Tikšanās sākumā Vācijas kanclere Angela Merkele izteica atzinību Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim un viņa vadītājai valdībai par veiktajiem pasākumiem valsts izejai no krīzes. Vācijas kanclere minēja, ka citām Eiropas valstīm vajadzētu ņemt piemēru no Latvijas ekonomiskās krīzes pārvarēšanā un fiskālās konsolidācijas veikšanā.

Pārsūtīt ziņu

Pārsūtīt ziņu

UEFA prezidents Mišels Platinī tikšanās reizē kā prioritāru jautājumu uzsvēra korupcijas izskaušanu futbolā, kas izpaužas kā nelegāla vienošanās par spēles rezultātu pirms mača. Kā norādīja M.Platinī, tad Latvijas ir pirmā valsts Eiropā, kas šajā jomā ir spērusi nozīmīgu soli, jo Latvijas Futbola federācija ir diskvalificējusi futbola klubu par aizdomām par spēles rezultāta sarunāšanu. UEFA prezidents aicināja Ministru prezidentu V.Dombrovski aktīvi iestāties Eiropas un starptautisko institūciju līmenī, lai aktualizētu un izskaustu korupciju sportā, kā ar maksimāli atbalstīt UEFA plānus šajā jomā.

Tikšanās laikā Ministru prezidents informēja par līdzšinējo Latvijas valdības atbalstu futbolam Latvijā, kā arī īpaši atzīmējot līdzšinējo veiksmīgo sadarbību ar Latvijas Futbola federāciju. Kā norādīja Ministru prezidents, tad futbols Latvijā ir viens no iecienītākajiem sporta veidiem, ko spēlē gan bērni, gan jaunieši, gan pieaugušie, kā arī tam ir liels līdzjutēju skaits.

Abas amatpersonas pārrunāja arī nacionālā stadiona būvniecību, kas ir būtisks priekšnosacījums, lai būtu atbalsts futbola attīstībai Latvija un jauniešu iesaistei sporta aktivitātēs. Tāpat arī tika pārrunāts skolu futbola laukumu atjaunošanas programmu.

UEFA prezidents Mišels Platinī uzdāvināja Ministru prezidentam UEFA vimpeli, bet LFF prezidents Guntis Indriksons uzdāvināja futbola bumbu ar kādu šovakar Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra spēlē spēlēs Latvijas un Horvātijas valstsvienības.

Pārsūtīt ziņu

Apbalvoti veiksmīgākie Cēsu uzņēmumi par darbu 2009. gadā

Godinot uzņēmēju pašaizliedzīgo darbu un uzteicot to devumu novadam, izstādes “Cēsu uzņēmējs 2010” laikā šodien tiek sumināti veiksmīgākie Cēsu uzņēmumi astoņās nominācijās. Erro Rassa veidotās balvas – simboliskus zobratus, pasniegt ieradies arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

“Cēsu uzņēmēju darbs un uzņēmumu panākumi apliecina, ka Cēsis un Latvija ir uz izaugsmes ceļa.
Cēsinieki Latvijā ir zināmi ne tikai ar savu uzņēmējdarbības prasmi, bet arī kā lieli savas pilsētas patrioti. Tā arī ir atbilde par to kā izdevies pēc krīzes sasniegt tik labus rezultātus un tā ir arī garantija, ka cēsinieki neļaus savam reģionam atgriezties tajos burbuļa ekonomikas laikos, kad pseido izaugsmes virzītājspēks bija lēti kredīti, nekustamā īpašuma spekulācijas, zems darba ražīgums un nepamatoti augsts iekšzemes patēriņš. Šodien galvenais ir paveiktais darbs un tā rezultāti”, savā uzrunā teica V.Dombrovskis.

Balva nominācijā “Cēsu labdaris” piešķirta SIA “Cēsu vecpilsētas aptieka” par uzņēmuma atbalstu Draudzīgā aicinājuma Cēsu valsts ģimnāzijas audzēkņiem no mazturīgām ģimenēm brīvpusdienu nodrošināšanā. Cēsu Mākslas skolas audzēkņu darinātu balvu un atzinības rakstu saņem a/s SEB Banka — ilggadējs Cēsu Mākslas festivāla ģenerālsponsors, sporta komandu, izglītības iestāžu un Cēsu attīstības projektu atbalstītājs.
“Cēsu izaugsmes” balvu nopelnījusi SIA “Recro”. “Recro” ir viens no Eiropas attīstītākajiem uzņēmumiem savā jomā — automātisko ātrumkārbu remontēšanā. Kopš uzņēmuma izveides 2007. gadā tā darbinieku skaits ir audzis no diviem līdz 42, bet eksporta apjoms no kopējiem ieņēmumiem ir palielinājies no sešiem procentiem līdz 51 procentam. SIA “Recro” aktīvi sadarbojas ar vietējām profesionālās izglītības iestādēm, nodrošinot prakses un darba iespējas topošajiem profesionāļiem.
Koka logu ražotājam “Staļi” šis rudens iesācies ar balvu birumu. Nule saņemta balva kā vienam no lielākajiem eksportētājiem Vidzemē, tagad tai pievienojas arī “Cēsu eksportētāja” tituls. Kokapstrādes uzņēmums no 2009.gadā saražotās produkcijas eksportējis 95 procentus un saniedzis 7,5 miljonus eiro lielu apgrozījumu. Īpaši jāatzīmē, ka uzņēmums spējis sasniegt būtisku eksporta apjoma palielinājumu tieši ekonomiskās lejupslīdes laikā. SIA “Staļi” 2009. gadā ir bijis arī trešais lielākais iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs privāto uzņēmumu grupā.

Kā Cēsu dāsnākais darba devējs tika apbalvots SIA “Wolf Systems”. Pēc VID datiem, uzņēmums nodarbina 28 darbiniekus un, vērtējot strādājošo vidējo darba algu, uzņēmums ir apbalvots kā Cēsu vislabākais darba devējs 2009. gadā.

Vēsturiski senākais Cēsu vārda nesējs pasaulē ir balvas “Cēsu vēstnesis” saņēmējs — A/S “Cēsu alus”. Uzņēmums ir viens no lielākajiem darba devējiem Cēsu novadā, otrs lielākais nodokļu maksātājs privāto uzņēmumu grupā, ikgadējās balvas “Cēsnieks” izveidotājs un aktīvs Cēsu novada sporta un kultūras dzīves atbalstītājs.

Vidzemes Inovāciju un uzņēmējdarbības centrs šogad pirmo reizi pasniedz balvu jaunā nominācijā — “Cēsu inovācija”. To saņem SIA “Meža īpašnieku konsultatīvais centrs”. Uzņēmums darbojas mērniecības, ģeodēzijas un kartogrāfijas jomā, un balva tiek piešķirta par uzņēmējdarbības un zinātnes veiksmīgu integrāciju. Uzņēmums ir izveidojis savu lietišķās pētniecības institūtu “Vides risinājumu institūts”, kas nodarbojas ar aviācijā bāzētas attālās izpētes tehnoloģiju pētniecību un attīstību un to pielietošanu meža un dabas resursu apsaimniekošanai. Vides risinājumu institūtā strādā dažādu nozaru pētnieki no piecām Eiropas valstīm. “Meža īpašnieku konsultatīvais centrs” ir lielisks piemērs, kā attīstīt novatoriskus un aktuālus projektus ar augstu pievienoto vērtību, par laureātu stāsta Pauls Irbins, Vidzemes inovāciju un uzņēmējdarbības centra pārstāvis.

Lai mudinātu jaunas un aktīvas uzņēmēju paaudzes veidošanos, tiek apbalvots “Cēsu jaunietis uzņēmējs”. Šogad šī balva pienākas Laurim Sildnikam, SIA “Fono” īpašniekam. L. Sildniks ir vasaras festivāla “Fonofest” dibinātājs, idejiskais virzītājs un organizators. Katru gadu festivāla organizēšanā viņš kopā ar komandu spēj iesaistīt un aizraut vairāk nekā 30 brīvprātīgos. L. Sildniks arī ir atvēris un veiksmīgi vada mūzikas un deju klubu „Fonoklubs”, kurā strādā astoņi cilvēki.

Balvu “Cēsu pārsteigums 2009” saņēma Cēsu iedzīvotājs, AS “Dinamo Rīga” hokejists Mārtiņš Cipulis, jo M. Cipulis ir ierindojies starp lielākajiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem starp privātajiem uzņēmējiem.

Gints Šķenders, Cēsu novada domes priekšsēdētājs, pasniedzot balvas sacīja: “Liels paldies visiem uzņēmējiem, darbiniekiem, viņu ģimenēm par milzīgo enerģiju, aizrautību un ticību, ar kādu jūs strādājat. Mēs varam būt lepni ar jūsu zināšanām, idejām, apņēmību arī šajos- ekonomikai nebūt ne vieglajos laikos un tāpēc vēlu veiksmi arī turpmāk!”

Par izstādi “Cēsu uzņēmējs”
Izstāde “Cēsu uzņēmējs 2010” notiek 3. un 4. septembrī, Cēsu pilsētas sporta kompleksā, tajā piedalās vairāk, kā 80 uzņēmumi no visas Latvijas.
3. septembrī, izstādes laikā notiek arī uzņēmēju konfrence eksporta veicināšanai, kurā piedalās 11 vēstniecību pārstāvji un 13 Cēsu uzņēmumi.
4. septembrī, līdztekus izstādei ir sagatavota bagātīgu izklaižu programma visai ģimenei.
Izstādes darba laiks: 3. septembrī no 15.00-1 9.00, 4. septembrī- no 9.00- 19.00.
Ieejas maksa izstādē: Ls 0,30
Papildus informācija par izstādes norisi: www.bizness.cesis.lv

Papildus informācija: Liene Kupča, mob. 29420094

Pārsūtīt ziņu

Pārsūtīt ziņu

Eiropas Parlamenta politiskās grupas - Eiropas Tautas partijas - sanāksme "Virzot attīstību: risinājumi Latvijai, risinājumi Eiropai"

Mr. Chairman,

dear colleagues,

ladies and gentlemen!

I am delighted that my group has chosen Riga for this bureau meeting.  A warm welcome to you all, especially those visiting Latvia for the first time.

18 months ago the challenge was thrown into my hands to lead Latvia’s government in a time of deep crisis.  I left my stable seat in the European Parliament and returned to Riga. Looking back, I remember the invaluable role of the European People’s Party and especially you, Mr Chairman. Thanks to your strong support, it was possible to accomplish difficult reforms and gradually restore international confidence in Latvia’s future.  It is not an exaggeration to say that Joseph Daul was personally involved in saving Latvia from greater financial difficulty.  I also have to mention the people of Latvia, who have shown surprising acceptance and patience for the major reforms they have endured.

Let me give a brief outline of the crisis and how the recovery is going:

As all of you probably know, during the past 5 years Latvia experienced a very rapid, some years even double digit, economic growth which ended in a double digit hard landing with -18% GDP in 2009. Such a figure is dramatic for peace time, but the worst in all this story was that we were victims of our own making.

During the boom years the Latvian government adopted loose fiscal policies, despite repeated strong warning signals about overheating from the European Commission and IMF. Latvia neglected these warnings.  In fact, certain politicians called for ‘full-speed ahead’, ‘pedal to metal’ and so on.

As a result, during the boom years Latvia built up large economic imbalances. Capital inflows in the non-tradable sector caused the real estate bubble to balloon and accelerated inflation.  Meanwhile, strong wage growth undermined the competitiveness of Latvian producers and stalled export growth. As a result, the current account reached a record deficit of 22.5% in 2007.  Regrettably, no thought was given to building up reserves during the boom years.

And then the crisis hit. The global financial crisis at the end of 2008 amplified Latvia’s domestic imbalances, causing sharp economic contraction. GDP fell by 4.6% in 2008, after 10% growth in the previous year.  GDP in 2009 was 22% down from 2007. Employment in 2009 was 12% down from the previous year.

All these features are pretty common to more than one country in Europe and elsewhere, but in Latvia, in addition to all the above mentioned, we had the run on the second largest Latvian commercial bank, Parex. Given that Parex was systemic bank, the Government had to intervene in order to avoid even bigger trouble for municipalities, thousands of enterprises and hundreds of thousands of depositors.

My government took power in March 2009 and one of its first tasks was to bring back the confidence of the international community in Latvia. That was not so easy a task, because two out of the three largest rating agencies have downgraded Latvia to the “junk” category. It’s easy to get there, but I can tell you how difficult is to get out of the hole.

By this time the IMF program was already running Latvia and due to the lack of political will and commitment to make unpopular steps, the program was on the verge of failure. As usual, the IMF programs come with very strong conditionality which require governments to commit themselves to substantial adjustment measures. We had to take the situation under control in a very speedy and decisive manner. Which we did.

From the beginning, we have been committed to major economic and social reforms. As I used to say, and I am already quoted saying this,  ” Reforms start where the money ends” .

Regaining national competitiveness was set as the over-arching priority. Here, we had a double objective. Short-term competiveness meant improving ratings by the largest international rating agencies as soon as possible. In parallel, we had to restructure from an inward looking economy, based on real estate and local services, towards an export-oriented economy able to compete on the European and global stage.

To boost national competitiveness, we have chosen structural reforms based on three pillars - economy, social system and public sector.

Economic reform is happening mainly through EU Structural Funds, as no other financing was available for stimulating growth.  The aim of our activities is to support  enterprises in increasing the value-added of their production, as well as their ability to export. To achieve this objective, we have put in place programs promoting innovative products and services, as well as export credit guarantee schemes. On a more macroeconomic policy level, although the margin of manoeuvre is rather limited due to our commitments towards international lenders, we are looking at reshaping our tax system in the medium term.

One of the features of the Latvian social system was poor accessibility and inefficient targeting of social benefits. My government has put in place an Emergency safety net, keeping  a focus on active labour market programs and reviewing the benefit system.

In the health sector, the main features are quality and accessibility of health services, reorganisation of healthcare institutions, and reform of the network of in-patient service providers.

In education we are focusing on improving efficiency and eliminating overcapacity (too many teachers per one student). Another feature is introduction of per-student financing or the principle ” money follows the student”.

Finally, concerning the public sector our goal is to establish a small, efficient, client-oriented, professional and transparent public administration. The emphasis is on assessing which functions and programmes should continue to be financed by the State budget, which can be reduced and which can be delegated to NGO’s, the private sector or simply eliminated. The same goes for state-owned enterprises.

On top of these measures, we have carried out a territorial reform, reducing the number of municipalities from around 500 to 109. The measures taken were unprecedented: we have reduced the number of public employees in central government by 30%, the number of agencies was cut by 50%, salaries in public sector were cut, putting emphasis on higher level salaries. A unified pay system was introduced in the public sector. The total amount of hospital beds per 100 000 inhabitants decreased to 493 in 2010 from 746 in 2008.  While this KPI is still higher than the best performers in Europe (Scandinavian countries), we are still moving towards the EU average. These are just some figures to show you the scale of measures we have taken.

Certainly, cutting government expenditure is absolutely necessary, but this will not earn your daily bread. Latvia as a small and open economy can be pulled out of the crisis only by exporting more, which means becoming more efficient and competitive. The second step after fiscal consolidation was to change our economic model from an inwards looking and real estate and local services based economy to a production based export oriented economy. The only resources we had to accomplish this were EU structural funds, which were redistributed to increase energy efficiency, competitiveness of enterprises and development of new innovative and high value added products.

Besides financial stimulus, we are systematically working on eliminating the red tape and bureaucratic barriers to business local and foreign direct investment. We have adopted the micro-enterprise support program to stimulate economic activity. Also we are putting in place a broad investment promotion program called “Polaris” , and a high level Investment Support Council chaired by myself was established last month. This council will intervene in case of large investment projects in order to speed up and prepare important government decisions regarding major investment projects.

All these measures are bearing first results. The first two quarters of 2010 have seen modest but still positive GDP growth after 8 quarters of recession, export grew by 23% in first half of this year. Due to salary cuts of around 24% in the public sector followed by the private sector, unit labour costs are down by 21% since 2008 which strongly contributes to the increased competitiveness of the Latvian economy.

Now, as the elections are approaching, some parties are making populist statements about challenging the international lenders and ending the so-called ‘financial occupation’ of Latvia.  This is a cheap line, coming from those who were mainly responsible for the financial mess.  I believe that most people in this country understand that the only alternative source of loans comes from the east, and this is not the right direction for Latvia to take.  Let me assure you that my party, ‘New Era’, together with our partners in the ‘Unity’ group, are determined to uphold Latvia’s international commitments, and the path of reform which is evidently working. I thank you, dear colleagues and friends, for coming to Riga to show your support once again, and look forward to working closely with you for many years to come.

Thank you.

Pārsūtīt ziņu

Foto - Valsts Kanceleja

Trešdien, Zinību dienā un pirmajā mācību gada dienā - 1.septembrī, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis apmeklēja Rīgas 49.vidusskolu.

Sveicot skolēnus, pedagogus un bērnu vecākus, Ministru prezidents novēlēja skolai veiksmīgu skolas 90 - tās gadskārtas mācību gadu, atzinīgi novērtēja skolas augstos mācību kvalitātes rādītājus, kas ļauj ierindot skolu piektajā vietā valsts mērogā.

Svinīgajā jaunā mācību gada pasākumā Ministru prezidents pasniedza pateicības rakstus par mūža ieguldījumu pedagoģiskajā darbā skolotājai Ārijai Eglei un par ieguldījumu pedagoģiskā procesa organizēšanā skolas direktoram Jurim Liepiņam.

Ministru prezidents iepazinās ar skolu, kā arī tikās ar skolotāju kolektīvu.

Pārsūtīt ziņu

Pārsūtīt ziņu

Foto - Valsts Kanceleja

Trešdien, 25.augustā uz pirmo sēdi pulcējās Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padome, ko vada Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Pirmās sēdes laikā tās dalībnieki no Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūras pārstāvjiem ieguva vispusīgu un argumentētu informāciju par esošo situāciju investīciju piesaistes jomā Latvijā un salīdzinoši Baltijas valstīs, par problēmām, kas kavē lielo investīciju ieplūšanu Latvijā, kā arī sēdes gaitā vienojās par turpmāko rīcību un padomes darbību ar mērķi ievērojami aktivizēt lielo investīciju projektu piesaisti Latvijai.

Ministru prezidents uzsvēra, ka galvenajam Latvijas ekonomikas izaugsmes stimulam atšķirībā no iepriekšējiem gadiem ir jābūt eksportam, kā arī spējai aizstāt daļu no importa ar pašmāju ražojumiem. Tādēļ Latvijai nepieciešamas eksportorientētas investīcijas, kas nodrošinātu valūtas ienākumus un uzlabotu tirdzniecības un maksājumu bilanci. Būtiska ir importa aizvietošana, kas samazinātu valūtas izdevumus, uzlabotu tirdzniecības un maksājumu bilanci, jaunas tehnoloģijas, kas celtu Latvijas komersantu konkurētspēju, paaugstinātu pievienoto vērtību un palielinātu strādājošo ienākumus, kā arī konkurences veicināšana,  lai nodrošinātu iespējami zemāku cenu līmeni.

Savukārt investoriem būtiskākie faktori ir pieejams kvalificēts darbaspēks pietiekamā skaitā, kur Latvijā ir problēmas atsevišķās nozarēs; pietiekams tirgus apjoms, kas Latvijā vērtējams pozitīvi, jo mūsu valsts ir ES vienotajā tirgū; makroekonomiska stabilitāte un visiem vienādi nosacījumi; pozitīva attieksme no varas institūcijām, pašvaldībām un sabiedrības; vienkāršas procedūras, zems korupcijas līmenis; infrastruktūra; stabila nodokļu sistēma un investīciju stimuli, atbalsts uzņēmējdarbībai.

Identificējot esošās problēmas lielo ārvalstu investoru piesaistei, padomes dalībnieki arī vienojās par nepieciešamo rīcību to risināšanai. Saistībā ar infrastruktūras pieejamību tika konstatēts, ka Latvijā ir rūpnieciska zonējuma zemesgabalu trūkums ar atbilstošu infrastruktūru. Šādi zonējumi ir pieejami tikai Ventspilī un Liepājā. Trūkst arī lielas jaudas elektroenerģijas pieslēgumu.

Lai to risinātu, jāpanāk ātrākas pārzonēšanas iespēja ar Ministru kabineta apstiprinājumu un stratēģiska rūpniecisko teritoriju ieplānošana reģionālajos centros, ņemot vērā Latvenergo jaudas; jāapsver pašvaldību budžeta struktūras maiņa, sadalot IIN starp dzīves un darbavietas pašvaldībām, vai līdzīgi sadalot UIN;  jārod iespēja ieguldīt struktūrfondu līdzekļus industriālu teritoriju sakārtošanai, elementārās infrastruktūras izbūvei; jāizveido fonds atbalsta programma infrastruktūras izbūvei.

Sēdes dalībnieki tika informēti, ka investori, kas jau darbojas Latvijā atzīst, ka kvalificētus darbiniekus atrast ir grūti. Lai risinātu šo problēmu nepieciešams attīstīt izglītības sistēmu (gan augstāko, it sevišķi profesionālo izglītību), sagatavojot speciālistus tieši virzienos, kas atbilst prioritāriem investīciju piesaistes sektoriem, kā arī uzlabot prakses iespējas profesionālajā izglītībā, sniedzot valsts atbalstu uzņēmumiem, kuri nodrošina prakses vietas. Savukārt lai piesaistītu investīcijas nozarēs, kurās nav augsta kapitālietilpība, bet tiek radīts liels skaits kvalificētu darba vietu (informācijas tehnoloģijas, biznesa procesu pakalpojumu centri), ir vēlams atbalsts darba vietu radīšanai no valsts puses. Vienlaikus, investīcijām, kuras atbilst noteiktiem kritērijiem būtu nepieciešami labvēlīgāki nosacījumi Darba nodokļu (IIN, Soc. nodokļa) maksāšanā. Piemēram, algas griestu noteikšana, kurus pārsniedzot algas nodokļi nav jāmaksā.

Būtisks nosacījums ir arī “Augstas pievienotās vērtības investīcijas” aktivitātes turpināšana samazinātākā apjomā - katru gadu realizējot 5 - 7 projektus, kā arī iekārtu un aprīkojuma iegādes atbalsts.

V.Dombrovskis atzinīgi novērtēja priekšlikumu par nodokļu atvieglojumu vai nodokļu atlaides atjaunošanu ieguldījumiem, kas atbilst noteiktiem kritērijiem. „Šādi stimuli noteikti veicinātu ekonomikas ātrāku atveseļošanu un piesaistītu Latvijai  investīcijas,” uzskata Ministru prezidents.

Lielo ārvalstu investīciju piesaistes padome tika izveidota ar mērķi koordinēt sadarbību starp valsts institūcijām, pašvaldībām, izglītības iestādēm, infrastruktūras uzņēmumiem, speciālo ekonomisko zonu un brīvostu pārvaldēm, pašvaldību infrastruktūras uzņēmumiem, nodrošinot problēmjautājumu risināšanu, lai veicinātu Latvijas ekonomikai būtisku investīciju projektu sekmīgu īstenošanu.

Padomei uzdots lemt par investīciju piesaistes stratēģiju, veidot vienotu investīciju projektu portfeli, analizēt projektu lietderību un ietekmi uz Latvijas ekonomikas attīstību, kā arī atbilstoši savai kompetencei lemt par nepieciešamajiem pasākumiem konkrētu investīciju projektu virzīšanā.

Padomē darbojas Ministru prezidents, tā vietnieks - ekonomikas ministrs. Padomes sastāvā vēl iekļauti finanšu, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, satiksmes, vides, izglītības un zinātnes, zemkopības, kā arī ārlietu ministrs. Padomes sekretariāta funkcijas veiks valsts aģentūra „Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra”.

Pārsūtīt ziņu

Paldies visiem par apsveikumiem dzimšanas dienā, īpaši Vienotībai!

Pārsūtīt ziņu