šobrīd Latvija. Jo abas galējības ved uz nerentablitāti, bezdarbu un nabadzību.
Jautājums Nr3. - Kādi ir JL un Jūsu piedāvājumi, redzējumi šajos jautājumos? Tātad, lai atjaunotos ekonomika, ir jābūt minimāliem parādiem, un tos nedrīkst taisīt lai nodrošinātu lata kursu tādu izdzīvošanai nevajadzīgu lietu kā banāni, mandarīni, kafija, ekskluzīvas preces, pat ja bērnu un pirmās nepieciešamības iegādei apvienojumā ar jau minēto jautājumu sakārtošanu.
Jautājums Nr.3. - Vai Jums un JL ir kaut viens reāli augļus nesošs risinājums ekon atjaunošanai, vai tikai ar to griezšanu vien domājat visu atrisināt un nakotnē cerēt uz brīnumu, kad mūsu pūstošā sistēma ar milzu parādiem sāks atkopties bez jebkāda matemātiska pamatojuma?
Iesākumam viss. Patiecoties Jūsu un JL “pienesumam” valsts ekon sakārtošanā esmu guvis visstingrāko pārliecību, ka izdzīvos tikai tie latvieši, kuri pametīs Latviju, tieši tāpēc es šobrīd aktīvi meklēju iespēju to izdarīt. Vai Jums ir kaut kas “taustāms”, kas, ārpus ierastā bla, bla varētu pārliecināt par šāda soļa lietderīgumu vai tieši otrādi?
Labdien, Juri - paldies par aktivitāti, atbildes sniegšu šodien pēcpusdienā. Līdz šim mana prioritāte bija budžeta grozījumu sagatavošana iesniegšanai Saeimā, kur nozīmīgs darbs bija valdībai un arī sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem, tāpēc arī šis aizņēma gandrīz visu manu laiku.
23.05.2009. V.Dombrovska atbilde par ģimeņu pabalstiem jeb t.s. māmiņu algām
23.05.2009. raksta Michal Banasiak
Dear Mr. Valdis,
I am Michal and I am from Poland. I am interested in politics and also in sport.
I have read a lot of articles about Your politic performances and I think You are really intelligent and great politician. You are one of the most important people in Your country and Your function is very difficult and responsible. I am impressed Your great politic knowledge and in my opinion You are one of the greatest Latvian politicians in the last years.
I will be very happy if You send me Your photo with autograph and dedication which will be really marvellous souvenir for me. Thank You very much in advance.
Yours sincerely,
Michal Banasiak
22.04.2009. Martas Mežieles jautājums:
Lai Valsti izvestu no bankrota, vajag uz kādu laiku visiem iedzīvotājiem noteikt minimālo algu. Un, ja samazina ienākumus, tad tiem, kuri saņem tos n-tos tūkstošus mēnesī nevis visiem vienādi, jo savādāk būs sacelšanās ar neprognozējamiem rezultātiem. Atopieties taču! Parastā tauta atbalstīs, nebaidieties no oligarhiem,viņi ir mazākumā.
Algu samazinājums faktiski skar visus, taču pilnīgi noteikti arī lielo algu saņēmējus valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos. Turklāt, strādājot pie budžeta grozījumiem, meklēsim jaunas iespējas izdevumu samazināšanai.
Jaunākie komentāri: