2006.gadā, gatavojoties 9.Saeimas vēlēšanām, izstrādājām priekšvēlēšanu programmu, kas paredzēja pieaugošu sabiedrības labklājību, ievērojot valsts stabilitātes un izaugsmes zelta likumu – ar stingru fiskālo politiku pret inflāciju, kas tajā laikā bija viens no lielākajiem draudiem Latvijas ekonomikai kopumā un katrai mājsaimniecībai individuāli.
Jau 8.Saeimas sasaukumā Aigara Kalvīša valdības laikā budžetā veicām bāzes izdevumu samazināšanu par 6%, galvenokārt uz administratīvo tēriņu rēķina. Protams, tobrīd tas nebija populārs solis, bija daudz neapmierināto. Turpinot uzņemto kursu uz administratīvo tēriņu ierobežošanu un nodokļu iekasēšanas uzlabošanu, valsts pamatbudžetu varēja un vajadzēja sabalansēt. 2005.gadā JL un jo īpaši ekonomikas ministra Krišjāņa Kariņa mēģinājums ierobežot inflācijas kāpumu, kad tas vēl bija ap 6%, beidzās ar to, ka premjers Kalvītis inflācijas ierobežošanas plānu ne tikai noraidīja, bet pat noslepenoja līdz 2007.gadam, kad Godmaņa valdība, to novēloti pieņemot, vairs nekādi ekonomikai līdzēt nevarēja.
Sekoja „treknie” neapdomības un “gāzi grīdā” gadi. Nepārdomāta valsts makroekonomiskā politika, kas noveda pie ekonomikas pārkaršanas, pretinflācijas pasākumu novēlota ieviešana, spekulatīvo darījumu neaplikšana ar nodokli, novēloti pieņemti kreditēšanas ierobežošanas pasākumi, nesabalansēta valsts attīstība, kas palielinājusi makroekonomiskos riskus un saasinājusi globālās finanšu krīzes ietekmi. Tie visi bija iepriekšējo valdību radītie darbi un cēloņi Latvijas ekonomikas pārkaršanai. Strauji pieaugošs bezdarbs, līdz minimumam samazināta uzņēmējdarbības aktivitāte, eksporta konkurētspējas zaudēšana, pazemināts valsts kredītreitings, ierobežotas iespējas aizņemties starptautiskajā finanšu tirgū. Vienīgā valsts budžeta finansēšanas iespēja ir Eiropas Komisijas, Starptautiskā Valūtas fonda un atsevišķu Eiropas Savienības valstu piešķirtais aizdevums. Šādos, gandrīz bezcerīgos apstākļos, kad viss, kas bija izsaimniekojams, bija izsaimniekots, līdzekļu jauniem tēriņiem vairs nebija, vara ar teju taustāmu atvieglojumu tika atdota JL un Valdim Dombrovskim. Tobrīd reti kurš ticēja, ka iztiksim bez valsts bankrota. Un tomēr – gada laikā mūsu valsts ir ne vien pārdzīvojuši šķietami nepārdzīvojamo, bet, pateicoties Valda Dombrovska vadītajai valdībai, ir atgriezusies uz stabila un droša izaugsmes ceļa.
Šī Saeimas sasaukuma laikā esam izpildījuši virkni vēlētājiem doto solījumu, tostarp, jomās, kas skar valsts finanšu stabilitāti, nodokļu iekasēšanas uzlabošanu, ekonomikas izaugsmi, nodarbinātības veicināšanu, iekšlietu sistēmas un drošības uzlabošanu. Daļu solījumu paveikt kavējusi globālā recesija, kas Latviju ierāva vēl nepiedzīvotā krīzē, „trekno gadu” vieglprātīgās un negausīgās politikas dēļ. Ir jomas, kuras šī Saeimas sasaukuma laikā nav bijušas Jaunā laika pārraudzībā, tādēļ konkrētus lēmumus tajās īstenojušas citas Saeimā pārstāvētās partijas.
Šobrīd, vērtējot 2006.gadā izstrādāto programmu un tajā iekļautās prioritātes, ir jāapzinās, ka tā brīža ekonomiskā situācija nav salīdzināma ar laiku, kad Jaunais laiks sāka vadīt valdību. Ja pirms četriem gadiem politiķi, pateicoties arī banku labvēlīgajiem kreditēšanas nosacījumiem, bija radījuši pārāk lielu optimismu par valsts izaugsmi, tad Valda Dombrovska valdībai nācās pieņemt virkni nepopulāru lēmumu, lai valsts spētu izpildīt savas obligātās saistības pret saviem iedzīvotājiem, nodrošinot drošību, medicīnisko palīdzību, izglītību, arī algas un pensijas.
Katras partijas un ikviena politiķa padarīto vērtē sabiedrība. Šobrīd redzam, ka Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ir viens no vislabāk vērtētajiem politiķiem valstī, kurš pelna arī starptautiskās sabiedrības un augstu ārvalstu amatpersonu atzinību. Nemainīgi augsts saglabājas arī apvienības VIENOTĪBA vērtējums sabiedrības acīs, tomēr, kā zinām, lielo atzīmi par savu veikumu politiķi saņems 10.saeimas vēlēšanu dienā.
Finanses, budžets, nodokļi –
Kopš Ministru kabineta vadību uzņēmies Valdis Dombrovskis, esam uzsākuši virzību uz sabalansētu valsts budžetu, budžeta deficīts tiek konsekventi samazināts katru gadu. 2011.gada budžeta deficīts tiks samazināts līdz 6% no IKP un 2012. gada samazināsies 3% no IKP.
Attiecībā uz nodokļu iekasēšanas uzlabošanu, jau 2010. gada pirmajā pusē ir konstatēts, ka ieņēmumu plāns ir pārpildīts. Kopsummā šā gada sešos mēnešos valsts budžeta ieņēmumos, ko administrē VID, tika saņemti 1,82 miljardi latu, kas veido 102,8% izpildi pret plānu. VID administrētie valsts pamatbudžeta ieņēmumi sešos mēnešos (veido 110% izpildi pret plānu. Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas - 97,8% no plānotā.
Attiecībā uz nekustāmā īpašuma nodokli, pašlaik tiek veiktas korekcijas, kas būtu vērstas uz progresivitāti, respektīvi, ar lielāku nodokli tiktu aplikti ekskluzīvi un luksusa īpašumi.
Valdība ir atzinusi ēnu ekonomikas samazināšanu par vienu no darbības prioritātēm, un darba grupa ar valsts pārvaldes un uzņēmēju līdzdalību ir izstrādājusi vidēja termiņa plašu plānu ēnu ekonomikas mazināšanai. Plāna pasākumu pamatprincips ir veidot izdevīgāku un ērtāku legālo uzņēmējdarbību, savukārt nelegālo jeb pelēko daļu padarīt neizdevīgāku un grūtāku. Pamatpasākumu grupas, kas ir iekļautas plānā ir - legālās uzņēmējdarbības atvieglošana, atbalsts krīzes grūtībās nonākušajiem uzņēmējiem, vienreizēja iespēja legalizēt nedeklarētos ienākumus, kontrolējošo iestāžu analītisko spēju stiprināšana, efektīvākas sankcijas, taisnīgāka nodokļu politika, pilnvērtīgāka komunikācija un lielāka atklātība.
Dombrovska valdības īstenotās nodokļu politikas mērķis ir padarīt nodokļu un nodevu sistēmu efektīvāku, pakāpeniski samazinot izņēmumu, atvieglojumu un nodokļu režīmu skaitu, kā arī pārnesot nodokļu slogu uz jomām ar zemāku izvairīšanās risku. Turpmākie mērķi ir samazināt nodokļu slogu darbaspēkam, kā arī pakāpeniski paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu (2011.gadā – 55 lati mēnesī.; 2012.gadā – 75 lati mēnesī, 2013.gadā – 95 lati mēnesī), pakāpeniski samazināt IIN likmi līdz 21% (2014.gadā – 23%; 2015.gadā – 21%), vienkāršot nodokļu un nodevu saistību izpildes prasības, samazinot tam patērēto laiku un novēršot dažādas interpretācijas iespējas.
Nodokļu politikas mērķis ir saglabāt zemu nodokļu īpatsvaru pret IKP (ap 30%), nepaaugstināt PVN, IIN, UIN pamatlikmes.
Pateicoties valdības izsvērtajai fiskālajai politikai un veiksmīgai sadarbībai ar starptautiskajiem partneriem, tiek nodrošināta stabila finanšu rezerve Valsts kasē, kas veicina uzticību Latvijas finanšu tirgum. Starptautisko aizdevēju finansējums mums ir pieejams par ļoti zemām procentu likmēm, kas ilgtermiņā ir labāks par jebkuru citu piedāvājumu. Latvijas sadarbība ar aizdevējiem ir pozitīvs signāls investoriem, kā arī drošības garants iekšējā finanšu tirgū. Turklāt fakts, ka valsts šogad aizņemies mazāk, nekā tika prognozēts iepriekš, liecina, ka valdības vadītājs situāciju kontrolē.
Ņemot vērā valsts finansiālo stabilitāti, starptautiskās reitinga aģentūras ir pārvērtējušas un paaugstinājušas Latvijas nākotnes attīstības prognozes no negatīvām un stabilām, kas ir ļoti nozīmīgs rādītājs ārvalstu investoriem, lai veidotu  ilgtermiņa sadarbību ar Latviju.
Lai sekmētu kontrabandas, PVN izkrāpšanas un “aplokšņu algu” apkarošanu JL vadītā finanšu ministrija ir veikusi ievērojamas strukturālas reformas Valsts ieņēmumu dienestā. Situācija cīņā ar „aplokšņu algām” un nelegālo nodarbinātību pakāpeniski uzlabojas.
Ekonomika, nodarbinātība, uzņēmējdarbība, energoefektivitāte -
Ekonomiskā situācija Valda Dombrovska valdības laikā ievērojami uzlabojusies, pateicoties eksportam, kura mērķtiecīgs atbalsts pēdējā gada laikā bijusi valdības, un īpaši ekonomikas ministra Arta Kampara, prioritāte. Latvijas preču un pakalpojumu eksporta apjoms šī gada 1.ceturksnī bija par 4,6% lielāks nekā 2009.gada 1.ceturksnī.
Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem 2010.gada 1.ceturksnī ir pieaudzis arī privātais patēriņš.
Izlaides apjomi vairākās nozarēs pārsniedz iepriekšējā gada 1.ceturkšņa līmeni. Apstrādes rūpniecībā tie pieauguši par 6,8%, transporta un sakaru nozarē - par 2,3%, primārās nozarēs - par 5,9 procentiem.
Pozitīvas tendences ir vērojamas arī darba tirgū. Jau tagad, īpaši uz eksportu orientētajās nozarēs, palielinās pieprasījums pēc atbilstoši kvalificēta darbaspēka.
Saglabājoties pozitīvajām tendencēm (eksporta pieaugums, pakāpenisks privātā patēriņa palielinājums, situācijas stabilizēšanās darba tirgū, u.c.), turpmākajos ceturkšņos, salīdzinot ar iepriekšējiem ceturkšņiem, IKP pakāpeniski pieaugs.
Dombrovska valdības laikā Ekonomikas ministrija valsts atbalsta instrumentu veidā būs nodrošinājusi 350 miljonus latu ekonomikas sildīšanai. Tie kopā ar piesaistītajām privātajām investīcijām sasniegs 670 miljonu latu. Šis ir vislielākais valsts nodrošinātais atbalsts uzņēmējdarbībai 20 gadu laikā. Piemēram, 2008.gadā šādā veidā Ekonomikas ministrija nodrošinājusi tikai 20 miljonus latu.
Mainītas prioritātes valsts atbalsta finansējuma saņemšanai, to koncentrējot uz apstrādājošo rūpniecību un eksportu. Piemēram, šogad nepilni 80 miljoni latu piešķirti uz eksportu orientētas ražošanas attīstībai programmā „Augstas pievienotās vērtības investīcijas”.
Ilgus gadus Latvijas valdības nebija spējušas ieviest efektīvu eksporta garantiju sistēmu. No pagājušā gada 1.jūnija kredītu garantiju, eksporta darījumu apdrošināšanas un šogad arī izejvielu un komplektējošo daļu importa apdrošināšanas sistēma darbojas.
Nosakot prioritārās nozares, ir izdevies panākt nozīmīgas pārmaiņas valsts ekonomikas struktūrā –iekšzemes kopproduktā ir būtiski palielinājies eksporta īpatsvars . Ekonomikas dzinējspēki ir samainījušies vietām. Šādu mērķi esam sev stādījuši vienmēr, tomēr līdz šim labie nodomi bija palikuši vienīgi uz papīra. Tagad tas kļūst par realitāti.
Parakstot vienošanos ar tūrisma nozari pārstāvošajām organizācijām, ir samazināts pievienotās vērtības nodoklis viesu izmitināšanas pakalpojumiem no 21% uz 10%. Pēc tūrisma asociāciju aprēķiniem, tas ļaus nodrošināt ar jaunām darbavietām apmēram 2000 iedzīvotājus, kā arī dos iespēju vismaz par 5% samazināt pakalpojumu cenu.
Daudz ir paveikts mikrouzņēmumu atbalstam. Tagad iespējams dibināt uzņēmumu, sākotnēji ieguldot pamatkapitālā tikai vienu latu. Būtiski samazināti maksājumi, dibinot jaunu uzņēmumu. Dota iespēja vienkāršot mikrouzņēmumu grāmatvedības kārtošanu. Mazajiem nodokļu maksātājiem ar gada apgrozījumu līdz 70 000 latu pagarināts pievienotās vērtības nodokļa taksācijas periods un ieviests tā dēvētais „kases princips”. Dota iespēja bez jebkādiem birokrātiskiem šķēršļiem strādāt individuālā darba veicējiem, ieviešot patentmaksas.
Izstrādāts jauns Atjaunojamo energoresursu likums, kas paredz pilnībā mainīt zaļās enerģētikas tirgus darbības principus un radīt šajā svarīgajā jomā ilgtermiņa prognozējamību un stabilitāti. Cenas iepirkumā tiks veidotas atbilstoši tirgus principiem, nevis lobiju interesēm. Šāda kārtība ļaus atteikties no kvotu sistēmas un padarīs zaļo enerģiju par konkurētspējīgu preci.
Energoefektivitātes nodrošināšana, piesaistot Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu, ir viena no valdības prioritātēm, kas ir viens no ekonomikas sildīšanas mehānismiem, kā arī būtisks grūdiens iesalušās būvniecības nozares atdzīvināšanai un ilgākā laikā būtu izdevīgi gan valstij kopumā, gan katrai mājsaimniecībai atsevišķi. Energoefektivitātes nodrošināšanai Dombrovska valdības laikā sākotnēji bija paredzēti 16,6 miljoni latu. Vēlāk Ministru kabinets nolēma papildus piešķirt vēl ERAF līdzfinansējumu – 30 miljonus latu. Šobrīd visā Latvijā ar ES finansējuma palīdzibu jau tiek siltinātas aptuveni 100 dzīvojamās mājas un to skaits nemitīgi pieaug.
Kopā ar „Latvenergo” esam īstenojuši sociālā atbalsta programmu trūcīgām mājsaimniecībām ziemas periodā, piešķirot 100 000 mājsaimniecībām elektroenerģijas priekšapmaksas kartes.
Sadarbībā ar Ārlietu ministriju ir optimizēta un uzlabota Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību struktūra. Šogad pēc konsultatīvās padomes ieteikuma tiks atvērtas jaunas pārstāvniecības Somijā, Lietuvā, Baltkrievijā un Ukrainā. Tāpat sadarbībā ar Ārlietu ministriju un vēstniekiem tiks aktivizēti vairāki konkrēti investīciju projekti.
Šobrīd varam skaidri apgalvot, ka valstī ir notikušas nozīmīgas makroekonomiskās korekcijas. Ir beidzis pastāvēt ekonomiskais modelis, kurā, pateicoties ārējā kapitāla pieplūdumam, strauji palielinājās iekšējais pieprasījums un daudziem uzņēmējiem nebija vajadzības domāt par eksportu. Pašlaik notiek pāreja uz ilgtspējīgu ekonomikas modeli, kurā galvenais dzinējspēks būs eksports. Jau redzamas pirmās pazīmes, ka tajās nozarēs, kurās ir eksporta iespējas, situācija reāli sāk uzlaboties.
Reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā turpina samazināties un sasniedzis 15,4%, bet vakanču skaits atgriezies 2008.gada decembra līmenī. Jau tagad, īpaši uz eksportu orientētās nozarēs, palielinās pieprasījums pēc atbilstoši kvalificēta darbaspēka.
Straujā ekonomiskā lejupslīde Latvijā ir apturēta. Kā liecina jaunākie statistikas dati, pozitīvās tendences būs noturīgas.
Drošība
Pēc veiktajām strukturālajām reformām, centrālā aparāta samazināšanas un virknes lēmumu, kas nodrošinājuši ievērojamu līdzekļu ietaupījumu, Iekšlietu ministrijas dienesti strādā stabili. Mūrniece, saņemot iepriekšējā ministra mantojumu, apzinājās, ka vismazāk reformas ir skārušas administratīvo aparātu, līdz ar to pēc viņas stāšanās amatā, pārmaiņas visvairāk skāra centrālo aparātu. Ministre vadījās pēc principa „mazāk policistu – dokumentu rakstītāju, vairāk policistus uz ielām”. Par spīti milzīgajam finansiālajam iztrūkumam, ko Valsts policijai bija atstājis iepriekšējais ministrs, Mūrniecei ir izdevies nosargāt policistu algas pagājušā gada beigu līmenī, ir izdevies nosargāt visas pamata sociālās garantijas. Tāpat, par spīti izskanējušām runām par noziedzības līmeņa palielināšanos krīzes laikā, kopējais izdarīto noziedzīgo nodarījumu skaits nav audzis.
Valsts pārvaldes caurskatāmība
Ieviesta vienota valsts un pašvaldību institūciju atlīdzības sistēma, par augstāko valsts pārvaldē nosakot premjera atalgojumu, tādējādi izskaužot līdzšinējo praksi ar neadekvāti lielu algu izmaksu atsevišķiem publiskajā sektorā nodarbinātajiem, kā arī pārāk lielo starpību atalgojumā cilvēkiem, kas veic līdzīgu darbu.
Likvidētas visas valsts uzņēmumu padomes, rodot 7 miljonu latu lielu ietaupījumu, kā arī likvidētas 37 no 73 valsts aģentūrām, tostarp, aģentūra „Jaunie „Trīs brāļi””, „Valsts materiālās rezerves”, „Valsts Būvinspekcija”, Sabiedrības veselības aģentūra, Aizsardzības īpašumu valsts aģentūra, Veselības Statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūra, un daudzas, daudzas citas. Tāpat likvidēti īpašu uzdevumu ministru sekretariāti. likvidēts Informācijas analīzes dienests.
Ministriju un citu centrālo valsts iestāžu izdevumi 2010.gada budžeta projektā ir samazināti par 228 miljoniem latu
Optimizācijas rezultātā no 2010. gada 1. janvāra ministrijās strādā 2987 darbinieki līdzšinējo 4232 vietā.
Ģimenēm labvēlīga politika
Ir iedibināts princips, ka par apgādībā esošajiem bērniem atvieglojumi ir lielāki nekā minimums pašiem strādājošajiem.
Tiek īstenota bērna attīstības regulāras uzraudzības sistēma, kas ļautu savlaicīgi pamanīt
bērna personības attīstības traucējumus un problēmas un tās novērst.
Tiek veicināta vecāku izglītošana ģimenes veidošanas, saglabāšanas un bērnu audzināšanas jautājumos.
Veicinātas bērnu un pieaugušo brīvā laika nodarbības interešu kopās, klubos un centros.
Tiek veicināta bāreņu un vecāku pamestu bērnu adopcija Latvijā.
Sociālie jautājumi
Nodrošināts, lai pensionāriem tiek izmaksāta A.Šķēles valdības prettiesiski ieturētā pensijas daļa strādājošajiem pensionāriem par laika posmu no 1.01.2000. līdz 19.03.2002.
Tiek īstenots ierosinājums, ka no jauna pensiju piešķir cilvēkiem, kuri to pieprasījuši priekšlaicīgi, tomēr nav saņēmuši, jo deklarējuši, ka turpinās strādāt.
Nodrošināta iespēja priekšlaicīgi pensionēties - aiziet pensijā piecus gadus agrāk personām, kuras strādājušas kaitīgos darba apstākļos.
Pensijas neapliekamais minimums, neraugoties uz krīzi, ir saglabāts 165 latu apmērā.
Esam nodrošinājuši Garantēt nepieciešamo atbalstu pensionāriem, personām ar īpašām vajadzībām un citām valsts aizsargājamām sociālajām grupām, tostarp atbalstu mirušas personas dzīvesbiedram apbedīšanas pabalsta veidā, kā arī iespēju vērsties pašvaldībā pēc sociālā atbalsta.
Tiek īstenotas efektīvas sociālās palīdzības sniegšanas nolūkā nostiprināt valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju sadarbību. Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.-2017.gadam ietvaros tiks vērtēta iespēja palielināt atbalstu.
Nodrošināts, lai tie, kuri ieguvuši invaliditāti darbā un tāpēc nav spējuši nostrādāt 30 darba gadus, var saņemt piemaksu pie pensijas par darbu līdz 1996.gadam.
Tiek veicināta invalīdu integrācija sabiedrībā, nodrošinot viņiem pieeju sabiedriskiem objektiem, paplašināt subsidēto darba vietu iespējas, mērķtiecīgi izmantojot Eiropas Savienības fondus, kā arī pastāvīgi atjaunināt Tehnisko palīglīdzekļu centra pakalpojumu klāstu atbilstoši mūsdienīgām iespējām.
Izglītība
Ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu tiek īstenota programma „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos”, kas kopš 2009.gada vairāk nekā 17 tūkstošiem pedagogu nodrošina atalgojuma pieaugumu, saņemot mērķstipendijas darbam izglītības iestādē nepieciešamajai pārkvalifikācijai. Programma aptver visas 118 Latvijas pašvaldības – gan novadus, gan republikas pilsētas.
Šogad 210 tūkstoši bērnu 800 skolās ar 22 tūkstošiem skolotāju apgūs valsts garantētu vidējo izglītību.
Augstākajai izglītībai atvēlēti 42 miljoni latu, par ko studētgribētājiem nodrošināti 25 tūkstoši valsts apmaksātu budžeta studiju vietu.
Ievērojami līdzekļi joprojām tiek paredzēti no Eiropas Savienības fondiem – tostarp, zinātniskās darbības finansēšanai nākamajā gadā pieejami 250 miljoni latu; uzņēmējdarbības atbalstam – līdz pat 245 miljoniem latu.
Valsts saglabā pilnā apjomā kultūras un kultūrizglītības nozares– 146 pašvaldību profesionālās ievirzes mākslas un mūzikas skolām atvēlēti 8 miljoni latu, 14 profesionālajām vidējās kultūrizglītības iestādēm un trijām valsts augstskolām – 11,9 miljoni latu, saglabāti visi teātri, kā arī profesionālie orķestri un kori. Profesionālās mākslas programmai - teātriem, orķestriem, koriem, nacionālajai operai un kino – nākamā gada budžetā paredzēti 12,8 miljoni latu.

Pārsūtīt ziņu