Foto: Valsts kanceleja

31. janvārī, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis tikās ar jaunievēlēto Eiropas Parlamenta prezidentu Martinu Šulcu un vienojās par ciešu sadarbību Eiropas Savienības nākamās finanšu perspektīvas no 2014.-2020. gadam izstrādē, lai to veidotu balstoties uz sabalansētības un taisnīguma principiem.

V.Dombrovskis uzsvēra, ka Latvijai ir būtiski, lai arī nākamajā finanšu perspektīvā saglabātos pietiekams atbalsts kohēzijas politikai, kas vērsta uz reģionālo atšķirību samazināšanu Eiropā. „Pašreizējais Eiropas Komisijas priekšlikums ierobežot dalībvalstīm pieejamos kohēzijas līdzekļus ir pretrunā ar šo kohēzijas politikas mērķi,” norādīja premjers.

Tāpat Ministru prezidents uzsvēra, ka gan Latvijai, gan pārējām Baltijas valstīm ļoti būtiski ir, lai no 2014. gada tiktu nodrošināta taisnīgāka pieeja lauksaimniecības tiešmaksājumu sadalē, jo pašlaik Latvijas, Lietuvas un Igaunijas zemnieki saņem viszemākos tiešmaksājumus.

„Kohēzijas politika ir veiksmīgākais ES integrācijas instruments un nav pieļaujama tā iznīcināšana. Tādēļ uzskatu Latviju un pārējās Baltijas valstis par EP partneriem, lai ES budžetu 2014.-2020. gadam veidotu sabalansētu un taisnīgu, un aicinu Latvijas valdību uz ciešu sadarbību šajos jautājumos,” sacīja EP prezidents.

M.Šulcs arī atzinīgi novērtēja Latvijas valsts paveikto krīzes pārvarēšanā pēdējo trīs gadu laikā, kā arī V.Dombrovska personīgo ieguldījumu šajā procesā. „Latvija un pārējās Baltijas valstis ir piemērs visai Eiropai un es apbrīnoju jūsu tautu disciplīnu un mērķtiecību, pārvarot smagās finanšu krīzes sekas,” sacīja EP prezidents.

V.Dombrovskis norādīja, ka 2009. gada martā, uzņemoties Latvijas Ministru prezidenta pienākumus, pastāvēja nopietnas bažas par valsts maksātspēju. Veicot mērķtiecīgus pasākumus krīzes pārvarēšanai, valdība īstenoja izdevumu samazināšanu par 17,5% no IKP, vienlaicīgi ieviešot sociālās drošības tīklu, kura mērķis ir palīdzēt tiem iedzīvotājiem, kurus krīze skārusi vissmagāk.

„Caur smagu darbu un grūtiem lēmumiem Latvija ir atjaunojusi savu finansiālo stabilitāti. Tāpēc atbalstām stingrāku fiskālo disciplīnu Eiropā, un Latvija atzinīgi vērtē šajā Eiropadomes samitā panākto 25 valstu vienošanos. 2014. gadā, kad Latvija plāno ieviest eiro, vēlamies pievienoties stabilai un spēcīgai valūtai,” uzsvēra Latvijas premjers.

Tāpat amatpersonas pārrunāja aktualitātes Latvijas un Eiropas Savienības attiecībās ar Krieviju, Baltijas valstu iniciatīvas enerģētikas jautājumos un citas tēmas.

Pārsūtīt ziņu

Foto: Wu Wei, Xinhua Photo

Pirmdien, 30. janvārī Beļģijas galvaspilsētā Briselē 25 ES valstis, tostarp arī Latvija, vienojās par kopīga līguma slēgšanu, kas noteiks stingrākus fiskālās disciplīnas nosacījumus. Tie valstīm jāievēro, lai pārvarētu pašreizējos ekonomiskos sarežģījumus un novērstu nākamos. Papildus līgums noteiks arī soda un sankciju mehānismus, kas valstīm tiks piemēroti, ja tās pārkāps šos nosacījumus.

Arī Latvijai, kas ar stingru fiskālo disciplīnu pēdējo trīs gadu laikā ir pārvarējusi ekonomisko krīzi, atguvusi starptautiskās sabiedrības uzticību un atgriezusies pie stabilas izaugsmes, ir svarīgi piedalīties šajā līgumā, veicinot eirozonas sakārtošanu, lai 2014. gadā, kad Latvija tai plāno pievienoties, eirozona būtu stabila un spēcīga. Līgums, par ko vienojās 25 ES valstis tiks parakstīts Briselē marta sākumā plānotajā Eiropadomes sanāksmē. To neparakstīs Lielbritānija un Čehija.

Click here to view the embedded video.

Līguma teksts, par ko 30.01. vienojās 25 ES valstu vadītāji, pieejams šeit (angliski).

Vairāk fotogrāfijas no Eiropadomes 31. janvāra sanāksmes atrodamas šeit.

Pārsūtīt ziņu

Foto - Valsts kanceleja, Toms Norde

Šogad 1.februārī aprit Valda Dombrovska trešās vadītās valdības simts dienas. Ministru kabinets un nozaru ministrijas šajā laikā paveikušas vairākus nozīmīgus darbus sabiedrības labā un kopējai tautsaimniecības attīstībai.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis: „Valdības pirmo 100 dienu būtiskākais uzdevums ir izpildīts veiksmīgi - pieņemot 2012. gada valsts budžetu un noslēdzot starptautisko aizdevumu programmu, Latvija ir pabeigusi trīs gadus ilgušo konsolidācijas posmu un atguvusi finansiālo patstāvību. Šie panākumi ļaus valdības turpmākajā darbā vairāk koncentrēties uz pārējām trim valdības deklarācijas prioritātēm - saliedētas sabiedrības veidošanu, tiesiskuma nostiprināšanu un Latvijas tautas ataudzes veicināšanu”.

Premjers norāda, ka „viens no valdības pirmo 100 dienu zīmīgākajiem lēmumiem ir skaidrā pozīcija atbalstīt Latvijas iekļaušanos Eiropas Savienības (ES) kodolā, ar savu pieredzi veicinot fiskālās disciplīnas uzlabošanu ES, lai 2014. gadā Latvija varētu pievienoties spēcīgai un stabilai eiro zonai, kas sniegs jaunas priekšrocības gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem”.

„Sadarbībā ar parlamentu izdevies panākt būtisku progresu virknē jautājumu, kuri iepriekš buksēja, piemēram, ieviest „nulles” deklarācijas, uzsākt partiju finansēšanu no valsts budžeta, samazinot korupcijas riskus, kā arī uzlabot caurskatāmību citās jomās. Protams, nākamo trīs gadu laikā valdībai vēl ir daudz darāmā, lai iedzīvotājiem nodrošinātu stabilitāti un labklājības izaugsmi, un esmu pārliecināts, ka turpinot iesāktajā tempā, izdosies īstenot šīs valdības deklarācijā iekļautās apņemšanās”, uzskata V.Dombrovskis.

Līdzās 2012. gada valsts budžeta sagatavošanai šajā laikā izstrādāts Fiskālās disciplīnas likumprojekts. Tas ļaus turpmākos gadus atbildīgi plānot valsts līdzekļu izlietojumu. Noslēgta arī starptautiskā aizdevuma programma Latvijā.

Pirmoreiz rīkots atklāts konkurss uz KNAB priekšnieka amatu. Jaroslavu Streļčenoku atbalstīja valdība un absolūtā vienbalsībā arī Saeima. Stratēģiskās analīzes kapacitātes stiprināšanai izveidots Pārresoru koordinācijas centrs, kas darbojas tiešā premjera pakļautībā. Tā vadītāju Mārtiņu Krieviņu, kurš vērtēts atklāta konkursa kārtībā, premjers amatā apstiprināja šogad 9.janvārī.

Lai panāktu augstāku valsts industrializāciju un sekmētu eksperta dažādošanu, izstrādātas Industriālās politikas vadlīnijas. Sagatavots „Enerģētikas stratēģijas 2030″ projekts. Izstrādāti arī piedāvājumi valsts uzņēmumu pārvaldības reformai un par tiem sāktas diskusijas.

Viens no valdības paveiktajiem darbiem ir sāktā kriminālsodu sistēmas reforma. Atbalstīti arī grozījumi likumos, kas paredz „tukšo” un ekonomiski neaktīvo komersantu ātru izslēgšanu no komercreģistra (grozījumi vēl jāskata Saeimā). Tādējādi uzlabosies komerctiesiskās vides drošība un stabilitāte.

Sociālajā jomā sākta nodarbinātības politikas pilnveidošana, izstrādājot starpnozaru rīcības plānu. Ar tā palīdzību paredzēts sekmēt ciešāku nodarbinātības politikas sasaisti ar tautsaimniecības vajadzībām. Identificētas arī nepieciešamās izmaiņas sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitātei.

Veselības jomā valdība atbalstījusi grozījumus kompensējamo medikamentu noteikumos, kas ļaus pacientiem ārstēties lētāk. Proti, ārstam būs pienākums pacietam sākotnēji izrakstīt lētāko reģistrēto savstarpēji aizvietojamo medikamentu. Turpināta arī veselības nozares iestāžu reorganizācija - uzsākts darbs pie Slimību profilakses un kontroles centra izveides, kurā tiks apvienotas pašlaik dažādās iestādēs sadrumstalotās funkcijas sabiedrības veselības un epidemioloģiskās drošības jomā.

Organizētas plašas sabiedriskās un ekspertu diskusijas par nepieciešamajām izmaiņām visā izglītības sistēmā, kopā ar sociālajiem partneriem izveidots strukturēts dialogs, lai meklētu risinājumus. Uzsākta arī būtiska Izglītības un zinātnes ministrijas struktūras reorganizācija, lai izveidotu efektīvu, motivētu un uz rezultātu vērstu iestādi.

Strukturālas reformas īstenotas arī iekšlietu jomā - valdības pirmo simts dienu laikā uzsākta iekšlietu sistēmas Kurzemes reģiona dienestu nekustamo īpašumu apsaimniekošanas, IT pārvaldības, grāmatvedības un personāla vadības funkciju centralizēšana.

Sabiedrības integrācijas jomā sniegts atbalsts ārzemēs dzīvojošo latviešu iniciatīvām un organizācijām valstiskās saiknes stiprināšanai ar Latviju. Atbalstīti NVO projekti pilsoniskās līdzdalības, mazākumtautību un lībiešu etniskās identitātes, latgaliešu rakstu valodas saglabāšanas jomā. Uzsākts darbs pie Latvijas Nacionālās operas funkciju audita veikšanas.

Stabilizēta lidsabiedrības „airBaltic” darbība, ieceļot jaunu tās vadītāju Martinu Gausu un pārņemot uzņēmumu valsts īpašumā.

Trīs Baltijas valstu lauksaimniecības ministri parakstīja kopīgu deklarāciju par vienotu nostāju prasībā par godīgiem tiešmaksājumiem zemniekiem pēc 2013.gada. Panākts, ka arī šogad turpināsies programma „Skolas piens” un „Skolas auglis”, kas dod iespēju bērnudārzu audzēkņiem un skolēniem bez maksas saņemt dienā glāzi piena un svaigus augļus un dārzeņus.

Sagatavotas Reģionālās politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam. Izstrādāts Vietējo pašvaldību referendumu likumprojekts, kura mērķis ir sekmēt pašvaldību iedzīvotāju līdzdalību vietējas nozīmes jautājumu risināšanā.

Jaunās valdības darbības laikā izveidots arī Latvijas Prezidentūras ES Padomē sagatavošanās sekretariāts, kas darbu sāks 1.februārī.

Atjaunota Zemessardzes un Valsts policijas sadarbība - uzsākts apmācības kurss zemessargiem „Atbalsts Valsts policijas darbam personu meklēšanas un sabiedriskās kārtības nodrošināšanas pasākumos”.

2012.gadā valdības prioritātes ir aizstāvēt Latvijas intereses ES daudzgadu budžeta veidošanā un panākt vienlīdzīgākus tiešmaksājumus lauksaimniekiem. Plānots izstrādāt vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģiju, vairāki uzdevumi paredzēti banku uzraudzības jomā. Tiks veiktas izmaiņas normatīvajos aktos, lai uzlabotu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldes efektivitāti.

Viens no būtiskākajiem darbiem šogad ir arī investoru tiesiskās aizsardzība stiprināšana, kā arī Hipotekārās kreditēšanas likumprojekta izstrāde. Un ieviešot Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes, plānots iedibināt koordinētu pārresoru rīcībpolitiku.

Kā zināms, V.Dombrovska vadīto Ministru kabinetu apstiprināja 2011.gada 25.oktobrī.

Izstrādātais un ar sociālajiem partneriem saskaņotais Valdības rīcības plāna projekts pieejams Ministru kabineta mājaslapā (šeit) un turpat arī Deklarācija (šeit).

Mājaslapā atradīsiet arī sīkāku informāciju gan par valdības paveiktajiem darbiem, gan par plānotajiem (šeit).

Sadarbībā ar žurnālu „Ir” tapusi infografikas „Dombrovska valdības 100 dienu darbi”. To var aplūkot šeit.

Pārsūtīt ziņu

20. janvārī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis tikās ar NATO ģenerālsekretāru Andersu Fogu Rasmusenu, lai noslēgtu Latvijas valdības un NATO saprašanās memorandu par sadarbību informācijas tehnoloģiju aizsardzībā, kā arī pārrunātu būtiskākos sadarbības jautājumus.

Saprašanās memoranda parakstīšana ir viens no Satiksmes ministrijas un Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas (CERT.LV) centieniem vairot Latvijas pienesumu starptautiskajā sadarbībā informācijas tehnoloģiju drošības un aizsardzības jomā, ņemot vērā informācijas tehnoloģiju apdraudējumu pārrobežu raksturu un to potenciālo draugu gan nacionālo valstu, gan kolektīvajai drošībai.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis: „Lai pārvarētu finanšu krīzi, Latvija bija spiesta veikt apjomīgu finanšu konsolidāciju 16-17% apmērā no IKP, kas skāra visas jomas, tostarp arī aizsardzības budžetu. Neskatoties uz to, ir izdevies gan saglabāt būtiskākās bruņoto spēku funkcijas un Latvijas līdzdalību starptautiskajās misijās, gan izdevumu samazināšanu apvienot ar mērķtiecīgām reformām, kas uzlabojušas bruņoto spēku efektivitāti.

Latvija ir apņēmusies vidējā termiņā līdz ar ekonomisko izaugsmi atjaunot arī ieguldījumu aizsardzībā līdz NATO paredzētajiem 2% no IKP, kā arī pakāpeniski palielināt savu pienesumu kolektīvajai drošībai, attīstot jomas, kurās Latvijai ir lielākās priekšrocības.”

NATO ģenerālsekretārs augstu novērtēja V.Dombrovska valdību paveikto krīzes pārvarēšanā, Latvijas nemainīgo atbalstu NATO kopējai misijai Afganistānā, kā arī Ziemeļu distribūcijas tīkla, kurā Latvija ir uzņēmusies vadošo lomu, būtisko nozīmi Afganistānā izvietotā starptautiskā kontingenta apgādē ar nepieciešamo aprīkojumu. A.Fogs Rasmusens arī pateicās premjeram par Latvijas apņēmību pakāpeniski atjaunot finansējumu aizsardzības jomai, norādot, ka tas ir arī būtisks signāls sabiedrotajiem, kas nodrošina Latvijas gaisa telpas aizsardzību. Tāpat amatpersonas pārsprieda alianses turpmākos plānus, kas saistās ar pakāpenisku Afganistānas teritorijas nodošanu afgāņu spēku kontrolē, vienojoties par nepieciešamību to savstarpēji koordinēt starp visām iesaistītajām valstīm.

V.Dombrovskis uzsvēra, ka gan Latvijas, gan pārējo Baltijas valstu interesēm ļoti būtisks jautājums ir, lai patrulēšana Baltijas valstu gaisa telpā, ko nodrošina NATO dalībvalstu spēki, turpinātos arī nākotnē. A.Fogs Rasmusens apliecināja, ka atbalsta šādu risinājumu un sagaida, ka par to tiks panākta vienošanās NATO samitā, kas šī gada maijā notiks ASV pilsētā Čikāgā.

Starp Latvijas valdību un NATO noslēgto saprašanās memorandu izstrādājusi Satiksmes ministrijas vadībā izveidotā starpinstitūciju darba grupa un memorands paredz padziļināt sadarbību ar NATO informācijas tehnoloģiju aizsardzībā, tostarp, izveidojot jaunus savstarpējās sadarbības mehānismus.

Pārsūtīt ziņu

Jaungada uzrunas ieraksts. Foto - Valsts kanceleja

Labvakar, Latvija!

Pirms gadu mijas parasti kavējamies pārdomās par aizvadīto gadu. Paņemam līdzi gaišās atmiņas, bet grūtības atstājam pagātnē. Aizrit ražīga darba, negaidītu pārmaiņu un jaunu cerību gada pēdējās minūtes. Šajā brīdī izvērtējam paveikto un vienlaikus domājam par jauniem mērķiem, ko apņemamies sasniegt Jaunajā gadā.

„Lepna un bagāta Latvija kļūs tikai tad, ja mūs uz priekšu neatlaidīgi turēs savā varā klusa un vienkārša darba un pienākuma apziņa.” Tā mūsu valsts pirmajā gadadienā, 1919.gadā, teica Kārlis Skalbe. Tikai ar neatlaidīgu darbu un pienākuma apziņu pret saviem tuvākajiem un Latvijas valsti esam pārvarējuši grūtos krīzes gadus. Šovakar ar lepnumu varam teikt: Latvijas tauta, rīkojoties gudri un apdomīgi, ir pārvarējusi finanšu krīzi un atjaunojusi tautsaimniecības izaugsmi.

Mums ir iemesls ar padarīta darba sajūtu atskatīties uz paveikto. Esam sakārtojuši valsts finanses. Pirms Ziemassvētkiem sekmīgi pabeidzām starptautiskā aizdevuma programmu un atgriezāmies to valstu saimē, kas pašas spēj risināt savas finanšu lietas. Nākamā gada budžeta deficīts stabili iekļaujas Māstrihtas kritēriju pieļautajās robežās. Esam pabeiguši sabiedrību jau nogurdinājušo fiskālo konsolidāciju. Taču, atjaunotā finanšu stabilitāte un patstāvība nenozīmē, ka jāsāk tērēt pāri saviem līdzekļiem. Šo eksperimentu jau pamēģināja tā saucamajos treknajos gados. Sekas bija smagas un nepatīkamas. Ceru, ka no šīs krīzes esam guvuši mācību un sapratuši finanšu disciplīnas nozīmi.

Mūsu ekonomika šobrīd ir viena no straujāk augošajām Eiropas Savienībā. Iekšzemes kopprodukts šogad pieauga par apmēram 5%. Ražošanas apjoms jau sasniedz pirmskrīzes līmeni, bet eksporta apjoms to pārsniedz. Pamazām izaugsme kļūst jūtama arī Latvijas iedzīvotāju ienākumu reālā pieaugumā. Šī gada trešajā ceturksnī algas pieauga vidēji par 3.7% sabiedriskajā sektorā un par 5% privātajā sektorā. Tā ir kaut arī neliela, bet tomēr pozitīva pieauguma tendence, kas nākošgad kļūs vēl izteiktāka. Pakāpeniski samazinās bezdarbs. Šogad darba tirgū atgriezušies vairāk nekā 56 tūkstoši strādājošo.

Latvijas tautsaimniecība turpinās augt arī Jaunajā gadā. Ir beidzies smags, bet nozīmīgs posms Latvijas vēsturē. Tā mācības mums jāpaņem sev līdzi nākotnē. Politiķi nedrīkst pieņemt īstermiņā izdevīgus, taču ilgākā perspektīvā - bezatbildīgus lēmumus. Esam iemācījušies, ka varam sasniegt labus rezultātus, ja koncentrējam resursus, rīkojamies racionāli un esam gatavi pārmaiņām. Ir pārstrukturēta ekonomika, sakārtots budžets un samazināta valsts pārvalde. Esam gatavi tālākai izaugsmei, kas nodrošinās tautas labklājību. Šodien mūsu valsts nākotne ir daudz stabilāka nekā daudzās citās Eiropas valstīs.

Tomēr iegrimt pašapmierinātībā nav pamata. Mums nopietni jāstrādā, lai tuvākajos gados nodrošinātu stabilu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un lai izvairītos no kārtējā burbuļa. Jāņem vērā arī sarežģītā ekonomiskā situācija pasaulē. Turpinās parādu krīze eiro zonā, krīt pasaules tirdzniecības tempi, saglabājas nenoteiktība attiecībā uz nepieciešamo fiskālo konsolidāciju vairumā ekonomiski attīstīto valstu.

Kas mums jādara, lai stabila attīstība turpinātos arī nākamajos gados? Galvenais uzdevums ir valsts konkurētspējas paaugstināšana. Jāuzlabo uzņēmējdarbības vide. Jāturpina audzēt darba ražīgums. Ekonomikas atbalsta pasākumi jāvērš uz uzņēmumu tehnoloģisko modernizāciju. Efektīvi jāizmanto Eiropas Savienības fondu līdzekļi gan infrastruktūras sakārtošanai, gan uzņēmējdarbības atbalstam. Jau šogad ir vērojamas pozitīvas indikācijas. Latvija ir kļuvusi par Baltijas līderi Doing Business indeksā, tas ir nozīmīgs investoru piesaistei.

Jaunais 2012.gads būs nozīmīgs arī Eiropas Savienībai, kad lielā mērā izšķirsies tās turpmākās attīstības virzieni. Mums jāstrādā, lai Latvija būtu kopā ar tām valstīm, kas veidos nākotnes Eiropas kodolu. Latvijai jāatbalsta aizvien ciešāka Eiropas valstu sadarbība. Latvijas vieta nav ne Eiropas nomalē, ne uz tās Austrumu tilta, bet gan Eiropu uz priekšu virzošajā kodolā. Eiropa ir Latvijas ģeopolitiskā telpa, ar kuru mūs vieno kopīga vērtību izpratne. Mēs esam gatavi kopā ar citām valstīm atjaunot Eiropas konkurētspēju un strādāt tās drošas nākotnes labā.

Ar citām Eiropas valstīm mūs vieno arī cieņa pret katras valsts unikālo nacionālo identitāti. Eiropas daudzveidības vārdā savu nacionālo identitāti attīsta un nostiprina katra Eiropas valsts. Tas ir arī Latvijas pienākums.

Latvijas tauta!

Latvijas valsts ir demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts. Mūsu tauta ir „vienota garīga celtne. Mēs varam prasīt, lai mazākuma tautībām un latviešiem būtu kāda kopēja saite un lai šī saite būtu latviešu valoda,” tā pagājušā gadsimtā uzsvēra Kārlis Skalbe. Šie vārdi ir aktuāli joprojām.

Mūsu valsts pamatam jābūt skaidram katram latvietim un katram Latvijas iedzīvotājam. Latviešu valoda, kā vienīgā valsts valoda Latvijā izsaka mūsu valsts demokrātisko un nacionālo būtību. Dzīvot latviskā Latvijā citu tautību pārstāvjiem nav un nedrīkst būt aizvainojoši. Latviska Latvija neizslēdz mazākumtautību tradīciju saglabāšanu un kopšanu, kas ir daļa no Latvijas bagātās kultūrtelpas.

Aicinu visus Latvijas pilsoņus piedalīties gaidāmajā referendumā un saliedēti apliecināt uzticību Latvijas valsts nacionālajai identitātei un konstitucionālajām vērtībām. Latviešu valoda ir un būs šīs identitātes pamats, tāpat kā mūsu uzticība demokrātijai un valsts neatkarībai. Referendumam jākļūst par apliecinājumu tam, ka Latvijas pamatvērtības ir svarīgas ne tikai latviešiem, bet tiem daudzajiem mazākumtautību pārstāvjiem, kas ir piederīgi mūsu dzimtenei. Saliedēta sabiedrība ir mēraukla demokrātijas briedumam. Tas ir svarīgs priekšnoteikums arī Latvijas ekonomiskajai izaugsmei.

Cienījamie Latvijas iedzīvotāji!

Šovakar gribu pateikt paldies visiem Latvijas cilvēkiem, kas ar savu darbu un mīlestību aizejošā gadā ir darījuši Latviju stiprāku!

Latvijas valsts, tās labklājība, drošība un identitāte ir visu mūsu kopīga lieta.

Šajā brīdī pirms Jaunā gada aicinu katru no mums izvirzīt nākamā gada mērķus gan sev personīgi, gan arī Latvijai. Aicinu katru Latvijas patriotu apņemties paveikt vismaz vienu nesavtīgu darbu, lai stiprinātu mūsu valsti.

Lai jūsu mājās šovakar valda saticība un sirsnība!

Laimīgu Jauno gadu!

Dievs svētī Latviju!

Pārsūtīt ziņu

Lai Ziemassvētkos katrā ģimenē iznāk brīdis pārdomām, novērtējot šogad paveikto un izvirzot jaunus mērķus un apņemšanās!

Šos Ziemassvētkus Latvijā sagaidām ar padarīta darba sajūtu – veiksmīgi esam noslēguši starptautisko aizdevumu programmu. Vēlos pateikties Latvijas tautai par atbalstu valdības darbam, par mērķtiecību un saliedētību, kas Latvijā šos svētkus ļauj svinēt daudz stabilāk un drošāk nekā daudzās valstīs. Esam atguvuši varu paši lemt par savas valsts finansēm un ieguvuši iespēju pierādīt, ka no kļūdām esam mācījušies!

Laikā, kad pasaulē joprojām notiek revolūcijas cilvēktiesību un demokrātiju vārdā, mūsu pienākums ir nostiprināt valsts pamatprincipus, kuru dēļ Latvijas valsts pastāv: Latvija ir demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts. Mēs varam būt lepni par paveikto un mums ir pamats būt pārliecinātiem par Latvijas nākotni. Mūsu pienākums ir būt arī iecietīgiem un saliedētiem ar visiem, kuri Latviju uzskata par savām mājām.

Lai kopā ar prieku ikvienā ģimenē ienāk arī pārliecība par savām spējām un talantiem, kā arī apņēmība sasniegt savus mērķus. Katra Latvijas iedzīvotāja sasniegums ir arī valsts sasniegums!

Novēlu visiem jums ļoti priecīgus un gaišus Ziemassvētkus!

Pārsūtīt ziņu

22.12.2011.Rīgā, noslēdzot Latvijas starptautisko aizdevuma programmu. Foto - Valsts kanceleja

Trešdien, 21. decembrī Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) valde lēma par aizdevuma programmas slēgšanu Latvijai. Programmas ietvaros Latvija kopumā ir izmantojusi 4,4 miljardus eiro jeb 3 miljardus latu no SVF, Eiropas Komisijas un Pasaules Bankas aizdevumiem laika posmā no 2008. gada 23. decembra, kad SVF valde apstiprināja pirmo aizdevuma daļu.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis atzīmē: „Latvijas tauta ir pārvarējusi lielāko finanšu krīzi atjaunotās Latvijas vēsturē un tādēļ Latvijas sabiedrība var būt lepna par kopīgajiem panākumiem - tautsaimniecības atgriešanos pie ilgtspējīgas izaugsmes. Tajā pašā laikā ir nozīmīgi turpināt sabalansētas fiskālās politikas ievērošanu un nedzīvot pāri saviem līdzekļiem.”

„Veiksmīgi noslēdzot starptautiskā aizdevuma programmu, Latvija ir pierādījusi, ka spēj rīkoties atbildīgi un politiski stabili. Esmu gandarīts, ka Latvija ir viena no retajām valstīm, kas pozitīvi noslēdz starptautiskā aizdevuma programmu laikā, kad aizvien vairāk valstu ir nepieciešama finansiālā palīdzība. Tā Latvija ir devusi pozitīvu signālu gan kredītreitingu aģentūrām, gan ārvalstu investoriem. Jāņem arī vērā, ka programmas slēgšana nozīmēs divtik lielu atbildību politiskajos lēmumos turpmāk,” pauž finanšu ministrs Andris Vilks.

A.Vilks uzsver: „Vēlos pateikties ikvienam Latvijas iedzīvotājam par izpratni, pacietību un atbalstu saspringtajos ekonomiskajos apstākļos pēdējos gados. Šie trīs gadi nevienam no mums nav bijuši viegli, taču kopīgiem spēkiem esam panākuši to, ka Latvija šobrīd iziet no krīzes ar krietni sakārtotāku ekonomiku, valsts pārvaldi un publiskajām finansēm. Ticu, ka Latvija ir kļuvusi stiprāka, pieredzes bagātāka un guvusi pamatīgu rūdījumu. Tikai kopā mēs varam pārvarēt grūtības un tiekties uz labklājību un pārticību nākamajos gados!”

Lai ievērotu izvirzītos budžeta deficīta mērķus, kopš 2008. gada ir veikta budžeta konsolidācija 2,3 miljardu latu apmērā ar fiskālo ietekmi 17,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Aptuveni 907,2 miljonus latu jeb 7% no IKP veido pasākumi, kas veikti budžeta ieņēmumu pusē, savukārt, pasākumi budžeta izdevumu pusē kopumā veido 1,4 miljardus latu jeb 10,5% no IKP. Budžeta konsolidācija ir tikusi īstenota gan valsts, gan pašvaldību budžetos un ir aptvērusi visas nozares.

Veicot budžeta konsolidāciju, Latvija ir ne tikai tiekusies uz starptautiskajā aizņēmuma programmā noteikto budžeta deficīta mērķu sasniegšanu, bet arī centusies īstenot tādu fiskālo politiku, lai ātrāk un veiksmīgāk tiktu galā ar pārmērīgu budžeta deficītu un tiektos uz sabalansētu budžetu.

Ņemot vērā nozīmīgās pārmaiņas Latvijas tautsaimniecībā un pakāpenisko globālās ekonomikas atlabšanu no straujās lejupslīdes, Latvijas ekonomikā, jau sākot no 2010. gada vidus, ir atsākusies izaugsme. Šobrīd rūpniecības produkcijas apjoma pieauguma tempi Latvijā ir vieni no straujākajiem Eiropas Savienībā.

IKP struktūra kļuvusi sabalansētāka un ilgtspējīgāka - pieaudzis rūpniecības nozaru īpatsvars nozaru struktūrā, bet samazinājies importa pārsvars pār eksportu izlietojuma sadalījumā.

Ekonomikas attīstības pamatā šobrīd ir eksportējošā rūpniecība. Veiksmīgi izmantojot ārējo pieprasījumu un cenu pieaugumu, eksports jau sasniedzis pirmskrīzes apjomus, bet rūpniecības izlaides apjomi ir tuvu šim līmenim. Nozīmīgs nosacījums eksporta attīstībā bijis arī konkurētspējas pieaugums - produktivitāte arī 2011. gadā turpina augt straujāk nekā reālā darba samaksa.

Starpbanku kredītu procentu likmes 2010. - 2011. gadā atrodas vēsturiski zemākajos līmeņos, Latvijas kredītriska novērtējums ir ievērojami samazinājies un ir zemāks nekā vairākās Eiropas valstīs. 2011. gadā Latvijas banku sektors ir atgriezies pie peļņas.

Starptautiskās aizdevuma programmas ietvaros Latvija ir nodrošinājusi pamatu ilgtspējīgas fiskālās disciplīnas īstenošanai, ir izstrādāts Fiskālās disciplīnas likums, kura mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu valsts attīstību, makroekonomisko stabilitāti un samazināt tautsaimniecības ievainojamību ārējo satricinājumu rezultātā. Ir ļoti svarīgi, ka turpmāk Latvijā tiktu īstenota pretcikliska fiskālā politika, kas nozīmē, ka ekonomikas cikla augšupejas fāzē tiks īstenota ierobežojoša fiskālā politika, bet ekonomikas cikla lejupslīdes fāzē - ekonomikas attīstību stimulējoša fiskālā politika.

Starptautiskās aizdevuma programmas izpildes laikā ir veikta valsts pārvaldes izdevumu struktūras uzlabošana, nozīmīga valsts pārvaldē strādājošo skaita un darba algas samazināšana, kā arī sociālās drošības tīkla pasākumu izmantošana.

Tāpat ir nodrošinātas nodokļu politikas izmaiņas, kas gan ir būtisks konsolidācijas resurss, tomēr nodokļu slogs pret IKP nepieauga ekonomikas struktūras maiņas un eksporta - importa attiecības uzlabošanās dēļ. Tika ieviesti stimuli uzņēmējdarbībai un nodarbinātībai - uzņēmuma ienākuma nodokļa atvieglojumi, mikrouzņēmumu nodoklis, ātrākas pievienotās vērtības nodokļa atmaksas u.c. Pēc programmas pabeigšanas galvenais nodokļu politikas uzsvars ir darbaspēka nodokļu samazināšana. Aktīvi tiek strādāts pie ēnu ekonomikas ierobežošanas un nodokļu administrēšanas uzlabošanas.

Ir veikta būtiska strukturālo reformu īstenošana - attiecībā uz vispārējo izglītību ir ieviests finansēšanas modelis „nauda seko skolēnam”, savukārt attiecībā uz profesionālo izglītību - ir uzsākta profesionālās izglītības iestāžu skaita un izvietojuma reģionos optimizācija. Veselības nozarē ir veikta strauja pāreja no stacionārās veselības aprūpes kā izmaksu dārgākā veselības aprūpes posma - uz izmaksu efektīvāko ambulatoro veselības aprūpi. Ir stiprināta primārā veselības aprūpes sistēma, kā arī pabeigta vienotā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izveide. Taču Latvija nedrīkst apstāties pie sasniegtā, ir jāturpina strukturālo reformu īstenošana, kas nodrošinātu nepieciešamos risinājumus nozaru politiku efektivitātes uzlabošanai, un darbs pie nozaru ilgtspējīgas sakārtošanas.

Starptautiskā aizdevuma programmas apjoms Latvijai tika plānots 7,5 miljardu eiro apmērā. Ņemot vērā, ka valsts ekonomiskā un finanšu situācija uzlabojās, Latvijai nebija nepieciešams pilnā apmērā saņemt aizdevuma pieejamo finansējumu. Latvija programmas ietvaros kopumā ir izmantojusi 4,4 miljardus eiro jeb 3 miljardus latu.

Latvija saņemto finansējumu plāno atmaksāt, starptautiskajā finanšu tirgū pārfinansējot valsts parādu. Latvija šā gada jūnijā veiksmīgi atgriezās starptautiskajos finanšu tirgos, emitējot desmit gadu obligācijas 500 miljonu ASV dolāru vērtībā. Ar šo emisiju apliecināta Latvijas spēja patstāvīgi finansēt budžeta vajadzības un ir ielikts drošs pamats aizņēmumu sekmīgai pārfinansēšanai turpmākajos gados publiskajos finanšu un kapitāla tirgos.

Lai pateiktos valsts pārvaldes ekspertu komandai, kuri personiski snieguši vislielāko ieguldījumu starptautiskās aizdevuma programmas īstenošanā Latvijā, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis šodien, 22.decembrī, pasniedza premjera Pateicības rakstus.

Tos saņēma Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Sanita Bajāre; FM valsts sekretāres vietniece budžeta jautājumos Baiba Bāne; FM valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Juris Stinka; FM Budžeta departamenta direktore Ilonda Stepanova; FM Nodokļu analīzes departamenta direktors Ilmārs Šņucins; FM Tautsaimniecības analīzes departamenta direktore Inta Vasaraudze; FM Finanšu tirgus politikas departamenta direktore Līga Kļaviņa; FM ES fondu uzraudzības departamenta direktora vietnieks Edgars Šadris; FM vecākais eksperts budžeta jautājumos Jānis Šints; Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš; Valsts kases Prognozēšanas un finanšu plānošanas departamenta direktore Jevgēnija Jalovecka; Labklājības ministrijas Finanšu un attīstības departamenta direktores vietniece Diāna Jakaite un Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina.

Pārsūtīt ziņu

04.12.2011.Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Igaunijas premjers Andrus Ansips un Haieka balvas publicistikā saņēmējs, laikraksta Frankfurter Allgemeine Zeitung Ekonomikas daļas vadītājs Rainers Hanks

4.decembrī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis Vācijas pilsētā Freiburgā piedalījās ekonomista Frīdriha Augusta fon Hajeka (Friedrich August von Hayek) balvas pasniegšanas ceremonijā, kur saņēma starptautisko apbalvojumu par ieguldījumu Latvijas ekonomikas stabilizēšanā. F.Hajeka fonda apbalvojumu saņēma arī Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips (Andrus Ansip).

Uzrunājot klātesošos, bijušais Polijas vicepremjers un Polijas Centrālas bankas priekšsēdētājs Lešeks Balcerovičs (Leszek Balcerowitz) uzsvēra, ka Baltijas valstu ievērotā stingra fiskālā disciplīna ļāvusi tām ātri pārvarēt krīzi un īsā laikā atgriezties pie ekonomikas izaugsmes - tā ir pieredze, no kuras var mācīties visa eirozona. “Savukārt svarīga mācība visiem Eiropas politiķiem no Latvijā un Igaunijā paveiktā ir tas, ka ir iespējams saglabāt sabiedrības atbalstu un uzvarēt velēšanās arī krīzes laikā, veicot nepopulāras reformas.”

Apbalvojumus Latvijas un Igaunijas valdību vadītājiem, kā arī F.Hajeka publicistikas balvas saņēmējam Frankfurter Allgemeine Zeitung Ekonomikas nodaļas vadītājam Raineram Hankam (Rainer Hank) pasniedza bijušais Vācijas prezidents Romans Hercogs (Roman Herzog).

Saņemot apbalvojumu, V.Dombrovskis norādīja, ka viens no iemesliem, kādēļ globālā krīze Latviju skāra tik smagi, bija pārliekais optimisms pēc iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO. “2004. gadā, iestājoties abās organizācijās, Latvija bija sasniegusi savus stratēģiskos mērķus un likās, ka nākotnē vairs nekas slikts nevar atgadīties. Liekas, ka šis noskaņojums bija noteicošais arī eirozonas valstīs un tas atspoguļojās arī finanšu tirgos. Latviju pārpludināja lētu kredītu straumes un tas bija klasisks piemērs no F.Hajeka teorijas - ja resursi ir pieejami pārāk viegli, tie tiek iztērēti neefektīvi,” sacīja V.Dombrovskis.

“Viens no svarīgākajiem secinājumiem no Latvijas pieredzes ir tas, ka, lai pēc iespējas ātri pārvarētu krīzi un atgrieztos pie izaugsmes, fiskālā konsolidācija jāveic maksimāli ātri, lai palielinātu tās efektu. Ja konsolidācija tiek atlikta, kā to dara Grieķija, krīze padziļinās un pie izaugsmes atgriezties nav iespējams. Tas jāņem vērā visām eirozonas valstīm, jo, ja valstu izstāšanos no eirozonas neapskatām kā iespēju, tad vienīgais ceļš, kā atgūt konkurētspēju, ir fiskālā konsolidācija un strukturālo reformu īstenošana, lai atgūtu konkurētspēju,” uzrunājot ceremonijas dalībniekus norādīja Latvijas premjers.

Starptautisko balvu fonds pasniedz reizi divos gados. Iepriekšējo laureātu vidū ir Mārgareta Tečere (Margaret Thatcher), bijusī Lielbritānijas premjerministre, Vāclavs Klauss (V?clav Klaus), Čehijas prezidents, Lešeks Balcerovičs (Leszek Balcerowicz), bijušais Polijas vicepremjers un Polijas Centrālas bankas priekšsēdētājs, un Itālijas premjers Mario Monti (Mario Monti).

F.Hajeks (1899.g-1992.g) ir viens no 20.gadsimta nozīmīgākajiem ekonomistiem un sociālajiem filozofiem, kurš atbalstījis indivīda brīvību un tirgus ekonomiku. Pētniecisko darbu F. Hajeks veicis Londonas Ekonomikas skolā (London School of Economics), Čikāgas universitātē (University of Chicago), kā arī Freiburgas universitātē (University of Freiburg). Frīdrihs Hajeks 1974.gadā saņēma Nobeļa prēmiju ekonomikā.

Frīdriha Augusta fon Hajeka fonds ir bezpeļņas organizācija, kas izveidota 1999.gadā par godu ekonomista 100 gadu jubilejai, un tas darbojas Vācijā, Freiburgā. Ar Frīdriha Augusta fon Hajeka fondu var sazināties sekojoši: tālruņa nr. +49 761 705 87 10; adrese: Postfach 711, D-79007, Freiburg.

Papildu informācija: www.hayek-stiftung.de
Fotogrāfijas no balvas pasniegšanas ceremonijas:http://www.flickr.com/photos/valstskanceleja/sets/72157628274604457/
Audio no balvas pasniegšanas ceremonijas: http://failiem.lv/u/xflnwcj

Pārsūtīt ziņu

Šodien esam pirmo reizi sanākuši kopā kā vienota partija. Kongresa delegāti labi zina, cik darbietilpīgs un visādā ziņā prasīgs ir bijis šis process. Tomēr mums tas ir izdevies un es gribētu vispirms apsveikt visus partijas biedrus ar šo lielo izdošanos. Gribu novēlēt veiksmīgu komandas darbu ejot pretim jauniem izaicinājumiem un risinot sarežģītās valsts attīstības jauājumus Jautājumus par kuriem Vienotība ir uzņēmusies atbildību vistiešākajā veidā, vadot jau trešo valdību. Vēlu Vienotībai panākt tādu sinerģiju, kur komandas kopējais spēks ir lielāks par tās veidojošo personību matemātisko summu.

Pirms runāju par Vienotības ekonomiskās programmas īstenošanu un Latvijas ceļu uz izaugsmi, gribētu pāris vārdos pakavēties pie pašreizējās valdības veidošanas procesa un tās sastāva. Kā jau iepriekš vairākas reizes esmu uzsvēris, tik sarežģītu un pavērsieniem bagātu valdības veidošanas procesu nebiju līdz šim pieredzējis. Tomēr, ja mēs skatāmies no sasniegtā rezultāta viedokļa, tad šī ir viena no profesionālākajām valdībām, kāda Latvijai ir bijusi kopš neatkarības atjaunošanas. Tā ir moderna, eiropeiska profesionāļu valdība, kuras dienaskārtībā ir tādi svarīgi vidēja un ilgtermiņa attīstības jautājumi kā Latvijas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšana, ražošanas un eksporta attīstīšana, investīciju piesaiste un jaunu darba vietu radīšana, demogrāfiskās situācijas uzlabošana un iedzīvotāju aizbraukšanas apturēšana, nākamā Nacionālās attīstības plāna izstrāde, sarunas par ES finanšu perspektīvu 2014. - 2020. gadam, kā arī daudzu citu svarīgu un steidzamu jautājumu risināšana. Ir apritējis tikai mēnesis kopš jaunās valdības izveides un pirmie iespaidi par ministru komandu ir kopumā pozitīvi. Ceru ka arī partiju ambīcijas un nesaskaņas nekavēs jaunās koalīcijas un valdības darbu.

Kā pirmais un svarīgākais īstermiņa uzdevums jāmin Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmas sekmīga pabeigšana. Šis uzdevums ir cieši saistīts ar nākamā gada budžeta izstrādi, nodrošinot Māstrihtas kritērija attiecībā uz budžeta deficītu izpildi. Šis budžets būs svarīgs gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski. Iekšpolitiski tas ir nozīmīgs ar to, ka būsim nodrošinājuši Vienotības doto solījumu izpildi - veidojot 2012.gada budžetu, nepalielināt nodokļu slogu un nosargāt pensijas. Šis ir pēdējais budžets, kurā tiek veikta sabiedrību jau nogurdinājusī fiskālā konsolidācija. Starptautiskajā kontekstā šis būs pēdējais budžets starptautiskā aizdevuma programmas zīmē, ļaujot noslēgt starptautiskā aizdevuma programmu paredzētajā termiņā - š.g. 22.decembrī. Tas būs pozitīvs signāls gan kredītreitingu aģentūrām, gan ārvalstu investoriem. Tas noslēgs noteiktu posmu valsts attīstībā, pabeidzot fiskālās konsolidācijas pasākumus, kas, lai cik sāpīgi, tomēr bija nepieciešami, lai nodrošinātu valsts ātru atlabšanu no finanšu un ekonomiskās krīzes. Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmas pabeigšana vienlaikus ar pāreju no dziļas lejupslīdes 2009.gadā uz 5% IKP izaugsmi šogad ir nenoliedzams pierādījums Latvijas spējai mobilizēties grūtā situācijā. Tas ir pozitīvs signāls un apliecinājums finanšu tirgiem un investoriem, ka mūsu valstī ir vērts investēt un radīt jaunas darbavietas.

Runājot par izaugsmi, varbūt netradicionāli sākšu ar tēmu, kas tiek uzrunāta praktiski katru dienu un tā ir cilvēku aizbraukšana no Latvijas. Mihails Hazans šogad ir saņēmis Spīdolas balvu par pētījumiem ekonomikas jomā, kuros, ar Latvijā līdz šim neizmantotām metodēm, aprēķināts pēdējā desmitgadē emigrējušo iedzīvotāju skaits, analizēta demogrāfiskās situācijas ietekme uz tautas attīstību, iekšzemes kopproduktu, iedzīvotāju vecuma struktūru, produktivitāti un citiem rādītājiem. Pēdējo desmit gadu laikā Latvija ir zaudējusi 200 000 iedzīvotāju. Šoreiz neiet runa par pieņēmumu, bet gan par reāli saskaitītiem oficiālajiem izceļotājiem. Domāju tas ir nopietns pamatojums tam, kādēļ viena no valdības prioritātēm ir Latvijas iedzīvotāju dzīves apstākļu un ekonomiskās labklājības nekavējoša uzlabošana. Tas ir pirmais priekšnoteikums cilvēku vēlmei palikt savā valstī, nevis kravāt ceļa somas aizbraukšanai. Protams, tas nepārprotami aktualizē vēl vienu jautājumu, kas ir valdības uzmanības centrā, proti, demogrāfijas jautājumus. Sabiedrības novecošanās komplektā ar darbaspējīgo iedzīvotāju emigrāciju ir problēma ekonomikai, problēma sociālajai sfērai, tas ir kļuvis par faktisku nācijas izdzīvošanas jautājumu. Sociālās un pensiju sistēmas ilgtspēja ir ne tikai dzīves kvalitātes jautājums lielai daļai Latvijas iedzīvotāju, tā var kļūt par reālu finansiālu problēmu valstij jau īstermiņā. Mums ir izdevies īsā laikā sabalansēt valsts pamatbudžetu, bet sociālajā budžetā saglabājas ievērojams deficīts. To uzskatāmi pierāda fakts, ka nākošā gada budžeta projektā valsts pamatbudžetā jau ir ieplānots neliels pārpalikums 10 miljonu latu apmērā, bet sociālajā budžetā vēl aizvien ir milzīgs - 133 miljonu latu deficīts. Šeit mēs saduramies ar klasisko dilemmu - vai nu mums ir jātērē mazāk, vai arī jāpelna vairāk. Šeit, arī slēpjas skaidrojums tam fenomenam, kuru Latvijā šobrīd daudzi nesaprot, proti, kādēļ starptautiskie aizdevēji sarunās vēl aizvien neatlaidīgi prasa samazināt pensiju izdevumus. Lai cik smaga nebūtu bijusi vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, mums tomēr izdevās nosargāt pensijas, bet lai saglabātu šādu status quo, mums faktiski nav citas izvēles, kā pelnīt vairāk.

Šobrīd pelnīt vairāk iespējams tikai radot spēcīgu ražošanas un eksporta bāzi. Tā, savukārt, nav iedomājamas bez efektīvas investīciju piesaistes sistēmas izveides. Iepriekšējās valdības viena no svarīgākajām prioritātēm bija ražošana un eksports. Arī tagad turpināsim to pašu nosprausto kursu, turpinot atbalstīt uzņēmumu centienus modernizēt ražošanu un audzēt konkurētspēju Eiropas un globālajos tirgos. Nav noslēpums, ka Vienotībai esot pie valdības grožiem, galvenais ekonomikas dzinulis pēdējos divos gados bija eksports. 2010. gadā eksporta apjoms pieauga par 30%, un, sākot ar 3. ceturksni, preču eksporta apjomi jau pārsniedza pirmskrīzes līmeni. Līdzīgs pieauguma temps saglabājas arī šogad.

Tomēr paļauties uz ārējo tirgu, kā vienīgo ekonomikas vilcējspēku arī turpmākajos gadā būtu vieglprātīgi. Neaizmirsīsim, ka šībrīža ekonomisko situāciju pasaulē ietekmē tādi faktori, kā būtiska parādu krīzes saasināšanās Eiropā, ASV kredītreitingu samazināšana un ekonomiskās situācijas pasliktināšanās, konfidences indikatoru pasliktināšanās vairumā lielo ekonomiku, pasaules tirdzniecības tempu palēnināšanās, kā arī nenoteiktība attiecībā uz nepieciešamo fiskālo konsolidāciju vairumā ekonomiski attīstīto valstu. Tie ir satraucoši signāli, kas liek mums meklēt alternatīvus izaugsmes avotus. Viena no svarīgākajām valdības prioritātēm šajā sakarā ir aktīva investīciju piesaiste ekonomikai. Investīcijas nozīmē gan tehnoloģiju modernizāciju un, līdz ar to, augstāku konkurētspēju, gan jaunas darbavietas, un līdz ar to arī ilgtspējīgāku sociālo sistēmu. Lai to nodrošinātu, būs nepieciešama gan valsts un pašvaldību institūciju, gan nevalstisko organizāciju un nozaru asociāciju, gan arī privātā sektora cieša sadarbība ikdienā. Būs ievērojami jāaktivizē arī to institūciju darbs, kuru tiešais uzdevums ir jaunu investīciju piesaiste.

Investīciju piesaistei svarīgs būs arī iepriekšējo valdību uzsāktais darbs pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, administratīvā sloga un birokrātijas mazināšanas. Aktīvais darbs pie administratīvi-birokrātisko šķēršļu mazināšanas jau ir ticis novērtēts un 2012.gada „Doing Business” ziņojumā, kurā tiek vērtētas uz uzņēmējdarbības veicināšanu vērstas reformas, Latvija ir gada laikā pakāpusies par 10 vietām un atrodoties 21.vietā pirmo reizi apsteidz abus Baltijas kaimiņus Lietuvu un Igauniju.

Runājot par investīcijām, gribēju tikai izdarīt nelielu atkāpi saistībā ar pašreizējiem notikumiem ap Latvijas Krājbanku. Valdība ir daudz strādājusi pie tā, lai maksimāli uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, kas ir svarīgākais priekšnoteikums investīciju piesaistei. Tomēr Krājbankas gadījums ir parādījis, ka mums jāstrādā ne tikai pie investīciju apjoma audzēšanas, bet arī stipri jāpiedomā pie Latvijā ienākošo investīciju un investoru kvalitātes.  Mums jāpievērš lielāka uzmanība investoru godaprātam un patiesajiem nodomiem. Acīmredzot lielāka uzmanība jāpievērš potenciālo investoru rūpīgākai izpētei. Īpaši tas attiecas uz finanšu sektoru, kur banku noslēpuma piesegā pastāv liels finanšu mahināciju risks.

Vēl viens svarīgs darba cēliens stāv priekšā saistībā ar ES finanšu perspektīvu 2014. - 2020. gadam. Runa iet par diviem galvenajiem uzdevumiem, tas ir, cīņa par augstākiem tiešmaksājumiem Latvijas zemniekiem un plānoto 2,5% no dalībvalsts KNI griestu ES fondu tēriņiem paaugstināšana. Šeit būs nepieciešams ļoti aktīvs darbs kā Briseles koridoros, tā arī ES dalībvalstu galvaspilsētās.

Lai nodrošinātu visus augstākminētos uzdevumus, svarīgi ir neaizmirst par valsts pārvaldības jautājumiem. Tā ir svarīga gan tekošo jautājumu risināšanā, gan domājot par Latvijas prezidentūru Eiropas Savienībā 2015.gadā. Šobrīd rit intensīvs darbs pie Pārresoru koordinācijas centra izveides, kura uzdevums būs efektivizēt starpministriju koordināciju, un nekavējoties ķerties pie jaunā Nacionālā attīstības plāna izstrādes.

Ņemot vērā izveidojušos situāciju un pašreizējo valdības sastāvu, mums šobrīd ir unikāla iespēja veikt būtiskas strukturālas reformas kā valsts pārvaldē, tā arī ekonomikā un sociālajā sfērā. Tikai caur tām mēs varam attaisnot šīs [tiesiskuma un reformu] koalīcijas pastāvēšanu un darbību.

Jāturpina īstenot strukturālās reformas kā valsts pārvaldē, tā arī ekonomikā un sociālajā sfērā. Tomēr jāatceras, ka reformas mēs neveicam reformu pēc, bet gan lai uzlabotu valsts pārvaldes efektivitāti un valsts konkurētspēju. Lai nodrošinātu stabilu un ilgtspējīgu attīstību un labklājības pieaugumu. Vadot jau trešo valdību, mēs vairs nevaram novelt vainu uz oligarhiem, mums ir jāuzņemas pilna atbildība ne tikai par reformām, bet arī par to sociāli - ekonomiskajām sekām. Tieši tāpēc mēs piesardzīgi vērtēsim radikālus reformu priekšlikumus, aicināsim tos balstīt pārbaudītos aprēķinos, pasaules labākās pieredzes analīzē un dialogā ar visām iesaistītajām pusēm, valdības sociālajiem un sadarbības partneriem.

Jāturpina darbs pie valsts aktīvu pārvaldības uzlabošanas. Diemžēl airBaltic bija spilgts piemērs tam, pie kā var novest zems vai neeksistējošs korporatīvās pārvaldības standarts valstī. Varbūt tas bija netipisks piemērs, kur tika noslēgts valstij klaji neizdevīgs akcionāru līgums. Smagu sarunu rezultātā, ieguldot papildus līdzekļus tomēr izdevās situāciju uzņēmumā stabilizēt un nodrošināt valsts kontroli pār saviem aktīviem. Tomēr arī citos valsts uzņēmumos to pārvaldība uz šo brīdi nav ideāla. Jau mana iepriekšējā valdība veica ko pilnīgi neredzētu - visu valsts aktīvu vienotu gada pārskatu. Šis darbs ir jāturpina, nodrošinot, ka valsts saglabā stratēģiski svarīgos aktīvus, uzlabojot to pārvaldību, attiecībā uz pārējiem aktīviem izvērtējot iespēju tos pilnībā, vai daļēji privatizēt, tai skaitā kotējot tos biržā, kas ļautu vienlaikus attīstīta arī kapitāla tirgu Latvijā. Mūsu valstī, tāpat, ka daudzviet citur Eiropā, uzņēmumi pārsvarā aizņemas finanšu tirgos, tādēļ biržu potenciāls netiek pilnībā izmantots. Šī būtu laba iespēja radīt uzņēmumiem alternatīvus finansēšanās avotus, īpaši situācijā, kad bankas joprojām aizdod nelabprāt.

Godājamie partijas biedri!

Atgriežoties pie Vienotības kā partijas uzdevumiem - katrai politiskai organizācijai ir svarīgi paturēt prātā tos valsts attīstības mērķus, kuru sasniegšanai tā darbojas.

Tāpēc piedāvātais kongresa rezolūcijas projekts paredz konkrētos darbus vērst uz sekojošu, skaidri nosakāmu valsts attīstības mērķu sasniegšanu:

1. Trīs gados kļūt par izaugsmes līderi Baltijā un attīstīties vismaz trīsreiz ātrāk kā eirozonai kopumā

2. Trīs gadu laikā Latvijai kļūt par vienu no pirmajām piecdesmit [TOP 50] pasaules valstīm Globālās Konkurētspējas indeksā.

3. Trīs gadu laikā jūtami paaugstināt Latvijas vietu Apvienoto Nāciju Tautas attīstības indeksā, kas līdzās ekonomiskajai attīstībai uzrāda tautas veselības un izglītības stāvokli.

Noslēgumā gribētu atgādināt Vairas Vīķes - Freibergas vēlējumu Vienotībai tās dibināšanas kongresā šī gada augustā:

„Spēcīgai partijai galvenais ir nonākt pie mērķtiecīgas rīcības, lai panāktu visu atbalstītas programmas īstenošanu un pamatvērtību reālu iemiesošanu konkrētos lēmumos”.

Vēlu veiksmi Vienotībai un mums visiem turpmākajos darbos, vēlu tai kļūt par partiju, kas spēs nodrošināt stabilu ekonomikas attīstību, kā arī pārticību un uzplaukumu Latvijas tautai!

Paldies par uzmanību!

Pārsūtīt ziņu

Latvija - tā ir visa mūsu sabiedrība un tautības - daudzveidība ir Latvijas bagātība. Mūsu valsts ir iekļaujoša, un latvietība ir atvērta. Patriotisms un lepnums par savu valsti, cieņa un godprātība pret visiem valsts iedzīvotājiem ir pamatprincipi, kurus jākopj un jāieaudzina jau bērnībā. Tikai tā iespējams izveidot saliedētu sabiedrību, ar vienotu izpratni par Latvijas valsts vēsturi un ticību tās izaugsmei nākotnē.

Latvija lepojas ar savu tautu, tradīcijām un vēsturi. Latvijā ciena visus iedzīvotājus un godā savus varoņus, kuri aizstāv mūsu valsts vērtības, brīvību un drošību.

Latviešu darba tikums un spēja mobilizēties krīzes pārvarēšanai guvuši pasaules atzinību un tiek minēti kā piemēri citām Eiropas valstīm. Pašlaik pārejam nākamajā posmā, kur lielākais izaicinājums ir stabila attīstība. Tikai darbs un mērķtiecība var Latviju izvirzīt līderpozīcijās Baltijas reģionā.

Latvijas valsts dibināšanu parasti svinam ne tikai Latvijā, bet katrā valstī, kurā dzīvo mūsu valsts piederīgie. Katrs, kurš izjūt savu saikni ar Latviju ir tai piederīgs un vajadzīgs. Mūsdienu tehnoloģijas ļauj ikdienā komunicēt ar radiem un draugiem Latvijā, neklātienē piedalīties Latvijas kultūras dzīvē un pat uzņēmējdarbībā, kā arī uzturēt un pilnveidot latviešu valodas zināšanas. Taču tehnoloģiju iespējas nevar aizvietot ieguldījumu klātienē, stiprinot Latviju kā tiesisku un nacionālu valsti. Mūsu valsts cilvēku talanti, zināšanas un prasmes ir nepieciešamas Latvijas izaugsmei, lai veidotu jaunus uzņēmumus un darba vietas, izstrādātu inovatīvas apmācību programmas un audzinātu jaunus līderus. Latvijas valdība turpinās strādāt, lai palīdzētu atrast iespējas mūsu valsts piederīgajiem atgriezties.

Apsveicu visus cilvēkus Latvijā un visus mūsu valsts patriotus plašajā pasaulē Latvijas dzimšanas dienā!

Pārsūtīt ziņu