Ceturtdien atgriezos no vairāku valstu vizītēm - tikos ar Norvēģijas premjeru, apmeklēju Latvijas karavīrus Afganistānā un tikos ar šīs valsts prezidentu. Tāpat piedalījos Ķīnas un Eiropas Savienības augsta līmeņa politisko partiju forumā un tikos ar Ķīnas amatpersonām un biznesa pārstāvjiem, kur galvenā sarunu tēma ekononisko sakaru aktivizēšana. Šanhajā piedalījos Latvijas paviljona atklāšanā izstādē „World Expo 2010″, kur Latvijas koncepts ar vēja tuneli izrādījies ļoti veiksmīgs. Vakar notika 14.Latvijas valdības un Ārvalstu investoru padomes tikšanās, lai apspriestu uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, kā arī vienojāmies par iniciatīvu pēc Zviedrijas parauga - uzņēmēji paši atbalstu citu jaunu uzņēmumu veidošanos, lai radītu jaunas darba vietas.  Šobrīd Latvijā uzturas starptautisko aizdevēju misija, ar kuru tikšos nākošajā nedēļā, lai novērtētu paveikto Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmas izpildi.

Ārpolitiski viens no svarīgākajiem notikumiem ir pašreiz Rīgā notiekošā NATO Parlamentārā asambleja, kur nākošajā nedēļā uzstāšos ar uzrunu un tikšos ar NATO ģenerālsekretāru, lai pārrunātu NATO jaunās stratēģiskās koncepcijas praktisko ieviešanu. Tāpat nākošajā nedēļā Viļņā piedalīšos Baltijas jūras valstu vadītāju sanāksmē un Baltijas valstu attīstības forumā.

Pārsūtīt ziņu

">/0.jpg" alt="YouTube Preview Image" />

26.maijā Ministru prezidents V.Dombrovskis atklāja starptautiskās izstādes „World Expo 2010″ Latvijas paviljonu Šanhajā, uzsverot, ka starptautiskā izstāde „World Expo 2010″ ir vienreizēja iespēja tieši mazām valstīm iepazīstināt ar sevi un ieinteresēt ne tikai Ķīnas, bet arī citu valstu iedzīvotājus un potenciālos sadarbības partnerus. Premjers V.Dombrovskis teica: „Šoreiz Latvijas paviljona centrā ir vēja tunelis, kurā apmeklētājiem būs iespēja lidot - ne tikai tiešā, bet, cerams, arī pārnestā nozīmē. Lidošana cilvēkam dod pozitīvas emocijas, tā liek paskatīties uz pasauli no jauna skatupunkta un rosina iztēli. Novēlu katram apmeklētājam mūsu paviljonā piedzīvot laimīgu lidojumu un kādreiz dzīvē atlidot arī uz pašu Latviju!”. Pēc atklāšanas ceremonijas Ministru prezidents V.Dombrovskis pats izmēģināja centrālo paviljona ekspozīciju, lidojot vertikālajā vēja tunelī.

Pārsūtīt ziņu

Šīs nedēļas sākumā piedalījos Pasaules ekonomikas forumā Briselē, kur dalījos ar Latvijas pieredzi krīzes pārvarēšanā. Galvenais jautājums bija Grieķijas krīze un zināms, ka līdzīgas problēmas sagaida arī Portugāli, Spāniju, Lielbritāniju, kur nepieciešama liela mēroga fiskālā konsolidācija. Viena no problēmām, kas radīja pašreizējo situāciju, ir kontroles mehānisma neesamība eirozonas valstīm, kas kontrolētu Mārstrihtas kritēriju ievērošanu - attiecīgi šonedēļ Eiopas Komija izteica priekšlikumu izskatīt dalībvalstu budžetus pirms to apstiprināšanas nacionālajos parlamentos. Dalībvalstis šo ierosinājumu vērtē, bet skaidrs, ka tādi vai citādi kontroles mehānismi ir nepieciešami.

Šonedēļ Latvijā Saeima amatos apstiprināja divus jaunus ministrus - pašvaldību lietu un reģionālās attīstības lietu ministru Dagniju Staķi un veselības ministru Didzi Gavari. Ar abiem ministriem nākošajā nedēļā tikšos, lai pārrunātu plānotos darbus, bet attiecībā uz veselības ministru pirmais darbs ir izvērtēt finanšu situāciju nozarē un nākt ar priekšlikumiem par finansējuma pārdali, lai nodrošinātu pietiekamu finansējumu slimīcām.

Šonedēļ plašu sabiedrības rezonansi izraisīja Ilmāra Poikāna jeb Neo aizturēšana saistībā ar datu noplūdi no Valsts ieņēmumu dienesta datu bāzes. Ņemot vērā daudzos procedurālos jautājumus, esmu lūdzis Ģenerālprokuratūru izvērtēt aizturēšanas likumību.

Nākošajā nedēļā došos vairākās vizītēs ārpus valsts, lasīšu lekciju Nobela institūtā Oslo un piedalīšos konferencē Globālie izaicinājumi - Ķīnas un Eiropas sadarbība, kā arī atklāšu Latvijas paviljonu Expo izstādē Šanhajā.

Pārsūtīt ziņu

">/0.jpg" alt="YouTube Preview Image" />

Šī nedēļa lielā mērā bijusi kā svētku nedēļa - nedēļa iesākās ar Latvijas neatkarības atjaunošanas 20.gadadienas svinībām, vakar ar ziedu nolikšanu Brāļu kapos atzīmējām 65.gadus kopš Otrā pasaules kara beigām, savukārt šodien atzīmējam Eiropas svētkus un māmiņdienu! Neraugoties uz svētkiem, šonedēļ koalīcijai izdevās vienoties par veselības ministra un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru kandidātiem. Ja Saeimas vairākums ceturtdien šos ministru kandidātus atbalstīs, tad valdībā vakants būs tikai tieslietu ministra amats, kur darbu veiks pienākumu izpildītājs.  Šodien dodos uz Pasaules Ekonomikas forumu Briselē, kur galvenā tēma ir Grieķijas krīze un tās ietekme uz Eiropas ekonomiku un eirozonas stabilitāti. Piedāvātie risinājumi pašreiz nevieš īpašu pārliecību un atskan balsis par eirozonas paplašināšanās aizkavēšanu. Eirozonas problēmas nav saistītas ar jaunajām dalībvalstīm un ne arī ar dalībvalstīm, kuras gatavojās uzņemt eirozonā - problēmas lielākoties radušās tāpēc, ka pašas eirozonas valstis pašas nepilda Mārstrihtas kritērijus. Līdz ar to jānodrošina mehānisms eirozonas iekšienē, lai pašas eirozonas valstis pilda pašu noteiktos Mārstrihtas kritērijus.

Pārsūtīt ziņu

Godātie konferences dalībnieki, organizatori un atbalstītāji!

Šodienas konference ir kārtējais apliecinājums tam, ka viens no mūsdienu aktuālākajiem jautājumiem - kā globālā, tā arī Latvijas mērogā - ir enerģētika. Turklāt ne tikai kā ekonomisks resurss, bet arī kā starpvalstu un reģionu politiku noteicējs, reizēm pat virzītājspēks.

Runājot par enerģētikas problēmām globālā mērogā, īpaši ņemot vērā to, ka pašreiz pasaules patēriņā dominējošie fosilie resursi nav neizsmeļami, nāk prātā vārdi, ko teicis bijušais ASV prezidents Džimmijs Kārters:
„Mums vienkārši ir jāsabalansē mūsu pieprasījums pēc enerģijas ar strauji sarūkošajiem enerģijas resursiem. Rīkojoties tagad, mēs varam kontrolēt nākotni, tā vietā lai ļautu nākotnei kontrolēt mūs”. Turpināt lasīt: ‘Uzruna konferencē “Enerģētikas politika Latvijā un Eiropas Savienībā”’

Pārsūtīt ziņu

Divdesmit gadi cilvēces vēsturē ir visai neliels laika posms, bet cilvēka dzīvē divdesmit gadiem dažkārt ir būtiska vai pat izšķiroša nozīmē. Tādēļ laika posmu, kopš vēsturiskās 4.maija Deklarācijas, ar kuru tika pasludināta Latvijas valstiskā neatkarība, varam vērtēt divējādi: no indivīda un no valsts dzīves skatupunkta raugoties.

 Kas pa šiem gadiem ir mainījies indivīda dzīvē? Esam ieguvuši Eiropas valstu pilsoņiem līdzvērtīgu pārvietošanās brīvību. Varam ne tikai brīvi ceļot, bet arī iegūt izglītību un konkurēt Eiropas valstu darba tirgos. Ir palielinājušies mūsu ienākumi, lai gan trekno gadu laikā tas dažkārt noticis neatbilstoši darba ražīgumam, par ko šobrīd dārgi maksājam. Gluži tāpat kā vēl joprojām cenšamies pārvarēt neadekvāti dāsnās kreditēšanas buma sekas, par ko daudzas mājsaimniecības šobrīd vairs nespēj norēķināties. Var teikt, ka esam gan ieguvēji, gan smagu mācību guvēji. Varbūt tieši tādēļ pēc 20 neatkarības gadiem esam atgriezušies savdabīgā sākumpunktā, kad mums ir unikāla iespēja iet citu ceļu. Turpināt lasīt: ‘Valda Dombrovska apsveikums 4.maijā’

Pārsūtīt ziņu