Ministru prezidents Valdis Dombrovskis 2010.gada valdības sagatavoto budžeta projektu pavadošajā ziņojumā uzsver, ka šis ir pirmais Latvijas valsts budžets, kas izstrādāts, izmantojot jaunu pieeju - izdevumu samazināšanas plānošanu saskaņā ar COFOG funkcijām, kuru vērtēšanā piedalījās valdības sociālie partneri (LDDK, LPS), sadarbības partneri (LRTK, LPS), kā arī sabiedrība (8427 unikālie interneta adreses apmeklētāji), kas iesaistījās funkciju vērtēšanā ar speciāli izveidota balsošanas rīka starpniecību interneta vidē. „Ministru kabinets ir izstrādājis 2010.gada valsts budžetu, kas definējams kā krīzes budžets, kura izdevumu un ieņēmumu daļas tieši ietekmējis ārkārtēji straujais un iepriekš neprognozētais IKP kritums 2009.gadā - 18% pret 2008.gadu,” teikts ziņojumā. 2010.gada budžeta projekta prioritātes ir izglītība, veselība, sociālā joma, kā arī sabiedriskā kārtība un drošība.
„Diemžēl krīzes apstākļos prioritārajām jomām netiek nodrošināts ierastais izdevumu pieaugums, bet gan salīdzinoši mazāks samazinājums,” ziņojuma tekstā atzīst V.Dombrovskis, vienlaikus atgādinot, ka valdība ir ievērojusi iepriekš paustās apņemšanās, 2010.gada budžetā veselības aprūpes finansēšanai paredzot 3,4% no IKP un vienlaikus salīdzinoši mazākus izdevumu samazinājumus - 6% pret bāzes izdevumiem, nosakot izglītības, un sabiedriskās kārtības funkcijām un tikai 3% pret bāzes izdevumiem samazinājumu sociālajai jomai. Ziņojumā premjers informē Saeimu, ka valdības darbs ekonomiskās krīzes pārvarēšanai notiek trīs galvenajos virzienos - fiskālā konsolidācija, sociālās drošības tīkls sociālās spriedzes mazināšanai un ekonomikas sildīšanas pasākumi. „Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmas uzstādījumi paliek nemainīgi - stabila monetārā politika, kas balstīta uz fiksētu lata piesaisti eiro, kā arī stingra fiskālā politika. Fiskālās konsolidācijas vidēja termiņa mērķis ir līdz 2012.gadam samazināt kopbudžeta deficītu līdz Māstrihtas kritēriju noteiktajam līmenim - 3% no IKP,” teikts ziņojumā. Komentējot nākamā gada uzdevumus strukturālo reformu jomā V.Dombrovskis atklāj, ka līdz ar 2009.gada budžeta grozījumu izstrādāšanu par vidējā termiņa prioritāti ir izvirzītas strukturālās reformas ar mērķi palielināt valsts konkurētspēju. Tādēļ arī 2010.gadā turpināsies publiskā sektora un valsts pārvaldes aparāta efektivizēšana, samazinot un pārstrukturējot šajos sektoros nodarbināto skaitu, budžeta iestāžu un aģentūru darbības un skaita optimizēšana, balstoties uz funkciju auditu rezultātiem un ministriju priekšlikumiem. Sociālā līdzsvara un stabilitātes nodrošināšanai nākamajā gadā nozīmīgu lomu valdības vadītājs saredz „sociālās drošības tīkla” pasākumos, kas aptver virkni sociālā nodrošinājuma pasākumu, ieskaitot garantētā minimālā ienākuma pabalsta palielināšanu, bezdarbnieku iesaistīšanu pagaidu darbos ar stipendiju, veselības aprūpes pakalpojumu un medikamentu pieejamību trūcīgajiem iedzīvotājiem un atbalstu pašvaldībām izglītības sistēmas reformai. Valdības vadītājs ziņojumā uzsver arī palielināto atbalstu eksportspējīgām nozarēm un infrastruktūras projektiem, kas piešķirts Latvijai 2007.-2013. gadu periodam, kā arī valdības jau uzsāktos pasākumus, lai vienkāršotu ES fondu administrēšanas procedūras, veicinot efektīvāku resursu izmantošanu un ātrāku finanšu līdzekļu apriti. V.Dombrovskis minētā ziņojuma noslēgumā valdības vārdā aicina Saeimu apstiprināt 2010.gada valsts budžeta projektu, kurš uzskatāms par krīzes budžetu, bet vienlaicīgi ļauj turpināt saņemt starptautisko aizdevumu un virzīties uz ekonomikas atveseļošanu. Budžeta sagatavošanā ievērotas ar starptautiskajiem aizdevējiem (EK un SVF) parakstītās vienošanās, kas paredz fiskālo konsolidāciju 500 miljonu latu apmērā (301, 6 milj.latu izdevumu samazinājumi, 203,9 milj.latu papildus ieņēmumi no nodokļu izmaiņām un nenodokļu ieņēmumiem) un vispārējās valdības budžeta deficīta līmeni 2010.gadam - 6,1 % no IKP pēc naudas plūsmas principa, kas nodrošina, ka tiek ievērots parakstītajās vienošanās noteiktais deficīta līmenis (līdz 8,5% no IKP atbilstoši EKS95 metodoloģijai). Valsts budžeta ieņēmumi plānoti 3,8 miljardi latu, bet izdevumi 4,3 miljardi latu, balstoties uz prognozi par gada IKP kritumu 4% apmērā un ekonomiskās izaugsmes atjaunošanos otrajā pusgadā, gada deflāciju 3,7 % apmērā un bezdarba līmeņa stabilizēšanos 13,8% apmērā.
Labdien! Jau 2 gadus kā nedzīvoju LV. Man ir savs bizness Maskavā un drīz būs Minskā. Nesākšu vāvuļot par uzņēmējdarbības vidi LV, jums tāpat viss skaidrs. Gribētu lūgt tikai vienu lietu - Pasakiet Repšes kungam lai nāk pie prāta un nomaina svītraino ādas žaketi pret normālu uzvalku. Izskatās dīvaini, pat idiotiski. Bija mums kādreiz deputāts, kas šortos staigāja pa Saeimu.
Man ir 2 augstākās izglītības ekonomiskā, esmu strādājis pie dažādiem projektiem Krievijā, Ķīnā un pat Kubā. Brīžiem gribās kaut ko darīt LV labā, bet kad palasu ziņas un paskatos farsu kas notiek valstī, pāriet visa vēlme. Ir arī domas par krīzes seku pārvarēšanu. Gribu minēt tikai vienu - Latvijā krīze nav ekonomikā, bet gan GALVĀS! Vēlu veiksmi un izturību.
Jomas par kurām augstāk minēts ļoti klibo, jo Kāpēc un kur kavējas stipendiju (100 Latu apmēra) izmaksas.
Pec liguma ir lidz 7 datumam tās jāsaņem un jāizmaksā un tāpēc cerīgi eju jau 4 dienas uz banku pec naudas , bet bez rezultātiem.
Liepājā tur kur slēdzām līgumu (Lazaretes ielā 7) neko nezina un nevar norādīt kur ir tā adrese kam būtu jāpārskaita, ne grāmatvedis, ne lietvede, ne klientu apkalpošanas darbinieki neko nezina !
Projektu vadītāja , kas sēd Graudu ielā pie NVA saka : “Man nekas nav jādomā !!!”
Ir jau vairākas versijas: 1. Ka nav naudas un nebūs.
2. Ka jau notērēta citur.
3. Ka kāds dzenā pa kontiem pelnot procentus.
Tās visas man pastāstija samērā kompetenti un zinoši darbinieki, bet projektu vadītāja aicināja vērsties pie Repšes kunga.
Kāpēc jāņirgājas par cilvēkiem kuriem jau tā nav iztikas, malkas un elektrības, bet gada laikā esmu saņēmis tikai 170 Ls - un tas ir kopā ar visiem GMI un 15 Ls malkas vienreizējo pabalstu un 2 reiz sarkana krusta makaronus un vienu talonu pa 5 Ls. Man ir trūcīgā statuss un pašvaldībā ari neviens neko negrib vai varbūt nemāk palīdzēt. Es ņemu dalību visos iespējamos un aktuālajos pasākumos un sabiedriskajos darbos pat vairāk nekā tiek prasīts un meklējot darbu , bet tas ari netiek ņemts vērā. Ne sociālais dienests, ne sociālā komisija neko negrib darīt un palīdzēt arī, jo tur tāpēc vairs cilvēki negriežas, jo tie ierēdņi un darbinieki kas sasēduši šiltās vietiņās” bumbulē no sociālā dienesta sakot: “Griežaties uz sociālo komisiju Liepājas Domē”, bet šie savukārt atrakstās “Ģriežaties pie sociālā dienesta”, bet tie sūta pie Krišnām, kuriem jau tā nekā vairs nav.
Tātad secinājums ir ļoti vienkaršs - “liekēžus” domē un sociālajā dienestā jānolikvidē momentāli un tūlīt uz ielas lai iet meklē darbu un nes labumu sabiedrībai, nevis šķērdē jau tā niecīgos līdzekļus, bet lai bauda mūsu visu “labklājību” ja nemaz neprot vai negrib strādāt, nevis kērnā tūkstošus no nabagu un nodokļu maksātāju kabatām…
(Esmu Bijušais ļoti aktīvs Jūrmalas un Rīgas LNNK un VAK biedrs un aktīvs darbinieks jau no 1987 gada, nekādas barikāžu nozīmītes un medaļas man nav un nevajag, ja šitā rīkojas ar tiem , kam jau tā viegli neiet un 3 no katriem 4 maniem paziņām brauc prom vai gatavojas to darīt ļoti drīz, jo ir ap 700 000 darba vietu Eiropā , kur viņus jau gaida.
Paldies par visu ko izdarijāt mūsu labā un novēlu tik pat drosmīgi un aktīvi to darīt ari turpmāk un “Ne soli atpakaļ !”
Ar cieņu un pateicību Valdis Korklišs !
ATBALSTĪSIM ŠVEICES VĒLEŠANU SISTĒMAS IEVIEŠANU LATVIJĀ.
ĪSTENOSIM DZĪVĒ SATVERSMES TĒZI-VARA PIEDER TAUTAI.
VALDĪBAS VADĪTĀJS IR JĀAPSTIPRINA PREZIDENTAM-PĒC KONKURSA
REZULTĀTIEM.JĀRIKO KONSULTATĪVIE REFERENDUMI PAR POLITIKAS
VIRZIENIEM.VALDĪBAS VADĪTĀJS IZVELAS MINISTRUS UN VEIDO
POLITIKU ATBILSTOŠI PILSOŅU BALSOJUMAM.