Visgarākā diena un īsākā nakts, ugunskurs, meijas, Jāņu vaiņags, līgošana, siers un alus kauss. Tas viss piederas vasaras saulgriežiem, kuru svinēšanai Latvijā ir senas un pamatīgas tradīcijas. Ar tām lepojamies un paaudžu paaudzēs tās glabājam.
Arī šajos svētkos ikvienam līgotājam novēlu izjust neatkārtojamo Līgo nakts gaisotni ar Jāņuguni un saullēkta sagaidīšanu, ar līgošanu un aplīgošanu!
Aicinu garajās brīvdienās būt atbildīgiem par sevi un saviem līdzcilvēkiem, lai par šiem svētkiem paliktu tikai pozitīvas un gaišas atmiņas bez traģiskiem notikumiem un neatgriezeniskām sekām.
Līgosim ar prieku!
Pārsūtīt ziņu
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis Vašingtonā otrdien, 15.jūnijā, ticies ar augstām ASV valdības amatpersonām - valsts sekretāri Hilariju Klintoni, viceprezidentu Džo Baidenu, ASV prezidenta padomnieku nacionālās drošības jautājumos Džeimsu Džounsu un ASV Finanšu sekretāru Timoteju Gaitneru.
Dž.Baidens izteicis pateicību par Latvijas dalību starptautiskajā operācijā Afganistānā un izteica atzinību par Latvijas paveikto ekonomiskās krīzes pārvarēšanā. Premjers un ASV viceprezidents bijuši vienisprātis, ka ASV politika attiecībā pret Krieviju kopumā vērtējama pozitīvi un saskan ar Latvijas drošības interesēm. Turpināt lasīt: ‘Valdis Dombrovskis ASV pārrunā Latvijas drošības intereses’
Pārsūtīt ziņu
Pagājušajā nedēļā notika vairākas augsta līmeņa amatpersonu vizītes Latvijā, tai skaitā - tikšanās ar Somijas prezidenti, Igaunijas premjeru un Vācijas ārlietu ministru.
Šajā nedēļā uzturēšos darba vizītē ASV, kur notiks tikšanās ar valsts sekretāri un Pasaules bankas vadību, kā arī citām amatpersonām. Tāpat piedalīšanos Eiropadomes sanāksmē Briselē.
Pārsūtīt ziņu
">
/0.jpg" alt="YouTube Preview Image" />
Noslēdzās trešā Starptautiskā Valūtas pārskata misija, kur Latvijai bija divi būtiski jautājumi, kur pirmais - Latvijai bija būtiski palielināt līdzfinansējumu Eiropas Savienības struktūrfondu apguvei, kur panākta vienošanās par tūlītēju finansējuma palielināšanu 100 miljonu latu apmērā. Otrs jautājums saistīts ar to, ka Latvija vēlējās palēnināt aizņemšanās tempu - šobrīd Latvijai ir pieejams 1 miljars eiro starptautiskā aizdevuma, bet ņemot vērā, ka Valsts Kasē šobrīd ir pietiekami līdzekļi un nav nepieciešams veidot nevajadzīgus uzkrājumus, par kuriem ir jāmaksā procenti, nolemts šobrīd aizņemties 400 miljonus eiro. Attiecībā uz fiskālo konsolidāciju mērķi paliek nemainīgi - budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 6 procentus no IKP.
Pārsūtīt ziņu
Ministru kabinets vienbalsīgi atbalsta nepieciešamību stiprināt valsts fiskālās disciplīnas normas, likumos apstiprinot vidēja termiņa budžeta pamata nosacījumus (bilanci), stingri ierobežojot valsts parāda pieaugumu un budžeta grozījumu veikšanu. Turpināt lasīt: ‘Valdība nolemj likumos stiprināt fiskālo disciplīnu’
Pārsūtīt ziņu
Norvēģijas premjerministrs Jens Stoltenbergs (Jens Stoltenberg) (pimajā rindā no kreisās), Īslandes premjerministre Johana Sigurdardotīra (Johanna Sigurdardottir),Igaunijas premjerministrs Andrus Ansips (Andrus Ansip), Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus (Andrius Kubilius), Zviedrijas vicepremjere un uzņēmējdarbības, enerģētikas un komunikācijas ministre Mauda Olofsone (Maud Olofsson), Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas prezidents Hosē Manuels Barrozo (Jose Manuel Barroso), Krievijas ārlietu ministra vietnieks Vladimirs Titovs (Vladimir Titov) (otrajā rindā no kreisās), Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis (Radoslaw Sikorski), Somijas premjerministrs Mattī Vanhanens (Matti Vanhanen) un Vācijas Ārlietu ministrijas valsts ministrs Verners Hoijers (Werner Hoyer) pozē masu plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem uzsākot Baltijas jūras valstu valdību vadītāju tikšanos Viļņā, 1.jūnijā
Trešdien, 2.jūnijā, Viļņā noritēja Baltijas attīstības foruma plenārsesija „ES stratēģija un Ziemeļu dimensija: reģiona biznesa attīstība”, kurā piedalījās Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozo un citi Baltijas jūras reģiona valstu delegāciju vadītāji.
Baltijas jūras valstu līderi vienoti uzsvēra reģionālās sadarbības nozīmi enerģētikas, pārvadājumu un loģistikas, kā arī vides aizsardzības, īpaši Baltijas jūrā, jomā. Valstu vadītāji, pārrunājot Meksikas līča ekoloģisko katastrofu, uzsvēra Baltijas jūras ekoloģiskā jautājuma un augstu kuģošanas standartu lomu reģiona sadarbībā. Turpināt lasīt: ‘Baltijas jūras valstu līderi vienoti par reģionālās sadarbību’
Pārsūtīt ziņu
">/0.jpg" alt="YouTube Preview Image" />
26.maijā Ministru prezidents V.Dombrovskis atklāja starptautiskās izstādes „World Expo 2010″ Latvijas paviljonu Šanhajā, uzsverot, ka starptautiskā izstāde „World Expo 2010″ ir vienreizēja iespēja tieši mazām valstīm iepazīstināt ar sevi un ieinteresēt ne tikai Ķīnas, bet arī citu valstu iedzīvotājus un potenciālos sadarbības partnerus. Premjers V.Dombrovskis teica: „Šoreiz Latvijas paviljona centrā ir vēja tunelis, kurā apmeklētājiem būs iespēja lidot - ne tikai tiešā, bet, cerams, arī pārnestā nozīmē. Lidošana cilvēkam dod pozitīvas emocijas, tā liek paskatīties uz pasauli no jauna skatupunkta un rosina iztēli. Novēlu katram apmeklētājam mūsu paviljonā piedzīvot laimīgu lidojumu un kādreiz dzīvē atlidot arī uz pašu Latviju!”. Pēc atklāšanas ceremonijas Ministru prezidents V.Dombrovskis pats izmēģināja centrālo paviljona ekspozīciju, lidojot vertikālajā vēja tunelī.
Pārsūtīt ziņu
Šīs nedēļas sākumā piedalījos Pasaules ekonomikas forumā Briselē, kur dalījos ar Latvijas pieredzi krīzes pārvarēšanā. Galvenais jautājums bija Grieķijas krīze un zināms, ka līdzīgas problēmas sagaida arī Portugāli, Spāniju, Lielbritāniju, kur nepieciešama liela mēroga fiskālā konsolidācija. Viena no problēmām, kas radīja pašreizējo situāciju, ir kontroles mehānisma neesamība eirozonas valstīm, kas kontrolētu Mārstrihtas kritēriju ievērošanu - attiecīgi šonedēļ Eiopas Komija izteica priekšlikumu izskatīt dalībvalstu budžetus pirms to apstiprināšanas nacionālajos parlamentos. Dalībvalstis šo ierosinājumu vērtē, bet skaidrs, ka tādi vai citādi kontroles mehānismi ir nepieciešami.
Šonedēļ Latvijā Saeima amatos apstiprināja divus jaunus ministrus - pašvaldību lietu un reģionālās attīstības lietu ministru Dagniju Staķi un veselības ministru Didzi Gavari. Ar abiem ministriem nākošajā nedēļā tikšos, lai pārrunātu plānotos darbus, bet attiecībā uz veselības ministru pirmais darbs ir izvērtēt finanšu situāciju nozarē un nākt ar priekšlikumiem par finansējuma pārdali, lai nodrošinātu pietiekamu finansējumu slimīcām.
Šonedēļ plašu sabiedrības rezonansi izraisīja Ilmāra Poikāna jeb Neo aizturēšana saistībā ar datu noplūdi no Valsts ieņēmumu dienesta datu bāzes. Ņemot vērā daudzos procedurālos jautājumus, esmu lūdzis Ģenerālprokuratūru izvērtēt aizturēšanas likumību.
Nākošajā nedēļā došos vairākās vizītēs ārpus valsts, lasīšu lekciju Nobela institūtā Oslo un piedalīšos konferencē Globālie izaicinājumi - Ķīnas un Eiropas sadarbība, kā arī atklāšu Latvijas paviljonu Expo izstādē Šanhajā.
Pārsūtīt ziņu
">/0.jpg" alt="YouTube Preview Image" />
Šī nedēļa lielā mērā bijusi kā svētku nedēļa - nedēļa iesākās ar Latvijas neatkarības atjaunošanas 20.gadadienas svinībām, vakar ar ziedu nolikšanu Brāļu kapos atzīmējām 65.gadus kopš Otrā pasaules kara beigām, savukārt šodien atzīmējam Eiropas svētkus un māmiņdienu! Neraugoties uz svētkiem, šonedēļ koalīcijai izdevās vienoties par veselības ministra un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru kandidātiem. Ja Saeimas vairākums ceturtdien šos ministru kandidātus atbalstīs, tad valdībā vakants būs tikai tieslietu ministra amats, kur darbu veiks pienākumu izpildītājs. Šodien dodos uz Pasaules Ekonomikas forumu Briselē, kur galvenā tēma ir Grieķijas krīze un tās ietekme uz Eiropas ekonomiku un eirozonas stabilitāti. Piedāvātie risinājumi pašreiz nevieš īpašu pārliecību un atskan balsis par eirozonas paplašināšanās aizkavēšanu. Eirozonas problēmas nav saistītas ar jaunajām dalībvalstīm un ne arī ar dalībvalstīm, kuras gatavojās uzņemt eirozonā - problēmas lielākoties radušās tāpēc, ka pašas eirozonas valstis pašas nepilda Mārstrihtas kritērijus. Līdz ar to jānodrošina mehānisms eirozonas iekšienē, lai pašas eirozonas valstis pilda pašu noteiktos Mārstrihtas kritērijus.
Pārsūtīt ziņu
Divdesmit gadi cilvēces vēsturē ir visai neliels laika posms, bet cilvēka dzīvē divdesmit gadiem dažkārt ir būtiska vai pat izšķiroša nozīmē. Tādēļ laika posmu, kopš vēsturiskās 4.maija Deklarācijas, ar kuru tika pasludināta Latvijas valstiskā neatkarība, varam vērtēt divējādi: no indivīda un no valsts dzīves skatupunkta raugoties.
Kas pa šiem gadiem ir mainījies indivīda dzīvē? Esam ieguvuši Eiropas valstu pilsoņiem līdzvērtīgu pārvietošanās brīvību. Varam ne tikai brīvi ceļot, bet arī iegūt izglītību un konkurēt Eiropas valstu darba tirgos. Ir palielinājušies mūsu ienākumi, lai gan trekno gadu laikā tas dažkārt noticis neatbilstoši darba ražīgumam, par ko šobrīd dārgi maksājam. Gluži tāpat kā vēl joprojām cenšamies pārvarēt neadekvāti dāsnās kreditēšanas buma sekas, par ko daudzas mājsaimniecības šobrīd vairs nespēj norēķināties. Var teikt, ka esam gan ieguvēji, gan smagu mācību guvēji. Varbūt tieši tādēļ pēc 20 neatkarības gadiem esam atgriezušies savdabīgā sākumpunktā, kad mums ir unikāla iespēja iet citu ceļu. Turpināt lasīt: ‘Valda Dombrovska apsveikums 4.maijā’
Pārsūtīt ziņu
Jaunākie komentāri: