Dombrovskis mudina Latviju maksimāli izmantot ES fondus
30.07.2015



Kas pašlaik ir Grieķijas galvaspilsēta - Brisele vai Berlīne?
 
Grieķijas galvaspilsēta joprojām ir Atēnas, bet, protams, pašlaik norisinās intensīvas sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem par trešo aizdevumu pakotni. Pēdējās nedēļas laikā ir panākta konceptuāla vienošanās par trešo programmu, tāpat dots mandāts EK sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku (ECB) un Starptautisko Valūtas fondu (SFV) uzsākt sarunas par šīs programmas nosacījumiem jeb saprašanās memorandu, kā arī ir panākta vienošanās par īstermiņa finansējuma nodrošināšanu laikā, kamēr notiek šīs sarunas.
 
Vai šīs attiecības var dēvēt par plaši piesaukto solidaritāti?
 
Redziet, manuprāt, vienlaicīgi nepieciešama jau pieminētā solidaritāte, kā arī atbildība. No vienas puses, eirozonas valstis piekritušas sniegt trešo aizdevumu programmu, bet no otras puses, tā nāk ar stingriem nosacījumiem, un tā jau ir Grieķijas valdības atbildība tos pildīt, kā arī nodrošināt skaidru plānu, kādā veidā valsts izies no krīzes, nodrošinot finanšu stabilitāti, kā arī ekonomikas izaugsmi. Te tiešām nepieciešami abi - solidaritāte un atbildība.
 
Vai palīdzības sniegšana nav balstīta vien uz vēlmi nesagraut monetāro savienību?
 
Nē, šādām bažām nav pamata. Ja mēs, piemēram, paskatāmies uz eirozonas krīzi 2010.-2011.gadā, kad situācijas pasliktināšanās vienā valstī radīja būtiski negatīvu ietekmi arī citās valstīs, šoreiz situācija ir citādāka. No finanšu tirgus viedokļa Grieķija tiek uztverta kā samērā izolēts gadījums. Attiecībā uz citām eirozonas valstīm mēs nejūtam tādu būtisku nervozitāti, nemaz nerunājot par paniku. Ja salīdzina ar jau pieminēto 2010.-2011.gadu, ir daudz kas darīts, lai stiprinātu eirozonu, lai tā būtu izturīgāka pret šāda veida krīzēm. Tā ir fiskālās un makroekonomiskās politikas koordinācija, ieskaitot tā saukto Eiropas Semestri. Šī uzraudzība tiešām tiek īstenota daudz stingrāk, nekā tas bija pirms krīzes. Tad arī bija stabilitātes pakta nosacījumi, taču tādu praktisku mehānismu, kā nodrošināt, lai valstis tos arī pilda, īsti jau nebija. Jāpiemin, ka ir izveidota arī Banku Savienība, vienotais uzraudzības mehānisms attiecībā uz visām sistēmiskajām bankām. Ir vienotais rezolūcijas mehānisms. Faktiski finanšu sektors ir daudz robustāks, nekā tas ir bijis līdz šim.
 
Francijas prezidents Fransuā Olands paziņoja, ka iestājas par "spēcīgāku organizāciju" eirozonā, un uzskata, ka nepieciešams "valstu avangards".
 
Es pieļauju, ka tā gan ir reakcija uz tā saucamo piecu prezidentu ziņojumu par ekonomiskās un monetārās savienības tālāku attīstību un padziļināšanu. Tajā iezīmēti vairāki darba virzieni makroekonomiskās pārvaldības stiprināšanā, Banku Savienības pabeigšanā, tālākā šo sadarbības mehānismu padziļināšanā. Te ir divas tendences - no vienas puses ir prasība pēc lielākas solidaritātes un risku dalīšanas, bet no otras puses tam jānāk kopā ar lielāku kontroli, stingrākiem nosacījumiem un to uzraudzības mehānismiem. Šie virzieni jāattīsta paralēli. Ja runājam par EK viedokli, mums ir vairāki darba virzieni, ar kuriem sākt piecu prezidentu ziņojumu ieviešanu - fiskālās makroekonomiskās uzraudzības pastiprināšana un arī zināma procedūru sakārtošana vienotā sistēmā, kā arī minētās Banku Savienības pabeigšana.
 
Atgriežoties pie solidaritātes un Grieķijas, cik iespējams ir tā dēvētais "Grexit" plāns?
 
Sarunas ar jauno Grieķijas valdību norisinājās gandrīz pusgada garumā, un mēs redzējām, ka nekāda būtiska progresa nebija. Bija daudz nepārdomātu ekonomisku lēmumu, tāpat bija daudz nepārdomātas retorikas, kā rezultātā Grieķijas ekonomika, kurai šogad bija paredzēta izaugsme, ir atgriezusies recesijā. Redzot šo sarunu gaitu, no dalībvalstu puses izskanēja viedokļi, lūgumi izstrādāt alternatīvos scenārijus. Ja runājam par pašu plānu, būtiskākie aspekti, kas tajā minēti, saistīti ar to, kādā veidā novērst finanšu krīzes izplatīšanos uz pārējām eirozonas valstīm. ECB ir nopietni līdzekļi, lai novērstu finanšu nestabilitātes izplatīšanos.
 
Runājot par Grieķijas parādu, ECB prezidents Dragi paziņoja, ka tas būtu jārestrukturizē vai jāatvieglo. Arī SVF izpilddirektore Lagarda un Vācijas kanclere Merkele izteicās līdzīgi. Kāda ir EK nostāja attiecībā uz Grieķijas parāda ilgtspēju un restrukturizāciju?
 
Redziet, EK nav Grieķijas kreditors, bet ECB, SVF un eirozonas valstis, ieskaitot Vāciju, ir. Tas ir jautājums vairāk pašiem kreditoriem. Pastāv SVF ziņojums, kas norāda uz parāda restrukturizācijas nepieciešamību, bet būtiski pieminēt, ka SVF savos ziņojumos vienmēr uzsver nepieciešamību restrukturizēt citu kredītus, nevis savus. Tam ir būtiska nozīme, bet citiem kreditoriem šajā jautājumā ir cits viedoklis. Kas attiecas uz procedūru, jau 2012.gada novembrī eirogrupa pieņēma lēmumu pēc otrās aizdevumu programmas sekmīgas pabeigšanas atgriezties pie jautājuma pie Grieķijas parāda nosacījumiem, skatoties, vai ir nepieciešamība un iespēja tos atvieglot. Mēs zinām, ka programma nav pabeigta, šis piedāvājums nebija uz galda, bet pēdējā eirosamitā šis piedāvājums tika atjaunots, tiešā tekstā atsaucoties uz minēto lēmumu. Balstoties uz secinājumiem, eirozonas valstis ir gatavas izvērtēt parāda nosacījumus, tiesa, nepieļaujot pamatsummu norakstīšanu. Runājot par parāda ilgtspēju, jāvērtē ne tikai parāda pret iekšzemes kopproduktu (IKP) līmenis, kas Grieķijai ir augstākais ES, bet arī valsts parāda nosacījumi. Tie Grieķijai ir ļoti labvēlīgi - ilgi atmaksas termiņi, zemas procentu likmes, kredītu brīvdienas. Faktiski Grieķijai līdz 2020.gadam nav jāatmaksā eirozonas valstu kredītu procenti un līdz 2023.gadam nav jāatmaksā pamatsummas. Līdz ar to pašreiz eirozonas aizdevums nekādu slogu Grieķijas ekonomikai nerada, kā rezultātā Grieķijas valsts parāda apkalpošanas izmaksas ir ap 4% no IKP. Tas ir zemāk nekā Itālijai vai Portugālei, kurai nomināli ir zemāks parāda pret IKP līmenis.
 
Grieķijai aizdevumi tiek izsniegti ar domu, ka valsts nākotnē spēs parādu pārfinansēt finanšu tirgos. Tomēr pēc palīdzības programmu aizdevumiem Grieķijas parāds būs ļoti liels, radot jautājumu, vai privātie aizdevēji pēc trim četriem gadiem tiešām būs gatavi aizdot, redzot Grieķijas kopējā parāda apmēru.
 
Tieši šī iemesla dēļ ir svarīgi, lai Grieķija atjaunotu savu ekonomikas izaugsmi. Ja mēs paskatāmies pēc iepriekšējiem aprēķiniem, ja nemaldos, 2020. vai 2022.gadā parādam bija jāsasniedz 120% no IKP, kas bija, ja tā var teikt, panesams līmenis. Tieši tāpēc no mūsu puses esam sarunās uzsvēruši, ka Grieķijas valdībai ir jābūt skaidrai stratēģijai, kā tā iziet no finanšu ekonomiskās krīzes, atjauno finanšu stabilitāti un izaugsmi. Tikai tādā veidā - caur ekonomikas izaugsmi, ievērojot fiskālo disciplīnu, - būs iespējams mazināt šo parāda pret IKP sloga samazināšanos. Tieši tādēļ trešā aizdevuma programma nāk ar būtiskiem nosacījumiem ne tikai taupības jomā, bet arī strukturālo reformu jomā, kā arī Grieķijas ekonomikas konkurētspējas nostiprināšanā.
 
Vai nodokļu palielināšana, tostarp pievienotās vērtības nodokļa (PVN) tūrismam, būs nepieciešamā atbilde Grieķijas problēmām?
 
Attiecībā uz PVN palielināšanu šo lēmumu Grieķijas parlaments jau pieņēma.
 
Bet vai tas dos rezultātus?
 
Attiecībā uz patēriņa nodokļiem gada izteiksmē tiek rēķināts, ka tie sniegs 1% no IKP papildu ieņēmumus, jo Grieķijas līdzšinējais PVN tiešām bija ļoti fragmentēts un dažādu samazināto likmju skaits bija lielākais ES. Bet, protams, Grieķijai jāvērtē arī dažādu izdevumu ilgtspēja, tostarp pensijas, kā arī izdevumi citās jomās, piemēram, aizsardzībai.
 
Vai jautājumā par aizdevumu programmu tika vērtētas arī Grieķijas aizsardzības spējas, dalība NATO, kā arī iespējamās sekas, ja valsts tomēr izstājas no eirozonas?
 
Attiecībā uz aizsardzības jomu tas ir fiksēts arī taupības pasākumu sarakstā, kā viena no jomām, kur iespējams samazināt izdevumus. Pret NATO tas pretrunas nerada, jo Grieķijas aizsardzības izdevumu līmenis pārsniedz 2% no IKP. Šeit gan nevajag visu jaukt kopā. Trešo programmu vērtējam pamatā kā finanšu un ekonomikas jautājumus - kādā veidā Grieķijā tiks atjaunota ekonomiskā izaugsme. Tam nepieciešamas reformas produktu un pakalpojumu tirgos, slēgto profesiju atvēršana, darbaspēka tirgus reformas, civildienesta reformas, nodokļa iekasēšanas jautājumi. Ir ļoti daudz problēmu, kas jārisina, un tiek veidots plāns, kā Grieķija šīs problēmas risinās.
 
Runājot par trešās programmas summām, cik noprotams tie ir 80 līdz 86 miljardi eiro, no kuriem Eiropas Stabilitātes mehānisms (ESM) segs 40 līdz 50 miljardus eiro. Kas sniegs pārējos?
 
Summas tiks precizētas, bet provizoriskais kopējais programmas apjoms ir 82 līdz 86 miljardi eiro, taču jāatceras, ka tas ir pirms sarunu apjoms. Reālo apjomu noteiks sarunu gaita, kā arī precizētais makroekonomiskais scenārijs, parāda ilgtspējas scenārijs, valsts budžeta analīze. Vēl jāpaveic daudz darba, bet kopējā summa iekļauj arī SVF finansējumu, kura apjoms ir jāprecizē. Tas ietver arī ECB peļņas ekvivalentu, kas tiek gūta no Grieķijas parāda vērtspapīru iegādēm otrreizējā tirgū, kas tika veikts iepriekšējās krīzes laikā. Pašlaik gala summas ir pāragri saukt.
 
Iepriekš EK gaiteņos izskanēja neoficiāla versija, ka naudu Grieķijai varētu piešķirt pakāpeniski, vadoties pēc paveiktā dažādu reformu ieviešanā. Kas noticis ar šo plānu?
 
Tieši tā tas pašlaik arī tiek plānots. Šie maksājumi tiks veikti pa daļām, balstoties uz konkrētu nosacījumu izpildi. Ņemot vērā, ka uzticības līmenis no pārējām eirozonas valstīm Grieķijas valdībai joprojām ir zems, faktiski reformas, kas sākotnēji ir jāizdara, ir ļoti būtiskas.
 
Vai Grieķijai pastāv iespējas viltot rādītājus par nosacījumu izpildi?
 
Tieši šī iemesla dēļ viens no lēmumiem, par kuriem Grieķijas parlaments balsoja, bija par Grieķijas statistikas pārvaldes neatkarības nostiprināšanu. Mēs zinām, ka problēmas šajā jomā ir bijušas, līdz ar to pašlaik Grieķijas statistika ir pakļauta padziļinātai un pastiprinātai kontrolei, novēršot iespējas mēģināt manipulēt ar datiem.
 
Vai redzat riskus, kādēļ šī trešā programma varētu neizdoties?
 
Tīri tehniski pašreiz mums būs vajadzīgas vairākas nedēļas, lai panāktu vienošanos par nosacījumiem, bet vienmēr ir poliskais risks. Ja mēs paskatāmies uz iepriekšējo aizdevumu pakotni, tā tika pagarināta līdz februāra beigām, tad līdz jūnija, bet vienošanos tā arī neizdevās panākt. Tagad pēdējās nedēļās Grieķijas valdība savu nostāju ir pārskatījusi un tiešām sākusi konstruktīvas sarunas un reformu īstenošanu. Tomēr vienmēr jāvērtē politiskais risks. Jaunajai Grieķijas valdībai politisko lēmumu pārskatīšana nāk par ļoti augstu cenu, jo, ja mēs paskatāmies uz Grieķiju pagājušā gada nogalē, tā bija atgriezusies pie ekonomikas izaugsmes. Vienu brīdi faktiski mēs runājām par Grieķiju kā vienu no straujāk augošajām ekonomikām. Grieķija pietiekami sekmīgi radīja jaunas darbvietas, pagājušā gadā tika radīti 100 000 jaunu darbvietu. Tāpat Grieķija pildīja budžeta bilances mērķus, atjaunoja finanšu stabilitāti, bija pat zināmas summas aizņēmusies starptautiskajos finanšu tirgos. Pusgada laikā, īstenojot neapdomātu ekonomisko politiku, Grieķijas ekonomika diemžēl ir atpakaļ recesijā - kapitāla kontroles saglabājas, arī taupības pasākumi ir daudz skarbāki, nekā tie būtu nepieciešami iepriekšējai valdībai. Mēs redzam, ka šī nepārdomātā politika nāk ar ļoti augstu cenu pašai Grieķijai.
 
Raugoties uz Latvijas ekonomiku, redzams, ka tā aug, taču nepietiekami ātri, lai būtu konverģence ar pārējām ES vai eirozonas valstīm. Kas Latvijai būtu jādara, lai izaugsme būtu straujāka un uzlabotos iedzīvotāju dzīves līmenis?
 
Jāsaka, ka EK jau vairākas reizes ir Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozes pārskatījusi uz leju, bet vēl aizvien Latvijas ekonomikas izaugsme šogad un nākamgad tiek plānota virs eirozonas un ES vidējiem rādītājiem. Šogad EK prognoze Latvijas ekonomikas izaugsmei ir 2,3%, bet nākamgad - virs 3%. Faktiski galvenais iemesls, kādēļ nācās pārskatīt prognozes uz leju, bija Ukrainas krīze, Krievijas agresija, sliktā ekonomiskā situācija pašā Krievijā, kā arī sekojošās sankcijas un pretsankcijas. Līdz ar to, lai nodrošinātu Latvijas ekonomisko attīstītību, pirmais jautājums ir eksportētāju noieta tirgu diversifikācija. Mēs redzam, ka šis process jau notiek. Tāpat nepieciešama sekmīga ES fondu apguve. Pašlaik Latvija sāk apgūt jaunā plānošanas perioda līdzekļus, un, paātrinot līdzekļu apguvi, tā ir laba iespēja to izmantot kā papildu ekonomikas stimulēšanas instrumentu. Atcerēsimies to pašu 2009.gada pieredzi, kad sākās iepriekšējais plānošanas periods. Paātrinot fondu apguvi, to varēja izmantot kā ekonomikas stimulēšanas instrumentu, un to var darīt arī tagad.
 
Pēdējos gados arvien vairāk tiek runāts, ka Latvijā tiek par maz investēts...
 
Tieši tā, un šī iemesla dēļ ES fondi ir laba iespēja. Pašreiz ir tas brīdis, kad var sākt maksimāli šos fondus apgūt.
 
Ko darīt, piemēram, Eiropas kopējai izaugsmei, kura stāv uz vietas?
 
Ja runājam par Eiropas ekonomiku kopumā, galvenās bažas ir saistītas ar lēnu ekonomikas izaugsmi un lēnu darbvietu radīšanu. Mēs atkopjamies no krīzes, bet apkopšanās ir lēna, un bezdarbs joprojām ir augstā līmenī - ES tas ir nedaudz zem 10%, bet eirozonā virs 10%. Tieši tādēļ, nosakot Eiropas ekonomikas prioritātes, EK ir noteikusi trīs būtiskus punktus - investīciju veicināšanu, tostarp Junkera investīciju plānu, strukturālās reformas konkurētspējas veicināšanai un fiskālo disciplīnu.
 
Vai valstis veiksmīgi tiek galā ar fiskālo disciplīnu, jo laiku pa laikam kāda no lielajām valstīm neievēro deficīta rādītājus?
 
Atvirzoties no Grieķijas, mēs redzam, ka situācija ir būtiski uzlabojusies. Piemēram, šogad eirozonā mums ir neitrāla fiskālā pozīcija, kas nozīmē, ka nav papildu fiskālās konsolidācijas. Saglabājoties neitrālai fiskālajai pozīcijai, vidējais budžeta deficīts eirozonā mazināsies no 2,6% no IKP līdz 2,2%. Protams, situācija nav vienmērīga visās valstīs. Ir valstis, kurās ir pārmērīgi budžeta tēriņi un kurām ir jāturpina fiskālās konsolidācijas pasākumi. Šogad mēs pabeidzām pārmērīgā deficīta procedūras pret Poliju un Maltu, kas samazināja deficītus zem 3% līmeņa. Protams, ir jautājums par Franciju, kas ir sagatavojusi budžeta grozījumus, paredzot papildu 0,2% budžeta deficīta samazināšanu šogad, un kas kopumā attiecībā uz nākamajiem gadiem gatavo budžetus ar plānoto budžeta deficītu nedaudz zem ES Padomes rekomendētā līmeņa.
 
Eiropas līmenī top reforma par uzņēmumu ienākumu nodokli. Kas plānots un kāds ir iecerēts efekts?
 
EK gatavo vairākus lēmumus, pamatā tie vērsti uz efektīvu uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanu pārrobežu darījumos. Centīsimies nodrošināt, lai uzņēmuma ienākuma nodoklis tiek piemērots tur, kur notiek reālā ekonomiskā aktivitāte, nevis tur, kur ar grāmatvedības palīdzību tiek pārnesta peļņa. EK pirms vairākiem mēnešiem ir nākusi ar likumdošanas iniciatīvu attiecībā uz nolēmumiem nodokļu lietās, nosakot automātisku informācijas apmaiņu starp ES valstu nodokļu administrācijām. Esam sākuši publiskās konsultācijas par nodokļu informācijas publisko pieejamību. Būtisks jautājums ir arī kopējā konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze, par ko ir EK priekšlikums jau no 2011.gada. Priekšlikums nav virzījies uz priekšu, jo dalībvalstis nav spējušas vienoties. Nodokļu jomā lēmumi tiek pieņemti pēc dalībvalstu vienprātības principa - ja kaut viena dalībvalsts iebilst, lēmums netiek pieņemts. EK domā par jaunu priekšlikumu šajā jomā. Viena no pieejām ir dalīt priekšlikumu divās daļās - virzīties uz priekšu ar kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi, atstājot konsolidāciju uz otro stadiju. Ir vēl vairāki priekšlikumi un iniciatīvas, kuras virzīsim. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likme gan paliks dalībvalstu kompetencē.
 




 
      Atpakaļ


"V.Dombrovskis izmēģina AirDog"

"V.Dombrovskis izmēģina AirDog un vēl panākumus Latvijā radītajām inovācijām pasaulē."