Arhīvs - maijs, 2011
Uzskatu, ka ir būtiski konsekventi strādāt pie oligarhu ietekmes mazināšanas, pie korupcijas apkarošanas un demokrātijas stiprināšanas. Tās ir arī Vienotības vērtības, par kurām pagājušā ceturtdienā Vienotība balsoja Saeimas sēdē, atbalstot tiesībsargājošo iestāžu lūgumu veikt kratīšanu Aināra Šlesera dzīvesvietā.
Taču šobrīd, neskatoties uz politisko saspīlējumu, jāturpina darbs pie Latvijas ekonomikas stabilizācijas un iedzīvotāju labklājības celšanas. Līdz ar to paužu bažas kā Valsts prezidenta lēmums ietekmēs Latvijas atgriešanos starptautiskajos finanšu tirgos, starptautiskās aizdevumu programmas noslēgšanu un procentu likmes Latvijas aizņēmumiem.
Jācer, ka Valsts prezidents pieņemot šo lēmumu, ir rūpīgi apsvēris, lai Latvijas ekonomikas stabilizācija nezaudētu iesākto tempu. Un cerams, ka Valsts prezidenta lēmums nodrošinās politiskās kultūras un demokrātijas izaugsmi, tai skaitā to, ka nākamā Saeimā vēlētāju atbalstu un parlamenta vairākumu iegūs poliskās partijas, kas atbalsta nacionālās vērtības un iestājās par tiesiskumu.
Tas ir aizraujošs stāsts par milzīgu kreditēšanas „bumu”, tā rezultātā piedzīvoto krīzi un dziļo recesiju, kā arī pārsteidzoši radikālu un drosmīgu fiskālo konsolidāciju līdztekus strukturālajām reformām. Autori pareizi uzsver, ka ekonomiskā un politiskā pieredze, kas gūta Latvijas stabilizācijas un reformu procesā, krietni pārsniedz Latvijas robežas. Šī pieredze ir īpaši svarīga Eirozonas valstīm - Latvija veiksmīgi pretojās savas valūtas devalvācijai, arī Eirozonas valstīm nav pieejama devalvācijas iespēja.
Lešeks Balcerovičs (Leszek Balcerowicz), bijušais prezidents, Polijas Nacionālā banka
Neskatoties uz visiem apstākļiem, 20 gadus atpakaļ Baltijas valstis atguva savu valstisko neatkarību. To viņas darīja varonīgi un miermīlīgi, un tieši tā viņas arī rīkojās finanšu krīzes laikā. Nākamās latviešu paaudzes skatīsies uz Valdi Dombrovski kā uz varoni, kurš izglābis viņu valsti no šī nopietnā drauda, tikai divu gadu laikā atjaunojot valstī ekonomisko izaugsmi. Šajā fascinējošajā grāmatā Valdis Dombrovskis un Anders Aslunds (Anders Åslund) stāsta pārsteidzošu stāstu par Latvijas ceļu uz atveseļošanos.
Karls Bilts (Carl Bildt), Zviedrijas ārlietu ministrs
Atvērtās un plaukstošās Baltijas valstis varēja maz ko darīt, lai bremzētu kapitāla ieplūšanu pirms finanšu krīzes, un krīzes laikā tās ir smagi cietušas, visvairāk Latvija. Šī īstajā brīdī izdotā un saistošā grāmata stāsta par to, kā Latvijā iestājās krīze un kā valdība izveda valsti no tās. Grāmatas pamatdoma - laba politika ir iespējama, un prātīgi vēlētāji to novērtē.
Tomas Hendriks Ilvess (Toomas Hendrik Ilves), Igaunijas Republikas prezidents
Ministru prezidenta Valda Dombrovska grāmata „Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi” (How Latvia Came through the Financial Crisis”) piedāvā zinātāja skatījumu par to, kā valdība reaģēja uz globālo finanšu krīzi, pieņēma smagus lēmumus un virzīja valsti uz ekonomikas izaugsmi. Šī fantastiskā grāmata ir dramatisks stāsts par panākumiem un situācijas atrisināšanu.
Vilfrīds Martens (Wilfried Martens), Eiropas Tautas partijas prezidents Turpināt lasīt: ‘Viedokļi par grāmatu „How Latvia came through the financial crisis”’
2011.gada 27.maijā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un starptautisku atzinību ieguvušais ekonomists Anders Aslund prezentēs savu sarakstīto grāmatu „Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi” („How Latvia Came through the Financial Crises”).
Grāmatā analizēti apstākļi un lēmumi, kas izraisīja maksātspējas krīzi Latvijā 2008.gada nogalē, un to, kā tā tika pārvarēta – kā Latvijas valdība rīkojās finansiālās krīzes ietekmē, kā tika pieņemti smagi lēmumi, kas valsti atveda atpakaļ uz izaugsmes ceļa.
Komentārs par 2011.gada 20.maijā paredzēto Ministru kabineta ikgadējo tikšanos ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā, tās darba kārtību un jautājumiem.
Trešdien, 18.maijā, Rīgā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Marošs Šefčovičs (Maroš Šefčovič) pārrunāja jautājumus par Eiropas Savienības budžetu, Latvijas pārstāvniecību ES institūcijās, kā arī Latvijas ekonomisko situāciju.
Turpināt lasīt: ‘EK atzinīgi par paveikto ekonomikas stabilizācijā’
Sestdien, 14.maijā, Tallinā tikās trīs Baltijas valstu Ministru prezidenti, lai pārrunātu reģionālo sadarbību enerģētikā un eirozonas aktualitātes.
Trīs premjeri apsprieda sašķidrinātās dabas gāzes termināļa (SDGT) reģionālā projekta attīstību. Latvijas Ministru prezidents V.Dombrovskis atkārtoti uzsvēra Latvijas infrastruktūras priekšrocības ekonomiski pamatota reģionāla projekta īstenošanā. Ņemot vērā, ka arī Lietuvā un Igaunijā ir interese par līdzīga reģionāla SDGT izvietošanu, trīs premjeri vienojās, ka jāsagaida visu trīs valstu iniciētās priekšizpētes, lai varētu salīdzināt projektu priekšrocības un lemt par tālāko virzību, iespējams, reģionāla līmeņa priekšizpēti. Latvijas priekšizpēte, kuru patlaban veic Latvenergo, gaidāma š.g. jūnijā, Igaunijas priekšizpēte sagaidāma š.g. oktobrī, savukārt par Lietuvas priekšizpētes sagaidāmais termiņš vēl nav zināms. Turpināt lasīt: ‘Pārrunā Baltijas sadarbību enerģētikā’
Šogad aprit 21 gads kopš Latvijas tauta starptautiskajai sabiedrībai paziņoja par savu apņemšanos atjaunot valsts neatkarību, pāršķirot jaunu lappusi mūsu tautas vēsturē. Tolaik visa pasaule ar apbrīnu vēroja Latvijas tautu, kas spēja panākt savas tiesības bez vardarbības, bet ar - drosmi, vienotību un apņēmību.
Neatkarība pavēra jaunas iespējas gan katram no mums individuāli, gan valstij kopumā. Esam centušies pietuvoties to valstu līmenim, kuras neatkarību ir baudījušas krietni ilgāk. Brīžiem esam gājuši uz priekšu straujāk un neapdomīgāk nekā vajadzētu, tādēļ globālās ekonomiskās krīzes pārbaudījumi Latviju skāra īpaši smagi. Kopīgā darbā, neiztiekot bez sāpīgiem lēmumiem, ir atgūta Latvijas finanšu un ekonomikas stabilitāte un tagad jāstrādā pie attīstības.
Pašlaik pasaules uzmanība atkal ir pievērsta mums - Latvija tiek minēta kā piemērs valstij, kura maksātspējas problēmas spējusi pārvarēt, izlēmīgi labojot iepriekšējos gados pieļautās kļūdas. Pēdējie divi gadi mums visiem ir bijuši sarežģīti, taču pašlaik mums izdevies nostāties atpakaļ uz izaugsmes ceļa, lai turpinātu ceļu uz pārtikušu un harmonisku sabiedrību. Valsts konkurētspējas palielināšana ir atslēga, lai Latvijas tauta dzīvotu labklājībā un mūsu gaišākie prāti paliktu mūsu valstī! Turpināt lasīt: ‘Valda Dombrovska 4.maija apsveikums’
3.05.2011.LNB Spāru svētki, Valsts prezidenta Kancelejas foto
3.maijā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis piedalījās Latvijas Nacionālas bibliotēkas (LNB) spāru svētkos, kas tradicionāli tiek rīkoti, kad ēka sasniegusi savu augstāko punktu. Šobrīd LNB ēkas augstums ir 67.074 metri, un būvniecības procesā panākts būtisks progress. Spāru svētki ir ievērojams notikums, jo pilnībā iezīmēts jaunās ēkas siluets Rīgas panorāmā un būvniecības process virzās tuvāk noslēgumam.
Kā savā uzrunā uzsvēra Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, bibliotēkas būvniecība Latvijai ir aktuāla kopš 1928.gada, un bibliotēkas būvniecība vienmēr balansējusi starp vēlmēm un iespējām. Ēkas pamatakmens tika ielikts 2008. gadā, taču bija nepieciešama drosme, spēja pieņemt lēmumus un apņēmība, lai pēdējos divos gadus smagas ekonomiskās krīzes apstākļos atrastu valsts budžetā iespējas būvniecību turpināt. V.Dombrovskis norādīja: “Bibliotēkas jaunā ēka Latvijai bijusi kā stikla kalns, kas „treknajos gados” bagātajiem „tēva dēliem” šķita pārāk vienkārši sasniedzams mērķis. Bet pēc tam izrādījās, ka kalns ir daudz stāvāks, ceļš daudz garāks un zirgs - Latvijas ekonomika - daudz vājāks”. Turpināt lasīt: ‘Bibliotēka ir nacionāls simbols’
Jaunākie komentāri: