Pārsūtīt ziņu

Latvijas tautsaimniecības situācijas raksturojums iepriekšējās valdības krišanas brīdī bija ļoti sarežģīts. Latvijai vairakkārt tika samazināti kredītreitingi un saglabājās augstas procentu likmes (starpbanku naudas tirgus indeksi RIGIBOR 3-12 mēnešu termiņam bija 12.0-13,5% robežās, kas signalizēja par augstu riska pakāpi). Valsts kasei iekšējā tirgū bija mainīgi panākumi valsts parādzīmju pārdošanā, uz ilgāku termiņu par trim mēnešiem neviens nebija gatavs valdībai naudu aizdot. Trīs mēnešu parādzīmju likme bija apmēram
8-10 %. Valsts kases likviditātes problēmas radīja draudus, ka var pietrūkt līdzekļu algu, pensiju un pabalstu izmaksai un valsts publisko pakalpojumu nodrošināšanai.

Valsts ieņēmumu samazināšanās un nepieciešamība ieguldīt ievērojamus līdzekļus finanšu sistēmas stabilizēšanā bija globālās un vietējās ekonomiskās krīzes attīstības simptomi, kam pamatā bija virkne politisku un ekonomisku kļūdu, atliktu un novilcinātu lēmumu. Nepārdomāta valsts makroekonomiskā un fiskālā politika, kas noveda pie ekonomikas pārkaršanas, pretinflācijas pasākumu novēlota un nepilnīga ieviešana, spekulatīvo nekustamo īpašumu darījumu neaplikšana ar nodokli, novēloti pieņemti kreditēšanas ierobežošanas pasākumi bija tie cēloņi, kas noveda pie nesabalansētas ekonomiskās attīstības, palielinot makroekonomiskos riskus un saasinot globālās finanšu krīzes ietekmi.

Šādos apstākļos darbu sāka jaunizveidotā valdība. Valdības izveidošanas brīdī krīzes kopaina jau iezīmējās pilnā mērā - strauji pieaugošs bezdarbs, arvien krītoša uzņēmējdarbības aktivitāte, eksporta konkurētspējas zaudēšana, pazemināts valsts kredītreitings, ierobežotas iespējas aizņemties starptautiskajā finanšu tirgū. Negatīva fiskālā bilance saglabājās visu 2009.gada pirmo pusgadu, kulmināciju sasniedzot 2009.gada jūlijā.

Pēc valdības izveidošanas tās pirmais īstermiņa uzdevums bija valsts maksātnespējas novēršana, izmantojot starptautiskā aizdevuma resursus, veicot dramatisku budžeta konsolidāciju un vienlaikus īstenojot šādos apstākļos iespējamos ekonomikas stimulēšanas pasākumus. Valsts budžeta izdevumu samazināšana prasīja apjomīgas reformas lielākajos izdevumu sektoros - valsts pārvaldes sistēmā, veselības aprūpē, izglītībā, un diemžēl arī sociālajā jomā.

Lai nodrošinātu budžeta deficīta finansēšanu un likviditātes atbalstu banku sektoram, starptautiskie donori (EK, SVF, PB un citas valstis) Latvijai uz vienošanās pamata darījuši pieejamu aizdevumu (”kredītlīniju”) 5,27 miljardu latu apmērā. Ar katru no finanšu atbalsta sniedzējiem tiek noslēgta atsevišķa vienošanās par līdzekļu pieejamību. Visu vienošanos galvenais pamatnosacījums ir valsts budžeta deficīta pakāpeniska samazināšana (10 %, 8,5 %, 6 % un 3 % attiecīgi 2009.-2012.gadā) un Māstrihtas kritēriju izpilde eiro ieviešanai. Tā ietvaros Latvija ir apņēmusies stiprināt fiskālo disciplīnu, nodrošināt risku uzraudzību banku sektorā, veicināt ES struktūrfondu apguvi un veikt uzlabojumus uzņēmējdarbības vidē. Tai pašā laikā starptautiskie aizdevēji uzrauga arī Latvijas apņemšanos paplašināt sociālās drošības tīklu, mazinot krīzes negatīvās sekas nabadzīgākajos iedzīvotāju slāņos.

Ar starptautiskā aizdevuma saņemšanu tika novērsts valsts bankrota risks un sasniegts tobrīd būtiskākais valsts mērķis - novērsta valsts maksātnespēja un bankrots.

Nākamais vidēja termiņa mērķis - valsts konkurētspējas kāpināšana un ekonomiskās darbības atjaunošana - paredzēja veikt gan finanšu sistēmas, gan visas ekonomikas stabilizāciju, uzsākot darbu trīs galvenajās jomās: 

• ekonomikas izaugsme;
• sociālās aizsardzības pasākumi;
• valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošana.

Jāuzsver, ka ekonomikas atveseļošanos būtiski sekmēja un sekmēs starptautiskās sabiedrības uzticēšanās Latvijas valdības apņēmībai izpildīt starptautiskās saistības, īpaši pret Eiropas Komisiju un valstīm, ar kurām panākta vienošanās par aizdevumu. Uzņemoties Baltijas Ministru padomes vadību 2010.gadā, valdībai ir radusies iespēja un pienākums celt Latvijas un Baltijas valstu konkurētspēju, sadarbojoties plašā nozaru spektrā. Latvijas valdības konstruktīva darbība Eiropas Savienības un NATO ietvaros liecina par stabilitāti pat nopietnu ekonomisku grūtību laikā, un vairo Latvijas kā uzticamas un spējīgas valsts tēlu. Vienlaikus jāatzīmē, ka valdības paveiktie un plānotie darbi tiek skatīti kontekstā ar mērķi pozitīvā gaisotnē pozicionēt Latvijas tēlu un vietu gan Eiropas Savienībā, gan pasaulē kopumā.

2010.gads ir Saeimas vēlēšanu gads, tādēļ valdības darbībai līdz vēlēšanām jābūt īpaši atbildīgai, nepieļaujot populistisku un ekonomiski nepamatotu lēmumu pieņemšanu. Šobrīd, kad iezīmējas pirmās ekonomiskās stabilizācijas tendences, bet ekonomiskā krīze vēl ne tuvu nav pārvarēta, ir svarīgi nemazināt apņēmību, lai turpinātu uzsāktās reformas un nodrošinātu atklātu, intensīvu komunikāciju ar sabiedrību, skaidrojot un pamatojot ikviena nozīmīga valdības lēmuma jēgu un būtību.

Ministru prezidenta ziņojums Saeimā par gada laikā paveikto un prezentācija par svarīgāko: http://www.mk.gov.lv/lv/aktuali/zinas/2010gads/03/100310-mp-01/

Pārsūtīt ziņu

Pārsūtīt ziņu

Pārsūtīt ziņu

2009.gada 12.marts, foto: Uldis Pāže

Ministru prezidenta Valda Dombrovska vadītais Ministru kabinets tika apstiprināts ar Saeimas balsojumu 2009.gada 12.martā, laikā, kad ekonomiskās krīzes un valsts maksātspējas problēmas bija kļuvušas par realitāti. Pēc valdības izveidošanas tās pirmais īstermiņa uzdevums bija valsts maksātnespējas novēršana, izmantojot starptautiskā aizdevuma resursus, veicot ārkārtēja apjoma budžeta konsolidāciju un vienlaikus īstenojot iespējamos ekonomikas stimulēšanas pasākumus. Ar starptautiskā aizdevuma saņemšanu tika novērsts valsts bankrota risks un sasniegts tobrīd būtiskākais valsts mērķis - novērsta valsts maksātnespēja.

„Savu svarīgāko uzdevumu valdība ir paveikusi - valsts maksātnespēja ir novērsta, ekonomiskās krīzes smagākais punkts ir pārvarēts un ir panākta finanšu un ekonomikas sistēmas stabilizēšanās, kas ir nepieciešamais pamats turpmākajam darbam pie valsts konkurētspējas kāpināšanas un ekonomiskās darbības atjaunošanas. Šo grūto uzdevumu ir izdevies paveikt bez ļoti smagiem sociāliem satricinājumiem, lai arī ne bez smagiem lēmumiem sociālajā jomā,” vērtējot Ministru Kabineta darbu pirmajā gadā, atzīst V.Dombrovskis.

Valsts maksātnespējas risks pirms gada
Iepriekšējās valdības starptautiskā aizdevuma saņemšanai uzņemto saistību (2008.gada 18.decembrī - Nodomu vēstule (LOI) Starptautiskajam Valūtas fondam un 2009.gada 28.janvārī - Saprašanās memorands (MOU) ar Eiropas Komisiju) izpilde V.Dombrovska valdībai bija jānodrošina ar otro 2009.gada budžeta grozījumu sagatavošanu. Valsts maksātnespējas novēršanas laika rezerves jau bija izsmeltas, tāpēc turpmākie lēmumi bija jāizstrādā un jāpieņem nekavējoši.

Vienlaikus Latvijas tautsaimniecības situācijas raksturojums tobrīd bija ļoti sarežģīts. Latvijai vairakkārt tika samazināti kredītreitingi un saglabājās augstas procentu likmes (starpbanku naudas tirgus indeksi RIGIBOR 3-12 mēnešu termiņam bija 12.0-13,5% robežās, kas brīdināja par augstu riska pakāpi). Valsts kasei iekšējā tirgū uz ilgāku termiņu par trim mēnešiem neviens nebija gatavs valdībai naudu aizdot. Valsts kases likviditātes problēmas radīja draudus, ka var pietrūkt līdzekļu algu, pensiju un pabalstu izmaksai un valsts publisko pakalpojumu nodrošināšanai.

Latvijai bija reģionā visaugstākie maksātnespējas riska rādītāji. Pasaules finanšu tirgos Latvijai bija slikta reputācija, ziņu aģentūras īpaši akcentēja Latvijas rādītājus, lai novērtētu krīzes attīstības perspektīvas visā pasaulē.

Tautsaimniecības straujais kritums un nepieciešamība samazināt valsts pārvaldes izdevumus veicināja finanšu tirgus dalībnieku savstarpēju neuzticēšanos un pat spekulācijas saistībā ar lata stabilitāti. Maija beigās, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, aizsākās plašākas spekulācijas par starptautiskās palīdzības programmas īstenošanas turpmāko gaitu un valdības spēju turpināt pildīt savas finansiālās saistības, nesaņemot turpmāku starptautisko palīdzību. Valsts kase vairs nespēja pārfinansēt iekšējo parādu. Latu trīs mēnešu procentu likmes sasniedza pat 30 %

Latvijas reputācija finanšu tirgos atjaunojas
2009.gada budžeta izdevumu sekmīgā samazināšana un ar starptautiskajiem aizdevējiem saskaņota 2010. gada budžeta apstiprināšana ir nodrošinājusi strauju riska uztveres kritumu un situācijas uzlabošanos finanšu tirgos. Latu procentu likmes 2009. gada beigās bija būtiski nokritušās, piemēram, RIGIBOR trīs mēnešu likme nokritās līdz 6,80 %, šobrīd starpbanku naudas tirgus indeksi RIGIBOR 3-12 mēnešu termiņam ir 3,0-6,0 %. Latvija ir saņēmusi vairākus starptautiskā aizdevuma pārskaitījumus, tādejādi noņemot no dienas kārtības jautājumu par valsts maksātnespēju.

Valsts kase veiksmīgi pārfinansē savu iekšējo parādu, pieprasījums pēc valsts parādzīmēm aug, procentu likmes krīt: 6 mēnešu parādzīmju ienesīguma likme martā bija 8,1 %, bet 18.februārī tā bija jau 4,1 %. Aizdevēji ir gatavi uzticēt naudu uz arvien ilgāku termiņu. Valsts parādzīmju izsolēs izsolīto parādzīmju kopējā atlikumā 23.februārī, salīdzinot ar gada beigām, 3 mēnešu parādzīmju īpatsvars samazinājās no 20 % līdz 14 %, 6 mēnešu parādzīmju īpatsvars nemainījās (43 %), bet 12 mēnešu parādzīmju īpatsvars pieauga no 37 % līdz 43 %.

Lai nodrošinātu budžeta deficīta finansēšanu un likviditātes atbalstu banku sektoram, starptautiskie donori (EK, SVF, PB un citas valstis) Latvijai uz vienošanās pamata darījuši pieejamu aizdevumu (”kredītlīniju”) 5,27 miljardu latu apmērā. Ar katru no finanšu atbalsta sniedzējiem tiek noslēgta atsevišķa vienošanās par līdzekļu pieejamību. Visu vienošanos galvenais pamatnosacījums ir valsts budžeta deficīta pakāpeniska samazināšana (10 %, 8,5 %, 6 % un 3 % attiecīgi 2009.-2012.gadā) un Māstrihtas kritēriju izpilde eiro ieviešanai. Tā ietvaros Latvija ir apņēmusies stiprināt fiskālo disciplīnu, nodrošināt risku uzraudzību banku sektorā, veicināt ES struktūrfondu apguvi un veikt uzlabojumus uzņēmējdarbības vidē.

Pamatvirzieni valsts konkurētspējas kāpināšanai
Viens no valdības vidēja termiņa mērķiem ir valsts konkurētspējas kāpināšana un ekonomiskās darbības atjaunošana, kas paredz veikt gan finanšu sistēmas, gan visas ekonomikas stabilizāciju, uzsākot darbu trīs galvenajās jomās:

• ekonomikas izaugsme;
• sociālās aizsardzības pasākumi;
• valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošana.

Latvijas ekonomikas atveseļošanos būtiski sekmēja un sekmēs starptautiskās sabiedrības uzticēšanās Latvijas valdības apņēmībai izpildīt starptautiskās saistības, īpaši pret Eiropas Komisiju un valstīm, ar kurām panākta vienošanās par aizdevumu.

„2010.gads ir Saeimas vēlēšanu gads, tādēļ valdības darbībai līdz vēlēšanām jābūt īpaši atbildīgai, nepieļaujot populistisku un ekonomiski nepamatotu lēmumu pieņemšanu. Šobrīd, kad iezīmējas pirmās ekonomiskās stabilizācijas tendences, bet ekonomiskā krīze vēl ne tuvu nav pārvarēta, ir svarīgi nemazināt apņēmību, lai turpinātu uzsāktās reformas un nodrošinātu atklātu, intensīvu komunikāciju ar sabiedrību, skaidrojot un pamatojot ikviena nozīmīga valdības lēmuma jēgu un būtību,” uzsver Ministru prezidents V.Dombrovskis.

Pasākumi ekonomikas atveseļošanai
Viens no nozīmīgākajiem un prioritārajiem uzdevumiem jau no valdības izveidošanas pirmajām dienām ir ekonomikas atveseļošana, kas tiek aktīvi īstenota, neskatoties uz ierobežotajiem valsts finanšu resursiem. Šobrīd finansējums uzņēmējdarbības veicināšanai un attīstībai krīzes laikā, kā arī citiem atbalsta veidiem ir pieejams vairāk nekā 20 atbalsta programmu ietvaros. Kopumā atbalsta pasākumiem līdz 2013.gadam Ekonomikas ministrija ir novirzījusi ES un valsts budžeta līdzfinansējumu vairāk nekā 582 milj. latu apmērā, papildus nodrošinot ievērojamu privātā līdzfinansējuma apjomu. Ekonomikas sildīšanas pasākumi aptver apmācības, inovācijas, finanšu instrumentus, uzņēmējdarbības veicināšanu, mājokļu energoefektivitātes un enerģētikas jomas, kā arī tūrismu.

Vienlaikus ar finanšu resursu koncentrāciju prioritārajiem pasākumiem, piemēram, ekonomikas sildīšanu, turpinās darbs pie administratīvo procedūru vienkāršošanas ES finansējuma saņemšanai, tajā skaitā Eiropas Savienības struktūrfondu projektu ietvaros izvērtējot problemātiskākās jomas un sniedzot priekšlikumus situācijas uzlabošanai, kā arī ir uzsākts darbs pie nodokļu politikas izvērtēšanas. Vairāki Ministru kabineta piedāvātie un Saeimā pieņemtie nodokļu pasākumi ir vērtējami kā īstermiņa pasākumi budžeta stabilizēšanai, un vidējā termiņā ir nepieciešams nodokļu slogu no darbaspēka nodokļiem pārcelt uz īpašuma un patēriņa nodokļiem.

Šobrīd valdības gada darba rezultātā ir manāmas ekonomikas stabilizācijas pirmās pazīmes, par to liecina izmaiņu stabilizācija iekšzemes kopproduktā, ražošanas, mazumtirdzniecības u.c. sektoros.

Nodarbinātība un bezdarba mazināšana - valdības prioritārais uzdevums
Ekonomiskās krīzes sekas sociālajā jomā vissmagāk ir skārušas nodarbinātību. Bezdarba līmenis 2009.gada laikā ir strauji pieaudzis un 2010.gadā var sasniegt 20 % (2009.gadā 16,9 %), tādēļ valdība ir atbalstījusi papildu finansējuma 27 milj. latu apmērā piešķiršanu aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenošanai 2010.gadā, pārdalot Eiropas Sociālā fonda līdzekļus un piesaistot nepieciešamo valsts budžeta finansējumu. Rezultātā 2010.gadā nodarbinātības veicināšanas pasākumos papildus varētu iesaistīt vairāk kā 72 tūkstošus bezdarbnieku. Kopumā 2010.gadā ar ESF un valsts budžeta atbalstu vairāk nekā 110 tūkstoši bezdarbnieku jeb 55 % no kopējā bezdarbnieku skaita būs iespējams iesaistīt tādos nodarbinātības pasākumos, kuru laikā persona saņem finansiālu palīdzību.

Situācijai darba tirgū pasliktinoties, 2009.gadā tika veikti grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumiem”, paplašinot personu loku, kas var pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu, un pagarinot pabalsta izmaksas kopējo ilgumu līdz 9 mēnešiem (pagarinātajā periodā pabalstu izmaksā konstantas summas apmērā - 45 lati mēnesī laikā no 01.07.2009. līdz 31.12.2011.).

Savukārt preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu ietvaros ir ieviesti tādi pasākumi kā profesionālā apmācība ar kuponu sistēmu dīkstāves darbiniekiem un atbalsts bez darba palikušajām personām komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai, bet 2010.gadā paredzēts uzsākt jaunus preventīvos pasākumus - profesionālās apmācības papildināšana ar pirmā un otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības iegūšanu, izmantojot apmācību kuponu metodi, kā arī apmācību programmu nodrošināšana pieaugušo iesaistei mūžizglītībā.

Sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumu plānā norādīts, ka šim mērķim 2009.gadā atvēlēti apmēram 8 milj. latu, bet 2010.gadā plānots novirzīt gandrīz 16 milj. latu lielu finansējumu (ieskaitot ES Sociālā fonda līdzfinansējumu). Ņemot vērā pasākuma būtisko lomu, tiek meklētas iespējas 2010.gadā iesaistīt tajā pēc iespējas vairāk bezdarbnieku un turpināt pasākuma īstenošanu arī 2011.gadā.

2009.gadā Ministru prezidenta uzdevumā ir izstrādāta, apstiprināta un šobrīd tiek īstenota Mikrouzņēmumu atbalsta koncepcija, tādējādi veicinot individuālo un ģimenes komercdarbību, kas pašreizējos apstākļos var nodrošināt iztiku bez darba palikušajiem cilvēkiem, bet, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un uzņēmējdarbībai potenciāli paplašinoties, radīs jaunas darba vietas. Tāpat 2009.gadā ir ieviesta patentmaksa, kas apvieno iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. Patentmaksu var izvēlēties maksāt fiziska persona, kas veic saimniecisko darbību noteiktās profesijās. Patentmaksas ikmēneša apmērs atkarībā no saimnieciskās darbības jomas, par kurām maksātājs var veikt patentmaksu, ir no 30 līdz 120 latiem mēnesī.

2011.gada budžeta pamats jāizstrādā esošajai valdībai
„Šai valdībai ir jānodrošina, lai jaunievēlētais parlaments saņem kvalitatīvu, ar sociālajiem partneriem un sabiedrību izdiskutētu materiālu ar skaidru un saprotamu informāciju par iespējamiem turpmākās finanšu konsolidācijas pasākumiem,” skaidrojot nākamā gada budžeta sagatavošanas principus, uzsver Ministru prezidents.

Galvenie fiskālie pasākumi atbilstoši Latvijas uzņemtajām saistībām ir nodrošināt budžeta deficītu, kas nepārsniedz 8,5 % no IKP 2010.gadā, turpināt stingru fiskālo politiku, sabalansējot izdevumus ar ieņēmumiem, stiprināt finanšu sektora regulēšanu un uzraudzību, nodrošinot finanšu institūciju stabilitāti un uzticamību, kā arī samazināt valsts veiktu uzņēmējdarbību finanšu sektorā.

Ministru kabinetā reformu vadības grupā 2010.gada februārī ir izskatīts un akceptēts to pasākumu grafiks, kas veicami, lai nodrošinātu valsts budžeta fiskālo konsolidāciju 2011. un 2012.gadā un likumprojekta “Par valsts budžetu 2011.gadam” sagatavošanu. Grafikā ietvertie pasākumi aptver gan darbus, lai sagatavotu likumprojektu “Par valsts budžetu 2011.gadam” (bāzes izdevumu noteikšana u.c. darbības), gan darbus ilgtermiņa finanšu izvērtējumam, piemēram, vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenārija izstrāde, budžeta ieņēmumu pārskatīšana, vidēja termiņa nodokļu politikas dokumenta izstrāde.

Nodokļu politika - prognozējama, fiskālā disciplīna - likumpamatota prasība
2010.gadā pēc rūpīgas apspriešanas un diskusijām ar sociālajiem partneriem, tiks izstrādāts valsts vidēja termiņa nodokļu politikas dokuments, kura mērķis būs nodrošināt nodokļu sistēmas stabilitāti un prognozējamību. Valdība jau 2009.gadā iepazinās ar iespējamajām izmaiņām nodokļu politikā, lai sekmētu uzņēmējdarbības attīstību, un šie priekšlikumi tiks vērtēti arī vidēja termiņa nodokļu politikas dokumenta izstrādē.

Ministru prezidents V.Dombrovskis uzskata, ka galvenie mērķi, ieviešot turpmākās nodokļu politikas izmaiņas, ir prognozējamība, kura atbilstoši reformu vadības grupā panāktās vienošanās nosacījumiem tiks īstenota, nodrošinot, ka jebkuras būtiskās nodokļu politikas izmaiņas stājas spēkā ne ātrāk kā vienu gadu pēc to pieņemšanas. Šāda stabilitāte dos papildus garantijas tam, ka Latvija investīciju vides ziņā tiks veidota par pievilcīgāko primāri jau Baltijas reģionā.

Ministru prezidents uzskata, ka ir svarīgi turpināt darbu pie fiskālās disciplīnas nodrošināšanas arī pēc krīzes pārvarēšanas. V.Dombrovskis: „Pieredze iepriekšējos gados ir pierādījusi, ka bieži vien, padodoties populistiskam spiedienam, tiek aizmirsts par makroekonomisko stabilitāti un ekonomikas cikliskuma pamatprincipiem. Tāpēc izstrādājams fiskālās disciplīnas likumprojekts, kas noteiks vispārīgos principus, lai nodrošinātu pretciklisku fiskālo politiku un veicinātu stabilu ekonomikas izaugsmi, ierobežojot valsts budžeta izdevumu svārstību amplitūdas un pilnveidojot vidēja termiņa budžeta plānošanu, piemēram, nosakot finansiālo bilanci vidējam termiņam gadskārtējā valsts budžeta likumā, kā arī pilnveidojot Ministru kabineta un citu valsts pārvaldes līmeņu atbildību.”

Likumprojektā pārejas periodam līdz 2012.gadam paredzēts noteikt deficīta līmeni, lai izpildītu vienošanos ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju un ieviestu eiro līdz 2014.gadam.

Fiskālās disciplīnas likumprojekts šobrīd atrodas izstrādes stadijā Finanšu ministrijā un jūlijā tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā un attiecīgi Saeimā.

Sociālās drošības tīkla pamatvirzieni
Lai mazinātu negatīvo sociālo ietekmi, kas izveidojusies nelabvēlīgu ekonomisko apstākļu un uzsākto nozaru reformu rezultātā, Ministru kabinets ir apstiprinājis un sadarbībā ar Pasaules Banku uzsācis sociālās drošības tīkla stratēģijas īstenošanu, kas iedzīvotājiem paredz ārkārtas drošības pasākumus labklājības, izglītības un veselības aprūpes jomā. Stratēģijas īstenošanai 2009.gadā tika paredzēti 15 miljoni latu, 2010.gadā jau 45 miljoni latu.

Pasākumu plāns labklājības jomā paredz garantētā minimālā ienākuma pabalsta palielināšanu, ar 2009.gada 1.oktobri nosakot 40 latu pabalstu pieaugušajiem un 45 latu pabalstu bērniem līdz šim noteikto 37 latu vietā, dzīvokļa pabalsta izmaksas nodrošināšanu un iespēju bezdarbniekiem veikt sabiedriski vajadzīgus darbus pašvaldībās, katru mēnesi saņemot 100 latu stipendiju.

Veselības aprūpes jomā izveidots kompensācijas mehānisms trūcīgām personām pacientu iemaksu segšanai, nodrošinot zāļu kompensēšanu trūcīgajiem pacientiem 100 % apmērā, ja pacienta iegādāto zāļu līdzmaksājums kompensācijas sistēmā kalendāra gada laikā sasniedz 50 latu, kā arī attīstīt aprūpi dienas centros trūcīgajiem pacientiem ar garīgām slimībām. Tāpat plānota kompensācijas mehānisma izveide trūcīgo pacientu “slimnīcu viesnīcas” izdevumu segšanai un mājas aprūpes nodrošināšana trūcīgajiem pacientiem ar smagām slimībām. Vienlaikus “sociālā spilvena” ietvaros ir paredzēti atvieglojumi veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā trūcīgākajiem iedzīvotājiem, kuru ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 120 vai attiecīgi 150 latus mēnesī.

Izglītības jomā paredzēts nodrošināt skolēnu nogādāšanu skolās no apdzīvotām vietām, kur izglītības reformas rezultātā skolas ir slēgtas. Tāpat paredzēts nodrošināt pirmsskolas izglītību bērniem 5 un 6 gadu vecumā.

Valsts pārvaldes funkciju samazināšanas ekonomija - 719 miljoni
„Sarežģītā ekonomiskā situācija un nepieciešamība veikt būtisku valsts budžeta konsolidāciju ir sekmējusi nepamatoti iekavēto strukturālo reformu veikšanu gan izglītības un veselības jomās, gan valsts pārvaldē, dodot iespēju izvērtēt katras sistēmas efektivitāti, racionalitāti un pat nepieciešamību. Tieši krīze mūsu valstij sniedz iespēju no burbuļekonomikas, kas balstījās uz lētu kredītresursu bezatbildīgu tērēšanu, pāriet un atbildīgu pašu pelnītas labklājības audzēšanu. Kur beidzas nauda, tur sākas reformas!” vērtējot strukturālo reformu nozīmi un gaitu, uzsver Ministru prezidents.

Strukturālās reformas valsts pārvaldē 2009.gadā ir īstenotas atbilstoši valdības apstiprinātajam Pasākumu plānam valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanai, kā arī veicot papildu pasākumus izdevumu samazināšanai. Reformu kopējais mērķis ir maza, profesionāla un uz iedzīvotājiem orientēta valsts pārvalde, kas strādā visas sabiedrības labā.

2010.gada valsts budžeta projekta izstrādes procesā tika veikta ministriju un tām padoto iestāžu un aģentūru funkciju izvērtēšana. Kopumā tika identificētas un izvērtētas vairāk nekā 1050 valsts funkcijas un uzdevumi. Funkciju samazināšanas rezultātā kopējā ekonomija, salīdzinot 2010.gada sākumu ar 2009.gada sākumu, ir 719 milj. LVL apjomā, t.sk. ekonomija, deleģējot funkcijas, - vairāk nekā 5 milj. LVL; pārtraucot funkciju izpildi, - vairāk nekā 40 milj. LVL; savukārt vairāk nekā 671 milj. LVL samazinājums ir iegūts, optimizējot funkciju izpildi, reorganizējot valsts pārvaldes iestādes un veicot citas kvalitatīvas izmaiņas.

Reformu vadības grupa - sadarbība, kas sevi attaisno
Lai nodrošinātu strukturālās reformas valsts pārvaldē, veicinātu atklātu budžeta veidošanu, birokrātijas mazināšanu un ekonomikas stimulēšanu, valsts budžeta projekta 2010.gadam sagatavošanas procesā tika izveidota Reformu vadības grupa Ministru prezidenta vadībā, kurā piedalīties tika aicināti arī darba devēju organizāciju, arodbiedrību un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji. Valdības partneru, kā arī sabiedrības aktīva līdzdalība 2010.gada valsts budžeta projekta sagatavošanā un reformu virzīšanā bija jauna un Latvijā pirmoreiz izmantota pieeja, kas ļāva paaugstināt sabiedrības līdzdalības līmeni lēmumu pieņemšanā un nonākt līdz savstarpēji saskaņotam lēmumam par resursu sadali būtiski samazināta finansējuma apstākļos.

2010.gadā Reformu vadības grupai ir jākļūst par valdības vidēja termiņa reformu vadības centru, kas turpinātu darbu būtiskākajos reformu virzienos - ekonomikas izaugsme, sociālā drošība un publiskās pārvaldes efektivitāte -,lai vidējā termiņā sasniegtu izvirzīto virsmērķi - kāpināt Latvijas konkurētspēju. Valdības vadītājs uzskata, ka nozīmīgs izaicinājums Reformu vadības grupas darbam būs valsts vidēja termiņa nodokļu politikas izstrāde un saskaņošana un diskusijas par iespējamām izmaiņām pensiju sistēmā, kā arī atkārtots valsts pārvaldes funkciju izvērtējums un tā rezultātu apspriešana.

„Lai gan ar apstiprināto 2010.gada budžetu pilnībā apmierināta, visticamāk, nav neviena no tā tapšanā iesaistītajām pusēm, tomēr Reformu vadības grupas darba pieredze ir vērtējama pozitīvi, un 2010.gadā ir paredzama vēl aktīvāka tās darbība. Šobrīd grupas darbā ir iesaistīti arī valdības koalīciju veidojošo frakciju pārstāvji, nodrošinot nepieciešamo saikni ar parlamentu,” skaidro V.Dombrovskis.

Par šīs valdības darbam atlikušā perioda svarīgāko uzdevumu ir uzskatāma pārdomāta un reālistiska ekonomiskā un fiskālā ietvara izstrāde vidējam termiņam - līdz 2013.gadam, saliekot kopā makroekonomiskās prognozes, nepieciešamos budžeta konsolidācijas pasākumus un galvenās veicamās reformas ar to ekonomiskās ietekmes izvērtējumu, lai panāktu Māstrihtas kritēriju izpildi un pievienošanos eirozonai 2014.gadā.

„Šis process nav nodrošināms ar tik pierastajiem plānošanas pasākumiem, kas paredz “uzlabot, attīstīt un veicināt”. Ja mēs esam vienojušies par šo 2014.gada mērķi, tad mūsu vidēja termiņa stratēģijai tās galvenajos fiskālajos un makroekonomiskajos parametros ir jābūt ļoti konkrētai un izsekojamai pa gadiem. Bija nereāli šādu ietvaru radīt mēneša laikā 2009.gada jūlijā - situācijā, kas prasīja koncentrēšanos uz tūlītēju rīcību. Bet ir reāli to radīt un par to vienoties šobrīd,” ir pārliecināts Ministru prezidents.

Pārsūtīt ziņu

 Latvia is in talks to reduce the size of its bailout after the European Union’s toughest austerity program helped narrow the budget deficit and replenish state coffers, said Prime Minister Valdis Dombrovskis. “We have plenty of cash, we have already started negotiations with international lenders to use some of the next installments not as credit but as a credit line,” Dombrovskis said in an interview in Riga yesterday {4.03.2010.}. “We don’t need to pile up unnecessarily huge amounts of money in our Treasury and to pay interest on it.” Dombrovskis, 38, took office in March last year after the previous government collapsed. He said then the former Soviet state, suffering the deepest recession in the EU, was three months away from bankruptcy. The former central bank economist implemented an austerity program demanded by a group led by the European Commission and the International Monetary Fund, which stepped in with a 7.5 billion-euro ($10.3 billion) emergency loan in December 2008. The government sought the bailout, equivalent to 30 percent of Latvia’s output, after the failure of its second-biggest lender, Parex Banka AS. Dombrovskis said the government’s now in a position to seek buyers for the bank. “His performance has been outstanding at least from the perspective of the international investor,” said Yarkin Cebeci, an economist at JPMorgan Chase & Co. in Istanbul, in an e-mail. “When he first took office, there was serious skepticism over this government’s ability to stay together and to implement the fiscal measures needed to keep the economic program and hence the currency peg intact.”

‘Credibility’

To keep the loan on track, Dombrovskis’s government cut spending, reduced state pay and raised taxes in a mid-2009 supplementary budget and again in the 2010 budget together equaling about 9 percent of GDP. The government pushed through the cuts in June to get its loan as interbank lending rates rose to record highs on speculation about a currency devaluation. Now, “we are in the process of restoring credibility,” said Dombrovskis. “The Rigibor interbank rate is now not only at the lowest level since the crisis, it’s at the lowest level ever, so really we managed to stabilize financial markets.” The three-month Rigibor lending rate fell to 2.49 percent yesterday, the lowest since the index was first calculated 12 years ago, and down from a peak of 29.8 percent on June 26.

Latvian Example

The Treasury, which failed to sell any paper at an auction on June 3, sold 2-year T-bills on Feb. 24, the first sale of such a maturity since May 2007. On Feb. 12 Standard & Poor’s raised the outlook on the country’s BB credit rating to stable from negative, citing a stabilizing of public finances and the austerity measures. The government has liquid reserves equal to about 10 percent of GDP after 2.7 billion euros was transferred from its international loan. It is set to receive a further 2.7 billion euros this year, Moody’s Investors Service said on Feb. 8. “The international investor is now confident about Latvia and, in fact, is using the Latvian case as an example for

countries who need to deliver on the fiscal front,” said Cebeci at JP Morgan. Even so, Latvia’s “susceptibility to event risk is high,” Moody’s said in a Feb. 10 report. “Although the risk of a disorderly currency depreciation has declined, the situation remains fragile,” the ratings company said. “Latvia is especially reliant upon a recovery in the regional economy and European banking system to avoid an even deeper, more painful adjustment. The upcoming election in fall 2010 may delay implementation of some difficult measures and undermine confidence.”

 ’Not at Any Price’

The economy contracted a preliminary 17.7 percent in the fourth quarter and retail sales dropped by a third while the unemployment rate rose close to 20 percent. The economy may contract another 4 percent this year, according to forecasts, though anything better will ease budget cuts next year, Dombrovskis said. Parex, the lender that needed a state rescue in 2008, will be the first company the state sells off, he said. “We are trying to find an investor, but not at any price,” Dombrovskis said. “There are quite a few offers being placed” that are being evaluated by the state asset sales department and the Finance Ministry, he said. Peter Hambro, chairman of Petropavlovsk Plc, and a group of investors submitted a bid for part of Parex yesterday. Peter Forster, chief operating officer of the Swiss-based Institute for Innovative Trading AG, and a group of investors are also bidding for a unit of Parex. “We have submitted a letter where we have announced our interest” in Parex’s Swiss subsidiary AP Anlage und Privatbank, Forster said by telephone yesterday {4.03.2010}.

Pārsūtīt ziņu

Drīz būs pagājis gads, kopš kļuvāt par Ministru prezidentu. Gads nav bijis viegls. Kurš bija grūtākais brīdis?

Grūtākie brīži ir bijuši divi - 2009.gada budžeta grozījumu pieņemšana un 2010.gada budžeta pieņemšana. Jo tie bija arī kritiskie punkti gan Latvijas ekonomikai, gan koalīcijai. Nācās pieņemt ļoti smagus, nepopulārus lēmumus, lai samazinātu budžeta deficītu.

Vai ir palikusi prātā kāda konkrēta epizode vai, piemēram, bezmiega nakts?

Jāsaka, gan devītā gada grozījumi, gan desmitā gada budžets ir bijuši pietiekami gari un sarežģīti procesi, tur nav bijis tāds viens brīdis, ir bijuši daudzi kritiski momenti.

Vai ir bijis kāds viens brīdis, kad bija īpaši liels gandarījums, ka ir izdarīts tiešām svarīgs darbs? Kāda, piemēram, bija sajūta pēc balsojuma Saeimā 21.janvārī par pilnvarojumu valdībai turpināt sadarbību ar starptautiskajiem aizdevējiem?

Kas atteicas uz šiem budžetiem, tad par tiem, protams, nevar teikt, ka būtu bijis liels gandarījums par to pieņemšanu. Skaidrs, ka tie bija smagi, bet nepieciešami lēmumi. Tā ka runāt par gandarījumu budžeta kontekstā īsti nevarētu, jo tika mazināti izdevumi, celti nodokļi.

Runājot par Saeimas balsojumu par pilnvarojumu turpināt starptautiskā aizdevuma programmu - to es uztveru ar dalītām jūtām. No vienas puses, bija ļoti svarīgi, ka šis pilnvarojums tika saņemts un Saeimas vairākums atbalstīja gan pilnvarojumu, gan finanšu ministra ziņojumu. Bet tas arī diezgan skaidri iezīmēja tās grūtības, kas ar šiem jautājumiem ir koalīcijā.

Jums stājoties amatā, bija skaidrs, ka priekšā ir ļoti smags darbs. Vai esat sasniedzis visu to, ko bijāt cerējis šajā amatā izdarīt?

Vienmēr var gribēt vairāk, taču tie galvenie uzstādījumi, kas tika pieteikti - nodrošināt valsts maksātspēju un samazināt budžeta deficītu līdz daudzmaz saprātīgām līmenim, - šie darbi ir izdarīti.

Jūs teicāt, ka darbi bija nepieciešami, bet īsta gandarījuma no tiem nebija. Starp vislielākajiem pārmetumiem jūsu valdībai ir lēmums samazināt pensijas. Pirmkārt, tāpēc, ka tas neatbilda teiktajam pirms pašvaldību vēlēšanām, otrkārt, to pēc tam atcēla Satversmes tiesa (ST). Kā jūsu valdība varēja pieļaut tādu kļūdu?

Jāatceras, pirmkārt, budžeta grozījumu konteksts. Šis bija viens no lēmumiem, kas bija apstiprināts jūnija vienošanās, kuru bija parakstījuši gan visu koalīcijas partiju vadītāji, gan sociālie partneri - LDDK, LBAS -, gan sadarbības partneri - Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Pašvaldību savienība -, gan galu galā arī Pensionāru federācija. Tas bija viens no lēmumiem, kas faktiski ļāva nodrošināt 2009.gada budžeta grozījumu pieņemšanu un starptautiskā aizdevuma programmas turpināšanu. Ja šo lēmumu nebūtu, sekas būtu bijušas daudz negatīvākas.

Otrkārt, teikt, ka mums ir atrisinātas visas problēmas sociālajā budžetā, nu nekādi nevar. Ja paskatāmies 2009.gada budžeta izpildi, tad pamatbudžeta izdevumus kopumā esam samazinājuši par 15 procentiem, bet sociālā budžeta izdevumi vēl pirms ST sprieduma ir pieauguši par 19,4 procentiem. Ar ST [spriedumu] var pieskaitīt tās summas klāt, līdz ar to tagad Labklājības ministrija izstrādā priekšlikumus sociālā budžeta ilgtspējas nodrošināšanai.

Jo ar šiem ST spriedumiem virtuālais sociālā budžeta uzkrājums, kas it kā ir bijis - tie skaitļi variē starp 800 miljoniem un miljardu -, 2011.gadā būs iztērēts, un tālāk sociālais budžets, pēc pašreizējām prognozēm, ieņems divas trešdaļas no tā, ko tērēs. Šis jautājums neizbēgami būs jārisina.

Ņemot vērā ST spriedumu - vai ir iespējams vispār samazināt pensijas atbilstoši Satversmei?

Es nedomāju, ka pēc ST sprieduma kāds tam ķersies klāt. Līdz ar to tas drīzāk ir jautājums par kādiem ilgtspējas pasākumiem, tai skaitā potenciāli pensijas vecuma paaugstināšanu. Acīmredzot, jāizvērtē arī dažādi pabalsti. Interesanti, ko ST šajā kontekstā teiks par pabalstiem, jo vismaz māmiņu algām visi pārejas periodi ir ievēroti, tā ka no šī aspekta nekādiem iebildumiem nevajadzētu būt.

Spriežot pēc viņu pārliecības, ka nedrīkst samazināt ne algas, ne pensijas, spriedums varētu būt līdzīgs…

To redzēsim. Par algām viņi pagaidām lēmuši, ka tikai tiesnešiem nedrīkst samazināt. Ja palasa motivējošo daļu spriedumā par pensijām, tad attiecībā uz pabalstiem vismaz daļa par pārejas periodu, kas bija viens no lielākajiem pārmetumiem, ir izpildīta.

Kas tagad ir valdības galvenie darbi līdz vēlēšanām?

Galvenie darbi, kuriem jau esam ķērušies klāt, un lielā mērā to esam iezīmējuši arī reformu vadības grupas programmā, ir jautājumi par vidējā termiņa nodokļu politikas pamatnostādnēm. Pirmo dokumentu diskusijai Finanšu ministrija (FM) jau ir sagatavojusi un nosūtījusi sociālajiem partneriem, kuri tagad to izvērtē. Protams, jāveic sagatavošanās darbi 2011.gada budžetam, un valdībā jau ir apstiprināts tā izstrādes grafiks.

Neapšaubāmi, ka būtiskākā sociālā problēma, pie kuras ir jāstrādā, ir bezdarbs. Mēs jau esam vairāk nekā 14 miljonus latu piešķīruši papildus tā saucamajai simts latu programmai, un pieļaujam tai piešķirt vēl papildus līdzekļus. Esam pārdalījuši Eiropas Savienības fondus uzņēmējdarbības un eksporta atbalstam, lai stimulētu ekonomiku.

Par 2011.gada budžetu Latvijas Bankas prezidents Rimševičs teicis, ka deficīta samazināšana par 400 miljoniem tagad ir galvenais darbs. Kā, jūsuprāt, to varēs izdarīt?

Jā, kopējās fiskālās konsolidācijas apjoms 2011. un 2012.gadā varētu būt starp 800 un 900 miljoniem latu. Tas ir tāds, teiksim, samērā piesardzīgs vērtējums. Kā mēs zinām, pat Latvijas Banka savās prognozēs ir nedaudz optimistiskāka. Tas attiecas arī uz šā gada ekonomikas prognozi, kurā kopumā tiek prognozēta četru procentu recesija, bet LB prognozē 2,5 procentu recesiju.

Līdz ar to pateikt, kāda būs precīzā summa - vai tie būs 400 miljoni, vai, cerams, mazāk -, varēsim tikai tad, kad redzēsim vismaz pusgada budžeta un ekonomikas rezultātus. Jo daudz kas būs atkarīgs no tā, kā atkopsies ekonomika un kāda attiecīgi būs nodokļu ieņēmumu prognoze. Budžeta deficītā jānoiet no 8,5 procentiem no IKP uz sešiem. Daļu no tā nosegs 2011.gadā plānotā izaugsme.

Bet nebūs tā, ka nekas nebūs jāsamazina. Kur jūs redzat iespējas to darīt?

Galvenie virzieni ir daļēji jau iezīmēti. Viens ir jautājums par vidējā termiņa nodokļu politikas pamatnostādnēm, kur, protams, ir daudzas pozitīvi skanošas lietas. Teiksim, kad runājam par nodokļu sloga pārnešanu no darbaspēka uz patēriņu, tad ar šo tēzi visi parasti ir apmierināti. Kad izrādās, ka patēriņa nodokļi ir PVN un akcīze, tad tā diskusija pagriežas pavisam savādāk. Bet, protams, daļa no šīs konsolidācijas nāks no šīm pamatnostādnēm un attiecīgiem nodokļu pasākumiem.

Daļa, protams, nāks no tālākiem administratīvo tēriņu samazinājumiem, bet te es uzreiz gribu teikt, ka nevajadzētu klausīties tās partijas, kuras varbūt pirms vēlēšanām stāstīs, ka tur var dabūt ārā visus 400 vai cik tur būs nepieciešams miljonus. Jo vienkārši visu ministriju centrālie aparāti kopā ar Valsts kanceleju, Saeimu un Valsts prezidenta kanceleju - tie šogad ir 45 miljoni. Protams, es paredzu ļoti smagas debates starp partijām un starp ministrijām par konkrētiem izdevumu samazināšanas priekšlikumiem. Tagad reformu vadības grupā atkārtoti iesim cauri funkciju izvērtējumam, lai būtu sagatavotas visas iespējas, pie kurām strādāt.

Skaidrs arī tas, ka atbilstoši likumam par budžeta un finanšu vadību 2011.gada budžetu pieņems nākamā valdība un apstiprinās nākamā Saeima. Līdz ar to gala lēmumi būs jāpieņem pēc vēlēšanām. Tur ir ļoti liela loģika, manuprāt, jo, priekšvēlēšanu gaisotnē taisot budžetu, var salikt tādus brīnumus iekšā, ar kuriem nākamie vienkārši nevarēs galā tikt. Bet, protams, tas nozīmē, ka mums ir jāizdara liels sagatavošanas darbs.

Jūs pieminējāt funkciju izvērtēšanu. Vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem paredz arī strukturālās reformas valsts pārvaldē. Jums pārmet, ka tā vietā jūsu valdība īsteno lineāru štatu un atalgojuma samazināšanu. Kā jūs definētu, kas ir strukturālās reformas valsts pārvaldē?

Vienošanās paredz strukturālās reformas trīs galvenajās jomās…

Jā, arī veselības aizsardzībā un izglītībā, taču varbūt jūs varētu pateikt, ko tas nozīmē tieši valsts pārvaldē.

Tie darba virzieni, kuros esam gājuši un kur, es domāju, tas būs jāturpina, ir, pirmkārt - to var saukt par strukturālo reformu vai mazināšanu, bet ir skaidrs, ka “treknajos gados” administratīvais aparāts ir krietni uzblīdis un vienkārši ir jāsamazina. Lineāri vai strukturāli - par to vienmēr var diskutēt. Pagājušajā gadā esam samazinājuši ministriju centrālos aparātus vidēji par trīsdesmit procentiem, aģentūru skaitu - uz pusi.

Attiecībā uz strukturālām pārmaiņām ir iezīmēti vairāki darba virzieni - atbalsta funkciju centralizācija, kas ļaus panākt samērā ievērojamus ietaupījumus, virzība uz vienas pieturas aģentūras modeli un pakalpojumu pieejamību caur vienas pieturas aģentūrām elektroniski.

Pagājušogad bija mēģinājums veikt funkciju auditu. Tas bija uzdots ministrijām, un katra konstatēja, ka vai visas funkcijas ir ārkārtīgi svarīgas un neko nevar samazināt. Kāda īsti ir atšķirība starp lineāru samazināšanu un strukturālām reformām? Kāpēc divi dažādi nosaukumi, jūsuprāt, vienam un tam pašam?

Tas nav viens un tas pats, protams, un arī veidojot 2010.gada budžetu, mēs pielietojām jaunu pieeju, ka vērtējām nevis ministrijas un lineāri mazinājām, kā tas noticis citās reizēs, bet gan konkrētās ministriju funkcijas, kuru ir pāri pār tūkstoti. Visām bija iedots tāds kā vidējais svērtais vērtējums, uz kuru balstoties pieņēmām lēmumus, cik funkcijas tiek samazinātas, un attiecīgi mazinājām budžetu.

Protams, taisnība, ka izrādījās, ka dažas no funkcijām, kuras bija guvušas samērā mazu novērtējumu, politiski izrādījās ārkārtīgi neaizstājamas, un tās debates aizgāja tā, ka tur neko būtisku mazināt nevarēja.

Kāpēc nevarēja īstenot Einara Repšes ierosinājumu, ko pērn pavasarī viņš izteica kopā ar priekšlikumu veidot nulles budžetu - arī funkciju auditu sākt no nulles, definējot, kādas funkcijas vispār vajadzīgas, nevis vērtējot jau esošās?

Manuprāt, šī pieejas atšķirība nav tik būtiska - vai mēs paņemam jau esošu budžetu, kurā vērtējam esošās funkcijas, un beigās dažas funkcijas, kuras saņēmušas zemu vērtējumu, tāpat izrādās politiski ārkārtīgi vajadzīgas, vai arī mēs šīs pašas funkcijas mēģinām vēlreiz uzradīt no nulles, un tad atkal izrādīsies, ka šīs zemu novērtētās funkcijas, kuras tajā sarakstā nebūs, ir ārkārtīgi nepieciešamas.

Protams, ja to darīs ministrijas pašas.

Šajā gadījumā pat bija valdības gatavība no kaut kādām funkcijām pilnībā atteikties, no kurām, kā izrādījās, mēs nevarējām pilnībā atteikties. Divus piemērus varu nosaukt - Integrācijas fonds un Tiesībsargs. Izrādījās, ka nevaram atteikties.

Vēl par nākamā gada budžetu - var piekrist, ka ir politiski loģiski to pieņemt nākamajai valdībai un Saeimai. Taču, ja šis budžets netiks sagatavots, tad mums, iespējams, draud tas pats, kas bija pagājušogad - sasteigta izdevumu griešana un nodokļu paaugstināšana pēdējā brīdī. Ko jūs atstāsiet nākamajai valdībai pūrā? Ko gribat noteikti izdarīt, lai tai nebūtu pa galvu, pa kaklu pēdējā brīdī jāgriež un jāpaaugstina?

Ir minimālās lietas, par kurām vispār nav jautājumu, kā - makroscenārijs, budžeta bāze. Tālāk jau ir jautājums - ja mēs ejam cauri šiem funkciju vērtējumiem, tad ir izdevumu samazināšana atbilstoši šiem vērtējumiem, un tad jau nākamā Saeima var lemt, vai tas ir atbilstoši tās uzskatiem. Taču jebkurā gadījumā rāmim, kā budžets varētu izskatīties, lielā mērā ir jābūt. Cita lieta - cik lielā mērā šim budžeta veidošanas procesam varētu traucēt priekšvēlēšanu populisms. Ja būs partijas, kuras debates mēģinās ievadīt vienkāršotā vispārēju frāžu gaisotnē, ka jāstimulē ekonomika, jāsamazina administratīvie tēriņi un tad nekas nekur nav jāsamazina, tad, protams, mēs nekur nenonāksim. Es ceru, ka partijas šim procesam pieies pietiekoši atbildīgi.

Ir novērots, ka jūsu viedoklis nereti atšķiras no finanšu ministra Repšes viedokļa. Piemēram, sākoties diskusijām par šā gada budžetu, viņš aizstāvēja viedokli, ka jāsamazina izdevumi par 500 miljoniem latu, bet jums bija pielaidīgāks viedoklis. Vai spēsiet ar viņu vienoties par nostādnēm 2011.gada budžetam?

Es domāju, ka mēs par to spēsim vienoties. Manuprāt, mediji šo tēmu cenšas mākslīgi kultivēt. Skaidrs, ka finanšu ministram nereti konkrētos budžeta jautājumos ir nostāja, kas parasti ir visvairāk uz budžeta mazināšanu vērsta. Tas ir pilnīgi normāli, manuprāt, tā ir visās valdībās - pats esmu bijis finanšu ministrs un tā darba specifiku zinu. Ir finanšu ministra viedoklis, kas ir orientēts uz maksimālu budžeta izdevumu samazināšanu, bet valdības diskusijās parādās kompromiss vai gala viedoklis, kas beigās arī veido valdības lēmumu. Ja atceramies diskusiju par to, vai mēs ejam uz 8,5 procentu deficītu vai mazinām 500 miljonus, tad beigās esam nonākuši pie tā, ka 500 miljonus neesam samazinājuši, mēs esam nonākuši pie 8,5 procentu deficīta. Ja budžeta veidošanas gaitā ar aizdevējiem par to neizdevās vienoties, tad pēc ST lēmuma vienojāmies, ka mēs šo spriedumu pildām uz budžeta deficīta rēķina, nevis griežam citur simt miljonus.

Kā jūs vērtējat FM šonedēļ iesniegtos priekšlikumus atcelt samazināto PVN likmi virknei preču, tai skaitā medikamentiem un grāmatām?

Es jau sākumā šim jautājumam pieskāros. Tātad, kamēr tā diskusija notiek vispārteorētiskā līmenī, ka jāpārnes nodokļu slogs no darbaspēka uz patēriņu, tikmēr visiem tas patīk. Kad izrādās, ka patēriņa nodokļi ir PVN un akcīze, tad uzreiz tas visiem nepatīk. Ministrijas priekšlikumā tieši šis uzstādījums lielā mērā ir iekšā - par nodokļu sloga pārnešanu uz patēriņu. Ja mēs gribam par to diskutēt, tad tā tas praksē izskatās. Tad mēs ejam šajā virzienā vai neejam?

Perspektīvā būtu jāiet arī uz neapliekamā minimuma paaugstināšanu - arī tas, domāju, ir precīzi ieskicēts darba virziens.

Kāpēc valdība vēl nav pieņēmusi lēmumu nospraust 2014.gadu kā eiro ieviešanas mērķa gadu?

Šādu lēmumu mēs pieņemsim, pašlaik ejam cauri nepieciešamajām procedūrām. Mēs jau pirmajā šā gada Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē par to vienojāmies, un, līdzko Finanšu ministrija būs sagatavojusi visus nepieciešamos dokumentus, lēmums tiks pieņemts. Nekādu konceptuālu domstarpību nav, mērķa datums tiks noteikts 2014.gada 1.janvāris.

Šķēles kungs gan ir teicis, ka nevajagot fetišizēt eiro ieviešanu - vai no Tautas partijas nebūs problēmas šajā jautājumā?

Vismaz līdz šim TP nekādas problēmas nav indicējusi.

Grieķijas problēmas dažos ir radījušas šaubas par eirozonas stabilitāti. Vai tas varētu ietekmēt Latvijas mērķi iestāties eirozonā?

Nedomāju, ka tas tiešā veidā varētu ietekmēt Latvijas mērķi iestāties eirozonā, bet tas, kādā veidā Grieķijas problēma tiks risināta, varētu ietekmēt arī Latvijas ekonomikas attīstību. Pašreiz jau diezgan skaidri iezīmējas tas, ka tomēr Grieķijai tiks sagatavota starptautiskā aizdevuma pakete vienā vai otrā versijā, lai nodrošinātu tai iespēju pārfinansēt savu parādu, kas nopietnākās problēmas varētu novērst. Ar Grieķiju situācija ir ļoti nepatīkama no tā viedokļa, ka eirozonas valstīm nav paredzēta iespēja, ka tām varētu izsniegt kaut kādus politiskus aizdevumus. Tika uzskatīts, ka tām pašām ir jāspēj vadīt savus budžeta deficītus un parādus. Tieši tāpēc arī visi šie Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumi, tai skaitā par trīs procentu budžeta deficītu, lai neviena valsts šādā situācijā nenonāktu. Izrādās, ka Grieķija vienkārši falsificējusi datus, un īstenībā budžeta deficīts pagājušogad bija 12,7 procenti no IKP. Tā, protams, ir ļoti nepatīkama situācija. Arī citās eirozonas valstīs šie deficīti ir samērā lieli, ap deviņiem procentiem, Spānijā, piemēram.

Jūs teicāt, ka tas varētu ietekmēt arī mūs? Kādā veidā?

Tādā veidā, ka budžeta deficīta mazināšana, protams, ir negatīvi ietekmējusi mūsu iekšzemes patēriņu. Tāpēc šo ekonomikas izaugsmes stratēģiju mēs lielā mērā esam orientējuši uz eksporta atbalstu un Latvijas ekonomikas konkurētspējas atjaunošanu. Bet tas, cik sekmīga būs eksporta izaugsme, lielā mērā būs atkarīgs arī no tā, kā attīstīsies ekonomika Eiropas Savienībā.

Ja Grieķijas problēmu dēļ ES ieslīgtu jaunā recesijā, tas negatīvi ietekmētu ārējo pieprasījumu un attiecīgi Latvijas ekonomiku. Bet, kā teicu, kaut kāda pakete Grieķijai tiek gatavota - kā saprotu, ir atrasts veids, kā, citām valstīm neizsniedzot Grieķijai politiski motivētus aizdevumus, izdarīt to caur valsts bankām vai kā tamlīdzīgi. Bet, nu, tas radīs jautājumus par eirozonas ticamību - cik nopietni eirozona uztver pati savus Māstrihtas kritērijus. Uzticamību eiro šī situācija, neapšaubāmi, mazina. Tajā pašā laikā nav nekāda pamata runām, kas brīžiem atskan, par eiro sabrukumu.

Vai, jūsuprāt, situācija ar Grieķiju varētu apdraudēt Igaunijas izredzes šogad iestāties eirozonā?

Domāju, ka tam tā nevajadzētu būt. Protams, klīst visādas runas, bet - kādi varētu būt “pret” argumenti? Igaunija, spriežot pēc visa, Māstrihtas kritērijus ir izpildījusi, nu tad ko - Grieķija nepilda Māstrihtas kritērijus, tāpēc neuzņemsim Igauniju? Īsti loģikas nav.

Kā tas ietekmēs Latviju, ja Igaunijai izdosies šogad pievienoties eirozonai?

Būs divējāds iespaids. Protams, tas būs pozitīvs signāls par reģionu kopumā. Jo Baltijas valstis kopumā tika uzskatītas par tādu kā krīzes smagāk ietekmēto ES reģionu - smagākā recesija pagājušogad bija Latvijā, otrā smagākā - Lietuvā, trešā - Igaunijā. Līdz ar to šā reģiona pievilcība ir mazinājusies. Igaunijas pievienošanās eirozonai, protams, būs pozitīvs signāls par reģionu kopumā.

Tajā pašā laikā konkrētiem investoru lēmumiem, kurā valstī izvietot investīcijas, Igaunijas eirozona varētu būt papildus faktors par labu šai valstij.

Vai tas, jūsuprāt, stiprinātu Latvijas sabiedrības apņēmību arī izdarīt visu, lai iestātos eirozonā?

Tas tāds filozofisks jautājums. (Smejas.) Mums jau patīk sevi salīdzināt ar igauņiem un uztraukties, ka viņi vienmēr ir kaut kur priekšā. No šī viedokļa - jā, varētu stiprināt Latvijas apņemšanos pievienoties eirozonai.

Taču Sabiedrība citai politikai savā kongresā nupat aktīvi rosināja diskusiju par lata devalvāciju kā ekonomikas atveseļošanas instrumentu. Kā jūs vērtējat viņu nostāju, un kā šādu diskusiju vispār var savienot ar valdības mērķi pievienoties eiro?

Nu, pievienošanos eirozonai šādas diskusijas, protams, apdraud, tas ir skaidrs. Bet, ja mēs paskatāmies arī uz šiem argumentiem pēc būtības, tad, manuprāt, devalvācijai ir daudz vairāk mīnusu nekā plusu. Par to tiek runāts kā par konkurētspējas veicināšanas faktoru, taču Latvijai kā ļoti mazai, ļoti atvērtai ekonomikai visas importa cenas, tai skaitā energoresursu un komponentu cenas, momentā pieaugtu. Šis konkurētspējas efekts, pat ja būtu, būtu samērā īss.

Visi argumenti par un pret ir plaši apskatīti un zināmi, un pat SCP ļaudis paši atzīst, ka devalvāciju nevarēs īstenot. Bet viņi ir jūsu partneri topošajā apvienībā Vienotība. Vai jūs saprotat, kāds ir viņu mērķis, veicinot šo diskusiju un zinot, ka tas nav iespējams?

Tas būtu jājautā pašai Sabiedrībai citai politikai.

Bet jums kopā būs jāstrādā pie ekonomiskās programmas, ko piedāvāt vēlētājiem. Kā jūs tajā savienosiet šīs nesavienojamās lietas?

Pie programmas strādājam, un tā nekādu devalvāciju neparedz.

Bet paraudzīsimies no vēlētāja viedokļa - ekonomikas programmā būs rakstīts “devalvācijai - nē!”, bet SCP ir ļoti skaļi pateikuši, ka viņi to gribētu apspriest. Kā tas ietekmēs apvienības spēju pieņemt lēmumus un nākt ar vienotu vēstījumu vēlētājiem?

Tā būs vēl mūsu iekšējā diskusija, un es domāju, mēs šo jautājumu atrisināsim. Un galu galā - skaidrs, ka mums būs vienota programma, par kuru būsim vienojušies. Programmas izstrāde jau ir samērā tālā stadijā, un, kā teicu, nekādu devalvāciju šī programma neparedz.

Tātad jūs neredzat briesmas, ka šī apvienība varētu startēt ar krasi atšķirīgu nostāju šādos fundamentālos jautājumos?

Nē, es šādas briesmas neparedzu.

TP un LPP/LC bīda uz priekšu PVN samazināšanu viesnīcām. JL nesaka “nē”, bet nesaka arī “jā”. Kāda ir jūsu nostāja šajā jautājumā?

Pirmkārt, par pašiem bīdītājiem - tieši TP un LPP/LC bija tie, kas palielināja PVN viesnīcām. Tas bija TP finanšu ministrs Slakteris un tā bija toreizējā LPP/LC premjerministra vadītā valdība. Bet tā nav atbilde uz jautājumu pēc būtības.

Pēc būtības - man ir plānota tikšanās ar tūrisma nozares pārstāvjiem, lai uzklausītu viņu argumentus. Gaidām arī Ekonomikas ministrijas (EM) atzinumu par šo jautājumu. Kad visi viedokļi būs uz galda, tad varēsim par to reāli diskutēt un pieņemt lēmumu. FM aprēķini rāda, ka tam ir negatīva ietekme uz budžetu - apmēram astoņi miljoni. Ja tūrisma nozare un EM spēs pamatot, ka FM aprēķini balstās pieņēmumos, kuriem pretī ir kādi citi pieņēmumi, tad par šo jautājumu varēs diskutēt.

Bet vai tāds lēmums nebūtu pretrunā ar vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem?

Es jau vairākkārt esmu uzsvēris, kā šāda veida iniciatīvām mums ir maz manevra iespēju. Protams, vienmēr var runāt par vienu vai otru niansi nodokļu politikā, bet mēs nevaram iet uz daudzu vai pat tikai dažu šādu lēmumu pieņemšanu, un skaidrs, ka mēs nevaram runāt par būtisku pamatlikmju mazināšanu.

Sarunu gaitā ar aizdevējiem par šo konkrēto teikumu bija daudz diskusiju, mēs arī to mazliet nomīkstinājām ar domu, ka vienmēr var parādīties kaut kādas nianses, kuras var nākties piekoriģēt. Bet jāatzīst, ka pats teikums sākotnējā dokumentā nebija iekšā, starptautiskie aizdevēji sāka uz to uzstāt, kad paklausījās Šķēles kunga publiskos izteikumus - ka visi nodokļi jāsamazina un tamlīdzīgi. Tajā brīdī tas teikums diemžēl parādījās, un izdabūt to ārā vairs nevarēja.

Vai ir iespējams, ka valdība vienojas to neatbalstīt, bet tas tomēr tiek pieņemts Saeimā, TP vienojoties ar opozīciju?

Tas jebkurā gadījumā būtu koalīcijas līguma pārkāpums, un mēs esam TP uzmanību uz to vērsuši. Bet arī balsojumā par mandātu starptautiskajiem aizdevējiem TP koalīcijas līgumu ir diezgan skaidri pārkāpusi.

Un kādas būtu sekas tādam līguma pārkāpumam?

Nu, kādas sekas… Protams, šī TP nostāja daudzos jautājumos, kā lai to pasaka, varētu būt konstruktīvāka. Mēs jebkurā gadījumā no savas puses esam skaidri pauduši gatavību turpināt ar viņiem strādāt - tik lielā mērā, cik viņi paši ir gatavi konstruktīvai sadarbībai.

TP priekšsēdētāja vietnieks Edgars Zalāns jau pateica, cik konstruktīvi - ka TP de facto vairs neesot valdībā un kopā ar opozīcijas LPP/LC mēģināšot valsti nostādīt uz kaut kādām citām sliedēm. Kā valdība varētu turpināt strādāt, ja TP un “mācītāji” izveidotu kopīgu vēlēšanu apvienību?

Te ir vairākas lietas. Runājot par “citām sliedēm” - tieši TP kopā ar LPP/LC bija jau valsti uz citām sliedēm nostādījusi, un mēs tagad cenšamies to krīzi atrisināt, kas rezultātā radās - visas trekno gadu solīšanas un gāzēšanas līdz grīdai.

Kas attiecas uz LPP/LC, tad tā ir partija, ar kuru mēs arī esam gatavi sadarboties. Valdības izveides laikā mēs ar viņiem nopietni runājām par viņu dalību valdībā, kā zināms. No šī viedokļa tiešas ietekmes uz valdības darbu nav, ja viņi izvēlas veidot apvienību. Skaidrs, ka TP reitingi ir tādi, ka ir nopietnas bažas par 5 procentu barjeras pārvarēšanu, līdz ar to kaut kādas izdzīvošanas stratēģijas viņiem ir jāmeklē, un pievienošanās LPP/LC varbūt ir viena no šādām izdzīvošanas stratēģijām.

Jūs domājat, ka ir?

Nu, tas jāvērtē pašai TP. Tā vairs nav mana kompetence.

Taču mēs redzam, ka neskatoties uz to, ka viņi zaudēja balsojumā par pilnvarojumu valdībai, TP nav īsti mierā un turpina knosīties. Tas nemitīgi rada jautājumu - vai kādā brīdī viņi nebūs ieinteresēti iziet no valdības. Vai jūs domājat, ka jūsu valdība nostrādās līdz Saeimas vēlēšanām?

Es domāju, ka jā. Un arī TP publiski vairākkārt apliecinājusi gatavību turpināt strādāt valdībā un būt konstruktīvai, negāzt valdību, un tamlīdzīgi.

JL Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis nupat partijas kongresā pateica, ka ģenerālprokurora Jāņa Maizīša ievēlēšana esot vienīgais jautājums, kas līdz vēlēšanām varot sašūpot valdības koalīciju. Kādu jūs prognozējat Saeimas balsojumu, ja Augstākās Tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs izvirzītu Maizīša kandidatūru?

Es, protams, gribētu cerēt uz pozitīvu balsojumu. Manuprāt, Maizīša kungs savā iepriekšējā darbībā ir apliecinājis, ka labi un kompetenti tiek galā ar darba pienākumiem. Nav bijis pamata šaubīties arī par viņa godaprātu. Līdz ar to es uzskatu, ka viņš ir piemērots kandidāts, un man ne sevišķi izprotama ir atsevišķu partiju vai politiķu samērā histēriskā reakcija uz Maizīša kungu. Iespējams, šiem konkrētajiem politiķiem ir kaut kāds pamats bažām par prokuratūras darbību.

Var iedomāties, kāds pamats bažām ir jūsu ciešāko koalīcijas partneru “zaļo zemnieku” premjerministra amata kandidātam, apsūdzētajam Aivaram Lembergam. Vai šis jautājums var sašķobīt jūsu pašlaik tik šķietami harmoniskās attiecības ar ZZS?

JL savu nostāju ir paudis - ja Maizīša kunga kandidatūra tiks izvirzīta - un mēs zinām, ka Maizīša kungs ir publiski apliecinājis savu gatavību kandidēt -, tad mēs šo kandidatūru atbalstīsim. Par pārējām partijām - tās, kā zinām, ieņem nogaidošāku pozīciju, gaida faktisko nomināciju. Bet atcerēsimies, ka iepriekšējo reizi, kad notika Maizīša kunga pārvēlēšana, daudzām partijām arī bija iebildumi, taču beigās Maizīša kungu tomēr apstiprināja.

Tad jūs uzskatāt, ka šis nebūs tas jautājums, kura dēļ valdība varētu krist?

Es nedomāju, ka tas varētu būt jautājums, kura dēļ valdība varētu krist. Protams, ir iespējamas domstarpības koalīcijā, bet šis arī nav jautājums, kas būtu tieši saistīts ar valdības darbu. Tā ir Saeimas kompetence - balsot par attiecīgo amatpersonu, un tā ir arī no valdības neatkarīga institūcija.

Pārsūtīt ziņu

Šīs nedēļas būtiskākais politiskais notikums bija apvienības „Vienotība”  dibināšanas kongress, tomēr apvienības attīstība ar to nebeidzas – esam atvērti arī citiem politiskiem spēkiem, tai skaitā reģionālajām partijām un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.

Šonedēļ Latvijā ieradās Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas tehniskā misija, lai novērtētu Latvijas progresu ekonomikas stabilizēšanas programmas īstenošanā.

Nākošnedēļ notiks krīzes vadības padome, kur izskatīsim atbildīgo dienestu gatavību pavasara plūdiem. Tāpat nākošnedēļ esmu sasaucis sanāksmi par akcīzes nodokļa iekasēšanu. Šī gada pirmajos divos mēnešos akcīzes nodokļa iekasēšana notiek atbilstoši plānam par 99,4 %, tomēr akcīzes nodokļa ieņēmumos no tabakas izstrādājumiem ir ievērojama neizpilde, kas acīmredzot liecina par ievērojamu nelegālo tirdzniecību - pieprasīšu atbildīgo institūciju rīcību, lai šo problēmu risinātu.

Nākošonedēļ aprit gads kopš manis vadītā valdība uzsākusi darbu, Saeimai tiks iesniegts Ministru prezidenta ziņojums par gada laikā paveikto un iezīmēšu arī valdības turpmākos plānus. Pašu jubilejas dienu, 12.martu, pavadīšu Pavilostā, tiekoties ar iedzīvotājiem.

Pārsūtīt ziņu

Godātie domu biedri, partijas biedri, Vienotības dibinātāji un atbalstītāji!

Nākamnedēļ apritēs tieši gads, kopš tika apstiprināta manis vadītā valdība. Mēs pārņēmām varu situācijā, kad vecās koalīcijas partijām vara bija kļuvusi par apgrūtinājumu. Situācijā, kad „trekno gadu” bezatbildīgā politika bija izgāzusies un valstij reāli draudēja bankrots. Toreiz „Jaunā laika” izvēle bija ļoti smaga. Vai nu iet vienā koalīcijā ar politiķiem, ar kuru realizētās politikas sekām mēs joprojām cīnāmies, vai palikt mūžīgā opozicionāra lomā un netieši pieļaut, lai ekonomiskās krīzes apstākļos turpinās tā pati bankrotējusī politika, pret kuru sabiedrība atklāti protestēja jau Lietussargu revolūcijas laikā.

Lai cik sarežģīts ir bijis šis aizvadītājs gads, šobrīd kā Ministru prezidents varu apliecināt, ka mūsu lēmums uzņemties valdības vadību bija pareizs. Vēl vairāk: iespējams, ka šis nozīmīgais laiks valsts vadībā kļuva par tiešu apstiprinājumu tam, ka uz nākamajām Saeimas vēlēšanām mums jāiet kopā ar saviem sabiedrotajiem. Tikai tā mēs varam nostiprināt savas pozīcijas un iegūt lielāku sabiedrības uzticēšanos ar daudz plašāku pārstāvniecību 10.Saeimā. Arī šīs valdības darbs ritētu daudz savādāk, ja koalīcijas vairākumu veidotu šobrīd topošā Vienotība. Tādēļ, izmantojot šo tribīni, es vēlos pateikties gan uzticamajiem koalīcijas partneriem - Pilsoniskajai Savienībai, gan ārpus koalīcijas esošajiem Sabiedrības citai politikai Saeimas deputātiem, kas Latvijas valstij izšķirīgos lēmumos vienmēr apliecinājuši savu atbalstu valdības politikai. Paldies Jums visiem!

Gada laikā mēs esam paveikuši divus Latvijai izšķirošus darbus - ir novērsts valsts bankrots un nodrošināta valsts stabilizācija. Tagad ir jāsper trešais solis - jāsāk pakāpeniska, bet stabila un ilgtspējīga valsts attīstība.
Valsts finansiālā stabilitāte nav tikai abstrakts jēdziens, tas ir reāls pamats valsts ekonomikas attīstībai. Valsts finansiālā stabilitāte ir vistiešākajā veidā saistīta ar iespējām piesaistīt investīcijas un kredītresursu pieejamību mūsu uzņēmējiem.
Pirms gada Latvijas valsts bija bankrota priekšā un pilnā mērā iezīmējās krīzes kopaina - strauji pieaugošs bezdarbs, arvien krītoša uzņēmējdarbības aktivitāte, eksporta konkurētspējas zaudēšana, pazemināts valsts kredītreitings, minimālas iespējas aizņemties starptautiskajā finanšu tirgū.

Gada laikā situācija ir būtiski mainījusies. Finanšu tirgus ir nomierinājies un RIGIBOR likmes ir atgriezušās pirmskrīzes līmenī. Baumošana par lata devalvāciju ir beigusies. Tekošais konts ir ar ievērojamu pārpalikumu. Pasaules ekonomikas speciālisti atzīst, ka esam uz pareiza ceļa. Eiropas Komisija savā janvāra ziņojumā ir secinājusi, ka Latvijas iestādes ir rīkojušās efektīvi un Latvijas ekonomikas stabilizācijas programma tiek īstenota atbilstoši plānam. Jau divas kredītreitingu aģentūras ir paaugstinājušas Latvijas kredītreitinga nākotnes vērtējumu. Iezīmējas pieaugums rūpnieciskās ražošanas un eksporta rādītājos. Pakāpeniski, bet atjaunojas Latvijas labais vārds pasaulē, mūs sāk pieminēt kā paraugu krīzes pārvarēšanai.

„Jaunais laiks” vada Latvijas valdību, un līdera statuss uzliek milzu atbildību par to, lai izdotos šo virzību saglabāt. Neskatoties uz domstarpībām koalīcijā un priekšvēlēšanu gaisotni, mums ir jāspēj konsekventi turpināt iesāktais darbs. Sliktākais, kas šogad varētu notikt, būtu politiķu atkāpšanās no Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmas īstenošanas un vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, tādējādi popularitātes reitingu vārdā pakļaujot Latvijas nākotni ārkārtējam riskam.

Lai cik tas liktos paradoksāli, tieši krīze mūsu valstij sniedz iespēju no burbuļekonomikas, kas balstījās uz lētu kredītresursu bezatbildīgas tērēšanas, pāriet uz atbildīgu pašu pelnītas labklājības audzēšanu.
Valdības darbs ekonomiskās krīzes pārvarēšanai notiek trīs galvenajos virzienos - fiskālā konsolidācija, ekonomikas sildīšana un sociālās drošības tīkls sociālās spriedzes mazināšanai.
Par fiskālo konsolidāciju.
Latvijas rūgtā pieredze vēlreiz apstiprina manu pārliecību, ka ilgtspējīgas izaugsmes obligāts priekšnoteikums ir valsts finansiālā stabilitāte.
Esam nodrošinājuši Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmā paredzēto budžeta deficīta mērķu izpildi - 2009.gadā 10% no IKP un šogad 8,5% no IKP. Tas prasīja smagus lēmumus, bet krīzes apstākļos vieglu iespēju vairs nebija.

Panāktā vienošanās ar starptautiskajiem aizņēmējiem mums ļāva paātrināti izpildīt Satversmes tiesas spriedumu un jau februārī uzsākt pensiju izmaksu pilnā apmērā. Jau aprīlī, un nevis līdz 2015.gadam, kā to nosaka Satversmes tiesas spriedums, uzsāksim iekavēto pensiju izmaksu.
Fiskālā konsolidācija būs jāturpina arī turpmākajos gados, lai 2012.gadā izpildītu Māstrihtas kritēriju - budžeta deficītu zem 3% no IKP un lai 2014.gadā Latvija varētu ieviest eiro.

Konsekventi jāturpina īstenot strukturālās reformas un jāturpina samazināt administratīvos tēriņus. Pagājušā gadā ministriju centrālie aparāti tika samazināti vidēji par 30%, bet aģentūru skaits samazināts uz pusi. Jāturpina darbs pie valsts funkciju izvērtēšanas, atbalsta funkciju centralizācijas un vienas pieturas aģentūru ieviešanas.
Svarīgs ir jautājums, kā nodrošināt fiskālo disciplīnu pēc krīzes pārvarēšanas. Latvijas demokrātiskajā sistēmā, kuru līdz šim raksturo īslaicīgas un sadrumstalotas koalīcijas, partijas nereti padodas populistiskam spiedienam, piemirstot par valsts makroekonomisko stabilitāti. Pašreizējā krīze uzskatāmi parāda, pie kādām sekām šāds īstermiņa populisms var novest. Šajā sakarā valdība ir uzsākusi darbu pie fiskālās disciplīnas likuma, kas ierobežotu maksimālo budžeta lielumu atkarībā no ekonomiskā cikla fāzes. Šādi likumi sekmīgi darbojas vairākās Eiropas valstīs, piemēram, Igaunijā un Vācijā.

Par ekonomikas sildīšanu.
Par vienu no pamatpīlāriem, uz ko balstīt varas politiku nākotnē, esmu definējis valsts konkurētspējas atjaunošanu un palielināšanu. Pasaules pieredze liecina, ka valsts nozīmi un vietu nosaka nevis tās ģeogrāfiskais izmērs, bet gan politiķu un sabiedrības vienošanās par skaidriem politiskiem un ekonomiskiem mērķiem, citiem vārdiem - vienota vīzija un apņēmība to padarīt par īstenību. Es ticu, ka mēs varam kļūt par Eiropas pārtikušu, ekoloģiski tīrāko un cilvēkam komfortablāko zonu - Latvija to var.
Veicot apjomīgus fiskālās konsolidācijas pasākumus mēs nevaram paļauties uz iekšzemes patēriņu kā ekonomikas dzinējspēku.

Ekonomikas atveseļošanas galvenā prioritāte šobrīd ir eksports. No jūnija esam iedarbinājuši eksportkredīta garantiju sistēmu. Eksportspējas palielināšana ir stabilākais pamats darbavietu skaita pieaugumam Latvijā.
Būtiska loma ekonomikas sildīšanā ir ES fondu līdzekļiem. Esam veikuši ES fondu pārdali, ievērojamus papildus līdzekļus novirzot uzņēmējdarbības un eksporta atbalstam. Esam atvieglojuši administratīvās procedūras un paātrinājuši fondu apguvi. ES fondu projekti līdz 2009. gada beigām ir apstiprināti par 1,6 miljardiem latu, kas ir 49% no Latvijai 2007.-2013. gada periodā pieejamā ES fondu finansējuma. Savukārt finansējuma saņēmējiem ir izmaksāti 482 miljoni latu jeb 15,2 % no Latvijai pieejamā finansējuma. Pēc ES fondu apguves rādītājiem Latvija ir ES jauno dalībvalstu vidējā līmenī, apsteidzot Igauniju un Lietuvu.

Mikrouzņēmumu atbalsta programma
Darba vietu skaita pieaugumu varam panākt arī ar jaunu uzņēmumu atvēršanu. Lai veicinātu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju iesaisti uzņēmējdarbībā, esam iedarbinājuši mikrouzņēmumu atbalsta programmu. Ir samazinātas pamatkapitāla prasības un reģistrēšanas nodevas. Nodokļu atskaites jāiesniedz tikai reizi ceturksnī, nevis katru mēnesi. PVN var maksāt pēc kases principa, nevis avansā. Ieviesta vienkārša licenču sistēma. Mikrouzņēmumu atbalsta programmas pēdējais posms būs vienotā nodokļa ieviešana, pie kā finanšu ministrija jau strādā.
Vienlaikus, ņemot vērā ierobežotu fiskālo telpu ekonomikas stimulēšanai caur budžetu, tiek veikts sistemātisks darbs birokrātisko šķēršļu uzņēmējdarbībai mazināšanai.

Nodokļu politika
Reformu vadības grupā valdība kopā ar sociālajiem un sadarbības partneriem uzsāks darbu pie vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādnēm.
Daudzi no pagājušajā gadā īstenotajiem nodokļu pasākumiem ir vērtējami kā īstermiņa pasākumi budžeta stabilizēšanai. Uzskatu, ka Latvija jāsaglabā kā relatīvi zema nodokļu sloga valsti, kurā nodokļu slogs nepārsniedz 1/3 no IKP. Vidējā termiņā nodokļu slogs ir pakāpeniski jāpārnes no darbaspēka uz īpašumu un patēriņu. Pakāpeniski jāpaaugstina ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums. Finanšu ministrija jau ir sagatavojusi un nodevusi apspriešanai vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādņu projektu.

Par sociālās drošības tīklu.
Sociālā līdzsvara un stabilitātes nodrošināšanai nozīmīga loma ir „sociālās drošības tīklam”, kas ietver virkni sociālā nodrošinājuma pasākumu, ieskaitot garantētā minimālā ienākuma pabalsta palielināšanu, līdzfinansējumu pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalstu izmaksai, bezdarbnieku iesaistīšanu pagaidu darbos ar stipendiju, veselības aprūpes pakalpojumu un medikamentu pieejamības uzlabošanu trūcīgajiem iedzīvotājiem un atbalstu pašvaldībām izglītības sistēmas reformai.
Sociālās drošības tīklu mēs turpinām pilnveidot arī šogad, piešķirot papildus līdzekļus pagaidu darbiem, paplašinot veselības aprūpes pakalpojumu un medikamentu pieejamību ne tikai trūcīgajiem, bet arī cilvēkiem ar ienākumiem līdz 150 latiem mēnesī un īstenojot citus pasākumus.

Vēlēšanas
Šogad aprit 20 gadi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Toreiz politiķu Vienotība ar tautu bija gan ielās, gan domās un idejās. Diemžēl turpmāko gadu prihvatizācijas afēras, politbiznesa projekti un, visbeidzot trekno gadu bezatbildīgā politika ir izveidojuši milzīgu atsvešinātības plaisu starp varu un tautu.
Šajā sakarā es gribētu skart arī nepieciešamību ierobežot naudas un oligarhu lomu politikā. Gada sākumā valdība apstiprināja un iesniedza Saeimā likumprojektu par politisko partiju publisko finansējumu. Esmu dziļi pārliecināts, ka no sponsoriem un oligarhiem atkarīgas partijas valstij izmaksā daudz dārgāk, nekā publiskajam finansējumam paredzētie līdzekļi. Tomēr, papildus ir nepieciešams samazināt fizisko personu ziedojumu maksimālo apjomu, kā arī samazināt priekšvēlēšanu tēriņu griestus. „Jaunais laiks” ir sagatavojis un iesniedzis attiecīgos likumprojektus koalīcijas partneriem. Diemžēl jautājums vēl ir atvērts un Saeimā par to paredzamas smagas debates. Ne visi ir ieinteresēti politiskās vides sakārtošanā.

Tomēr politiskās vides sakārtošana un sabiedrības uzticības atjaunošana ir viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem ne tikai tam, lai krīzes pārvarēšanas pasākumus un smagos lēmumus varētu pieņemt un īstenot dzīvē, bet arī tādēļ, lai nākamajās Saeimas vēlēšanās dominētu pilsoniski atbildīga, aktīva un gudra vēlētāju pozīcija. Lai balsis nevarētu nopirkt ne tiešā, ne pārnestā nozīmē. Es ticu, ka šajā rudenī Latvijas vēlētāji apliecinās savu prasību pēc jaunas, godīgas un eiropeiskas politikas, kam nav nekā kopīga ar oligarhu politbiznesa projektiem.

Vienotība
Šodien tiek dibināta apvienība „Vienotība”. Mums ir jāpārvar politiskā sadrumstalotība un jāaizmirst bijušie aizvainojumi. Līdzīgi domājošiem politiskajiem spēkiem ir jāspēj vienoties un radīt pārliecinošu piedāvājumu nākošajās Saeimas vēlēšanās.

Nobeigumā vēlos dalīties viedoklī par to, kādai manā skatījumā ir jābūt mūsu kopīgi veidotajai partiju apvienībai. Manuprāt, Vienotība nav un tā pat nedrīkstētu būt vienādi domājošu, vienādi runājošu un vienādi visas lietas tverošu cilvēku kopums.

Ja saka, ka patiesība dzimst strīdos, tad vienotība visticamāk sakņojas patiesībā. Jo tikai tad, ja savās diskusijās būsim savstarpēji atklāti un patiesi viens pret otru, mūs cienīs, mums ticēs un mūsu viedokli respektēs. Sabiedrība pieprasa atklātu un godīgu politiku. Šādas politikas vārdā arī mēs esam nākuši kopā. Vienotībā ir Latvijas spēks. Kad mēs esam vienoti, visas grūtības ir pārvaramas un visi mērķi - sasniedzami. Es ticu, ka mums izdosies!

Pārsūtīt ziņu

“Tie, kas sludināja galu Latvijas ekonomikai, tagad ir vīlušies,” secina izdevums, atgādinot, ka divus gadus skanēja prognozes, ka lata devalvācija Latvijā ir neizbēgama un centieni saglabāt Latvijas nacionālās valūtas fiksēto piesaisti eiro cietīs krahu.

Tomēr, lai gan Latvijas iekšzemes kopprodukts pērn kritās par 17,5%, Latvija, šķiet, ir sasniegusi to, kas daudziem šķita neiespējams, - iekšējo devalvāciju, kas nozīmē konkurētspējas atjaunošanu, īstenojot vērienīgu algu un budžeta tēriņu samazināšanu, nevis devalvējot nacionālo valūtu, vēstī “Economist”.

Izdevums vērš uzmanību uz faktu, ka nesen notikušajās diskusijās par situāciju finanšu krīzes piemeklētajā Grieķijā Vācijas Finanšu ministrijas valsts sekretārs Jergs Asmusens minējis Latviju kā pozitīvu piemēru, slavējot to par pašdisciplīnu.

Starp labvēlīgiem pavērsieniem, kas pēdējā laikā notikuši Latvijas tautsaimniecībā, “Economist” min starptautiskās reitingu aģentūras “Standard & Poor’s” lēmumu paaugstināt Latvijas reitinga prognozi no negatīvas līdz stabilai, pārpalikuma izveidošanos maksājumu kontā, eksporta atveseļošanos un procentlikmju kritumu.

Turklāt pozitīvas pārmaiņas notikušas arī nacionalizētajā “Parex bankā”, kas bija Latvijas krīzes centrā, raksta izdevums, slavējot bankas vadītāju Nilu Melngaili, kurš refinansējis “Parex bankas” parādus, sadalījis tās aktīvus labajā un sliktajā daļā un drīzumā plāno noņemt ierobežojumus noguldījumu izņemšanai.

“Viņš atrada daudzas iespējas ietaupīt. Ceļojumu tēriņi samazinājās par 90%, pārdodot sporta automašīnas un pārstājot izmantot privātās lidmašīnas. Kopumā Melngailis 2009.gadā samazināja tēriņus par 40% un ir paredzējis tos šogad apcirpt vēl par 30%,” uzsver izdevums.

Tomēr “Economist” arī brīdina - lai gan katastrofa Latvijas ekonomikā ir novērsta, tās stāvoklis ir problemātisks, jo bezdarbs 22,8% līmenī ir augstākais Eiropas Savienībā, savukārt izaugsmes atjaunošanās nav gaidāma līdz pat 2011.gada beigām.

“Pēc desmit gadu ilgā uzplaukuma, kurš balstījās uz bumu būvniecībā, lētu ražošanu un tranzītu no Krievijas, Latvijai tagad ir nepieciešami jauni ienākumu avoti. Svarīgākais uzdevums ir iegrožot intelektuālo resursu aizplūšanu uz ārzemēm,” uzskata izdevums.

“Emigrācija ir bijusi drošības ventilis bez darba palikušajiem Latvijas iedzīvotājiem, taču valsts būs zaudētāja, ja augstie nodokļi un zemā samaksa pamudinās produktīvāko darbaspēku doties uz ārzemēm,” norāda “Economist”, piemetinot, ka varas institūcijas pat necenšas īstenot pasākumus, lai panāktu šo cilvēku palikšanu Latvijā.

Turklāt izdevums vērš uzmanību arī uz to, ka Latvijā uzticība valsts institūcijām ir vāja un atbalsts ES ir zemākais 27 bloka valstu vidū. Savukārt Latvijas politiķi nav iedvesmojoši, bet lielāko daļu Latvijas partiju vada vietējie oligarhi, kuriem izdevies izvairīties no atbildības par kļūdainu ekonomisko politiku.

Sarūkot vietējo politiķu uzticamībai, Latvijā pieaug Krievijas ietekme, konstatē “Economist”, šajā saistībā minot, ka kontroli pār Rīgu pārņēmis politiskais spēks “Saskaņas centrs”, kuru žurnāls dēvē par prokrievisku, bet Latvijas prezidents Valdis Zatlers piekritis doties uz Uzvaras svētku svinībām Maskavā 9.maijā.

Taču, “neraugoties uz visām nedienām, Latvija izskatās labi, ja to salīdzina ar Grieķiju. Latvija [atšķirībā no Grieķijas] nemeloja par savām finansēm un neizmantoja blēdības ar grāmatvedību. Streiki Latvijā bijusi reta parādība.. Gan Grieķija, gan Latvija ir saņēmušas smagus triecienus, taču grieķi bija pieraduši pie labas dzīves, no kuras viņi nav ar mieru atteikties. Savukārt latvieši ir priecīgi par iespēju vienkārši būt pasaules kartē,” rezumē “Economist”.

Tulkojums: BNS

Raksta oriģināls: http://www.economist.com/world/europe/displaystory.cfm?story_id=15581056

Latvia and Greece

Baltic thaw, Aegean freeze

Latvia’s economic free fall has halted, and it may now do better than Greece

Feb 25th 2010 | RIGA | From The Economist print edition

DOOM-MONGERS are licking their wounds. For two years bankers have said that a Latvian devaluation was inevitable. The struggle to save the lat’s peg to the euro was bound to end in tears. And a panic in Latvia could topple the wobbly economies of Estonia and Lithuania, which have similar exchange-rate regimes, with repercussions extending across eastern Europe and to Scandinavian banks that lent recklessly in the Baltics.

Yet despite a fall in GDP last year of 17.5%, Latvia seems to have achieved something many thought impossible: an internal devaluation. This meant regaining competitiveness not by currency depreciation but by deep cuts in wages and public spending. In a recent discussion of Greece, Jörg Asmussen, a German minister, praised Latvia for its self-discipline.

Standard & Poor’s, a rating agency, has raised its outlook on Latvia’s debt from negative to stable (ie, it no longer expects further downgrades). The current account, in deficit to the tune of 27% of GDP in late 2006, is in surplus. Exports are recovering. Interest rates have plunged and debt spreads over German bonds have narrowed (see chart). Fraught negotiations with the IMF and the European Union have kept a €7.5 billion ($10 billion) bail-out on track, in return for spending cuts and tax rises worth a tenth of GDP.

At the centre of Latvia’s crisis was its biggest locally owned bank, Parex. Until it went bust, Parex was a byword for high living and murky dealings. Its new American-born boss, Nils Melngailis, has refinanced its debts, divided its assets into good and bad, and aims soon to unfreeze depositors’ cash. He found plenty of savings. Selling a fleet of sports cars and ending the use of private jets cut travel costs by 90%. Overall, he cut the bank’s costs by 40% in 2009, with 30% more to come.

Even if a catastrophe has been averted for the moment, Latvia’s economy remains troubled. Unemployment, at 22.8%, is the highest in the EU. Growth is unlikely to resume until late 2011. After a decade of prosperity based on a construction boom, cheap manufacturing and transit from Russia, Latvia needs new sources of income. The biggest task is to harness local brainpower. Emigration has been a safety valve for jobless Latvians, but the country loses if fraying public services, high taxes and low pay drive its more productive workers abroad. And nobody seems to be trying to stop them. Even his fans would hesitate to call the prime minister, Valdis Dombrovskis, charismatic or visionary.

Confidence in institutions is feeble-support for the EU is lower than in any other member state. Politicians are uninspiring, with most parties run by tycoons who escaped blame for economic mismanagement. A sense that the rich and powerful evade justice is pervasive. At Vincents, a Riga restaurant where dinner for two can cost $400, the owner, Martins Ritins, says business is booming. On Valentine’s Day he opened on a Sunday for the first time in years and almost every table was taken.

As politicians’ credibility dwindles, Russian influence grows. A pro-Russian party won control of Riga last year. Latvia’s president, Valdis Zatlers, will go to the Soviet-tinged celebrations in Moscow on May 9th to mark the 65th anniversary of Victory Day. Hawks see this as a sell-out. A visit to Riga by Russia’s foreign minister, Sergei Lavrov, in April may be a step towards normal relations-or a sign that Russia sees Latvia as a swing state in the Baltic.

Even so, Latvia looks good when compared with Greece. It did not lie about its public finances or use accounting tricks. Strikes have been scanty. Protests are fought in the courts, not the streets. Both Greece and Latvia have had hard knocks, but Greeks became used to a good life that they are loth to give up. Latvians remain glad just to be on the map.

Pārsūtīt ziņu