28. un 29. oktobrī Briselē notika Eiropadomes sanāksme, kurā Latviju pārstāvēja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Eiropadomes darba kārtībā bija ES ekonomiskās pārvaldības politika, gatavošanās G20 samitam, Kankūnas konferencei, kā arī ES-ASV, ES-Krievijas un ES-Ukrainas samitiem.

Eiropadomē notika diskusijas par Eiropadomes prezidenta H. van Rompeja vadītās Augsta līmeņa komitejas gala ziņojumu, kas ietver priekšlikumus ekonomiskās politikas koordinācijas un uzraudzības stiprināšanai ES. Ziņojumā iekļautie priekšlikumi paredz ievērojamu valsts parāda lomas palielināšanu ES dalībvalstu budžetu uzraudzības mehānismā, finansiālo sankciju ieviešanu, kas sākotnēji tiks attiecinātas tikai uz Eirozonu, kā arī minimālo prasību ieviešanu dalībvalstu nacionālajiem fiskālajiem ietvariem. Lai noteiktu ciešāku fiskālās politikas koordināciju, tiek izskatītas iespējas ieviest sankciju mehānismu (tām dalībvalstīm, kas neievēro Stabilitātes un izaugsmes pakta prasības). Latvija uzskata, ka sankciju piemērošanā pēc iespējas jāizmanto automātiskums un sankciju piemērošanas kritērijiem jābūt skaidriem. Latvijai ir svarīgi, lai sankciju piemērošanā tiek ievērota vienlīdzīga attieksme pret visām dalībvalstīm un lai viss ES budžets tiek izmantots sankcionēšana.

Tā kā Lisabonas līgums nenodrošina pietiekamu juridisku ietvaru, lai varētu sniegt atbalstu krīzē nonākušajām eirozonas valstīm, ir nepieciešams precizējums līgumā, kas ļautu izveidot pastāvīgu fondu šādu eirozonas dalībvalstu atbalstam. Eiropadomē tika panākta vienošanās par to, ka tiks sagatavotas ierobežotas izmaiņas līgumā, turpinot diskusijas par šīm izmaiņām decembra Eiropadomē. Lai galīgais lēmums par šīm izmaiņām stātos spēkā, līdz 2013.gada vidum tas jāratificē visās dalībvalstīs. Turpināt lasīt: ‘Ministru prezidents Eiropadomē uzsver pensiju reformas (otrā pensiju līmeņa ieviešanas) ietekmi uz budžeta deficīta veidošanos’

Pārsūtīt ziņu

Pārsūtīt ziņu

Pārsūtīt ziņu

Ir pagājušas gandrīz divas nedēļas, kopš Latvijas Republikas pilsoņi piedalījās 10.Saeimas vēlēšanās, vairākumā paužot savu atbalstu piecām partiju apvienībām, kuras pārstāvošie politiķi nu kļūs par nākamā parlamenta deputātiem.

Šo divu pēcvēlēšanu nedēļu laikā, politiķu divpusējās un daudzpusējās sarunās, sniedzot intervijas un izsakot viedokļus medijos par nākamajiem sadarbības partneriem valdībā, vairākumā argumentu ir izskanējis tikai atšķirīgais. Ir tikušas pat nosauktas sarkanās līnijas un nospraustas robežas, aiz kurām atsevišķi politiķi solās nespert ne soli. Pagaidām gan vēl nav pausti publiski aicinājumi vai ierosinājumi par labu kopīgā un vienojošā meklēšanai, par labu savstarpējai sapratnei un uz sadarbības vērstiem kopsaucējiem mūsu valsts un tās iedzīvotāju labā. Turpināt lasīt: ‘V.Dombrovska piedāvājums sadarbības partneriem’

Pārsūtīt ziņu

 12.oktobrī pulksten 18.45 (pēc Latvijas laika) ASV prezidents Baraks Obama telefona sarunā apsveica Latvijas Ministru prezidentu Valdi Dombrovski sakarā ar veiksmīgi uzsākto un īstenoto reformu kursu, kā arī tā turpināšanai saņemto vēlētāju uzticību.

Abas augstās amatpersonas izteica pārliecību, ka Latvijas stratēģiskā partnerība ar ASV nostiprināsies, tostarp tādos svarīgos jautājumos kā līdzdalība sabiedroto spēku militārajās operācijās un abu valstu ekonomiskā sadarbība. Ministru prezidents izteica gandarījumu par savu veiksmīgo darba vizīti ASV š.g. jūnijā, kuras ietvaros tikās ar ASV viceprezidentu Dž.Baidenu un citiem prezidenta administrācijas pārstāvjiem.

V.Dombrovskis pateicās ASV prezidentam par atzinīgo paveiktā vērtējumu un apsveikumiem, vienlaikus atzīstot, ka Latvijas vēlētāju atbalsta un uzticēšanās pamatā ir intensīvs dialogs par reformu nepieciešamību valsts ilgtspējīgai attīstībai un godīga, atklāta politika.

Pārsūtīt ziņu

10.Saeimas vēlēšanu rezultāti skaidri apliecina, ka valdība, kas uzņēmās atbildību par valsts maksātnespējas novēršanu un krīzes skartās ekonomikas atjaunošanu, pat mazākuma sastāvā nostrādājot līdz sava pilnvaru termiņa beigām, vēlētāju skatījumā pelnījusi pārliecinošu uzticību un ir ieguvusi mandātu turpināt uzsāktās reformas.

Tieši vēlētāju izteiktā uzticība ir pilnvarojums tam, lai nākamā Latvijas valdība strādātu ilgtermiņā, kam savukārt nepieciešama stingra un nepārprotama visu koalīcijas partneru vienošanās par prioritātēm, principiem un nosacījumiem.

Tādēļ jaunās valdības veidošanā ir nepieciešams taktisks risinājums, kas dotu nākamo četru gadu perspektīvā balstītu fundamentālu katras nozares plānu konstruktīvai un konsekventai valdības rīcībai. Turpināt lasīt: ‘Valdības veidošanas principi, prioritātes un termiņi’