30.06.2011.

Eiropas Komisijas izstrādātajā finanšu perspektīvā pēc 2013. gada saskatu Latvijai gan pozitīvos, gan arī negatīvos aspektus. Pozitīvi vērtējams tas, ka ir panākts progress, lai izlīdzinātu tiešmaksājumu apjomu lauksaimniekiem. Šobrīd Latvijas lauksaimnieki saņem ievērojami mazākas subsīdijas nekā lauksaimnieki citās ES dalībvalstīs un sagatavotais priekšlikums daļēji risina šo problēmu - Latvijas zemnieku saņemto tiešmaksājumu apjoms no 2014. gada pieaugs par divām trešdaļām. Turpināt lasīt: ‘Komentārs par septiņu gadu plānu ES budžetam’

Pārsūtīt ziņu

Ceturtdien, 2. jūnijā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis tikās ar Eiropas Savienības (ES) budžeta un finanšu plānošanas komisāru Janušu Levandovski (Janusz Lewandowski) un pārrunāja aktuālos jautājumus saistībā ar Eiropas Savienības 2012. gada budžetu un nākamo finanšu perspektīvu, norādot, ka Latvijai ir svarīgas divas prioritātes - vienlīdzīgāka platību maksājumu noteikšana zemniekiem un pēc iespējas lielāka finansējuma apjoma pieejamība kohēzijas politikas ietvaros.

ES budžeta un finanšu plānošanas komisārs apstiprināja, ka, saskaņā ar Eiropas Komisijas sagatavotajiem priekšlikumiem, nākamajā finanšu perspektīvā no 2014. līdz 2020.gadam Latvijas zemnieku saņemto platību maksājumu apjomam plānots būtisks pieaugums, turklāt šādām lauksaimniecības maksājumu reformām paredzams plašs dalībvalstu atbalsts. Attiecībā uz kohēzijas instrumentiem vēl sagaidāmas spraigas diskusijas, tādēļ komisārs atturējās prognozēt iespējamo iznākumu. Tikšanās dalībnieki apsprieda iespējamo kohēzijas politikas mērķa reģionu un kritēriju ietekmi uz dalībvalstu spēju panākt vienošanos par konkrētu risinājumu nākamajā finanšu ietvarā, kā arī apsprieda Latvijas pieredzi ar Eiropas Sociālā fonda izmantošanu.

  Turpināt lasīt: ‘2014.gadā palielinās platību maksājumus Latvijas zemniekiem’

Pārsūtīt ziņu

Čehu laikraksts Hospodarske noviny raksts pieejams: http://hn.ihned.cz/c1-51208220-reformy-i-bez-populismu-to-jde

Pēc dramatiskiem pavērsieniem koalīcija nonāca pie pensiju reformas galīgās versijas. Runa ir par kompromisu, kurš ir kritizēts no daudzām pusēm ne tikai lietišķi, bet arī no viedokļa, ka kabinets nav spējīgs izskaidrot reformu sabiedrībai. Žurnālists Martin Ehl analizē reformas izskaidrošanu publikai no mēdiju puses. Šajā ziņā čehu valdība ‘grēko’ salīdzinājumā ar Latviju vai Slovākiju. Turpināt lasīt: ‘Hospodarske noviny: Reformas? Iespējamas arī bez populisma’

Pārsūtīt ziņu

Valdis Dombrovskis,

Latvijas Republikas Ministru prezidents

Pirms diviem gadiem, uzņemoties Ministru prezidenta pienākumus, es zināju, ka valdības dienas kārtībā būs smagi un nepopulāri lēmumi. Tie bija neizbēgami un nepieciešami valsts bankrota novēršanai. Tas bija pārdomāts lēmums un arī izaicinājums vadīt valdību ārkārtīgi sarežģītā situācijā.

Iepriekš piedzīvotā straujā ekonomikas izaugsme un bezatbildīgā finanšu politika daļā sabiedrības bija radījusi ilūziju par mūžīgu ekonomikas izaugsmi. Ekonomikas pamatlikumi - ekonomikas cikliskuma teorija, pretcikliska fiskālā politika tika uztvertas vien kā teorētiskas abstrakcijas gan Latvijā, gan arī daudzās citās pasaules valstīs. Tomēr Latvija izcēlās pat uz kopējās bezatbildības fona - divciparu ekonomikas izaugsme, bet budžets vēl aizvien ar deficītu, divciparu inflācija, tekošā konta deficīts virs 20% no IKP, kredītu apjoms ekonomikā dažu gadu laikā četrkāršojies, nekustamā īpašuma cenas augstākas kā attīstītajās rietumvalstīs. Rezultātā, sākoties globālajai ekonomiskajai krīzei, Latvija bija viena no krīzes smagāk skārtajām valstīm. Cilvēkiem bija grūti noticēt, ka iepriekš sludinātie sasniegumi pēkšņi izrādījušies vien tukšs burbulis. Sabiedrība pamatoti jutās piekrāpta, bet par to atbildīgie politiķi centās nemanāmi pamest varas skatuvi, atstājot atvērtu jautājumu: kurš būs tas spēks, kas tik neapskaužamā situācijā vēlēsies uzņemties politisko risku vadīt valdību, bet pats galvenais - arī atbildību par valsts bankrota novēršanu?

Divu gadu laikā esam novērsuši valsts maksātnespējas risku, pārvarējuši ekonomiskās krīzes smagāko punktu un panākuši valsts finanšu un ekonomikas stabilizēšanos. Esam atgriezušies pie ekonomikas izaugsmes un būtiski mainījuši ekonomikas struktūru - ekonomikas dzinējspēks tagad ir ražošana un eksports. Ir ielikts nepieciešamais pamats darbam pie valsts konkurētspējas kāpināšanas un ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes. Šo grūto uzdevumu ir izdevies paveikt bez ļoti smagiem sociāliem satricinājumiem, lai arī ne bez smagiem lēmumiem sociālajā jomā. Turpināt lasīt: ‘Divi gadi vadībā: ceļā uz Latvijas ilgtspējīgu izaugsmi!’

Pārsūtīt ziņu

Francijas ietekmīgais laikraksts “Le Figaro” Latvijas ministru prezidentu Valdi Dombrovski salīdzina ar cilvēku - orķestri, kurš tik sarežgītā ekonomiskā situācijā spējis sastādīt trīs valsts budžetus ar ievērojamiem valsts izdevumu samazinājumu, un saņēmis vēlētāju atbalstu. Laikraksts to sauc par “prouesse politique” - politisku drošsirdību.

Rakstā par Latvijas pieredzi krīzes pārvarēšanā pievērsta uzmanība arī ēnu ekonomikas problemātikai un intelekta aizplūšanai no Latvijas. “Le Figaro” apskata Latvijas IKP dinamiku un atzīst, ka eksports pieaug, pateicoties konkurētspējas pieaugumam. Rakstā arī atspoguļots eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas viedoklis par valdības darbu un Latvijas pievienošanos eirozonai. Raksts par Latviju “Le Figaro” publicēts šā gada 4.februārī.

Pārsūtīt ziņu

Latvijas premjerministra Valda Dombrovska (”Vienotība”) spēju saglabāt amatu, neskatoties uz smago krīzi un taupības pasākumiem, biznesa žurnāls “The Economist” nodēvējis par īstu burvju triku.

“Valdis Dombrovskis ir vienkāršs cilvēks. Taču, ja, atgriežoties amatā, no jauna pārvēlētais Latvijas premjerministrs paziņotu, ka viņš brīvajā laikā aizraujas ar čūsku dancināšanu vai staigāšanu pa uguni, reti kurš no viņa Eiropas kolēģiem par to brīnītos. Viņiem gaidāmā budžeta izdevumu apgriešana liekas grūta, taču Dombrovskis panācis 2009.gadā fiskālo pielāgošanu 8% apmērā, bet 2010.gadā 4% apmērā,” savā komentārā raksta “The Economist” Austrumeiropas eksperts Edvards Lūkass.

“Kaut arī Latvijas iekšzemes kopprodukts pērn samazinājās par 18% un iedzīvotājiem par trešdaļu saruka algas, neviens nerīkoja grautiņus ielās. Savā priekšvēlēšanu kampaņā Dombrovskis solīja turpināt budžeta izdevumu samazināšanu, kas vajadzīgi saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda palīdzības programmu. Tomēr 2.oktobrī vēlētāji pauda spēcīgu atbalstu viņam un viņa sabiedrotajiem,” raksta Lūkass. Turpināt lasīt: ‘“The Economist”: Dombrovska palikšana premjera amatā ir burvju triks’

Pārsūtīt ziņu

Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi. Turpināt lasīt: ‘Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību’

Pārsūtīt ziņu

28. un 29. oktobrī Briselē notika Eiropadomes sanāksme, kurā Latviju pārstāvēja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Eiropadomes darba kārtībā bija ES ekonomiskās pārvaldības politika, gatavošanās G20 samitam, Kankūnas konferencei, kā arī ES-ASV, ES-Krievijas un ES-Ukrainas samitiem.

Eiropadomē notika diskusijas par Eiropadomes prezidenta H. van Rompeja vadītās Augsta līmeņa komitejas gala ziņojumu, kas ietver priekšlikumus ekonomiskās politikas koordinācijas un uzraudzības stiprināšanai ES. Ziņojumā iekļautie priekšlikumi paredz ievērojamu valsts parāda lomas palielināšanu ES dalībvalstu budžetu uzraudzības mehānismā, finansiālo sankciju ieviešanu, kas sākotnēji tiks attiecinātas tikai uz Eirozonu, kā arī minimālo prasību ieviešanu dalībvalstu nacionālajiem fiskālajiem ietvariem. Lai noteiktu ciešāku fiskālās politikas koordināciju, tiek izskatītas iespējas ieviest sankciju mehānismu (tām dalībvalstīm, kas neievēro Stabilitātes un izaugsmes pakta prasības). Latvija uzskata, ka sankciju piemērošanā pēc iespējas jāizmanto automātiskums un sankciju piemērošanas kritērijiem jābūt skaidriem. Latvijai ir svarīgi, lai sankciju piemērošanā tiek ievērota vienlīdzīga attieksme pret visām dalībvalstīm un lai viss ES budžets tiek izmantots sankcionēšana.

Tā kā Lisabonas līgums nenodrošina pietiekamu juridisku ietvaru, lai varētu sniegt atbalstu krīzē nonākušajām eirozonas valstīm, ir nepieciešams precizējums līgumā, kas ļautu izveidot pastāvīgu fondu šādu eirozonas dalībvalstu atbalstam. Eiropadomē tika panākta vienošanās par to, ka tiks sagatavotas ierobežotas izmaiņas līgumā, turpinot diskusijas par šīm izmaiņām decembra Eiropadomē. Lai galīgais lēmums par šīm izmaiņām stātos spēkā, līdz 2013.gada vidum tas jāratificē visās dalībvalstīs. Turpināt lasīt: ‘Ministru prezidents Eiropadomē uzsver pensiju reformas (otrā pensiju līmeņa ieviešanas) ietekmi uz budžeta deficīta veidošanos’

Pārsūtīt ziņu

 12.oktobrī pulksten 18.45 (pēc Latvijas laika) ASV prezidents Baraks Obama telefona sarunā apsveica Latvijas Ministru prezidentu Valdi Dombrovski sakarā ar veiksmīgi uzsākto un īstenoto reformu kursu, kā arī tā turpināšanai saņemto vēlētāju uzticību.

Abas augstās amatpersonas izteica pārliecību, ka Latvijas stratēģiskā partnerība ar ASV nostiprināsies, tostarp tādos svarīgos jautājumos kā līdzdalība sabiedroto spēku militārajās operācijās un abu valstu ekonomiskā sadarbība. Ministru prezidents izteica gandarījumu par savu veiksmīgo darba vizīti ASV š.g. jūnijā, kuras ietvaros tikās ar ASV viceprezidentu Dž.Baidenu un citiem prezidenta administrācijas pārstāvjiem.

V.Dombrovskis pateicās ASV prezidentam par atzinīgo paveiktā vērtējumu un apsveikumiem, vienlaikus atzīstot, ka Latvijas vēlētāju atbalsta un uzticēšanās pamatā ir intensīvs dialogs par reformu nepieciešamību valsts ilgtspējīgai attīstībai un godīga, atklāta politika.

Pārsūtīt ziņu

Get the latest Flash Player to see this player.

23.septembra video čata ieraksts ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski. Sarunas gaitā skatītāji uzdeva jautājumus par ekonomisko izaugsmi, vēlēšanām, nodokļiem, pensijām, VIENOTĪBAS programmu, Air Baltic, kino u.c.

Pārsūtīt ziņu