74476

Dombrovskis: Eiropai ir nepieciešama stingra un daudzpusīga banku sistēma, lai finansētu ekonomiku
23.11.2016


Šis priekšlikums ir balstīts uz spēkā esošajiem ES noteikumiem, kas regulē banku darbību, un tā mērķis ir pabeigt pēckrīzes regulējuma programmas izveidi, garantējot, ka regulējums novērš neatrisinātās problēmas attiecībā uz finanšu stabilitāti, vienlaikus nodrošinot to, ka bankas var turpināt atbalstīt reālo ekonomiku.

Bankām ir svarīga loma ekonomikas finansēšanā un izaugsmes un nodarbinātības veicināšanā. Tās ir galvenais finansējuma avots mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Pēc finanšu krīzes ES sāka īstenot vērienīgu finanšu nozares regulējuma reformu, lai atjaunotu finanšu stabilitāti un uzticību tirgum. Šodien iesniegto priekšlikumu mērķis ir pabeigt šo reformu programmu, pievēršoties dažiem vēl neatrisinātiem jautājumiem, kas ir svarīgi, lai vēl vairāk stiprinātu banku izturētspēju iespējamu satricinājumu situācijās. Priekšlikumos, kur tas nepieciešams, arī precizēti daži jaunā regulējuma aspekti, lai regulējumu padarītu labvēlīgāku izaugsmei un samērīgu ar banku kompleksumu, lielumu un darījumdarbības profilu. Priekšlikumi ietver arī pasākumus, kas atbalstīs MVU un investīcijas infrastruktūrā.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jautājumos Valdis Dombrovskis sacīja: "Eiropai ir nepieciešama stingra un daudzpusīga banku sistēma, lai finansētu ekonomiku. Mums ir nepieciešami banku aizdevumi, lai uzņēmumi varētu veikt ieguldījumus, saglabātu konkurētspēju un pārdotu lielākos tirgos, un lai mājsaimniecības varētu plānot uz priekšu. Šodien mēs esam iesnieguši jaunus riska samazināšanas priekšlikumus, kuru pamatā ir saskaņoti pasaules standarti un vienlaikus ņemtas vērā Eiropas banku sektora īpatnības.”

Šodien ierosinātie pasākumi ir arī daļa no Komisijas nepārtrauktā darba, lai samazinātu riskus banku nozarē, kā tas izklāstīts 2015. gada novembra paziņojumā "Ceļā uz banku savienības izveides pabeigšanu". Tie saskan arī ar ECOFIN padomes jūnija sanāksmes secinājumiem, kuros Komisija tika aicināta sagatavot attiecīgus priekšlikumus vēlākais līdz 2016. gada beigām.

Ar priekšlikumiem groza šādus tiesību aktus:

2013. gadā pieņemto Kapitāla prasību regulu (CRR) un Kapitāla prasību direktīvu (CRD), kurās izklāstītas prudenciālas prasības attiecībā uz kredītiestādēm (bankām) un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kā arī noteikumi par pārvaldību un uzraudzību;


2014. gadā pieņemto Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvu (BRRD) un Vienotā noregulējuma mehānisma regulu (SRMR), kurās ir precizēti noteikumi par sanāciju un noregulējumu attiecībā uz grūtībās nonākušām iestādēm, kā arī izveidots vienotais noregulējuma mehānisms.


Ar šodien pieņemtajiem pasākumiem ES tiesību aktos tiek iekļauti starptautiskie standarti, vienlaikus ņemot vērā Eiropas īpatnības un izvairoties no nepamatotas ietekmes uz reālās ekonomikas finansēšanu. Priekšlikumos arī ņemti vērā aicinājumā sniegt pierādījumus gūtie rezultāti.

Detalizēts priekšlikumu izklāsts

Priekšlikumos ir ietverti šādi galvenie elementi.

1. Pasākumi, ar ko palielina ES iestāžu izturētspēju un stiprina finanšu stabilitāti.

Priekšlikumos ir ietverti tiesiskā regulējuma pārējie elementi, par kuriem nesen vienojās Bāzeles Banku uzraudzības komitejā (BCBS) un Finanšu stabilitātes padomē (FSP). Minētie elementi ir šādi:

kapitāla prasības, kas ir stabilākas pret riskiem, jo īpaši tādās jomās kā tirgus risks, darījuma partnera kredītrisks un riska darījumi ar centrālajiem darījumu partneriem (CCP);


īstenošanas metodoloģijas, kas spēj precīzāk atspoguļot faktiskos riskus, kuriem bankas ir pakļautas;


saistošs sviras rādītājs (LR), lai novērstu to, ka iestādēs veidojas pārmērīgs aizņemto līdzekļu īpatsvars;


saistošs neto stabila finansējuma rādītājs (NSFR), lai novērstu pārmērīgu paļaušanos uz īstermiņa starpbanku finansējumu un samazinātu ilgtermiņa finansējuma risku;


prasība globāli sistēmiski nozīmīgām iestādēm (G-SII) nodrošināt kapitāla un citu instrumentu, kas var radīt zaudējumus noregulējuma gadījumā, minimālo līmeni. Šī prasība, ko dēvē par “kopējo zaudējumu absorbcijas spēju” (TLAC), tiks integrēta spēkā esošajā minimālo prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām (MREL) sistēmā, kuru piemēro visām bankām, un nostiprinās ES spējas glābt grūtībās nonākušas globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes, vienlaikus aizsargājot finanšu stabilitāti un samazinot riskus nodokļu maksātājiem. Ir ierosināta saskaņota valsts maksātnespējas hierarhija nenodrošinātiem parāda instrumentiem, lai atvieglotu bankām šādu parāda instrumentu ar zaudējumu absorbcijas spēju emisiju.


2. Pasākumi, lai uzlabotu banku aizdošanas spējas ES ekonomikas atbalstam.

Ir ierosināti šādi konkrēti pasākumi:

palielināt banku spējas izsniegt aizdevumus MVU un infrastruktūras projektu finansēšanai;


attiecībā uz mazām bankām, kas nav kompleksas, samazināt administratīvo slogu, kurš saistīts ar dažiem noteikumiem atlīdzības jomā (proti, noteikumiem par atliktajiem maksājumiem un atlīdzību ar tādiem instrumentiem kā akcijas), kas attiecībā uz šīm bankām šķiet nesamērīgs;


padarīt CRD/CRR noteikumus samērīgākus un mazāk apgrūtinošus mazākām un mazāk kompleksām iestādēm, attiecībā uz kurām dažas spēkā esošās informācijas atklāšanas, ziņošanas un sarežģītas ar tirdzniecības portfeļiem saistītas prasības, šķiet, nav pamatotas ar uzraudzības apsvērumu. Aicinājums sniegt pierādījumus un Komisijas veiktā analīze parādīja, ka spēkā esošo regulējumu var piemērot daudz samērīgāk, ņemot vērā banku konkrēto situāciju.


3. Pasākumi, kas veicina banku lomu dziļāku un likvīdāku ES kapitāla tirgu panākšanā, lai atbalstītu kapitāla tirgu savienības izveidi. 

Ir paredzēti ierosināto pasākumu konkrēti pielāgojumi, lai:

izvairītos no nesamērīgām kapitāla prasībām attiecībā uz tirdzniecības portfeļu pozīcijām, tostarp tām, kas saistītas ar tirgus veidošanas darbībām;


samazinātu izmaksas par konkrētu instrumentu (segto obligāciju, augstas kvalitātes vērtspapīrošanas instrumentu, valsts parāda instrumentu, riska ierobežošanas nolūkā atvasināto instrumentu) emisiju un turēšanu;


izvairītos no iespējamiem atturošiem elementiem tām iestādēm, kas darbojas kā klientu starpnieki saistībā ar darījumiem, kuru tīrvērti veic CCP.


Šie tiesību aktu priekšlikumi tagad tiks iesniegti Eiropas Parlamentam un Padomei izskatīšanai un pieņemšanai.

Konteksts

Savā 2015. gada 24. novembra paziņojumā[1] Eiropas Komisija apņēmās nākt klajā ar likumdošanas priekšlikumiem, kuru pamatā ir starptautiski nolīgumi, lai novērstu konstatētās nepilnības pašreizējā prudenciālajā sistēmā. Minētās saistības bija daļa no risku mazināšanas pasākumu kopuma, kura mērķis ir panākt turpmāku progresu un pabeigt banku savienības izveidi.
 




 
      Atpakaļ


https://www.facebook.com
/VDombrovskis/


 

 


Paldies visiem par atbalstu toreiz un tagad! Esmu pateicīgs par to, ka šobrīd Latvija ir man devusi iespēju veidot Eiropu, konkrēti – Eiropas ekonomisko un monetāro savienību, lai neviena krīze nevar izsist mums pamatu zem kājām.


Valdis Dombrovskis