Pārpublicēts no BNS, raksta oriģināls: http://www.economist.com

Latvija un citas Eiropas Savienības jaunās dalībvalstis, kas īstenojušas sāpīgus, taču nepieciešamus pasākumus savu finanšu uzlabošanai, ir labs paraugs Grieķijai un vairākām citām eiro zonas valstīm, kas cieš no milzīgiem budžeta deficītiem un parādiem, uzskata ietekmīgais biznesa žurnāls “Economist”.

“Ja Spānija, Portugāle, Itālija un Grieķija vēlas uzzināt, kā pieņemt grūtus lēmumus, tām ir jāpalūkojas Austrumu virzienā,” sacīts publikācijā izdevuma jaunākajā numurā.

“Economist” atgādina, ka vēl pirms gada, kad finanšu krīze bija sasniegusi savu dziļāko punktu, valdīja bažas, ka bijušo padomju bloka valstu nedienas var radīt milzīgas problēmas pārējai Eiropas Savienībai.

Bija satraukums, ka Rietumu bankas varētu izlemt pamest Austrumeiropu, izpārdot savus aktīvus reģionā un pārtraukt kreditēšanu, kas būtu izraisījis katastrofu gan reģiona, gan citos tirgos. Turklāt bija lielas bažas, ka Latvija varētu devalvēt latu, kam varētu sekot arī abu pārējo Baltijas valstu nacionālo valūtu devalvācija.

“Vairākiem komentētājiem, ieskaitot šo izdevumu, šķita, ka [Austrumeiropas] valstu vājās valdības un saniknotie vēlētāji ir pietiekami draudīga kombinācija, lai bažītos, ka jauno ES valstu glābšanai varētu būt nepieciešama tāda naudas summa, kas apdraudētu Eiropas Savienību,” norāda “Economist”.

Tomēr līdz šim pēcpadomju valstis Austrumeiropā ir spējušas veiksmīgi izkļūt no vētras - neviena no reģiona zemēm nav piedzīvojusi bankrotu, un tajās nav notikuši plaša mēroga protesti pret valdību īstenotajiem tēriņu samazināšanas pasākumiem.

“Kaut kas [Austrumeiropā] notika pareizajā virzienā - no tā vajadzētu pamācīties grūtībās nonākušām Rietumeiropas valstīm,” uzsver “Economist”, atzīstot, ka Austrumeiropas valstīs saglabājas tādas problēmas kā novecojošs darbaspēks un vāja infrastruktūra.

Izdevums secina, ka viens no iemesliem bijušo padomju valstu salīdzinoši lielajiem panākumiem ir tas, ka reģiona zemju ekonomikas globālā finanšu krīze neietekmēja vienādi. Starp vissmagāk cietušajām reģiona valstīm “Economist” min Ungāriju, kuru nestabilu padarīja milzīgā parādu nasta, un Latviju, kura bija ļoti ievainojama sava lielā maksājumu konta deficīta dēļ. Savukārt Slovēniju un Slovākiju no valūtu spekulantiem paglāba atrašanās eiro zonā, bet Polija, pateicoties savai labajai valdībai un veiksmei, bija vienīgā ES valsts, kas pērn varēja lepoties ar ekonomikas pieaugumu.

“Economist” savā publikācijā arī slavē starptautiskās organizācijas, kas spēja panākt situācija stabilizāciju Austrumeiropā. Izdevums uzteic Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku, kas palīdzēja stabilizēt reģiona bankas, pārliecinot ārvalstu kreditētājus, ka viņiem nevajag nekavējoties atstāt reģionu, bet īstenot pakāpenisku atsvirošanas (”deleveraging”) procesu. Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka (ECB) saprata, ka problēmas ārpus eiro zonas var radīt nepatikšanas tās iekšienē, un to lētie aizdevumi palīdzēja gan Austrumeiropas valstīm, gan bankām. Savukārt Starptautiskais Valūtas fonds sevi parādīja kā koleģiālu un elastīgu organizāciju, nevis kā vēsu un nelokāmu institūciju, kuru līdz šim ES līderi nesaprātīgi noraidījuši kā avotu, no kura varētu saņemt palīdzību Grieķijai un citām finanšu problēmu māktām eiro zonas valstīm.

“Tomēr lielākā atzinība pienākas Austrumeiropas reģiona politiķiem un pilsoņiem par viņu elastīgumu un nosvērtību. Šķietami vājās mazākuma valdības tādās valstīs kā Latvija un Ungārija pierādīja, ka spēj veikt milzīgas fiskālās korekcijas. Neraugoties uz visiem to defektiem, Austrumeiropas valstu ekonomikas gan darba tirgos, gan ražošanas jomā ir parādījušas lielāku elastīgumu nekā daudzas vecās ES zemes. Turklāt tēriņu samazināšanas, nodokļu paaugstināšanas un pensijas vecuma palielināšanas pasākumi, kādi pēdējā gada laikā īstenoti vairākās pēcpadomju valstīs, ir bijuši daudz agresīvāki nekā jebkādi mēri, kādus Grieķija vai Spānija līdz šim tikai apcerējušas,” secināts publikācijā.

Šie pasākumi ir bijuši noderīgi daudzām Austrumeiropas valstīm, kurām vēl ir pietiekamā mērā jāmaina sabiedrības gaidas, lai padarītu lielās un sāpīgās strukturālās izmaiņas cilvēkiem pieņemamākas.

“Grieķija un citas Vidusjūras valstis eiro zonā - Spānija, Portugāle un pat Itālija - pašlaik šķiet slimākas nekā pēcpadomju Eiropa. Tām jāpalūkojas uz Austrumiem, lai rastu ārstniecības līdzekli [savām slimībām],” rezumē “Economist”.

Pārsūtīt ziņu