“Nodokļus nevienādos vismaz piecus gadus”. "Latvijas Avīzes" intervija ar Valdi Dombrovski
31.10.2014



Pirmdien darbu sāks Žana Kloda Junkera vadītā Eiropas Komisija, kurā eiro un sociālā dialoga jautājumi ir uzticēti vienam no septiņiem viceprezidentiem – Valdim Dombrovskim. Viņu izvaicāja žurnālisti 
Ivars Bušmanis un Māra Libeka.

 


M. Libeka: – Par kādu sociālo dialogu jūs nesīsiet atbildību? Vai par to, kas notiek katrā dalībvalstī starp valdību un sabiedriskajām organizācijām? Piemēram, izglītības darbinieku arodbiedrība pieprasīs pedagogiem lielākas algas, valdība negribēs tās paaugstināt, un tad jūs iejauksieties, lai nomierinātu kašķīgos sociālos partnerus?

 


V. Dombrovskis: – Šaurā izpratnē sociālais dialogs ir starp darba devējiem un ņēmējiem, bet plašākā – starp darba devējiem, darba ņēmējiem un izpildvaru. Eiropas Savienības izpildvaras Eiropas Komisijas sociālie partneri ir Eiropas arodbiedrību konfederācija un no darba devēju puses Eiropas lielākā uzņēmēju lobija organizācija “Business Europe”, kā arī publiskā sektora un arī mazo un vidējo uzņēmumu un amatnieku darba devēju organizācijas. Ar dialoga palīdzību ir jānodrošina ciešāka sociālo partneru iesaiste lēmumu pieņemšanā gan ES, gan dalībvalstu līmenī.

 


Pa šo laiku esmu ticies ar sociālajiem partneriem un pārrunājis jautājumus par ES makroekonomiskās pārraudzības stiprināšanu, paredzot konkrētas vietas, kur savu pienesumu var dot gan ES līmeņa, gan dalībvalstu sociālie partneri.

 


Sociālais dialogs ietver pietiekami smagus jautājumus. To mēs redzējām arī krīzes laikā Latvijā. Bija nopietnas bažas, ka neizdosies pārvarēt krīzi bez sociālā sprādziena, tomēr, pateicoties veiksmīgam sociālajam dialogam, risinājumu izdevās rast pie sarunu galda, nevis ielās.

 


Noteikti tikšos arī ar sociālajiem partneriem no Latvijas. Man būs dialogs gan ar Gavrilova kungu, gan Krīgera kungu, gan arī citiem nevalstisko organizāciju pārstāvjiem.

 

– Pirms apstiprināšanas viceprezidenta amatā jūs paudāt viedokli par it kā vienotu pensiju aprēķināšanas formulu visās dalībvalstīs…


– Tas gan vairāk ir jautājums par pensiju pārrobežu pārnešanu jeb cilvēku uzkrātā pensiju kapitāla summēšanos, ja viņi nav dzīvojuši un strādājuši vienā valstī. Tas attiecas uz personām, kas pārceļas dzīvot no vienas ES valsts uz otru un, iespējams, savas dzīves laikā pat vairākkārt, vai uz noteiktu laiku brauc strādāt uz citu valsti.


I. Bušmanis: – Bet pensijas jau patlaban summējas…


– Tiesa, bet tur aizvien ir pietiekami daudz praktisku problēmu, kas būtu jārisina nodarbinātības, sociālo lietu, kvalifikācijas un darba spēka mobilitātes komisāram. Bet no savas puses es noteikti raudzīšos, lai šis jautājums tiktu nokārtots līdz galam.


M. Libeka: – Būdams viceprezidents, jūs koordinēsiet vairāku komisāru darbu. Kā tas izpaudīsies praktiski?


V. Dombrovskis: – Kā jaunums Eiropas Komisijas darba organizēšanā ir viceprezidentiem piedāvāta koordinējošā loma noteiktu komisāru darbam. Man būs jāsaista kopā ekonomikas un finanšu jautājumi ar sociālajiem un nodarbinātības jautājumiem. Pirmkārt, lai nodrošinātu ekonomisko izaugsmi, un, otrkārt, lai šīs izaugsmes augļus sajustu iespējami vairāk Eiropas iedzīvotāju. Tāpēc man būs jākoordinē gan ekonomikas un finanšu, gan finanšu pakalpojumu, gan arī sociālo un nodarbinātības lietu komisāri, arī reģionālās attīstības un vēl citi komisāri. Komisāriem uzticēto jomu nosaukumi reizēm ir ļoti līdzīgi, tomēr kompetences ir pietiekami skaidri nodalītas.


I. Bušmanis: – Ja raugās politiski, tad, protams, Eiropas Komisijas prezidents Junkers ir asprātīgi atrisinājis situāciju, lai apmierinātu visu dalībvalstu vēlmes pēc svarīgiem posteņiem – ar viceprezidentu amatiem. Bet, ja paskatās no darba organizācijas viedokļa, tad, ņemot vērā, ka ir septiņi viceprezidenti, uz katriem trim četriem komisāriem iznāk pa vienam priekšniekam. Raugoties no šīs ne visai vienkāršās struktūras, kas jums dod pārliecību, ka darbs tiks mērķtiecīgi vadīts?


– Jaunās struktūras ideja ir pašreizējo smagnējo mehānismu padarīt vadāmāku. Līdz šim katrs komisārs, katrs ģenerāldirektorāts strādāja pats par sevi un diezgan slikti koordinēja savu darbu ar pārējiem komisāriem un ģenerāldirektorātiem. Jaunā Eiropas Komisija centīsies šīs nepilnības novērst.


Viceprezidenta uzdevums ir agrīnās lēmuma pieņemšanas stadijās vērtēt, kādas iniciatīvas nāk viņa koordinācijas jomā esošajiem komisāriem, attiecīgajiem ģenerāldirektorātiem. Mans uzdevums ir panākt, lai tās atbilstu kopējām komisijas darba prioritātēm, un uzmanīt, lai neveidotos kādas pretrunas un konflikti lēmumu pieņemšanas sākumstadijā. Jautājumi uz EK kolēģiju, kas ir analogs Ministru kabineta sēdei, tiek virzīti tieši pēc viceprezidenta iniciatīvas.

– Bet ja to iniciatīvu nav. Ja, piemēram, ekonomikas, finanšu, nodokļu un muitas politikas komisārs Pjērs Moskovisi nenāk ar priekšlikumu, ka Francijai jāturpina samazināt budžeta deficītu, jo Francija neiekļaujas ES noteiktajos rāmjos. Vai šādā gadījumā jūs varat pieprasīt?


– Eiropas Komisijas prezidents man ir uzticējis koordinēt ES dalībvalstu makroekonomisko politiku. Koordinācijas mehānisms ir tapis krīzes laikā, un budžeta uzraudzības procedūras savā starpā īsti nav saskaņotas. Strādājam pie tā, lai procedūru padarītu dalībvalstīm saprotamāku.


Otrs darba lauks ir eirozonas attīstība. Šajā jautājumā viceprezidents pats var nākt ar dažādiem priekšlikumiem.


Man būs jāpārrauga arī dalībvalstu budžetu veidošanas process, bet, pirms neesmu vērtējis konkrēto valstu budžetu priekšlikumus, nekādus secinājumus neizdarīšu. Starptautiskie masu mediji man ir pietiekami daudz prasījuši gan par Francijas, gan Itālijas budžetiem, bet, pirms neesmu iepazinies ar dokumentiem, nekādus komentārus nesniedzu.


– Pagājušajā nedēļā notika samits, kurā ES līderi noraidīja Eiropas Komisijas prezidenta Barozu ierosinājumu elastīgāk definēt valstu budžeta deficītu, nosakot izņēmumus, tā saukto investīciju klauzulu. Vai šis jautājums varētu nonākt jaunās Eiropas Komisijas redzeslokā?


– Šī diskusija vēl nav pabeigta. Atsevišķu dalībvalstu mērķis ir panākt, ka investīciju izdevumi netiek iekļauti budžeta deficīta aprēķinā. Stabilitātes un izaugsmes paktā ir atruna, kas ļauj ES dalībvalstīm uz noteiktu laiku palielināt budžeta izdevumus uz investīciju rēķina. Bet tad jābūt skaidri pamatotiem aprēķiniem, kas parāda investīciju tālāko pozitīvo ietekmi uz budžetu, un attiecīgi budžeta deficīts turpmākajos gados tiek mazināts straujāk. Tā ir tehniska atruna, kuru jau tagad dalībvalstis var izmantot. Politiskajā līmenī pašreiz tiek diskutēts par to, ka investīciju izdevumus varētu neiekļaut budžeta deficīta aprēķinos, bet tas nav Eiropas Komisijas atbalstīts virziens, jo šādas idejas īstenošana prasa pārskatīt Stabilitātes un izaugsmes paktu un ES līgumu, kas ir garš un neskaidrs process bez garantēta iznākuma. EK uzskata, ka jāstrādā pašreizējā līguma ietvaros.

 

– Ja mēs pērkam motorzāģi, ar kuru var ne tikai sev sagādāt malku, bet arī nopelnīt, tad deficīts, kas radīsies, nopērkot motorzāģi, atmaksāsies vēlāk…


– Pašreizējais stabilitātes un izaugsmes pakts dod iespēju uz vairākiem gadiem palielināt budžeta deficītu, ja ar aprēķiniem iespējams pamatot, ka tas nākotnē uz budžetu atstās pozitīvu iespaidu.


– Latvija ir viena no tām sešām dalībvalstīm, kurai budžeta deficīts ir zem diviem procentiem. Tad, jūsuprāt, Latvijai nav jāiet ekonomikas uzkarsēšanas ceļš?


– Atbilstoši Saeimas apstiprinātajam vidējā termiņa budžeta ietvaram mēs redzam, ka nākamgad un arī aiznākamajā gadā Latvija neplāno būtiski mazināt budžeta deficītu. Tas saglabāsies 0,8 – 0,9% no iekšzemes kopprodukta. Tātad visus papildu līdzekļus, ko mēs iegūsim ekonomiskās izaugsmes rezultātā, varēsim novirzīt dažādu prioritāro pasākumu, tajā skaitā investīciju finansēšanai.


– Vai nodokļu režīma vienādošana, stingrāka banku uzraudzība būs tie jautājumi, kurus risināsiet savā pilnvaru laikā, lai ciešāk integrētu ES valstis tieši fiskālajā jomā? Vai ES būs arī fiskālā savienība?


– Fiskālā savienība ir ilgtermiņa mērķis. Eiropas Komisija pirmkārt koncentrēsies uz tiem darbiem, kuri patlaban ir aktuāli.


– Tas nozīmē, ka turpmākajos piecos gados vienādi nodokļi ES nebūs?


– Tas varētu attiekties vairāk nekā uz turpmākajiem pieciem gadiem. Attiecībā uz nodokļu politiku ir jāievēro ES dalībvalstu vienprātības princips – ja kāda dalībvalsts nepiekrīt, tad vienošanās netiek panākta. Tiesa, ir valstis, kuras vēlas ciešāku sadarbību nodokļu jomā un to īsteno padziļinātās sadarbības procedūras ietvaros. Piemēram, notiek darbs pie finanšu darījuma nodokļa ieviešanas. Virkne dalībvalstu ir vienojušās, ka tās vēlas ieviest šo nodokli, un patlaban izstrādā šo priekšlikumu. Tomēr lielākā daļa dalībvalstu, ieskaitot Latviju, ir ārpus šī procesa.


M. Libeka: – Kā tas izskatīsies, ka Eiropas Komisija nepieņems kādas dalībvalsts budžetu?


– Eiropas semestra ietvaros ir vairāki uzraudzības mehānismi. Piemēram, makroekonomiskās nesabalansētības procedūra – EK ne pret vienu valsti to nav uzsākusi, kaut gan nesabalansētība ir konstatēta vairākās valstīs. Taču procedūra nav uzsākta, ņemot vērā, ka tie ir jauni nosacījumi. Dalībvalstīm ir iedots zināms laiks šīs pārmērīgās makroekonomiskās nesabalansētības koriģēšanai.


Runājot konkrēti par budžetu, ir pārmērīga deficīta procedūra, kas arī tagad tiek piemērota pret vairākām ES dalībvalstīm. Ja valstis neveic nepieciešamās korekcijas, šīs procedūras ietvaros pret tām var tikt piemērotas sankcijas.

 

– Kā jūs raugāties uz to, ka Lielbritānija, kurai ir labi ekonomiskie rādītāji, atsakās papildus iemaksāt divus miljardus eiro ES budžetā?


– Lielbritānija bija no tām valstīm, kas enerģiski uzstāja, lai ES budžets tiktu samazināts, kas beigās arī tika izdarīts. ES budžetā trūkst naudas, ar ko segt ES uzņemtās saistības. Kad, piemēram, tādas dalībvalstis kā Latvija iesniedz savus rēķinus par valstī apgūtajiem ES fondu līdzekļiem, tos nevar laikus atmaksāt, jo tādas valstis kā Lielbritānija bloķē maksājumus.


– Prezidents Junkers ir apņēmies piešķirt 300 miljardus eiro investīciju paketi ekonomiskajai izaugsmei un darba vietām. Cik ātri tas notiks?


– Pašreiz pie šīs investīciju paketes tiek strādāts. Viceprezidenta, nodarbinātības, izaugsmes, investīciju un konkurētspējas komisāra Jirki Katainena kompetencē ir sagatavot izaugsmi veicinošo publisko un privāto investīciju paketi līdz 300 miljardiem eiro tuvāko trīs gadu laikā. Tā ir jāprezentē trīs mēnešu laikā no jaunās komisijas darba sākuma. Ja Latvija pratīs piesaistīt daļu no šīs naudas, tas veicinās arī mūsu valsts izaugsmi.


– Kāda būs jūsu loma, kad Latvija kļūs par ES prezidējošo valsti?


– Līdzko būs izveidota jaunā valdība, pārrunāšu gan ar Ministru prezidenti, gan ar ārlietu ministru, kā koordinēsim darbu.


– Vai attīstības komisārs Piebalga kungs jūs jau ir ievadījis kādās komisāram nepieciešamās gudrībās?


– Esmu vairākas reizes ticies ar Piebalga kungu, un esam pārrunājuši gan EK darbu kopumā, gan atsevišķus praktiskus aspektus, personāliju jautājumus. Tiek izskatīta iespēja manā kabinetā iesaistīt arī kādu speciālistu no attīstības komisāra kabineta. 

 

– Vai jums jau ir ierādīts kabinets?


– Kabinets man tiks ierādīts 3. novembrī, kad ieradīšos darbā Eiropas Komisijā.


– Cik personu strādās jūsu padotībā?


– Septiņi cilvēki plus administratīvie asistenti un sekretāri.


– Vai viņu vidū būs arī bijušais finanšu ministrs Vilka kungs?


– Nekādu sarunu par šo jautājumu ar Vilka kungu nav bijis.


– Vai starp septiņiem jūsu kolēģiem kāds amats tiks arī Latvijas pārstāvjiem?


– Jā, vismaz divi speciālisti būs no Latvijas. Bet precīzu kabineta sastāvu varēšu nosaukt nākamnedēļ.


– Vai jūs būsiet bieži satiekams arī Latvijā, vai lidosiet uz mājām nedēļas nogalēs, kā to dara Eiropas Parlamenta deputāti?


– Eiropas Komisijas darbā, visticamāk, nebūs iespēju katru nedēļu braukt uz Latviju.


I. Bušmanis: – Vai uz Briseli pārcelsies arī jūsu dzīvesbiedre?


– Šo jautājumu pagaidām vēl neesam izlēmuši.


M. Libeka: – Vai jums tiks piešķirta dienesta automašīna un nodrošināti apsargi?


– Automašīna tiks piešķirta, bet, runājot par apsargiem, tas ir atkarīgs no konkrētās situācijas. Domāju, ka ikdienā apsardzes nebūs. Tomēr, ja tiek secināts, ka amatpersonai, kas var būt ne tikai komisārs, bet arī cita komisijas amatpersona, pastāv apdraudējums, tad tiek nodrošināti apsargi. Piemēram, EK misija Grieķijā, kas šajā valstī uzturējās starptautiskā aizdevuma programmas ietvaros, tika apsargāta. 


Avots: "Latvijas Avīze" 




 
      Atpakaļ


https://www.facebook.com
/VDombrovskis/


 

 


Paldies visiem par atbalstu toreiz un tagad! Esmu pateicīgs par to, ka šobrīd Latvija ir man devusi iespēju veidot Eiropu, konkrēti – Eiropas ekonomisko un monetāro savienību, lai neviena krīze nevar izsist mums pamatu zem kājām.


Valdis Dombrovskis