Nedēļā no 14.06. - 20.06. 2010. uzturējos darba vizītē ASV, kur tikos ar augstām ASV valsts un starptautisko finanšu institūciju amatpersonām. Galvenās bija trīs sarunu tēmas:
- - ASV un Krieviju attiecību pārstartēšana un šī procesa ietekme uz Latviju un Baltiju;
- - ASV un Latvijas ekonomiskā sadarbība un Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmas izpilde;
- - Latvijas un ASV divpusējās attiecības, kur būtiska loma ir sadarbībai Afganistānā, tai skaitā attiecībā uz Ziemeļu distribūcijas tīklu.
Papildus piedalījos Eiropapadomē Briselē, kur apstiprināja Eiropas Savienības 2010.gada stratēģiju, pieņēma gala lēmumu par Igaunijas pievienošanos eirozonai, kas Latvijai svarīgi, jo signalizē par pozitīvām izmaiņām šajā reģionā un apliecina, ka eirozonas paplašināšana ir atvērts process, kā arī Eiropadome pieņēma lēmumu turpināt iestāšanās procedūru ar Islandi un atbalstīja sankcijas Irānai.
Latvijā piedalījos Nacionālajā Drošības padomes sēdē, kur galvenais jautājums bija par situāciju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā - pieņēma lēmumu veidot darba grupu, kas izvērtēs līdzšinēju struktūru attiecībā uz reģionālā principa ievērošanu, nosakot, ka līdz darba grupas secinājumu izskatīšanas darbs pie organizācijas struktūras tiek apturēts.
Pārsūtīt ziņu
Ceturtdien atgriezos no vairāku valstu vizītēm - tikos ar Norvēģijas premjeru, apmeklēju Latvijas karavīrus Afganistānā un tikos ar šīs valsts prezidentu. Tāpat piedalījos Ķīnas un Eiropas Savienības augsta līmeņa politisko partiju forumā un tikos ar Ķīnas amatpersonām un biznesa pārstāvjiem, kur galvenā sarunu tēma ekononisko sakaru aktivizēšana. Šanhajā piedalījos Latvijas paviljona atklāšanā izstādē „World Expo 2010″, kur Latvijas koncepts ar vēja tuneli izrādījies ļoti veiksmīgs. Vakar notika 14.Latvijas valdības un Ārvalstu investoru padomes tikšanās, lai apspriestu uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, kā arī vienojāmies par iniciatīvu pēc Zviedrijas parauga - uzņēmēji paši atbalstu citu jaunu uzņēmumu veidošanos, lai radītu jaunas darba vietas. Šobrīd Latvijā uzturas starptautisko aizdevēju misija, ar kuru tikšos nākošajā nedēļā, lai novērtētu paveikto Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmas izpildi.
Ārpolitiski viens no svarīgākajiem notikumiem ir pašreiz Rīgā notiekošā NATO Parlamentārā asambleja, kur nākošajā nedēļā uzstāšos ar uzrunu un tikšos ar NATO ģenerālsekretāru, lai pārrunātu NATO jaunās stratēģiskās koncepcijas praktisko ieviešanu. Tāpat nākošajā nedēļā Viļņā piedalīšos Baltijas jūras valstu vadītāju sanāksmē un Baltijas valstu attīstības forumā.
Pārsūtīt ziņu
Šīs nedēļas sākumā piedalījos Pasaules ekonomikas forumā Briselē, kur dalījos ar Latvijas pieredzi krīzes pārvarēšanā. Galvenais jautājums bija Grieķijas krīze un zināms, ka līdzīgas problēmas sagaida arī Portugāli, Spāniju, Lielbritāniju, kur nepieciešama liela mēroga fiskālā konsolidācija. Viena no problēmām, kas radīja pašreizējo situāciju, ir kontroles mehānisma neesamība eirozonas valstīm, kas kontrolētu Mārstrihtas kritēriju ievērošanu - attiecīgi šonedēļ Eiopas Komija izteica priekšlikumu izskatīt dalībvalstu budžetus pirms to apstiprināšanas nacionālajos parlamentos. Dalībvalstis šo ierosinājumu vērtē, bet skaidrs, ka tādi vai citādi kontroles mehānismi ir nepieciešami.
Šonedēļ Latvijā Saeima amatos apstiprināja divus jaunus ministrus - pašvaldību lietu un reģionālās attīstības lietu ministru Dagniju Staķi un veselības ministru Didzi Gavari. Ar abiem ministriem nākošajā nedēļā tikšos, lai pārrunātu plānotos darbus, bet attiecībā uz veselības ministru pirmais darbs ir izvērtēt finanšu situāciju nozarē un nākt ar priekšlikumiem par finansējuma pārdali, lai nodrošinātu pietiekamu finansējumu slimīcām.
Šonedēļ plašu sabiedrības rezonansi izraisīja Ilmāra Poikāna jeb Neo aizturēšana saistībā ar datu noplūdi no Valsts ieņēmumu dienesta datu bāzes. Ņemot vērā daudzos procedurālos jautājumus, esmu lūdzis Ģenerālprokuratūru izvērtēt aizturēšanas likumību.
Nākošajā nedēļā došos vairākās vizītēs ārpus valsts, lasīšu lekciju Nobela institūtā Oslo un piedalīšos konferencē Globālie izaicinājumi - Ķīnas un Eiropas sadarbība, kā arī atklāšu Latvijas paviljonu Expo izstādē Šanhajā.
Pārsūtīt ziņu
Par valdības dienas kārtību: šonedēļ valdība paplašināja sociālo drošības tīklu, piešķirot papildus finansējumu skolēnu pārvadājumiem lauku apvidos un invalīdu pārvadājumiem republikas nozīmes pilsētās, šim lēmumam vēl nepieciešams starptautisko aizdevēju atbalsts. Nākošajā nedēļā valdība izskatīs pasākumu plānu ēnu ekonomikas apkarošanai, jo krīzes laikā ēnu ekonomikas īpatsvars ir pieaudzis. Sestdien piedalīšos Lielajā talkā un aicinu visus Latvijas iedzīvotājus pievienoties!
Par valdības veidošanas procesu: šonedēļ pēc ilgām pārdomām LPP/LC beidzot paziņoja savu lēmumu - nepievienoties koalīcijai, bet atbalstīs valdību valsts politiski un finansiāli izšķirošos jautājumos. Līdz ar to šonedēļ notika pirmais sarunu raunds ar Saeimā pārstāvētajām partijām par ministru kandidātiem. Sarunas turpināsies arī nākošajā nedēļā, jo valdības sastāvam nepieciešams ne tikai koalīcijas partiju, bet arī Saeimas vairākuma atbalsts, tāpēc konkrētus ministru kandidātus nosaukšu tikai tad, kad būs pārliecība, katos atbalstīs Saeimas vairākums. Sarunas ar opozīcijas frakcijām notiks ļoti rūpīgi, jo šonedēļ notikušais Saeimas balsojums par ģenerālprokurora kandidātu Jāni Maizīti bija nepatīkams pārsteigums gan sabiedrībai, gan pašiem politiķiem. Nepatīkamākais šajā situācijai ir tas, ka vairāki Saeimas deputāti pirms balsojuma un pēc balsojuma meloja sabiedrībai.
Pārsūtīt ziņu
Būtiskākais politiskais notikums šajā nedēļā bija sarunas ar politiskajām partijām, jo viens no mazākumvaldības uzdevumiem ir nodrošināt Saeimas vairākuma atbalstu valstiski svarīgākajiem lēmumiem, tai skaitā tiem, kas saistīti ar valsts finansiālo stabilitāti. Tas arī būs svarīgākais nākamās nedēļas uzdevums - turpināt konsultācijas ar Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām, kur paredzēts koalīcijas sanāksmē intensificēt sarunas ar LPP/LC par iespējamo dalību koalīcijā jeb atbalstu valdībai Saeimā.
Turpināt lasīt: ‘Nedēļas notikumu apskats’
Pārsūtīt ziņu
Šonedēļ noslēdzās Starptautiskā valūtas fonda un Eiropas komisijas misija Latvijā, kura izvērtēja Latvijas progresu ekonomikas stabilizācijas programmas īstenošanā. Latvija saņēma arī nākamo Eiropas Komisijas aizdevuma daļu 500 miljonu eiro apmērā, kā arī parakstīja līgumu ar Pasaules Banku par nākamo aizdevuma daļu. Ar Pasaules Banku plānota sadarbība sociālā drošības tīkla īstenošanā un sociālā budžeta ilgspējas nodrošināšanā. Vakar apritēja gads kopš manis vadītā Ministru kabineta izveides un līdz ar to gan sabiedrībai, gan Valsts prezidentam un Saeimai atskaitījos par paveikto. Gada laika izdevies nodrošināt valsts maksātspēju, stabilizēt finanšu un ekonomisko situāciju, radīt pamatus pakāpeniskai, bet stabilai ilgspējīgai valsts attīstībai. Pirmās pozitīvās iezīmes parādās arī reālajā ekonomikā - eksporta rādītāju rūpnieciskajā ražošanā uzlabošanās pagājušā gada ceturtajā ceturksnī un mazumtirdzniecības rādītāju uzlabošanās šī gada sākumā
Pārsūtīt ziņu
Šīs nedēļas būtiskākais politiskais notikums bija apvienības „Vienotība” dibināšanas kongress, tomēr apvienības attīstība ar to nebeidzas – esam atvērti arī citiem politiskiem spēkiem, tai skaitā reģionālajām partijām un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.
Šonedēļ Latvijā ieradās Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas tehniskā misija, lai novērtētu Latvijas progresu ekonomikas stabilizēšanas programmas īstenošanā.
Nākošnedēļ notiks krīzes vadības padome, kur izskatīsim atbildīgo dienestu gatavību pavasara plūdiem. Tāpat nākošnedēļ esmu sasaucis sanāksmi par akcīzes nodokļa iekasēšanu. Šī gada pirmajos divos mēnešos akcīzes nodokļa iekasēšana notiek atbilstoši plānam par 99,4 %, tomēr akcīzes nodokļa ieņēmumos no tabakas izstrādājumiem ir ievērojama neizpilde, kas acīmredzot liecina par ievērojamu nelegālo tirdzniecību - pieprasīšu atbildīgo institūciju rīcību, lai šo problēmu risinātu.
Nākošonedēļ aprit gads kopš manis vadītā valdība uzsākusi darbu, Saeimai tiks iesniegts Ministru prezidenta ziņojums par gada laikā paveikto un iezīmēšu arī valdības turpmākos plānus. Pašu jubilejas dienu, 12.martu, pavadīšu Pavilostā, tiekoties ar iedzīvotājiem.
Pārsūtīt ziņu
Šonedēļ notika Eiropadomes ārkārtas sēde, kur galvenais jautājums bija par Grieķijas situāciju. Padomes lēmums - Grieķijai šogad jāsamazina budžeta deficīts par 4% no IKP, Eiropas Komisija sekos šī lēmuma izpildei, piesaistot Starptautiskā Valūtas Fonda ekspertus. Grieķijai problēmas ir ļoti nopietnas - budžeta deficīts sastāda 13% no IKP, salīdzinot ar Latviju - mūsu budžeta deficīts šogad sastāda 8,5% no IKP. Eiropadomē tika novērtēta Latvijas pieredze budžeta deficīta samazināšanā, jo skaidrs, ka arī Grieķiju sagaida kardināli budžeta izdevumu samazināšanas pasākumi. Latvija turpina saņem pozitīvus signālus par krīzes pārvarēšanu - reitingu aģentūra Standard&Poor’s Latvijas kredītreitinga nākotnes vērtējumu uzlabojusi no negatīva uz stabilu, kas jau šogad ir otrā starptautiska kredītreitingu aģentūra, kas uzlabojusi vērtējumu par Latviju. Vakar notika partijas Jaunais Laiks kongress, kurā pieņēma lēmumu pievienoties apvienībai Vienotība, nākamais lēmums jāpieņem Sabiedrība citai politikai. Apvienības Vienotība kodolu veidos trīs partijas - Jaunais Laiks, Pilsoniskā Savienība un Sabiedrība citai politikai, taču ir aicinātas pievienoties ir arī reģionālās partijas.
Pārsūtīt ziņu
Šonedēļ valdība apstiprināja likumprojektu par politisko partiju publisko finansēšanu, kas ir svarīgs lēmums, lai mainītu polisko vidi Latvijā un samazinātu partiju atkarību no oligarhiem un sponsoriem. Vienlaikus būtu jāpastiprina kontrole pār priekšvēlēšanu tēriņiem, bet par šo jautājumu gaidāmas smagas diskusijas Saeimā, jo ne visas koalīcijas partijas tam piekrīt. Šajās nedēļās finaša taisnē ieiet arī politiskās apvienības Vienotība izveide, apvienības izveide ir svarīga, lai konsolidētu demokrātiskos Rietumu virzienā orientētos politiskos spēkus un mazinātu polisko sadrumstalotību. Nākošajā nedēļā paredzēta Eiropas padomes ārkārtas sēde, kur tiks pārrunāti Eiropas Savienības finanšu jautājumi, jo ir vairākas valstis, kuru finansiālā stabilitāte izraisa bažas - pirmāmkārtām Grieķija un Īrija. Patīkami, ka Latvija vairs nav šajā negatīvajā sarakstā, tieši otrādi - Eiropas Komisija ar savu ziņojumu pozitīvi novērtējusi Latvijas progresu finanšu sistēmas stabilizācijā.
Pārsūtīt ziņu
Jaunākie komentāri: