87591

Valda Dombrovska uzruna "Jaunās Vienotības" kongresā
25.08.2018


Godātais priekšsēdētāja kungs, kolēģi!

Eiropas Savienība un arī Latvija saskaras ar virkni politisku, ekonomisku un sociālu izaicinājumu, tie skar gan pašas Eiropas Savienības nākotnes pārvaldības modeli, gan tehnoloģiju attīstību un robotizāciju, gan enerģētisko neatkarību, gan sabiedrības novecošanos, gan vēl daudzi citas jomas. Mēs redzam arī virkni citu nestabilitātes faktoru, gan Krievijas agresīvās ārpolitika, gan konflikti ES kaimiņvalstīs, gan nesenā migrācijas krīze, gan protekcionisma atdzimšana. Efektīvākais risinājums šādiem izaicinājumiem būtu globālas vai vismaz Eiropas līmeņa politikas attiecīgajās jomās, tomēr ir pilnīgi skaidrs, ka šādu politiku izstrāde būs sarežģīta un laikietilpīga. 

Šādā situācijā lielu loma būs nacionālo politiku efektivitātei. Un, lai politika būt efektīva, ir nepieciešama pieredze un profesionālisms. Jaunā Vienotība spēj piedāvāt politiķus, kam ir šādas kvalitātes.

Varam ar pārliecību teikt: Vienotība ir sapratusi, ka jāmainās un Vienotība ir mainījusies. 

Mēs esam mācījušies no savām kļūdām, atgriezušies pie saviem pamatprincipiem un papildinājuši savas rindas. Vēlēšanās Jaunā Vienotība – pilsoniska, demokrātiska partiju apvienība Latvijai piedāvā racionālu, pierādījumos balstītu ilgtermiņa politiku un sabalansētu kandidātu sarakstu, kur labi pārstāvēti gan pieredzējuši politiķi, gan “jaunās sejas”.

Tieši pārdomāta un gudra politika visvairāk būs vajadzīga pieaugošas nestabilitātes apstākļos. Šādu politiku nespēj piedāvāt populisti. Šķita, ka populisms pameta Latviju kopā ar Zīgerista banāniem deviņdesmitajos gados, bet nu atkal nonācis priekšvēlēšanu dienas kārtībā. Populisti ekspluatē bailes un dusmas, sola ātrus un vienkāršus risinājumus sarežģītām problēmām. Tie ir aizņēmušies Kremļa retoriku par Latviju kā neizdevušos valsti, tie piedāvā graut, nevis veidot. Metodes un retorika nav jauni, tie ir aizlienēti. Tāpēc pragmatiskajam Latvijas vēlētājam jau tagad ir iespēja arī novērtēt, cik tukši ir bijuši solījumi un cik bēdīgi rezultāti populistu darbībai citur pasaulē. 

Daļēji populisma burbulis politisko laukumu ir ieguvis dēļ politisko spēku sašķeltības. Tāpēc vienam no Jaunās Vienotības svarīgiem uzdevumiem nākamajā periodā jābūt centrisko, valstiski domājošo politisko spēku konsolidācijai.

Kolēģi!
Mēs zinām, ka populismu baro nevienlīdzība un cilvēku sajūta, ka valsts nav taisnīga. Tāpēc nākamajā periodā svarīgs darbs Jaunajai Vienotībai ir mazināt nevienlīdzību un sociālo atstumtību. Ir sperti pozitīvi soļi – tai skaitā nodokļu reformas ietvaros, tomēr Eiropas Komisijas vērtējumā tās ietekme uz nevienlīdzības mazināšanu nebūs pietiekama. Latvijā joprojām ir vieni no augstākajiem nodokļiem uz zemajām algām, tādēļ nepieciešams turpināt darbu šajā virzienā. Ir notikusi pensiju indeksācija, taču tā joprojām neseko ekonomiskās attīstības tempam, nepieciešams meklēt risinājumus taisnīgākas pensiju sistēmas virzienā. Arī Eiropas Komisijas 2018.gada Latvijas valsts ziņojums norāda uz aizvien augstu nabadzības risku vecākā gadagājuma cilvēkiem.  Kopš 2009. gada Latvijas Džini indekss, ar ko mēra ienākumu nevienlīdzību, ir konsekventi mazinājies. Tas ir mazāks nekā Lietuvā, bet augstāks nekā Igaunijā, tomēr joprojām viens no augstākajiem Eiropas Savienībā. Nevienlīdzība šķel sabiedrību, tā ir drauds saliedētai sabiedrībai, tātad demokrātijai. Mūsu pienākums ir veidot tādu politiku, kas liktu sajust, ka brīvība un demokrātija, kuru baudām, ir ieguvums visiem Latvijas cilvēkiem.

Tiesiskums ir nākamā prioritāte, kuru es uzsvērtu Jaunās Vienotības programmā. No tieslietu jomas sabiedrība sagaida tiesu spēju ātri un taisnīgi lemt. No politiskajām partijām - likvidēt iespēju koruptai naudai ietekmēt politiķu lēmumus, oligarhiem pa kaktiem sarunāt politbiznesa shēmas un vienoties par saviem ielikteņiem dažādos amatos. Ir jāmazina naudas ietekme politikā,  šī sērga cilvēkiem liek apšaubīt valsts taisnīgumu. Ir jāturpina cīnīties pret maksātnespējas administratoru patvaļu un  ēnu ekonomiku, kas grauj godīgu biznesu konkurētspēju un nozog līdzekļus valsts sociālajām un investīciju programmām.

Vēl vienai Jaunās Vienotības prioritātei ir jābūt izglītībai. Izglītots cilvēks būs kritisks pret populistu tukšajiem solījumiem. Laba izglītība dod vienādas starta iespējas visiem sabiedrības locekļiem, tādējādi veicina sociālo mobilitāti un mazina nevienlīdzību. Trīs lielās reformas, kuras veica Vienotības vadītā izglītības ministrija - kompetenču pieeja mācību saturā, skolu tīkla sakārtošana un pāreja uz izglītību valsts valodā ir sāktas, bet Jaunās Vienotības uzdevums nākamajā Saeimā un valdībā ir nodrošināt, lai tās netiktu apdraudētas un tiktu konsekventi ieviestas. Skolu beidzējiem, kuri šajā gadsimtā veidos mūsu valsti, ir jābūt radoši, kritiski domājošiem, uzņēmīgiem un atbildīgiem pilsoņiem – Latvijas patriotiem, prasmīgiem un konkurētspējīgiem darba ņēmējiem un devējiem, pieradušiem rīkoties nestandarta situācijās un pastāvīgi mācīties. 

Kāpēc ir nepieciešamas pārmaiņas? Mainās ekonomika un mainās mūsdienu cilvēkam nepieciešamās prasmes – no rutīnas darbību atkārtošanas uz spēju risināt problēmas sadarbībā ar citiem, saskatīt inovāciju iespējas un spēt tās īstenot. 

Latvijas valsts un tautsaimniecības attīstībai ir nepieciešami šādi izglītoti cilvēki, tāpat kā izglītība ir pamats katra cilvēka labākai dzīvei.

Manuprāt, tieši politiskā pieredze, gatavība veikt reformas un spēja veidot pierādījumos balstītu politiku ir Jaunās Vienotības spēka plecs politikā. To svarīgi uzsvērt īpaši šobrīd, kad pirmsvēlēšanu gaisotnē ir sākusies vairāksolīšana, ignorējot valsts budžeta reālās iespējas. Vienīgā saprātīgā atbilde tukšai vairāksolīšanai ir argumentēta un iedzīvotājam saprotama reformu programma.

Gribētu padalīties tikai ar dažām idejām attiecībā uz pāris svarīgākajām strukturālajām reformām, darbu pie kurām nepieciešams uzsākt nekavējoties. Par nevienlīdzības mazināšanu jau runāju. Otrs virziens - valsts konkurētspējas stiprināšana. Viens no strukturāliem izaicinājumiem Latvijas ekonomikā ir darba ražīgums un saražotās produkcijas pievienotā vērtība.

Sākot ar 2010. gadu, pēc krīzes ikgadējais darba ražīguma pieaugums Latvijā bija vidēji 2.4 %, kas bija viens no augstākajiem rādītājiem ES. Taču šobrīd tas ir samazinājies vairāk nekā uz pusi.

Vienlaikus, šī gada Latvijas valsts ziņojumā Eiropas Komisija norāda, ka "strukturāli zemāks investīciju līmenis liecina, ka ieguvumi vairs nav tik viegli panākami un ka valsts izaugsmes modelis būs jāmaina, novirzot uzsvaru uz pakāpšanos globālajās vērtības ķēdēs."

Šādai kāpšanai uz augšu globālajās vērtību ķēdēs būs nepieciešams mērķtiecīgs darbs, paplašinot zinātnes ietilpīgo darbību īpatsvaru. Kā viens no prioritārajiem darbiem būtu darbs pie rādītāju uzlabošanas inovācijas jomā. Nepieciešams turpināt arī augstākās un vidējās profesionālās izglītības reformas, to piedāvājumu ciešāk sasaistot ar darba tirgus pieprasījumu.

Visbeidzot, sabiedrības novecošanās un emigrācijas dēļ sarūkošais talantīgu cilvēku kopums rada steidzamu nepieciešamību pēc talantu piesaistes programmas, kur svarīgākais būtu panākt, ka talanti paliek Latvijā un talanti atgriežas Latvijā.

Runājot par atbalstu reformām, nākamajā ES daudzgadu budžetā ir ierosināts izveidot reformu īstenošanas instrumentu. Tas būtu balstīts uz daudzgadējām reformu saistībām, par kurām dalībvalstu valdības un Eiropas Komisija savstarpēji vienotos, nosakot skaidrus atskaites punktus. Latvijai jau šobrīd būtu jāsāk domāt par atbalsta piesaisti reformām no šī instrumenta, kā arī aktīvi jāizmanto jau esošā reformu atbalsta programma.

Kolēģi!
Nepretendējot uz vienīgās pro-eiropeiskās partijas Latvijā statusu, jāatzīst, ka Jaunā Vienotība ir šobrīd vienīgais Eiropas vērtībās balstītais politiskais spēks, kas ir pārstāvēts gan Saeimā, gan valdībā, gan Eiropas Parlamentā. Tādā veidā mēs esam arī vienīgais politiskais spēks, kas aktīvi piedalās Eiropas veidošanas procesā visos šajos līmeņos.
Vienotības vadītā Ārlietu ministrija ir ļoti aktīvi ietekmējusi kopīgo Eiropas dienaskārtību, mēs vienmēr esam iestājušies par stipru un saliedētu Eiropu, par rīcībspējīgu NATO, par Eiropas un pasaules kopīgās un tātad arī Latvijas drošības stiprināšanu. 

Mūsu vēsturiskā pieredze un zināšanas ir palīdzējušas Eiropai ieņemt stingru pozīciju pret Krievijas agresiju Ukrainā, kā arī veidot aktīvu kaimiņpolitiku. Latvijas pieredze šobrīd ir īpaši svarīga mūsu partneriem Ukrainā, Moldovā vai Gruzijā. Uzskatu, ka Latvijas pienākums ir arī turpmāk atbalstīt šo valstu centienus integrēties Eiropas un Transatlantiskajās struktūrās. Eiropas Komisija šobrīd strādā pie jaunas Makrofinansiālās atbalsta programmas Ukrainai 1 miljarda eiro apmērā, un man ir tas gods vadīt šo darbu no Eiropas Komisijas puses. 

Šobrīd sasniegtais Latvijas ārpolitikā pirms dažām desmitgadēm liktos neiedomājams. Sasniegto nosargāt, nostiprināt Latvijas vietu Eiropas kodolā būs Jaunās Vienotības uzdevums nākamajā Saeimā. Mums ir tam nepieciešamās zināšanas un mums ir profesionāli politiķi, kas šo uzdevumu spēj veikt.

Un nobeigumā vēlos dalīties pārdomās par uzdevumu ne vien Vienotībai, bet visām valstiski domājošam partijām. 

Ir sākusies priekšvēlēšanu cīņa. Katra partija nāk ar savu piedāvājumu un apšauba citus. Tas ir labi, jo patiesa demokrātija nav vienprātība, bet gan labu ideju sacensība. Viedokļu atšķirības nav bīstamas, bet bīstami būtu, ja mēs aizmirstu, ka visām valstiski domājošajām partijām ir atbildība par to, lai Latvija arī turpmāk būtu neatkarīga, demokrātiska un eiropeiska. 

Šogad, svinot mūsu valsts simtgadi atcerēsimies Latvijas dibinātāju īpašības – degsmi, pašaizliedzību, spēju koncentrēties uz galveno un ticību saviem spēkiem - šīs īpašības arī tagad ir nepieciešamas.

Es gribētu vilkt paralēles starp demokrātiju un reformām, par kurām tikko runāju. Gan demokrātija, gan reformas ir kā sava veida koks, kas regulāri jākopj. Nepietiek demokrātiju iedibināt un reformas vienreiz veikt, tās prasa pienācīgu darbu gan tagad, gan nākotnē.  

Viens no galvenajiem izaicinājumiem Jaunajai Vienotībai nākamajās vēlēšanās būs pārliecināt vēlētājus, ka Jaunā Vienotība tukšai vairāksolīšanai ir spējīga liktu pretī argumentētu reformu programmu un nezaudējot laiku pēc vēlēšanām to īstenot.

Tādēļ gribētu savu uzstāšanos nobeigt ar Kārļa Skalbes vārdiem: "Runā ar darbiem – tā ir stiprākā un labākā valoda."
 




 
      Atpakaļ


"V.Dombrovskis izmēģina AirDog"

"V.Dombrovskis izmēģina AirDog un vēl panākumus Latvijā radītajām inovācijām pasaulē."