87221

Rīcības plāns zaļākai un tīrākai ekonomikai
08.03.2018


Mūsu planēta arvien vairāk saskaras ar neprognozējamām klimata pārmaiņu sekām un resursu izsmelšanu, tādēļ ir steidzami jārīkojas, lai pielāgotos ilgtspējīgākam modelim. Lai sasniegtu ES 2030. gada mērķus, par kuriem tika panākta vienošanās Parīzē, t. sk. siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu par 40 %, ir vajadzīgi aptuveni 180 miljardu eiro papildu ieguldījumi. Tāpēc, pamatojoties uz augsta līmeņa ekspertu grupas ilgtspējīga finansējuma jautājumos (ALEG) ieteikumiem, Komisija šodien iepazīstina ar ceļvedi par to, kā palielināt finansējuma nozīmi tādas labi funkcionējošas ekonomikas veidošanā, kura palīdz sasniegt arī mērķus vides un sociālajā jomā.
Šodien iesniegtais rīcības plāns ilgtspējīgam finansējumam ir daļa no kapitāla tirgu savienības centieniem finansējumu sasaistīt ar Eiropas ekonomikas konkrētajām vajadzībām, lai sniegtu labumu planētai un mūsu sabiedrībai. Tas ir arī viens no galvenajiem soļiem ceļā uz vēsturiskā Parīzes nolīguma un ES ilgtspējīgas attīstības programmas īstenošanu.


Valdis Dombrovskis, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, kas atbild par finanšu stabilitāti, finanšu pakalpojumiem un kapitāla tirgu savienību, teica: "Ņemot vērā EK izveidotās augsta līmeņa ekspertu grupas secinājumus, mēs šodien iepazīstinām ar priekšlikumiem par ilgtermiņa reformu, kas varētu noteikt pamata kritēriju ilgtspējīgam finansējumam. Izmantojot tikai ar finanšu sektora palīdzību, mēs varam novērst ikgadējo 180 miljardu eiro finansējuma deficītu, kas nepieciešami, lai sasniegtu mērķus klimata un enerģētikas jomā. Tas ir būtiski ilgtspējīgas nākotnes veidošanā nākamajām paaudzēm.”


Rīcības plāna galvenie elementi
Pirms gada Komisija izveidoja augsta līmeņa ekspertu grupu ilgtspējīga finansējuma jautājumos, kuras uzdevums bija izstrādāt visaptverošu ieteikumu kopumu finanšu sektoram par to, kā atbalstīt pāreju uz mazoglekļa ekonomiku. Iedvesmojoties no ALEG nobeiguma ziņojuma, Komisija šodien ierosina ES stratēģiju attiecībā uz ilgtspējīgu finansējumu, kurā ietverts ceļvedis turpmākajam darbam un gaidāmajām darbībām, kas aptver visus finanšu sistēmas dalībniekus. Ceļvedī paredzētas šādas darbības.
• Kopīgas terminu sistēmas izveide attiecībā uz ilgtspējīgu finansējumu, t. i., vienota ES klasifikācijas sistēma vai taksonomija, lai definētu, kas ir ilgtspējīgs, un noteiktu jomas, kurās ilgtspējīgiem ieguldījumiem var būt vislielākā ietekme.
• ES marķējumu izveide zaļajiem finanšu produktiem, pamatojoties uz iepriekš minēto ES klasifikācijas sistēmu. Tādējādi ieguldītāji varēs viegli noteikt, kuri ieguldījumi atbilst zaļo vai mazoglekļa ieguldījumu kritērijiem.
• Aktīvu pārvaldītāju un institucionālo ieguldītāju pienākumu precizēšana, ņemot vērā ilgtspējību ieguldījumu procesā un pastiprinot informācijas atklāšanas prasības.
• Prasības noteikšana apdrošināšanas un ieguldījumu sabiedrībām sniegt konsultācijas klientiem, pamatojoties uz viņu izvēlēm ilgtspējības ziņā.
• Ilgtspējības aspekta ietveršana prudenciālajās prasībās. Eiropas ekonomikai bankas un apdrošināšanas sabiedrības ir nozīmīgs ārējā finansējuma avots. Komisija izpētīs, vai ir iespējams pārkalibrēt kapitāla prasības bankām (tā dēvētais “zaļais atbalsta faktors”) attiecībā uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem gadījumos, kad to attaisno riska perspektīva, vienlaikus nodrošinot, ka tiek aizsargāta finanšu stabilitāte.
• Uzņēmumu sniegto pārskatu pārredzamības uzlabošana. Mēs ierosinām pārskatīt pamatnostādnes par nefinanšu informāciju, lai tās vēl vairāk saskaņotu ar ieteikumiem, ko sniegusi Finanšu stabilitātes padomes darba grupa klimatiskās finanšu informācijas izpaušanas jautājumos.


Konteksts
Pieņemot Parīzes klimata nolīgumu un ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, ES un pasaules valstu valdības apņēmās pildīt ilgtspējīgākas ekonomikas un sabiedrības mērķi. ES jau tagad ir panākusi pārmaiņas, pateicoties ES 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvaram, Enerģētikas savienībai, ES rīcības plānam pārejai uz aprites ekonomiku un Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošanai.
Lai panāktu ilgtspējīgāku izaugsmi, sava artava jāiegulda ikvienam sabiedrības loceklim. Finanšu sistēma nav izņēmums. Lai privāto kapitālu pārorientētu uz ilgtspējīgākiem ieguldījumiem, ir vēlreiz visaptveroši jāapdomā, kā darbojas mūsu finanšu sistēma. Tas jādara, ja ES vēlas attīstīt ilgtspējīgāku ekonomisko izaugsmi, nodrošināt finanšu sistēmas stabilitāti un veicināt lielāku pārredzamību un ilgtermiņa redzējumu ekonomikā. Šāds domāšanas veids ir arī Eiropas Savienības kapitāla tirgu savienības projekta pamatā.
Komisija 2016. gadā izveidoja augsta līmeņa ekspertu grupu ilgtspējīga finansējuma jautājumos. Tajā darbojās 20 vecākie eksperti no pilsoniskās sabiedrības, finanšu sektora un akadēmiskajām aprindām, kā arī novērotāji no Eiropas un starptautiskām iestādēm. Grupa 2018. gada janvārī publicēja nobeiguma ziņojumu. Tajā bija minētas astoņas prioritāras darbības, kuras pēc grupas locekļu domām ir nepieciešamas, lai nodrošinātu pamatu ikvienai nozīmīgai darbībai attiecībā uz ilgtspējīgu finansējumu. Šodien iesniegtais rīcības plāns ir balstīts uz augsta līmeņa ekspertu grupas ieteikumiem.
Darbs pie vairākiem ziņojumā ietvertajiem galvenajiem ieteikumiem tika apspriests grupas 2017. gada 13. jūlija starpposma ziņojumā. Šajā sakarā Komisija jau ir ierosinājusi Eiropas Uzraudzības iestāžu mandātos iekļaut vides, sociālo un pārvaldības faktoru. Komisija arī rīkoja sabiedrisko apspriešanu par institucionālo ieguldītāju un aktīvu pārvaldītāju pienākumiem attiecībā uz ilgtspējību.
Komisija 2018. gada 22. martā rīkos augsta līmeņa konferenci nolūkā apspriest šodien iesniegto rīcības plānu.


Plašāka informācija: http://europa.eu/rapid/press-release_IP-18-1404_lv.htm
 




 
      Atpakaļ


"V.Dombrovskis izmēģina AirDog"

"V.Dombrovskis izmēģina AirDog un vēl panākumus Latvijā radītajām inovācijām pasaulē."