NODROŠINĀTA VALSTS MAKSĀTSPĒJA UN ATJAUNOTA INVESTORU UZTICĪBA

Nodrošināta valsts maksātspēja, saglabāta finanšu stabilitāte un atjaunota finanšu tirgu uzticība Latvijas Republikai. Valsts atsāka regulāras iekšējā aizņēmuma vērstpapīru izsoles un emisijas rezultāti parādīja, ka atsevišķu termiņu vērtspapīriem likmes pat nokritās vēsturiski zemākajos līmeņos. Tāpat starptautiskajos tirgos samazinājās Latvijas CDS līmeņi un Latvijas eiroobligāciju uzcenojums otrreizējā tirgū.

BUDŽETA DEFICĪTA SAMAZINĀŠANA POZITĪVI ATSPOGUĻOJAS LATVIJAS REITINGĀ

Lai stabilizētu Latvijas ekonomisko un finanšu sistēmu, veikti būtiski konsolidācijas pasākumi un samazināts budžeta deficīts. 2009.gadā budžeta deficīts bija 8,98% no IKP (pēc ESA metodikas), kas ir mazāk nekā pieļaujamie 10% no IKP. Turpinot pārmērīga budžeta deficīta novēršanu, ar mērķi līdz 2012.gadam to samazināt zem 3% no IKP, 2010.gada budžets tika pieņemts ar deficītu 8,5% no IKP, kas nozīmēja fiskālo konsolidāciju gan ieņēmumu, gan izdevumu daļā par 507 miljoniem latu jeb 4,3 % no IKP apmērā.

Valdība 2010.gada martā noteica, ka 2014.gada 1.janvāris ir eiro ieviešanas mērķa datums, kā arī apstiprināja aktualizēto Latvijas Nacionālo eiro ieviešanas plānu.

Paveiktais bija būtisks pamats tam, ka Latvijas reitinga pazemināšana tika apstādināta un sākās pat nākotnes vērtējuma paaugstināšana. Šobrīd reitingu aģentūras Standard&Poor`s, Moody’s un Fitch Ratings ir jau noteikušas stabilu kredītreitinga nākotnes vērtējumu.

APSTĀDINĀTA EKONOMIKAS STRAUJĀ LEJUPSLĪDE

Atbildīga fiskālā politika veicināja straujās lejupslīdes apstādināšanu ekonomikā 2009.gadā. Sezonāli izlīdzinātais IKP 2010.gada pirmajos ceturkšņos jau rāda kaut arī mazu, tomēr pieaugumu. Līdz ar zemākā punkta pārvarēšanu ekonomikā uzlabojusies situācija arī darba tirgū, novērojams būtisks rūpniecības un eksporta pieaugums 2010.gadā.

VIRZĪBA UZ STINGRĀKU FISKĀLO POLIKTIKU

Lai veicinātu Latvijas ekonomikas attīstību un finanšu stabilitāti ilgtermiņā, izstrādāts Fiskālās disciplīnas likumprojekts, ka paredz ieviest daudzgadu budžeta ietvaru ar saistošiem, nepārsniedzamiem izdevumu griestiem. Debates turpināsies augsta līmeņa darba grupā.

VEIKSMĪGI FINANŠU SEKTORA STABILIZĀCIJAS PASĀKUMI

Lai nodrošinātu visas finanšu sistēmas turpmāku stabilitāti, sekmīgi tika pabeigta Parex bankas, kuru valsts pārņēma 2008.gada nogalē, restrukturizācija. Bankai piesaistīts investors Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka. Nodalot Parex bankas labos aktīvus, izveidota jauna kredītiestāde – banka Citadele. Saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas lēmums par Parex bankas restrukturizācijas plānu, kas atzīst, ka ar šo plānu tiek nodrošināta bankas Citadele ilgtermiņa dzīvotspēja. Veicot restrukturizāciju, valsts atbalsta noguldījumi 446 miljonu latu apjomā palika Parex bankā, bet 143 miljoni latu nonāca bankā Citadele kā termiņnoguldījumi, no kuriem pirms termiņa jau atmaksāti 17 miljoni eiro.

Uzsākts Latvijas Hipotēku un zemes bankas (LHZB) pārveides process, saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas lēmums par LHZB pamatkapitāla palielināšanu, nodrošinot finansējumu valsts atbalsta programmu realizācijai ar mērķi veicināt uzņēmumu konkurētspēju.

KONSEKVENTA LATVIJAS FINANŠU INTEREŠU AIZSTĀVĒŠANA ES LĪMENĪ

Ieturot nemainīgi stingru sarunu pozīciju, Latvija ir panākusi mazākus maksājumus klimata pārmaiņu finansēšanā un taisnīgu aprēķinu ilgtermiņa finansējumam (ņemt vērā datus par IKP uz vienu iedzīvotāju), Latvijas maksājumi būs trešie zemākie ES, un daudzkārt zemāki nekā kaimiņvalstīm Igaunijai un Lietuvai.

Sarunās par ES kohēzijas politikas un fondu nākotni, Latvija konsekventi turpināja uzturēt pozīciju, ka būtu jāpalielina ES finansiālais atbalsts Latvijai pēc 2013. gada, bet jebkurā gadījumā tas nedrīkst samazināties. Latvijas pozīcija ir, ka ES kohēzijas politikas pamatmērķim arī pēc 2013.gada jābūt atšķirību izlīdzināšanai starp mazāk attīstītajām teritorijām un pārējo ES.

NODOKĻU POLITIKA – ATBALSTS UZŅĒMĒJIEM, VIENKĀRŠOTAS ADMINISTRATĪVĀS PRASĪBAS

Neskatoties uz ekonomisko situāciju valstī, ir saglabāti visi 2009.gada janvārī ieviestie uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumi uzņēmējiem. Lai veicinātu iedzīvotāju iesaistīšanos uzņēmējdarbībā un attīstītu mazo uzņēmumu, ir ieviests mikrouzņēmumu ienākuma nodoklis.
Pievienotās vērtības nodokļa jomā ir veikti vairāki pasākumi administratīvā sloga samazināšanā un procedūru vienkāršošanā, piemēram, PVN maksāšana pēc „kases principa’’ mazajiem uzņēmumiem, atvieglots režīms zaudētiem parādiem un PVN. Būtiski samazināta birokrātija un administratīvais slogs akcīzes jomā, piemēram, akcīzes nodokļa par dīzeļdegvielu atmaksas sistēmā lauksaimniekiem. Ieviests akcīzes nodokļu stimuls naftas produktiem, kuri satur biodegvielu.
Atvieglots grāmatvedības regulējums patentmaksas maksātājam un citām fiziskajām personām, kuras veic saimniecisko darbību - tiesības veikt saimnieciskās darbības ieņēmumu uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā.
Lai saglabātu Latvijas komersantu konkurētspēju, mazinot muitas parāda galvojumu, pie noteiktiem nosacījumiem atļauts samazināt galvojuma apmēru par 99 procentiem.

NODOKĻU POLITIKAS VIDĒJA TERMIŅA PLĀNOŠANA

Lai nodrošinātu nodokļu politikas prognozējamību un stabilitāti, sākta vidēja termiņa nodokļu sistēmas plānošana – izstrādāts nodokļu politikas attīstības pamatnostādņu projekts 2011.-2015.gadam, kas detalizēti tiek apspriests ar uzņēmējiem un nevalstiskajiem partneriem.

AKTĪVS VID DARBS – IZPILDĪTS BUDŽETA IEŅĒMUMU PLĀNS

Valsts ieņēmumu dienests ir nodrošinājis valsts budžeta ieņēmumu plāna izpildi, neraugoties uz virkni bremzējošo faktoru. Līdz ar fizisko personu riska kontroles sistēmas RASA ieviešanu, tiek veikta pastiprināta fizisko personu kontrole, kas ļauj identificēt personas, kuru izdevumi pārsniedz ienākumus, un papildināt valsts budžetu. Pārejot uz viena līmeņa VID struktūru, nodokļu maksātājiem paātrināts lēmumu apstrīdēšanas process.

CĪŅA AR NELEGĀLO EKONOMIKU

Ēnu ekonomikas apkarošana izvirzīta par vienu no darbības prioritātēm – valdībā apstiprināts ēnu ekonomikas samazināšanas un godīgas konkurences veicināšanas pasākumu plāns, kurā iekļauts ļoti plašs īsa un vidēja termiņa pasākumu klāts, jau sākusies to realizācija. Finanšu ministrija sagaida, ka plāna ieviešanas rezultātā pieaugs valsts budžeta ieņēmumu apjoms.

Rezultātus jau dod VID pastiprinātā cīņa ar kontrabandu, pieauguši akcīzes nodokļa ieņēmumi un cigarešu kontrabandas lietās izņemto cigarešu skaits.

Pastiprināta VID cīņa pret organizēto noziedzību, tieši „naudas atmazgātājiem”. Prioritāri apkarojot tieši šos finanšu noziegumus, šogad izdevies jau apturēt deviņu grupējumu, kas veikuši noziedzīgus nodarījumus – izvairījušies no nodokļu nomaksas, veikuši „naudas atmazgāšanu”, tai skaitā starptautiskā līmenī, darbību. 2009.gadā tika pārtraukta 13 organizētu noziedzīgu grupējumu darbība.

ES FONDI – BŪTISKAS INVESTĪCIJAS TAUTSAIMNIECĪBĀ, VIENKĀRŠI UN EFEKTĪVI

Veiksmīgi pabeigta 2004.-2006.gada perioda struktūrfondu apguve, šajā laikā Latvijas tautsaimniecībā ieguldot investīcijas 656,7 miljonu eiro apmērā.

Pilnvērtīgi izlietots viss 2009.gadā budžetā pieejamais finansējums ES fondu projektu īstenošanai, pārsniedzot plānotos apguves mērķus par 30%. Nodrošināta visa ES fondu projektu īstenošanai nepieciešamā budžeta finansējuma pieejamība 2009.un 2010.gadā, t.sk. veiksmīgi īstenojot sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem par papildus budžeta finansējuma piešķiršanu ES fondu projektiem 2009. (84 miljoni latu) un 2010.gadā (100 miljoni latu). Pārskatīts ES fondu sadalījums: pārvērtētas aptuveni 50% no ES fondu aktivitātēm un  veiktas finansējuma pārdales par labu aktivitātēm, kas īpaši sekmē tautsaimniecības atveseļošanos.

Veikti vienkāršošanas pasākumi – divkārt saīsināti maksājumu pieprasījumu izskatīšanas termiņi, samazināts pievienojamo dokumentu un atskaišu apjoms, iespēja biežāk iesniegt maksājumu pieprasījumus, samazināts ES fondu vadībā iesaistīto iestāžu skaits.

Sagatavoti un laikus iesniegti EK visi septiņi plānotie 2007.-2013.gada perioda ES fondu lielie infrastruktūras projekti (virs 50 miljoniem eiro).

2010.gada augustā parakstīta vienošanās ar donoriem par EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentiem (pieejami 72 miljoni eiro līdz 2014.gadam).

EFEKTĪVĀKI UN CAURSKATĀMĀKI BUDŽETA IZDEVUMI

Sakārtota atalgojumu sistēma valsts un pašvaldību institūcijās, pieņemot vienoto atlīdzību likumu un noteikumus par algu noteikšanas kārtību, algu skalām un sociālajām garantijām. Nodrošināts atalgojuma caurspīdīgums – internetā tiek publicēta visu valsts amatpersonu atlīdzība, kā arī informācija par visu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību sadalījumā pa amatu grupām.

2009.gadā tika veikta pilnīga pāreja uz valsts budžeta norēķinu veikšanu elektroniskā veidā, izmantojot Valsts budžeta elektronisko norēķinu sistēmu eKase. Valsts kases mājas lapā tiešsaistes režīmā pieejama informācija par pilnīgi visiem budžeta maksājumiem.

ATBALSTS PAŠVALDĪBĀM

Atcelts aizliegums pašvaldībām ņemt īstermiņa  aizņēmumus budžeta un finanšu vadībai, kā arī 2010.gadā palielināts pašvaldību aizņēmumu un galvojumu limits. Vienlaikus nodrošināta stingra pašvaldību finansiālās darbības uzraudzība un konstatēti pārkāpumi vairākās pašvaldībās, piemēram, Jūrmalā un Ādažos, veicināta to novēršana.

ATBALSTS IEDZĪVOTĀJIEM

Sociālās drošības tīkla stratēģijas ietvaros tiek sniegts finansiālu atbalsts maznodrošinātajiem cilvēkiem sociālajā, veselības, transporta un izglītības jomās. Stratēģija veidota sadarbībā ar Pasaules Banku.

PILNVEIDOTA IEPIRKUMU SISTĒMA

Grozījumi Publisko iepirkumu likumā paredz konkursa dialoga piemērošanas iespējas, optimizē līgumcenu sliekšņus, veicina centralizāciju iepirkumu veikšanā, kā arī ēnu ekonomikas apkarošanu un nelegālās nodarbinātības mazināšanu uzņēmējdarbībā.
Pieņemts jauns, efektīvāks un ES normām atbilstošs Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums.
Izmantojot jaunu Publikāciju vadības sistēmu, būtiski samazināta iepirkumu dokumentu aprite papīra formātā.
Lai nodrošinātu iepirkumu prasību ievērošanu ES fondu projektu iepirkumos un veicinātu raitu projektu norisi, uzsāktas ES fondu iepirkuma procedūru pirmspārbaudes.

PPP – IZVEIDOTA SISTĒMA UN UZCELTS PIRMAIS BĒRNUDĀRZS

Lai veicinātu publiskās un privātās partnerības (PPP) sistēmas ieviešanu un attīstību Latvijā, izveidota juridiskā bāze – no 2009.gada 1.oktobra spēkā stājies PPP likums un izstrādāti likuma ieviešanai nepieciešamie MK noteikumi. No 2009.gada 1jūnija Finanšu ministrija no Ekonomikas ministrijas pārņēma PPP jautājumus, tādejādi PPP projektu īstenošanā liekot lielāku uzsvaru kontrolei uz to ietekmi uz valsts budžetu un ilgtermiņa saistībām.

Izmantojot PPP iespējas, uzcelts jauns bērnudārzs Mārupē.

UZLABOTA VALSTS NEKUSTAMO ĪPAŠUMU PĀRVALDĪŠANAS POLITIKA

Noteikta vienota kārtība valsts un pašvaldību mantas iznomāšanai, nomas maksas noteikšanas metodikai un nomas līguma tipveida nosacījumiem.
Notiek aktivitātes, lai Latvijā veidotu vienotus valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas principus un īpašuma pārvaldīšanas kārtību.

BŪTISKI SAMAZINĀTI IZDEVUMI UN DARBINIEKU SKAITS FINANŠU MINISTRIJAS SEKTORĀ

Kopš 2009.gada Finanšu ministrijā ir veikta būtiska reorganizācija – centrālajā  aparātā likvidētās 57 štata vietas, atalgojuma fonds samazināts par 42 %. Likvidētas vairākas atbalsta funkcijas (risku un kvalitātes vadība, informācijas tehnoloģijas atbalsts), būtiski samazināts iepirkumu apjoms.
Arī padotības iestāžu funkcijas tika optimizētas un to budžeti samazināti.
Tā, piemēram, 2009.gadā Valsts kase veica pilnīgu strukturālo reorganizāciju, kopumā likvidējot 89 amata vietas jeb 33% no amata vietu skaita.
Vislielākais samazinājums bija Valsts ieņēmumu dienestā: 2010.gadā VID finansējums ir samazināts par 39,17% pret 2008.gadu un likvidētas 700 štata vietas.

Pārsūtīt ziņu