46181

Valda Dombrovska intervija ar „Latvijas Avīzi”
30.06.2014


Īsi pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām Valdis Dombrovskis intervijā „Latvijas Avīzei” pauž viedokli par partijas „Vienotība” nākotni, nākamo valdību un nākotnes plāniem.


Dombrovskis aizbrauc, "Dombrovska kurss" paliek.

Eiropas Parlamenta vēlēšanās Valdis Dombrovskis ("Vienotība") saņēma visvairāk plusiņu (148 056), bet šobrīd valdība jau izvirzījusi viņu Eiropas komisāra amatam. Viņš ir ceļa jūtīs, bet kas notiks ar viņa pārstāvēto partiju? 

Ar Valdi Dombrovski sarunājas Voldemārs Krustiņš un Māris Antonevičs.


V. Krustiņš: - Jūs dodaties uz Eiropu, partija paliek un sola, ka turpinās "Dombrovska kursu". Ko tas nozīmē?

- Manuprāt, valdības vadītāja Laimdota Straujuma ļoti sekmīgi uzsākusi darbu, turpinot daudzus iepriekš uzsāktos darbus. Uzsvars ir un būs uz ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi un jaunu darbavietu radīšanu. Tie ir būtiskākie jautājumi, kas šobrīd Latvijā jārisina. Protams, svarīgi ir noturēt arī finansiālo stabilitāti, jo spiediens uz budžetu ir ļoti liels, īpaši pirmsvēlēšanu gaisotnē. Mēs jau vienreiz pārliecinājāmies, kas notiek, ja mēģina dzīvot pāri saviem līdzekļiem. Es ceru, ka partijām pietiks atbildības šāda veida " eksperimentus" neatkārtot. 

- Jūs teicāt, ka Straujumas kundze veiksmīgi uzsākusi darbu. Vai jūs domājat, ka viņa to varētu turpināt arī pēc vēlēšanām?

- Tas šobrīd ļoti nopietni tiek apsvērts. "Vienotība" ir sākusi gatavošanos Saeimas vēlēšanām, un jautājums par nākamo Ministru prezidenta kandidātu ir dienaskārtībā. Laimdota Straujuma ir ļoti nopietna, lai neteiktu - galvenā kandidāte šim amatam.

- Kārlis Šadurskis nesen intervijā "LA" izteicās, ka viņš arī piekristu, ja partija viņam piedāvātu. Un "Vienotībai" pēc atgriešanās no Briseles gatavojas pievienoties Andris Piebalgs. Kā ar viņu?

- Esmu pārliecināts, ka "Vienotība" varētu piedāvāt vairākus kandidātus atbildīgiem amatiem, taču šobrīd tieši Straujumas kundze tiek vērtēta visnopietnāk. 

- Vai, veidojot nākamo valdību, nebūtu svarīgi uzklausīt sabiedrības viedokli? Varbūt tas var atšķirties no partijas. Mēs ik pa laikam dzirdam vārdiņu "stabilitāte", bet stabilitāte ar laiku var kļūt par stagnāciju. Vai Straujuma to spēs pārvarēt?

- Tāpēc būtiski atzīmēt, ka runa ir nevis vienkārši par stabilitāti, bet par stabilu attīstību. Taču skaidrs, ka Latvijas tālākās ekonomiskās attīstības perspektīvas būs saistītas ar to, kā attīstīsies visa Eiropas Savienība. Akūtā finanšu krīzes fāze ES ir pārvarēta, eirozona atgriežas pie ekonomiskās izaugsmes - pat tādas valstis kā Grieķija. Lai izvairītos no stagnācijas būs nepieciešams stiprināt konkurētspēju. ES kopumā tā būtu iekšējā tirgus potenciāla pilnīgākā izmantošana, īpaši tādās jomās kā pakalpojumi, enerģētika, vienotais digitālais tirgus. Gan ES, gan Latvijā ļoti nozīmīgs būs atbalsts zinātnei un inovācijām. Mums Latvijā jāveic izglītības reforma, sasaistot izglītības piedāvājumu ar darba tirgus pieprasījumu. Ja skatāmies uz nodokļu politiku, tad, salīdzinot ar ES, Latvijā kopumā ir relatīvi zems nodokļu slogs, taču joprojām ir pārāk augsti darbaspēka nodokļi mazatalgotajiem darbiniekiem. Pamatā tas attiecas uz neapliekamā minimuma celšanu un atvieglojumiem par apgādībā esošu personu. 

- Jūsu ilggadējais tuvākais darbabiedrs valdībā, finanšu ministrs Andris Vilks, būdams godīgs cilvēks, "LA" nesen bija publicējis rakstu. Teiksim tā - viņš rosinājis runāt atklātu valodu jau pirms vēlēšanām, un lika saprast, ka apmierināt visas vajadzības neizdosies, ja nepaaugstinās nodokļus. Par to viņš dabūjis rājienu no partijas vadības...

- Vilka rakstam bija daudz atreferējumu ar skaļiem virsrakstiem, taču ir svarīgi lasīt pirmavotu. Ko rakstīja Vilks? Pirmkārt, tur bija teikts, ka pašreizējais Ministru kabinets nekādas izmaiņas nodokļu politikā nerosinās. Otrkārt, ja nākamā valdība turpinās iesākto kursu, tad būs jāstrādā pie darbaspēka nodokļu samazināšanas - tas, ko es nupat minēju. Treškārt, tas ir brīdinājums pret pirmsvēlēšanu populismu - ja parādās ļoti daudz budžeta pieprasījumu, kas nav segti ar reālajām iespējām, tad tas ir ļoti "slidens ceļš". Vienmēr jāatceras, ka budžetam ir divas puses - ienākumi un izdevumu, un tās vajadzēs sabalansēt. Protams, papildus ienākumus var dot ekonomikas izaugsme un cīņa ar "ēnu" ekonomiku, un valdībai būs jāstrādā pie jauna ēnu ekonomikas apkarošanas plāna.

- Vai nevajadzētu uzsvērt arī taupību? Tas valdībai kaut kā piemirsies. Viens piemērs ir Latvijas prezidentūra ES Padomē. Lūk Valsts kontrolieres teiktais "LA" intervijā: "Par atklātajiem pārkāpumiem un tendencēm prezidentūras līdzekļu izlietošanā atbildīgajām amatpersonām norādījām jau finanšu revīziju laikā, cerot uz operatīvu rīcību. Tomēr panācām pretēju efektu. Valdībā apstiprinātie prezidentūras budžeta plānošanas un izlietojuma pamatprincipi šā gada maijā tika padarīti mīkstāki un interpretējamāki. Piemēram, svītrota prasība, ka izdevumiem jābūt tieši saistītiem ar prezidentūru." Ko jūs teiksiet? Vai tad te nav iespēja ietaupīt?

- Skaidrs, ka prezidentūras budžets jāuzrauga tikpat cieši kā citi budžeta izdevumi, un es ceru, ka tas tiks darīts. Es jau agrāk ievēroju šo tendenci, ka ministrijas zem prezidentūras budžeta cenšas palikt arī ar šo mērķi tieši nesaistītus izdevumus, un manas valdības laikā nācās šos pieprasījumus diezgan pamatīgi revidēt. Tagad, kad prezidentūra ir tuvāk un kļūst arvien skaidrāks kā viss notiks, arī paredzamie izdevumi kļūst skaidrāki, tāpēc tos ir iespējams reaģēt un atrast iespēju ietaupīt. Izmaksas atkarīgas no pasākumiem. Piemēram, ja Rīgā tiks rīkots ES Austrumu partnerības sammits, un viss liecina, ka tas te notiks, tad tas būs liela mēroga pasākums, kur būs jāstrādā daudziem dienestiem, un tas nozīmē lielākas izmaksas. 

Runājot par taupību, es tomēr gribu atgādināt, ka krīzes laikā mēs štatus sabiedriskajā sektorā  samazinājām par apmēram divdesmit procentiem . Tai skaitā ministriju centrālos aparātus samazinājām apmēram par trešdaļu. Tas ir ļoti nopietni. Ja paskatāmies Centrālās statistikas pārvaldes datus, kopš 2010. Gada pavasara, kas bija bezdarba augstākais punkts, ir radītas apmēram 88 tūkstoši jaunu darbavietu, un no tām tikai daži simti ir sabiedriskajā sektorā. Jaunas darbavietas tiek radītas privātajā sektorā, bet sabiedriskā sektora štatu pieaugums tiek nopietni bremzēts.

M. Antonevičs: - Krīzes laika taupības politika kļuva par jūsu "firmas zīmi". Varbūt vajadzēja to vēlreiz nodemonstrēt ES prezidentūras laikā? Taču jau tagad skaidrs, ka Latvijai šis pasākums izmaksās dārgāk nekā dažām citām dalībvalstīm, piemēram, Grieķijai un Dānijai. Iznāk, ka taupīt var tikai uz savu iedzīvotāju, bet ne Eiropas ierēdņu rēķina?

- ES prezidentūras izmaksu ziņā mēs tomēr esam pie "lētā gala". Bet taisnība, ka Latvijai nebūs pati lētākā prezidentūra. Iemesls ir esošā valsts pārvaldes kapacitāte. Mēs krīzes laikā būtiski samazinājām štatus, tāpēc tagad nākas pieņemt jaunus darbiniekus īpaši prezidentūras vajadzībām, kas rada papildus izmaksas. Citas valstis vairāk var izmantot jau esošos resursus.

V. Krustiņš: - Diemžēl ne viss valdībā notiekošais ir saprotams. Piemēram, Ministru kabinets pieņēmis lēmumu par eksāmenu fizikā un ķīmijā, bet izglītības un zinātnes ministre saka: "Nē, tikai pār manu līķi." Un valdības vadītāja šoreiz nesaka, ka ministriem, kas nepakļaujas valdības lēmumam, būs jāiet prom. Te viņa nav tik stingra kā pret Eināru Cilinski, kuru "izsvieda" tikai par nodomu piedalīties 16. marta gājienā. Tad vēl nejēdzīgie KNAB strīdi, kurus valdība nespēj atrisināt. Vai tad nav tā, ka vietniekam ir jāpilda priekšnieka rīkojumi? Tomēr jūs aizstāvējāt Strīķi, neļāvāt viņu atcelt, bet Straujuma pat paguva paziņot, ka Strīķe esot KNAB "simbols". Ja jau tā, tad lieciet viņu par priekšnieci...

- Vispirms par obligātajiem eksāmeniem. No idejas neviens nav atteicies un arī ministres izteikumi nebija tik kategoriski. Tiešām, manas valdība laikā tika pieņemts lēmums, ka jābūt eksāmeniem eksaktajos priekšmetos. Ja mēs gribam sagatavot speciālistus darba tirgum, tad bez šiem priekšmetiem neiztikt. Skolnieki ne vienmēr to spēj novērtēt, un atklāsme nāk tikai vēlāk, kad neko vairs nevar labot. Taču ir vairākas tehniskas problēmas, jo šobrīd daļa skolēnu šos priekšmetus nav apguvusi tādā līmenī, lai varētu nokārtot eksāmenus. Vajadzīgs "pārejas posms", lai sakārtotu mācību programma. Par to arī iebilda ministre Druviete. 

Par KNAB. Notiekošais ir atklājis dziļākas problēmas. Konkrēti - par pārraudzību, kuru it kā īsteno Ministru prezidents. Tā ir ļoti ierobežota. Ministru prezidentam nav disciplinārās varas pār KNAB priekšnieku, līdz ar to viņš nav spējīgs ietekmēt situāciju. Savulaik, saņēmu pat brīdinājumu no Ģenerālprokuratūras nepieļaut pārkāpumu, kas varētu izpausties kā disciplinārlietas ierosināšana pret iepriekšējo KNAB vadītāju Normundu Vilnīti. Tātad premjeram kaut kas ir jāpārrauga, bet viņam īsti nav pārraudzības instrumentu. Ir divas iespējas - vai nu šos instrumentus piešķirt vai arī atteikties no premjera pārraudzības vispār un veidot KNAB kā neatkarīgu iestādi.

- Līdz šim nav bijis faktu, ka KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks būtu izdarījis ko nelikumīgu, piemēram, aizkavējis kādas lietas izmeklēšanu. Iznāk, ka problēma ir tikai Streļčenoka nesaskaņas ar Strīķi.

- Es tomēr gribu atzīmēt, ka KNAB ir duālā pārraudzībā. Premjers veic institucionālo pārraudzību, bet Ģenerālprokurors veic funkcionālo pārraudzību. Politiskas amatpersonas, protams, nevar ietekmēt konkrētu lietu virzību, taču tām būtu jāuzrauga, lai biroja darbs būtu efektīgs. Šobrīd diemžēl tas tā nav, taču, kā jau teicu, Ministru prezidentam nav daudz iespēju ietekmēt situāciju. Es neredzu ātru risinājumu.

- Jūs saņēmāt lielu vēlētāju atbalstu Eiroparlamenta vēlēšanās, bet "Vienotības" sarakstā bija arī tādi kandidāti, kuriem svītrojumu skaits vairākas reizes pārsniedz plusu skaitu.  Vai jums nešķiet, kas vēlētāju attieksme būtu jāņem vērā pie Saeimas vēlēšanu sarakstu sastādīšanas?

- Pēc katrām vēlēšanām partijā, protams, tiek izdarīti secinājumi, un tas ietekmē tālākos lēmumus. Es pieņemu, ka arī pašiem kandidātiem tā ir nopietna viela pārdomām. 

M. Antonevičs: - Vai tiešām? Piemēram, Ēlertes kundze iepriekšējās Saeimas vēlēšanās saņēma tik daudz svītrojumu, ka pat nekļuva par deputāti, tomēr vēlāk viņa tika izraudzīta par Rīgas domes " Vienotības" saraksta līderi.

- Partijā par Rīgas domes vēlēšanām bija sarežģīta diskusija, un jāatzīst, ka vairāki potenciālie līderi no šīs iespējas atteicās. Skaidrs, ka vēlēšanu saraksta līderim bija jābūt stipriem nerviem, jo pretī bija ļoti stipra "Saskaņas centra" Rīgas domes mašinērija. Pašvaldību vēlēšanu kampaņā mums bija arī citas neveiksmes, piemēram, tas, ka neizdevās vienoties par kopīgu sarakstu ar Reformu partiju. Piedāvājums bija sadrumstalots, kamēr "SC" spēja konsolidēt savus atbalstītājus. Arī no tā mēs esam izdarījuši secinājumus un šobrīd nopietni strādājam, lai labēji centriskos politiskos spēkus apvienotu.

- Par apvienošanu īsti nevar runāt. Drīzāk "Vienotība" paņem sev labākos "gabaliņus"... 

- Ir piesaistīta virkne Reformas partijas biedru, kā arī vairāki reģionālie līderi, noslēdzot līgumus ar reģionālajām partijām. 

- Olšteina " sešinieks" arī tiks piesaistīts?

- Ir runa arī par atsevišķiem kolēģiem no neatkarīgo deputātu grupas. Ne pašu Olšteinu, bet citiem.

V. Krustiņš: - Vai, kļūstot par eirokomisāru, jūs saglabāsiet saites ar Latviju? Varbūt savā birojā pieņemsiet darbā latviešus?

- No vienas puses Eiropas komisāriem, protams, ir jāpārstāv visas ES intereses, bet no otras puses - tas neliek viņiem aizmirst valsti, no kuras viņi nākuši. Es plānoju būt ciešā sasaistē ar Latviju. Pie biroja izveides nopietni varēs ķerties klāt tikai tad, kad būs zināma kompetences joma. Mana prioritāte ir ekonomikas un finanšu jomas, kuras es vislabāk pārzinu un varu dot vislielāko pienesumu. Tas vēl ir jāpagaida. Taču, protams, es plānoju piesaistīt darbam komisāra birojā arī pietiekami daudzus cilvēkus no Latvijas.

- Vai Eiropas komisāram ir lielāka alga nekā Eiroparlamenta deputātam?

- Īsā atbilde ir jā.

- Vai partijas valdē paliksiet?

- Ir dažāda pieredze, bet ir daudzi Eiropas komisāri, kuri pārstāv konkrētas politiskās partijas un pēc iecelšanas nepārtrauc savu darbību tajās. Manos plānos ir saglabāt saikni ar "Vienotību". Par partijas valdi - tas ir atklāts jautājums, jo nezinu, vai būs pietiekami daudz laika, lai apmeklētu valdes sēdes. 


Avots: "Latvijas Avīze" 11.06.2014. http://mod.la.lv/main1.php?id=14024177691402417769.3575





 
      Atpakaļ


"V.Dombrovskis izmēģina AirDog"

"V.Dombrovskis izmēģina AirDog un vēl panākumus Latvijā radītajām inovācijām pasaulē."