Ministru prezidents Valdis Dombrovskis stāsta par valdības pieņemto lēmumu par nodokļu samazināšanu pozitīvo ietekmi uz sabiedrību un tautsaimniecību.

Click here to view the embedded video.

Pārsūtīt ziņu

Ceturtdien, 19.aprīlī, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis Ekonomistu Apvienības 2010 konferencē “Finanšu krīze Latvijā. Analīze. Mācības. Rekomendācijas” uzsvēra, ka tuvākajos gados Latvijā būs ievērojami straujāka izaugsme nekā Dienvideiropā.

V.Dombrovskis savā lekcijā analizēja finanšu krīzes norisi, paveikto tās pārvarēšanai un salīdzināja Latvijas pieredzi ar rezultātiem Grieķijā, Itālijā un Portugālē. Viņš uzsvēra, ka starp Latvijas un Dienvideiropas valstu izaugsmes modeļiem vērojams spilgts kontrasts: no 2000. līdz 2007. gadam Latvija piedzīvoja milzīgu bumu, kura laikā gada vidējā izaugsme sasniedza 8,8%, bet Itālijā un Portugālē ikgadējā izaugsme vidēji bija tikai 1,5%, savukārt Grieķijā - 4,3%. 2009. gadā Latvijā piedzīvotais 18% IKP kritums bija ļoti jūtams, savukārt Itālijas ekonomika zaudēja 5,5, bet Portugāle un Grieķija – tikai 2,5%. Portugālē un Itālijā 2010. gadā pat bija vērojama neliela izaugsme, bet Grieķijā sākās pastāvīga, smaga recesija, kas ilgst jau 5 gadus, un kopējais kritums sasniedz Latvijā piedzīvotos apjomus. Arī Itālijā un Portugālē ir atgriezusies recesija. Latvija nav atgriezusies pie iepriekšējā, ļoti straujā attīstības tempa, ko veicināja pārmērīgais kredītu pieaugums, taču 2011. gadā tās izaugsme sasniedza 5,5% un tuvākajos gados Latvijā neapšaubāmi būs ievērojami straujāka izaugsme nekā Dienvideiropā, akcentēja premjers.

Lai arī katrā valstī krīzes atšķiras, galvenais mērķis ir atgūt konkurētspēju un investoru uzticību. Daudzās jomās Latvija strukturālo reformu ziņā jau sasniegusi vairāk nekā citas valstis ar līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni - pirmā strukturālo reformu mērvienība ir novērtējums Pasaules Bankas Uzņēmējdarbības vides pieejamības indeksā, kurā Latvija ieguvusi 21. vietu starp 183 valstīm. Latvijai piešķirta arī 60. vieta pasaulē, mērot IKP uz vienu cilvēku pirktspējas paritātes izteiksmē, un tas norāda uz ievērojamām turpmākas izaugsmes iespējām. Salīdzinoši - Itālija ieņem 87. vietu, bet Grieķijai piešķirta 100. vieta.

Premjers pauda, ka būtiska nozīme krīzes pārvarēšanā ir eksporta dinamikai – laikā no 2010. gada otrā ceturkšņa līdz 2011. gada trešajam ceturksnim eksports pieaudzis robežās no 18 līdz 32% katrā ceturksnī, salīdzinot ar šo pašu ceturksni iepriekšējā gadā. Savukārt Portugāles un Itālijas eksporta apjomi palielinājās 15% apmērā, bet Grieķija atpalika no pārējām valstīm. Eksporta kāpuma iespaidā kopprodukts visās valstīs atveseļojās, un to veicināja tikpat straujš ražošanas kāpums.

Ministru prezidents uzsver, ka valstis ar fiksēto maiņas kursu īstenoja vairāk fiskālo korekciju un strukturālo reformu, un rezultāts bija straujāka eksporta un kopprodukta palielināšanās. Šie secinājumi ir noderīgi tām eirozonas valstīm, kurās nepieciešami strukturāli uzlabojumi. „Apgalvojums, ka devalvācija ir nepieciešama, lai uzlabotu valsts konkurētspēju, nav patiess,” norāda V.Dombrovskis.

2011.gadā Latvijas investīciju koeficients jau kāpis līdz 23% no IKP, un tas, visticamāk, turpinās palielināties. „Dienvideiropā investīciju koeficients ir ļoti zems, Grieķija un Portugāle to jūtami samazinājušas, taču šo valstu investīcijām jāatveseļojas, lai tās atkal piedzīvotu jūtamu izaugsmi,” norāda V.Dombrovskis.

2008. gada maijā inflācija Latvijā sasniedza augstāko punktu – 17,9%, bet pēc tam, globālās recesijas apstākļos valdošās deflācijas ietekmēta, inflācija kredītu samazināšanās rezultātā strauji kritās. Tā kā Dienvideiropas valstīs nebija ne buma, ne pārkaršanas, inflācija tajās bija niecīga un svārstījās 2–4% robežās gadā.

2011. gadā vairumā valstu saglabājās neliela inflācija 3–4% apmērā. Deflācijas ietekme un deflācijas cikla draudi bija krietni pārspīlēti – 2009. gadā Latvija piedzīvoja niecīgu deflāciju 1% apmērā. Cenas palika iepriekšējā līmenī, jo tik nelielā un atvērtā ekonomikā daudzas cenas tiek noteiktas starptautiskajā arēnā. Daudz bīstamāka izrādījās inflācija, kas 2011. gadā sasniedza 4,4% un vēl joprojām ir lielākais potenciālais šķērslis Latvijas plāniem 2014. gadā iestāties eirozonā - valdība plāno šogad samazināt inflāciju līdz 2,4%.

Konferencē eksperti un ekonomisti tika iepazīstināti ar grāmatas “Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi” papildināto izdevumu latviešu valodā elektroniskā veidā, kuru Latvijas studentiem un skolēniem izdevusi Ekonomistu apvienība 2010. Grāmatas autori ir Ministru prezidents V.Dombrovskis un Starptautiskās ekonomikas Petersona institūta (Vašingtona) ekonomists Anders Oslunds (Anders Åslund).

„Finanšu krīzes plosītajā Eiropā Latvija rāda priekšzīmi pārējām valstīm. Mēs uzskatām, ka šāds rezultāts sasniegts divu iemeslu dēļ: pirmkārt, Latvijai ārējās likviditātes krīzes apstākļos vienkārši nebija citas izejas; otrkārt, valsts pieņēma un īstenoja vairākus saprātīgus lēmumus,” atzīst grāmatas autori un uzskaita fenomenus, kas veicināja krīzes pārvarēšanu Latvijā.

1. Reāla krīzes izjūta var būt ļoti noderīga. Jo dziļāka krīze, jo labāk cilvēki apzinās tās esamību un jo lielāka iespējamība ieviest strukturālas reformas.
2. Krīze var izraisīt jaunu domāšanas veidu ar jauniem, skaidri definētiem principiem. Idejas, kas krīzes laikā Austrumeiropā izvirzījās priekšplānā – pārsvarā tās bija saistītas ar publisko tēriņu samazināšanu un valsts sektora efektivitātes uzlabošanu – nebija jaunas, tomēr tās bija pretrunā ar iepriekš valdošo oligarhu savtīgajām interesēm.
3. Lai pārvarētu krīzi, nepieciešama jauna vadība. Latvijā krīzes laikā valdība mainījās divas reizes. Vadoņi, kas bija ieveduši valsti krīzē, nebija spējīgi īstenot radikālās izmaiņas. Krīzes pārvarēšanai nepieciešama pretēja pieeja, tas ir, jaunas idejas un apņēmība.
4. Krīzes risināšanas apstākļos priekšplānā izvirzās zinoši politikas veidotāji.
5. Visaptveroša, operatīva reformu programma parasti tiek izstrādāta tūlīt pēc jaunas valdības izveides. Krīzes apstākļos līderiem uzmanība jāpievērš galvenajām problēmām, netērējot laiku citiem jautājumiem, kas neļauj koncentrēties uz būtisko. Galvenais ir atjaunot ekonomikas pamatus.
6. Parlamenta atbalsts ir vajadzīgs, bet mērķus iespējams sasniegt arī ja valdībai parlamentā ir tikai neliels vairākums.
7. Mērījumi ir ārkārtīgi svarīgs priekšnosacījums, lai neļautu politikai novirzīties no galvenajiem mērķiem. Visu, kas tiek izmērīts, ir iespējams paveikt. Piemēram, Pasaules Bankas un Starptautiskās Finanšu korporācijas (2011) indekss, kas atspoguļo, cik kvalitatīva ir uzņēmējdarbības vide, ļoti palīdzēja Latvijai samazināt birokrātijas radītos šķēršļus.
8. Starptautiskais atbalsts un pietiekams finansējums ir svarīgs faktors. Latvijas starptautiskā aizdevuma programmai nozīmīgākās institūcijas bija Starptautiskais Valūtas fonds un Eiropas Savienība.
9. Nozīme ir arī taisnīgumam. Latvija savu korekciju programmu veidoja tā, ka nasta vairāk tika uzlikta turīgo pleciem, vienlaikus rūpējoties par sociālo drošību.
10. Noderīgs ir arī sociālais pakts jeb sadarbība ar darba devēju organizāciju, arodbiedrību un pašvaldību pārstāvjiem. Latvijā visu šo pušu pārstāvji vienojās par sāpīgajiem budžeta samazinājumiem, tādējādi palīdzot saglabāt sociālo līdzsvaru.
11. Vissvarīgākais punkts ir ātra un izlēmīga pretkrīzes programmas īstenošana. Reformu valdība strauji sāka reformas, nepārprotami apliecinot sabiedrībai, ka paradigma ir mainījusies, un tādējādi ieguva tās uzticību.
12. Svarīga ir valstij piešķirtā iespēja pārraudzīt krīzes pārvarēšanas programmu. Latvijas varas iestādes uzstāja, ka saglabās valūtas stabilitāti, kaut gan SVF pret to iebilda. Tādējādi Latvija uzņēmās vadību pār stabilizācijas programmu, un tā bija izteikta priekšrocība.
13. Pasniegšanas spēja un caurspīdīgums. Krīzes dēļ rodas baumas un aizdomas, tāpēc valdības programmai jābūt visiem pieejamai, skaidrai un saprotamai.

Konferences norise fotogrāfijās aplūkojama šeit.

Pārsūtīt ziņu

11. aprīlī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis viesojās Rīgas 1. ģimnāzijā, kur uzstājās ar lekciju “Ekonomikas izrāviens”. Tajā premjers analizēja izaicinājumus un iespējas, ar ko tuvākajos gados saskarsies mūsu valsts ekonomika, kā arī rīcības scenārijus, lai šīs iespējas pārvērstu kopējās labklājības izaugsmē un attīstībā. Kā uzsvēra premjers, viens no noteicošajiem faktoriem būs mūsu spēja piesaistīt un attīstīt mūsu valsts iedzīvotāju talantus un prasmes, lai tie tiktu veltīti Latvijas tautsaimniecības izaugsmei.

Click here to view the embedded video.

Click here to view the embedded video.

Pārsūtīt ziņu

Ministru prezidenta Valda Dombrovska video apsveikums nozīmīgākajam Īrijas un Lielbritānijas latviešu portālam Baltic-Ireland.ie tā piecu gadu jubilejā.

Click here to view the embedded video.

Pārsūtīt ziņu

Ministru prezidenta Valda Dombrovska uzruna 12. aprīlī Daugavpilī, atklājot uzņēmuma Axon Cable jauno plastmasas liešanas ražotni, kuras izveidošana šogad radījusi 120 jaunas darba vietas.

Man ir patiess prieks būt ar jums šodien, šeit, šajā jūsu uzņēmumam svarīgajā brīdī. Un tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, es gribētu pateikties Axon Cable par uzticību Latvijai. Uzņēmums ir Latvijā nu jau 12 gadu, tas ir dzīvojis līdzi mūsu valstij priekos un bēdās, piedzīvojis Latvijas iestāšanos ES, kopā ar mums pārdzīvojis dziļu finanšu un ekonomisko krīzi, kāda jebkad skārusi Latviju tās neatkarības laikā, spējis izdzīvot, mobilizēties un, kā redzam, arī paplašināties. Laika gaitā auguši gan saražotās produkcijas apjomi, gan radīto darbavietu skaits, īpaši gribētu uzsvērt tieši pēdējo, jo no sākotnēji 20 strādājošiem uzņēmums ir izaudzis līdz 400 darbiniekiem, kas ir iespaidīgs skaitlis privātajam darba devējam ne tikai reģionālā, bet arī nacionālā mērogā. Īpaši priecē, ka šīs darbavietas ir radītas Latgalē, kur kopš janvāra kopumā ir radītas 120 tiešās darbavietas. Es zinu, ka ir bijis brīdis, kad uzņēmums ir bijis tuvu slēgšanai un aiziešanai no Latvijas, tādēļ mēs patiesi novērtējam šo Axon Cable uzticību Latvijai un izsakām pateicību uzņēmuma vadībai kā Francijā, tā arī Latvijā par tā veiksmīgo darbību, kas devusi savu artavu valsts ātrai un sekmīgai izejai no krīzes.

Otrkārt, Francijas uzņēmuma darbības paplašināšanās ir svarīga arī Latvijas un Francijas savstarpējo ekonomisko attiecību kontekstā. Francija ir otra lielākā ES ekonomika, bet Latvijai tā ir tikai 14. lielākais eksporta partneris, savukārt pēc uzkrāto investīciju apjoma ar 58,2 miljoniem eiro 2011. gadā Francija bija tikai 18. lielākais investors. Šis fakts norāda uz to, ka ekonomiskās sadarbības jomā mūsu valstīm ir liels neizmantots potenciāls. Axon Cable ir precīzs piemērs tam, kādas Francijas investīcijas mēs labprāt redzētu Latvijā kuplākā skaitā. No savas puses gribētu atzīmēt, ka investīciju piesaiste, kopā ar valsts konkurētspējas celšanu un eksporta veicināšanu, ir bijusi un būs starp valdības trim galvenajām prioritātēm. Kā pierādījums tam ir manis 2010. gadā izveidotā augsta līmeņa investīciju padome, kas regulāri strādā pie tā, lai uzlabotu investīciju vidi Latvijā. Padome ir apstiprinājusi investīciju piesaistes stratēģiju un šobrīd šī stratēģija tiek virzīta izskatīšanai valdībā. Paralēli tam, padomes uzmanības centrā ir darbs ar esošajiem investoriem jeb investīciju pēcapkalpošana, jo liela daļa jauno investīciju radīta tieši jau darbojošos investīciju projektos. Arī šeit es gribētu uzteikt Axon Cable darbību Latvijas, kā investīciju mērķa valsts popularizēšanā Francijā.

Kā jau tikko minēju, trīs svarīgākās šīs valdības ekonomiskās politikas prioritātes ir valsts konkurētspējas celšana, investīciju piesaiste un eksporta veicināšana. No šī viedokļa jūsu uzņēmuma pienesums mūsu valsts ekonomikas attīstībai ir īpaši svarīgs. 2011. gadā SIA Axon Cable spējusi saražot preces apmēram 20 miljonu eiro vērtībā, 99% no saražotā ir aizgājis eksportam uz tādām valstīma kā Francija, Lielbritānija, ASV, Ķīna, Meksika. Turklāt, šeit mēs runājam par to, ko sauc par eksportu ar augstu pievienoto vērtību. Nav noslēpums, ka Axon Cable klienti ir tādi tehnoloģiju giganti, kā Airbus, Bosch, Alcatel, Motorola, Siemens, un šeit es nosaucu tikai dažus no tiem. Axon ražo produkciju, kas tiek izmantota gan kosmiskajā industrijā un aviācijā, gan autobūvē un telekomunikāciju nozarē. Kā jums jau zināms, 2010 un 2011.gados tieši strauji augošais eksports bija tas, kas lielā mērā palīdzēja Latvijai atkopties no krīzes. Eksporta apjomu pieaugums par 30% gadā bija labākais pierādījums tam, ka valsts ekonomiskajā sistēmā ir notikusi būtiska pārstrukturēšanās un Axon Cable ir uzņēmums, kas devis lielu ieguldījumu tieši tajā eksporta egmentā, kas mums šobrīd ir vissvarīgākais, proti – eksportā ar augstu pievienoto vērtību.

Izmantojot izdevību, gribēju apsveikt arī Daugavpils pilsētas domi ar šo jauno investīciju projektu un uzsvērt to, ka tieši pašvaldības ir vistuvāk investoriem un bieži vien no pašvaldībām ir atkarīgs, vai investors paliek Latvijā vai dodas tur, kur vietējās varas iestādes ir ieinteresētākas un pretimnākošākas investīciju projektiem.

Ar šo ļaujiet man novēlēt Axon Cable sekmīgu uzņēmuma darbību Latvijā un ceru, ka šis nav pēdējais uzņēmuma paplašināšanās posms un no savas puses apliecinu, ka jūsu darbība Latvijā valdībai ir ļoti svarīga.

Paldies!

Pārsūtīt ziņu

Esmu pārliecināts, ka, mērķtiecīgi strādājot, tuvāko gadu laikā Latvija, Baltijas valstis un Skandināvijas reģions būs starp dinamiskākajiem Eiropas reģioniem. Mums vēlreiz jābūvē Latvijas veiksmes stāsts, bet šoreiz - ar pārdomātu ilgtermiņa stratēģiju un galveno mērķi - nodrošināt labklājību Latvijas tautai.

Svētkos visiem Latvijas iedzīvotājiem novēlu, lai dabas atmoda un kristīgo tradīciju apsolījums Lieldienās sniedz iedvesmu un jaunu enerģijas lādiņu. Lai šie svētki ir ticības labajam, ģimeniskuma un savstarpēja atbalsta piepildīti!

Pārsūtīt ziņu

Ceturtdien, 22. martā, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis tikās ar Latgales pašvaldību vadītājiem, vienojoties par virkni konkrētu priekšlikumu reģiona attīstībai, kuru īstenošana tiks uzsākta nekavējoties.

Valdis Dombrovskis: „Esam jau valdības deklarācijā iekļāvuši nepieciešamību izveidot īpašu atbalsta programmu Latgalei - tagad uzsākta tās sagatavošana un šodien ar Latgales pašvaldībām vienojāmies par virkni pasākumu, ko varam sākt īstenot nekavējoties, lai radītu Latgalē jaunas darba vietas, veicinātu iedzīvotāju atgriešanos darba tirgū un vairotu to labklājību.”

V.Dombrovskis apliecināja, ka valdība atbalstīs VAS Latvijas Dzelzceļš uzņēmuma Ritošā sastāva serviss rūpnīcas izveidošanu Latgalē, izveidojot aptuveni 300 jaunas darba vietas. Tāpat tika atbalstīts Latgales pašvaldību aicinājums meklēt risinājumus ceļu infrastruktūras sakārtošanai, un šogad Satiksmes ministrija ieguldīs aptuveni 3.3 miljonus latu, lai noasfaltētu un rekonstruētu aptuveni 30km autoceļi.

Tāpat V.Dombrovskis pašvaldību vadītājus informēja, ka panākta vienošanās starp Finanšu un Zemkopības ministrijām atjaunot LHZB atbalsta programmu lauksaimniecības zemes iegādei, lai sniegtu atbalstu esošajiem un jaunajiem lauksaimniekiem, nodrošinot kredītresursu pieejamību ar būtiski izdevīgākiem nosacījumiem, nekā piedāvā komercbankas. Zemkopības ministrija tuvākajā laikā uzsāks piedāvāt arī vairākas ES fondu programmas lauksaimniecības modernizācijai, ražošanas un lauksaimniecības tehnikas iegādei, kā arī uzlabot lauku konsultantu pieejamību, tos no Pierīgas pārceļot uz Latgali.

Savukārt Ekonomikas ministrija plāno jau tuvākajā laikā kopā ar Latvijas Garantiju aģentūru un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru doties vizītēs uz Latgali, lai esošos un topošos uzņēmējus informētu par uzņēmējdarbībai pieejamajiem valsts atbalsta instrumentiem. Papildus tam Labklājības ministrija īstenos virkni pasākumu, lai veicinātu iedzīvotāju atgriešanos darba tirgū, prasmju un kvalifikāciju uzlabošanu.

Atbildot uz pašvaldību vadītāju aicinājumu turpināt valsts atbalstu dzīvojamo māju siltināšanas programmai, premjers apliecināja, ka pašlaik, kad iedzīvotāji ir sapratuši šīs programmas pienesumu un iesniedz aizvien vairāk projektus, valdība atradīs finansējumu, lai šo programmu turpinātu. Papildus līdzekļus plānots piešķirt arī pašvaldību īpašumā esošo ēku, piemēram, skolu un kultūras namu, siltināšanai. Drīzumā tiks izsludināts nākamais konkurss par kopumā 15-19 miljoniem latu centralizēto siltumtīklu sistēmu projektu īstenošanai, kurā plāno piedalīties arī Daugavpils un Rēzeknes pilsētas.

Tāpat pašvaldību vadītāji izteica priekšlikumu apsvērt lauksaimniecības zemju apmežošanas ierobežošanu, kā arī paaugstināt nodokļa likmi par neapstrādātajām lauksaimniecības zemēm.

Pēc šodien notikušās sanāksmes ministrijas kopā ar Latgales reģiona attīstības programmas darba grupu turpinās strādāt pie programmas precizēšanas, un 11. aprīlī Latgalē plānots organizēt diskusiju forumu tā apspriešanai „Iespēju Latgale”. Pēc programmas apspriešanas tā tiks apstiprināta Ministru kabinetā.

Sanāksmē piedalījās Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks, Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs, Ludzas novada domes priekšsēdētāja Alīna Gendele, Dagdas novada pašvaldības priekšsēdētājs Viktors Stikuts, Daugavpils novada domes priekšsēdētāja Janīna Jalinska, Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs, Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājas 1. vietnieks Vitālijs Azarevičs, Kārsavas novada domes priekšsēdētāja Ināra Silicka, Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs, partijas Vienotība Saeimas frakcijas deputāts Jānis Lāčplēsis un Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne.

Audioieraksts no V.Dombrovska un Latgales pašvaldību vadītāju mediju brīfinga lejupielādējams šeit.

Foto no V.Dombrovska tikšanās ar Latgales pašvaldību vadītājiem aplūkojami šeit.

Pārsūtīt ziņu

No 10. marta līdz 15. martam Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un plaša Latvijas uzņēmēju delegācija, kas pārstāvēja vairāk nekā 30 uzņēmumus, apmeklēja Līča valstis Apvienotos Arābu Emirātus un Kataru, lai meklētu jaunus eksporta tirgus Latvijas ražotāju precēm un pakalpojumiem, kā arī piesaistītu Latvijai arābu valstu investīcijas.

Click here to view the embedded video.

Šī vizīte tika rīkota pēc Latvijas puses iniciatīvas, lai sniegtu atbalstu uzņēmējiem, kas vēlas uzsākt vai paplašināt sadarbību ar partneriem AAE un Katarā, kā arī tiktos ar šo valstu augstākajām amatpersonām un investīciju fondiem, prezentējot Latviju kā stabilu un interesantu valsti, kurā ieguldīt līdzekļus.

Līča valstu apmeklējuma laikā secināts, ka lielākās iespējas sadarbībai ar AAE un Kataru ir Latvijas uzņēmējiem, kas pārstāv lauksaimniecības un pārtikas ražošanas sektoru, finanšu pakalpojumus, kokapstrādi, nekustamo īpašumu jomu, kā arī izglītības nozari.

Citām šāda veida vizītēm jau ir konkrēti rezultāti – Latvijā atvērts Korejas kompānijas Samsung zvanu centrs, kas apkalpo arī visu Skandināviju, šovasar Latviju apmeklēs ASV uzņēmēju delegācija, notiek sadarbība ar IBM, lai Latvijā izveidotu pētniecības centru. Arī ar Līča valstīm jāizveido šādi veiksmes stāsti.

Vizītē uz AAE un Kataru premjeru pavadīja uzņēmumi no izglītības, finanšu, IT, kokapstrādes, transporta un loģistikas, būvniecības un nekustamā īpašuma, enerģētikas, metālapstrādes, pārtikas ražošanas, medicīnas pakalpojumu un citām jomām.

Izglītības jomu pārstāvēja RTU, LU Matemātikas un informātikas institūts un biznesa augstskola Turība, finanšu pakalpojumu sektoru – finanšu konsultantu kompānija Prudentia, ieguldījumu pārvaldes kompānija Citadele Asset Management, SMP Bank, Hipotēku un Zemes banka un Baltic Trust Services, IT sektoru – SWH Sets, kokapstrādes sektoru – uzņēmumi Latvijas Finieris, Pata AB un Lameko Impex, transporta un loģistikas jomu – airBaltic, Ventspils brīvosta un Ave Trans, būvniecības un nekustamā īpašuma jomu – uzņēmumi Metrum, Latgeo Invest, EBS, Glastik un Hetera, enerģētikas sektoru – Latvenergo.

Uzņēmumi Liepājas kuģu remonta rūpnīca un Jelgavas mašīnbūves rūpnīca pārstāvēja metālapstrādes sektoru, pārtikas ražošanu – Bauskas alus un Latvijas Briežaudzētāju asociācija, medicīnas pakalpojumu jomu – Latvijas plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrs un uzņēmums NCL. Tāpat vizītē piedalījās arī pārstāvji no Latvijas Privatizācijas aģentūras, uzņēmumiem RBB Project un Charnel, klasiskās mākslas galerijas Antonija, kā arī viesnīcas Light House Jūrmala.

LIAA apkopotie uzņēmēju viedokļi par vizītes rezultātiem pieejami šeit.

Latvijas Avīzes raksts “Iezīmēt Latviju arābu kartē” lasāms šeit.

Foto no vizītes aplūkojami Valsts kancelejas Flickr.com kontā.

Latvijas pārstāvju vizītes norises atspoguļojums AAE un Kataras medijos pieejams šeit.

Pārsūtīt ziņu

Valda Dombrovska video komentārs par svarīgākajiem 1. un 2. martā Briselē notikušajā Eiropadomes sanāksmē pieņemtajiem lēmumiem - 25 ES valstu līguma par fiskālo disciplīnu parakstīšana, kandidātvalsts statusa piešķiršana Serbijai, iniciatīvas izaugsmes veicināšanai Eiropā.

Click here to view the embedded video.

Pārsūtīt ziņu

Parakstot līgumu par fiskālo disciplīnu, valstis apņemsies pakāpeniski samazināt budžeta deficītu, veidot sabalansētu budžetu un tiekties uz budžetu ar pārpalikumu. Līguma mērķis ir noteikt stingrāku fiskālo disciplīnu eirozonā, kas kalpos par pamatu tās stabilitātes nodrošināšanai nākotnē. 2. martā līgumu parakstīs 25 valstis, tostarp arī Latvija, kurām tas pēcāk būs jāratificē savos parlamentos.

Savukārt 2011. gada martā veiktie grozījumi Lisabonas līguma 136. pantā paredz Eiropas Stabilitātes mehānisma izveidi, kas domāts finansiālās grūtībās nonākušo eirozonas valstu glābšanai. Lai mehānisms varētu uzsākt darbību, visām ES dalībvalstīm jāratificē grozījumi Lisabonas 136. pantā. Iemaksas Eiropas Stabilitātes mehānismā veiks eirozonas dalībvalstis.

Kāpēc Latvijai ir svarīgi pievienoties 25 ES valstu līgumam par fiskālo disciplīnu un ratificēt grozījumus Lisabonas līguma 136. pantā?

Abu šo dokumentu mērķis ir gan risināt pašreizējās eirozonas problēmas, gan nodrošināt stabilus pamatus eirozonas attīstībai nākotnē, nepieļaujot līdzīgu parādu krīžu veidošanos. Arī Latvijas mērķis ir nodrošināt ekonomisko izaugsmi un labklājību, tai skaitā, izmantojot eirozonas priekšrocības - esam ieinteresēti, lai tā būtu stabila un spēcīga.

Fiskālās disciplīnas kritiķi uzskata, ka Eiropas Savienība pārāk daudz domā par taupību un pārāk maz par izaugsmi. Kāds ir Jūsu viedoklis?

Patiešām, vairāki ekonomikas procesu komentētāji mēģina fiskālo disciplīnu pretnostatīt izaugsmei, uzskatot, ka abi šie procesi ir savstarpēji izslēdzoši, un ar taupību pie izaugsmes atgriezties nav iespējams - tas arī iemesls, kāpēc dzirdami aicinājumi valdībām palielināt budžeta deficītus, lai tādējādi stimulētu ekonomiku un veicinātu izaugsmi. Šai loģikai nevaru piekrist, jo izaugsmes priekšnoteikums ir stabilitāte, ko nodrošina starptautisko finanšu tirgu uzticība, kuru var iegūt tikai pierādot savu spēju saimniekot apdomīgi. Pēc fiskālās disciplīnas kritiķu loģikas sanāk, ka pašlaik Grieķijā, kur netiek ievērota fiskālā disciplīna un jau ilgstoši ir liels budžeta deficīts, būtu jābūt galvu reibinošai izaugsmei, bet mūsu kaimiņvalstij Igaunijai, kura šajos gados dzīvojusi ar mazāko budžeta deficītu un uzkrājusi vismazāko valsts parādu, būtu jāslīgst depresijā. Realitāte ir pavisam savādāka – Grieķija slīgst aizvien dziļākā recesijā, bet Igaunija 2011. gadā uzrādīja straujākos izaugsmes tempus – 8% no IKP.

Vai 25 ES valstu līguma un Lisabonas līguma grozījumu ratifikācijai Saeimā būs nepieciešams vairāk balsu, nekā spēj nodrošināt koalīcija?

Attiecībā uz Lisabonas līguma 136. panta grozījumiem gan Ārlietu ministrija, gan Saeimas Juridiskais dienests ir nonākuši pie secinājumiem, ka grozījumu ratifikācijai nepieciešams vienkāršais balsu vairākums. Savukārt 25 ES valstu līguma ratifikācijas procedūra būs zināma pēc tā parakstīšanas, nākamajā nedēļā.

Šie ir stratēģiskas nozīmes jautājumi, kuriem ir svarīgi ne tikai valdībā vai koalīcijā, bet visā parlamentā, tādēļ nākamnedēļ tikšos ar opozīcijas partiju Saskaņas centrs un ZZS Saeimas frakcijām, lai no savas puses informētu un veicinātu izpratni par fiskālās disciplīnas pasākumiem Latvijā un Eiropā. Fiskālā disciplīna izšķir to, vai pievienosimies Eiropas attīstību virzošajam kodolam jeb paliksim Eiropas nomalē, es no savas puses strādāju pirmā scenārija un aicināšu visus parlamenta deputātus atbalstīt šo scenāriju Latvijas izaugsmei.

Pārsūtīt ziņu